2024.gada 26. aprīlis

Alīna, Rūsiņš, Sandris

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 6.oktobrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 6.oktobrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas valstspiederīgo plūsma pār Latvijas robežu samazinājusies par 25%, Viesītē godinās Sēlijas sudraba laureātus; un Rīgā Uzvaras parkā nogāztā pieminekļa vietā ierīkos bērniem “Nākotnes parku”.

Kopš 19.septembra, kad spēkā stājušies ar Baltijas valstu un Polijas noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu nebūtiskai ceļošanai, Krievijas valstspiederīgo plūsma pār Latvijas robežu samazinājusies par 25%. Iepriekšējā diennaktī Latvijas ārējo robežu šķērsojuši 215 Krievijas valstspiederīgie, kas ir vidēji piecas reizes mazāk nekā kaimiņvalstīs. Igaunijā iebrauca tūkstoš 31 Krievijas pilsonis, bet Lietuvā – tūkstoš 309. Kopumā kopš 19.septembra Krievijas-Latvijas un Baltkrievijas-Latvijas robežu ir šķērsojuši 4 tūkstoši 650 Krievijas valstspiederīgie, kas atbilst valdības lēmumā noteiktajām izņēmuma kategorijām.

Eiropas Savienības dalībvalstis trešdien vienojušās par astoto sankciju paketi pret Krieviju, reaģējot uz Maskavas iebrukumu Ukrainā, ziņo avoti diplomātiskajās aprindās. Cita starpā tā ietver cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai.Vienošanās paver ceļu aizliegumam ES uzņēmumiem transportēt Krievijas naftu uz valstīm ārpus ES, ja tās cena pārsniedz konkrētu līmeni. Šīs sankcijas paplašina iepriekšējo ES aizliegumu pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus naftas produktus. Saskaņā ar jaunajām sankcijām ES pilsoņiem būs arī aizliegts ieņemt amatus Krievijas valstij piederošos uzņēmumos, tiks ierobežots ķīmisko vielu un elektronikas eksports uz Krieviju un noteikts importa aizliegums Krievijas produktiem septiņu miljardu eiro apmērā, atklāja avoti.

Gāzes cena Eiropas biržās vakar būtiski samazinājusies un nokritusies līdz zemākajam līmenim kopš jūlija beigām saistībā ar ziņām, ka Itālija turpinās saņemt gāzi no Krievijas valsts dabasgāzes koncerna "Gazprom". Gāzes cena Nīderlandes "Title Transfer Facility" biržā samazinājusies par aptuveni 6% - līdz 160 eiro par megavatstundu. "Gazprom" vakar paziņoja, ka Krievija atjaunos gāzes piegādes Itālijai, kas iepriekš tika apturētas saistībā ar transportēšanas problēmām caur Austriju.

Ir sākusies Ukrainas Luhanskas apgabala deokupācija un vairākas apdzīvotās vieta jau ir atgūtas, savā "Telegram" kanālā paziņojis Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Konkrētas apdzīvotās vietas gan viņš nenosauca. Saprotot, ka tiek sakauti, okupanti maksimāli mīnē visus ceļus un ēkas, skaidro amatpersona. Viņš uzsver, ka ir jāatmīnē teritorija, jo, piemēram, Kreminnā okupanti ir izkaisījuši "lapiņu" mīnas, kas paredzētas cilvēku sakropļošanai. Haidajs arī raksta, ka pirmo reizi daudzu mēnešu laikā piegādāta humānā palīdzība kādam sagrautam ciemam, kurā joprojām palikuši 15 iedzīvotāji.

Turpinām ziņas

Nākamnedēļ, 14. oktobrī Viesītē notiks II Sēlijas Nevalstisko organizāciju forums, kurā cildinās konkursa “Sēlijas Sudrabs” laureātus.  Nominantu vidū ir arī vairāki Jēkabpils novada ļaudis: Ieva Svarāne, Vera un Jānis Nemirskis, Laima Virbule, Juris Brakovskis, Aina Guoģe, Anna Tēta, Valērijs Venediktovs un Lāsma Prande, tāpat godināti tiks pieteikuma iesniedzēji, kuri pastāstīja par sava novada “dārgakmeņiem”. Konkursu “Sēlijas sudrabs” rīko biedrība “Ūdenszīmes” un kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”, tā patroni ir Skaidrīte Medvecka un Jānis Subatiņš. Šajā konkursā dota iespēju pateikt labu par saviem līdzcilvēkiem, kuri ar savu darbu, vārdu vai dzīvesveidu ikdienā spodrina Sēlijas vēsturisko zemi, dod sudraba mirdzumu ierastām lietām un mazām vietām. 

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vakar atbalstīja 114 tūkstoši 416 eiro piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Veselības ministrijai. Līdzekļi paredzēti, lai četrām slimnīcām segtu izdevumus, kas radušies laikposmā no 2022.gada jūnija līdz 2022.gada jūlijam saistībā ar medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi. Tajā skaitā 2 tūkstoši 745 eiro paredzēti SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vakar atbalstīja arī  109 tūkstoši 879 eiro piešķiršanu astoņām pašvaldībām par piesardzības pasākumu ieviešanu sabiedriskajā transportā Covid-19 ierobežojumu laikā. Minētā summa tiks pārskaitīta pašvaldībām, lai segtu faktiskos izdevumus, kas radušies laikposmā no 2021.gada 1.jūlija līdz šī gada 28.februārim. Tajā skaitā Jēkabpils novada pašvaldība saņems - 483 eiro.

Un vēl

Tuvāko dienu laikā tiks pabeigta padomju armijai veltītā pieminekļa Pārdaugavā atlieku demontāža. Patlaban aptuveni 95% darbu ir pabeigti, un tuvāko dienu laikā būvnieks būs pabeidzis pieminekļa kompleksa Pārdaugavā demontāžu, noslēdzot būvniecības pirmo fāzi. Šobrīd pieminekļa teritorijā vairs nav ne bronzas figūru, ne platformas, ne strēles, bet vēl notiek baseina aizpildīšana, kā arī nepieciešams izvest būvgružus. Plānots, ka pieminekļa vietā kā īstermiņa risinājums tiks būvēts “Nākotnes parks”, kur bērni un jaunieši varēs sportot, kā arī tiks ierīkots skeitparks. 

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Daļai jaunievēlēto deputātu saeimā var rasties problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam; Aicina vakcinēties pret gripu; un Piešķirta Nobela prēmija ķīmijā.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Satversmes aizsardzības birojs sola ļoti rūpīgi vērtēt jaunievēlētos deputātus pielaides piešķiršanai valsts noslēpumam. Tiek pieļauts, ka daļa Saeimā ievēlēto parlamentāriešu nevarēšot piedalīties vairākās Saeimas atbildīgās komisijās, kurās nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Šīs komisijas ir Nacionālās drošības komisija, Ārlietu komisija, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Savukārt kādreizējais ministru prezidents un Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis intervijā  "ReTV" pieļāva, ka pielaides varētu nesaņemt teju vai visi ievēlētie no partijas "Stabilitātei!", ņemot vērā vismaz atsevišķu topošo šīs partijas deputātu publiskus izteikumus. Tāpat arī Kučinskis norādīja, ka arī partijas Latvija pirmajā vietā līderis Ainārs Šlesers varētu tikt vērtēts ar īpašu rūpību. 

Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietnē "Twitter" ziņo, ka "Konservatīvo" valde pieņēmusi lēmumu atkāpties. Līdz šim valdes priekšsēdētājs bija Bordāns, valdē darbojās Krišjānis Feldmans, esošā izglītības ministre Anita Muižniece, bijušais parlamentārietis Juris Jurašs, labklājības ministrs Gatis Eglītis, Rīgas domes deputāte Linda Ozola, satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Šāds lēmums pieņemts saistībā ar partijas neveiksmi Saeimas vēlēšanās.

Lai Ukrainas bēgļi, kas cauri Krievijai nonāk Latvijā, varētu sasildīties un ko uzēst robežkontroles punktā "Grebņeva", aicina ziedot šķīstošo kafiju un pārtiku, kuras gatavošanai nav vajadzīgs nekas vairāk par karstu ūdeni.Ukrainas bēgļiem nākas salt bez kārtīgas pajumtes uz robežas. Tikai pēc brīvprātīgo iesaistes bēgļi, kuri dienām ilgi pavadījuši vējā un lietū un ir pratināti Krievijas robežkontroles punktā, pārnākot Latvijas pusē, saņem vismaz sausas drēbes un siltu tēju. Biedrība "Tavi draugi" darbojas robežpunktā un aicina atbalstīt šos cilvēkus. Ziedojumus var nogādāt Rīgā, Ventspils ielā 50, kur brīvprātīgie katru dienu veido pakas un tās nogādā tieši uz robežu. 

Jau ziņots, ka eksprezidente Vaira Vīķe Freiberga mikroblogošanas vietnē Twitter kaunināja Latvijas valdību Ukrainas bēgļu jautājumā. Šis ieraksts izraisīja plašu viedokļu vētru. Vīķe-Freiberga uzskata, ka Ukrainas bēgļi pie robežas sagaidīti necilvēciskā veidā. Viņa pateicas brīvprātīgajiem, kuri stājās ierēdņu vietā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar parakstījis dekrētu, uzdodot pārņemt Krievijas īpašumā Ukrainai piederošo Zaporižjas atomelektrostaciju, kas ir lielākā Eiropā. Krievijas karaspēks ir okupējis Zaporižjas AES jau kopš karadarbības sākuma, un Maskava to atklāti izmantojusi kā kodolšantāžas instrumentu. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēsta, ka okupanti mēģina piespiest AES darbiniekus pieņemt Krievijas pilsonību un slēgt darba līgumus ar Krievijas atomenerģētikas uzņēmumu "Rosatom".  Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi ir devies uz Kijivu, lai runātu par drošības zonas izveidošanu ap Zaporižjas AES.

Ilgstoša sausuma dēļ vairāk nekā miljons Somālijas iedzīvotāju bijuši spiesti pamest savas mājas, ziņo "Associated Press". Tuvākajās nedēļās ANO varētu oficiāli pasludināt, ka Somāliju piemeklējis bads. Saskaņā ar ANO datiem nepietiekama uztura dēļ varētu nomirt līdz pat 500 tūkstoši bērnu vecumā līdz pieciem gadiem. Somālija pirms Ukrainas kara vismaz 90% kviešu iepirka tieši no Krievijas un Ukrainas, bet karadarbības dēļ tas vairs nav iespējams, turklāt graudu cena pasaules tirgū ir strauji kāpusi.

Turpinām ziņas

No šīs nedēļas Latvijā oficiāli sākas gripas monitorings un arī vakcinācija pret saslimšanu ar agresīvo vīrusu. Visticamāk, šajā sezonā cilvēki pret gripu būs uzņēmīgāki, jo gandrīz trīs sezonas ilgušo ierobežojumu dēļ lielākā daļa sabiedrības ar gripu nav slimojusi un imūnā atmiņa tai nav bijusi trenēta. Vakcinācija pret gripu visā Latvijā ir sākusies. Uz to iepriekš nav jāpierakstās. Vairākām sabiedrības grupām valsts apmaksā poti pret gripu.
 
Teiču dabas rezervātā dzērveņu lasīšanas periodā šogad esot mazāk ogotāju, bet vairāk pārkāpumu, informē Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Diāna Selecka. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, palielinājies konstatēto pārkāpumu skaits - ir uzsākti 15 administratīvie pārkāpumu procesi par uzturēšanos rezervāta teritorijā pret personām, kas nedzīvo apkārtējos pagastos. Šīs personas arī ignorēja nosacījumu, ka ogas drīkst lasīt tikai ar rokām, tā vietā izmantojot palīgierīces.

Jau ziņots, ka Teiču dabas rezervāta regulējamajā zonā ogot ļauts tikai tuvējā apkaimē deklarētajiem iedzīvotājiem, tikai Madonas novada Mētrienas un Barkavas pagastā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Varakļānu novada Murmastienes un Varakļānu pagasta deklarētiem iedzīvotājiem.

Un vēl

Nobela prēmija ķīmijā šogad piešķirta trim ASV un Dānijas zinātniekiem par pamatu likšanu "funkcionālākam ķīmijas paveidam". Amerikāņi Kerolīna Bertoči un Berijs Šārpless kopā ar dāņu pētnieku Mertalu Medalu atzinību izpelnījušies par tā dēvētās klikšķa ķīmijas un bioortogonālās ķīmijas attīstīšanu. 81 gadu vecajam Šārplesam tā jau otrā Nobela prēmija, ko viņš izpelnījies. Iepriekšējo reizi zinātnieks tika godalgots 2001.gadā.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Mobilizācijas gadījumā zemessargi tiks ieskaitīti aktīvajā dienestā; Jēkabpils novadu apmeklēs valsts prezidents; un Kādi kukaiņi apsēduši daudzdzīvokļu mājas?

Mobilizācijas gadījumā zemessargi tiks ieskaitīti aktīvajā dienestā karavīra statusā. To paredz Saeimas šodien trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Latvijas Zemessardzes likumā. Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu par zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma iestāšanās valstī. Likums arī paredz iespēju lemt par daļēju zemessargu ieskaitīšanu aktīvajā dienestā, pārējos zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam. Paredzēts arī, ka par paaugstinātas gatavības režīma pienākumu nepildīšanu zemessargam piemēros naudas sodu līdz 350 eiro.

Sarunas par koalīcijas veidošanu nekad nav bijušas vieglas un ātras, arī šobrīd jaunās koalīcijas veidošanas sarunās strupceļš nav iestājies. Tā Latvijas Televīzijai sacīja Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Pašlaik jaunās koalīcijas veidošanas sarunās, kuras uzsākusi "Jaunā Vienotība", iezīmējies iespējamais koalīcijas kodols, ko veidotu Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". Tomēr Jaunā Vienotība iestājusies par plašāku koalīciju kopā ar "Progresīvajiem". Savukārt Nacionālajai apvienībai un Apvienotajam sarakstam bijusi vairāk noraidoša attieksme pret sadarbību ar "Progresīvajiem" ideoloģisko domstarpību dēļ.

Nacionālā informācijas aģentūra LETA iegādāsies lielāko un pazīstamāko Baltijas foto aģentūru "Scanpix".
SIA "LETA" pirks 51% "Scanpix Baltics OU" akciju no Zviedrijas aģentūras TT un 49% akciju no Igaunijas mediju grupas "Postimees Grupp". Tādējādi LETA kļūs par vienīgo "Scanpix" akcionāru. Darījuma summa netiek atklāta.Trīspusējā vienošanās par "Scanpix" iegādi ir parakstīta, bet darījums vēl jāapstiprina Igaunijas Konkurences padomei.

Ukrainas straujais uzbrukums Harkivas apgabalā, kura rezultātā ukraiņu karavīru rokās nonāca simtiem Krievijas bruņutehnikas vienību, ir padarījis Krievijas armiju par galveno smagā bruņojuma piegādātāju Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, teikts ASV izdevuma "The Wall Street Journal" rakstā. Krievijas armija, haotiski atkāpjoties, atstāja arī lielu daudzumu padomju parauga artilērijas šāviņu, kas Ukrainā gandrīz bija beigušies. Apvienojumā ar ieročiem, kas tika sagrābti, Krievijas armijai aprīlī atkāpjoties no Kijivas un citām Ukrainas ziemeļu teritorijām, šie nesenie panākumi pārvērta Maskavu par vislielāko smagā bruņojuma piegādātāju Ukrainai, ievērojami pārspējot ASV vai citus sabiedrotos šī bruņojuma daudzuma ziņā. Rietumvalstu piegādātie ieroči tomēr ir pilnīgāki un precīzāki.

Turpinām ziņas

18.oktobrī Latvijas valsts prezidents Egils Levits dosies vizītē uz Jēkabpils novadu. Vizītes laikā viņš piedalīsies diskusijā ar jauniešiem Krustpils kultūras centrā. Šogad svinam Latvijas Republikas pamatlikuma Satversmes pieņemšanas 100. gadadienu. Lai rosinātu izzināt un izprast Satversmi, Valsts prezidents Egils Levits aicina Latvijas jauniešus piedalīties debašu ciklā “#Satversmei100: vērtības nākotnei”. Debašu piektais cikls “Mana valsts – mana vara. Kā ietekmēt šodienu un veidot Latvijas rītdienu” notiks 18. oktobrī pulksten divos dienā Krustpils kultūras centrā Egila Levita darba vizītes Jēkabpils novadā laikā. Tās vadīs aktieris Jēkabs Reinis.

Aicina jauniešus līdz 14. oktobrim aprakstīt divus piemērus, kur konkrētās situācijās saskatāmas dilemmas starp atsevišķa cilvēka gribu un iespēju to īstenot savā apkārtnē, savā pašvaldībā, savā valstī. Apraksta garums līdz vienai A4 lapai. Lūgums to sūtīt uz e-pastu: info@eiropaskustiba.lv. Iesūtītie apraksti tiks izskatīti līdz 15. oktobrim, izvirzot sešus jauniešus 18. oktobra debatēm Jēkabpils novadā. Visi jaunieši, kuri būs iesūtījuši savus darbus, tiks aicināti skatīties diskusiju klātienē. Debates būs skatāmas arī tiešraidē.

Šā gada deviņos mēnešos katrs otrais jeb 49 procenti no ugunsgrēkos bojāgājušajiem bija seniori vecumā virs 60 gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā aicina līdzcilvēkus iesaistīties senioru drošības nodrošināšanā – ne tikai parūpēties par to, lai tuvinieku mājokļi un apkures ierīces atbilstu ugunsdrošības prasībām, bet arī veltīt laiku sarunai ar senioriem par drošu apkures un elektroierīču lietošanu. Katru gadu ugunsdzēsēji glābēji dodas uz vidēji 500 sodrēju degšanas gadījumiem dūmvados. Netīrīts dūmvads ir ugunsnedrošs! Ja seniors mājokļa apsildei izmanto cietā, šķidrā vai gāzes apkures ierīci, pārliecinieties, ka pirms apkures sezona ir veikta dūmvada tīrīšana. Ja nepieciešams, palīdziet senioram sazināties ar skursteņslaucītāju vai citu atbilstoši kvalificētu speciālistu, kas veiks dūmvada un apkures ierīces tīrīšanu. Piesardzība un pareiza apkures ierīču lietošana novērš ugunsgrēku izcelšanos.

Un vēl

Ja dzirdam vārdu "blakts", tad šķiet, ka runa ir par kādiem tāliem un seniem laikiem un šie kukaiņi noteikti mūsu eiroremontus piedzīvojušajās mājvietās vairs nav sastopami. Diemžēl realitāte ir gluži pretēja, un blaktis vārda vistiešākajā nozīmē Latviju ir apsēdušas, Latvijas Televīzijai stāstīja kaitēkļu apkarotāji. Latvijā ir ap 500 blakšu sugu, bet mēs vislabāk pazīstam gultas blakti – kukaini, kurš dzīvo iekštelpās un pārtikā lieto cilvēka asinis, un kā vampīrs uzbrūk savam upurim tikai tumsā. Kā norāda entomologi, gultas blakšu īpatnība ir spēja nedēļām iztikt bez ēšanas. Pakalpojuma sniedzēji, kas nodarbojas ar dažādu insektu apkarošanu, Latvijā patlaban redz visai dramatisku ainu. Lūgumus iznīdēt mājās peles, prusakus, žurkas, iršus un lapsenes manāmi apsteidz palīgā saucieni iznīdēt blaktis. Reizēm esot pat 30 izsaukumu nedēļā. Vissarežģītākais ir nelūgtos viesus laikus atklāt. Blaktis var dzīvot mēbelēs, zem grīdlīstēm, tapetēm un grīdas seguma. Midzeņa pazīmes – mazi melni punktiņi, ko kukaiņi aiz sevis atstājuši, un baltas oliņas. Speciālists lēš, ka blaktis ir TOP1 kaitēklis Latvijā pēdējos divarpus gadus.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ārzemēs deklarētiem Latvijas iedzīvotājiem veselības aprūpe būs par maksu; Atvbalsta priekšlikumu par automašīnas konfiskāciju, ja vadītājs pieķerts braucam reibumā; un Zinātnieki Islandē dabas pētniecībā izmanto automātisku novērošanas staciju.

Saeima devusi zaļo gaismu izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā, lai veselības aprūpes pieejamību sasaistītu ar deklarēto dzīves vietu. Ja nākamā gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotājam nebūs deklarētas dzīves vietas vai vispār nebūs dzīves vietas Latvijā, valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus cilvēks nevarēs saņemt. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka šāgada sākumā reģistrēti 217 tūkstoši 845 Latvijas iedzīvotāji, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu ārvalstīs, kas nozīmē, ka stājoties likumam spēkā viņi nevarēs saņemt veselības aprūpi. Pagaidām nav zināmi dati, cik cilvēkiem Latvijā nav deklarētas dzīves vietas. Šie cilvēki varētu nonākt neapskaužamā situācijā, jo, nepierādot deklarāciju, ārstniecības iestādē viņiem izrakstīs čeku par nebūt ne mazu summu.

“Industra Bank” no šīs nedēļas saimnieciskās darbības veicējiem-mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem piedāvā saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Izmantojot šo kontu, pašnodarbinātai personai, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, vairs nebūs jāiesniedz mikrouzņēmuma nodokļu deklarācija, kā arī jāaprēķina un jāpārskaita valsts budžetā maksājamā nodokļa summa. Klientam visi savi saimnieciskās darbības ieņēmumi jāieskaita šajā kontā, un tālākās darbības “Industra Bank” sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu veiks automātiski. Šis ir pirmais šāda veida piedāvājums Latvijā.

ASV izlūkošanas dienesti pauduši pārliecību, ka automašīnas bumbas eksploziju, kurā nogalināja "krievu pasaules" ideologa Aleksandra Dugina meitu Darju Duginu, pilnvaroja cilvēki Ukrainas vadībā, raidsabiedrībai CNN atklājuši ar ASV izlūkošanas informāciju iepazīstināti avoti. ASV par plānu iepriekš nebija informētas, teikuši avoti, kā arī nav skaidrs, kas tieši, ASV dienestu vērtējumā, deva rīkojumu veikt slepkavību. Tikmēr Ukrainas aizsardzības izlūkošanas pārstāvis CNN trešdienas vakarā uz lūgumu komentēt jaunāko informāciju paziņoja, ka viņa pārstāvētajam dienestam nav nekādas jaunas informācijas par Duginas nāvi. Drīz pēc uzbrukuma Maskavā tā pati amatpersona CNN apliecināja, ka Ukrainai ar Maskavā notikušo slepkavību nav nekādas saistības.

Somija gatavojas jau šogad izmēģinājuma posmā sākt būvēt žogu uz robežas ar Krieviju, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Somijas laikraksts "Ilta Sanomat". Septembra beigās nedēļu pēc tam, kad Krievijā tika sākta mobilizācija, Somijas robežsardze ierosināja izbūvēt žogu uz tūkstoš 300 kilometru garās robežas ar Krieviju. Ierosinājumu atbalstīja arī Somijas valdība. Divu nedēļu laikā kopš Krievijā izsludināta mobilizācija patvērumu Somijā lūgušo Krievijas pilsoņu skaits sasniedzis līmeni, kāds parasti ir gada laikā, paziņojis Somijas Migrācijas dienests.

Ukrainā ir padevies gūstā pirmais Krievijas pilsonis, kurš bija nosūtīts karā pret Ukrainu Krievijas prezidenta Vladimira Putina izsludinātās daļējās mobilizācijas ietvaros, savā "Telegram" kanālā informēja Koordinācijas štābs attieksmes pret karagūstekņiem jautājumos. 26 gadus vecais Mihails Kuļikovs no Krievijas pilsētas Orskas tika nosūtīts uz Ukrainas fronti piecas dienas pēc pavēstes saņemšanas. Vēl atrodoties Krievijas teritorijā, viņš piezvanīja uz projekta karsto līniju un saņēma instrukcijas, kā pareizi un droši padoties gūstā ukraiņiem. Militārā izlūkdienesta pārstāvis Ondrijs Jusovs ziņo, ka pēdējo nedēļu laikā ir saņemti vairāk nekā 2 tūkstoši Krievijas karavīru iesniegumi par padošanos gūstā.

Lielbritānija karaļa Čārlza III un karalienes konsorta Kamillas kronēšanas ceremonija notiks 2023. gada 3. jūnijā, vēsta "Bloomberg". Tiek ziņots, ka šī kronēšanas ceremonija būs pieticīgāka, ja salīdzina ar karalienes Elizabetes II kronēšanu 1952. gada 2. jūnijā. Saskaņā ar "Bloomberg" zināmo informāciju, kronēšana notiks 3. jūnijā Vestminsteras abatijā. Tiesa, 3. jūnijs vēl nav akmenī cirsts, datums var mainīties. Atšķirībā no Čārlza III mātes kronēšanas, gaidāmajai ceremonijai nav paredzēts tik plašs vēriens, taču ceremonija iezīmēs viņa kā monarha valdīšanas sākumu. Karalim tobrīd būs 74 gadi un viņš kļūs par vecāko kronēto personu Lielbritānijas vēsturē.

Turpinām ziņas

Saeima sēdē  šodien vienbalsīgi konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu par spēkrata konfiskāciju gadījumā, ja tā vadītājs pieķerts braucam alkohola un citu apreibinošo vielu reibumā. Grozījumi Krimināllikumā paredz konfiscēt transportlīdzekli, ar kuru vadītājs braucis reibumā. Gadījumā, ja auto nepieder šoferim, viņam īpašniekam būs jākompensē automašīnas vērtība. 

Nepatīkamu pārsteigumu piedzīvojušajai komandai, kas organizē automašīnu ziedojumus Ukrainai, kurai no automašīnām izzagti vismaz 18 akumulatori, vietā saziedoti  jauni, intervijā TV3 šodien sacīja “Twitter” konvoja organizators Reinis Pozņaks. Viņš norāda, ka saziedoti gan jauni akumulatori, gan saņemts finansiāls atbalsts. Pāris stundās cilvēki jau visu vajadzīgo bija saziedojuši. Vakardien daļa no iepriekš apzagtajām automašīnām jau aizvestas uz Ukrainu, citas vēl vedīs. Sabiedrība var turpināt atbalstīt konvoju, pieteikties vest mašīnas uz Ukrainu, ziedot, gādāt ziemas riepas.

Jau ziņots, ka naktī uz otrdienu kāds neģēlis uzdarbojies Jaunmārupē, apzogot tā dēvētā Twitter konvoja sagādātās mašīnas palīdzībai Ukrainā – nozagti akumulatori un riepas. Valsts policija par notikušo uzsākusi kriminālprocesu.

Un vēl

Zinātnieki Islandē dabas pētniecībā izmanto automātisku novērošanas staciju. Iekārtas dod iespēju iegūt datus bez cilvēku klātbūtnes, un izslēdz antropogēnā faktora ietekmi. Tikai pirms dažām desmitgadēm šo vietu klāja ledājs, tāpēc tas ir unikāls pētījumu poligons. Veidojas biotopi un ekosistēma, un zinātnieki šo vietu dēvē par dzīvības attīstības laboratoriju. Projekts ir arī labs vairāku valstu sadarbības paraugs, jo to finansē vietējā Islandes universitāte, bet tehnisko atbalstu sniedz Ziemeļvalstu speciālisti. Stacijai dots nosaukums ''Solandera acs'' par godu zviedru zinātniekam, kurš pirms 250 gadiem ieradās pētniecības misijā Islandē.

Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Pieļauj, ka daļa jaunievēlēto deputātu Saeimā nevarēs saņemt pielaidi valsts noslēpumam, Jēkabpils novadu vizītē apmeklēs valsts prezidents; un Zinātnieki Islandē dabas pētniecībā izmanto automātisku novērošanas staciju

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Satversmes aizsardzības birojs sola ļoti rūpīgi vērtēt jaunievēlētos deputātus pielaides piešķiršanai valsts noslēpumam. Tiek pieļauts, ka daļa Saeimā ievēlēto parlamentāriešu nevarēšot piedalīties vairākās Saeimas atbildīgās komisijās, kurās nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Šīs komisijas ir Nacionālās drošības komisija, Ārlietu komisija, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Savukārt kādreizējais ministru prezidents un Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis intervijā  "ReTV" pieļāva, ka pielaides varētu nesaņemt teju vai visi ievēlētie no partijas "Stabilitātei!", ņemot vērā vismaz atsevišķu topošo šīs partijas deputātu publiskus izteikumus. Tāpat arī Kučinskis norādīja, ka arī partijas Latvija pirmajā vietā līderis Ainārs Šlesers varētu tikt vērtēts ar īpašu rūpību. 

Mobilizācijas gadījumā zemessargi tiks ieskaitīti aktīvajā dienestā karavīra statusā. To paredz Saeimas šodien trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Latvijas Zemessardzes likumā. Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu par zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma iestāšanās valstī. Likums arī paredz iespēju lemt par daļēju zemessargu ieskaitīšanu aktīvajā dienestā, pārējos zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam. Paredzēts arī, ka par paaugstinātas gatavības režīma pienākumu nepildīšanu zemessargam piemēros naudas sodu līdz 350 eiro.

Saeima devusi zaļo gaismu izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā, lai veselības aprūpes pieejamību sasaistītu ar deklarēto dzīves vietu. Ja nākamā gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotājam nebūs deklarētas dzīves vietas vai vispār nebūs dzīves vietas Latvijā, valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus cilvēks nevarēs saņemt. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka šāgada sākumā reģistrēti 217 tūkstoši 845 Latvijas iedzīvotāji, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu ārvalstīs, kas nozīmē, ka stājoties likumam spēkā viņi nevarēs saņemt veselības aprūpi. Pagaidām nav zināmi dati, cik cilvēkiem Latvijā nav deklarētas dzīves vietas. Šie cilvēki varētu nonākt neapskaužamā situācijā, jo, nepierādot deklarāciju, ārstniecības iestādē viņiem izrakstīs čeku par nebūt ne mazu summu.

Lai Ukrainas bēgļi, kas cauri Krievijai nonāk Latvijā, varētu sasildīties un ko uzēst robežkontroles punktā "Grebņeva", aicina ziedot šķīstošo kafiju un pārtiku, kuras gatavošanai nav vajadzīgs nekas vairāk par karstu ūdeni.Ukrainas bēgļiem nākas salt bez kārtīgas pajumtes uz robežas. Tikai pēc brīvprātīgo iesaistes bēgļi, kuri dienām ilgi pavadījuši vējā un lietū un ir pratināti Krievijas robežkontroles punktā, pārnākot Latvijas pusē, saņem vismaz sausas drēbes un siltu tēju. Biedrība "Tavi draugi" darbojas robežpunktā un aicina atbalstīt šos cilvēkus. Ziedojumus var nogādāt Rīgā, Ventspils ielā 50, kur brīvprātīgie katru dienu veido pakas un tās nogādā tieši uz robežu. 

Eiropas Savienības dalībvalstis trešdien vienojušās par astoto sankciju paketi pret Krieviju, reaģējot uz Maskavas iebrukumu Ukrainā, ziņo avoti diplomātiskajās aprindās. Cita starpā tā ietver cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai. Vienošanās paver ceļu aizliegumam ES uzņēmumiem transportēt Krievijas naftu uz valstīm ārpus ES, ja tās cena pārsniedz konkrētu līmeni. Šīs sankcijas paplašina iepriekšējo ES aizliegumu pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus naftas produktus. Saskaņā ar jaunajām sankcijām ES pilsoņiem būs arī aizliegts ieņemt amatus Krievijas valstij piederošos uzņēmumos, tiks ierobežots ķīmisko vielu un elektronikas eksports uz Krieviju un noteikts importa aizliegums Krievijas produktiem septiņu miljardu eiro apmērā, atklāja avoti.

Turpinām ziņas

18.oktobrī Latvijas valsts prezidents Egils Levits dosies vizītē uz Jēkabpils novadu. Vizītes laikā viņš piedalīsies diskusijā ar jauniešiem Krustpils kultūras centrā. Šogad svinam Latvijas Republikas pamatlikuma Satversmes pieņemšanas 100. gadadienu. Lai rosinātu izzināt un izprast Satversmi, Valsts prezidents Egils Levits aicina Latvijas jauniešus piedalīties debašu ciklā “#Satversmei100: vērtības nākotnei”. Debašu piektais cikls “Mana valsts – mana vara. Kā ietekmēt šodienu un veidot Latvijas rītdienu” notiks 18. oktobrī pulksten divos dienā Krustpils kultūras centrā Egila Levita darba vizītes Jēkabpils novadā laikā. Tās vadīs aktieris Jēkabs Reinis.

Saeima sēdē  šodien vienbalsīgi konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu par spēkrata konfiskāciju gadījumā, ja tā vadītājs pieķerts braucam alkohola un citu apreibinošo vielu reibumā. Grozījumi Krimināllikumā paredz konfiscēt transportlīdzekli, ar kuru vadītājs braucis reibumā. Gadījumā, ja auto nepieder šoferim, viņam īpašniekam būs jākompensē automašīnas vērtība. 

No šīs nedēļas Latvijā oficiāli sākas gripas monitorings un arī vakcinācija pret saslimšanu ar agresīvo vīrusu. Visticamāk, šajā sezonā cilvēki pret gripu būs uzņēmīgāki, jo gandrīz trīs sezonas ilgušo ierobežojumu dēļ lielākā daļa sabiedrības ar gripu nav slimojusi un imūnā atmiņa tai nav bijusi trenēta. Vakcinācija pret gripu visā Latvijā ir sākusies. Uz to iepriekš nav jāpierakstās. Vairākām sabiedrības grupām valsts apmaksā poti pret gripu.

Nākamnedēļ, 14. oktobrī Viesītē notiks II Sēlijas Nevalstisko organizāciju forums, kurā cildinās konkursa “Sēlijas Sudrabs” laureātus.  Nominantu vidū ir arī vairāki Jēkabpils novada ļaudis: Ieva Svarāne, Vera un Jānis Nemirskis, Laima Virbule, Juris Brakovskis, Aina Guoģe, Anna Tēta, Valērijs Venediktovs un Lāsma Prande, tāpat godināti tiks pieteikuma iesniedzēji, kuri pastāstīja par sava novada “dārgakmeņiem”. Konkursu “Sēlijas sudrabs” rīko biedrība “Ūdenszīmes” un kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”.

Un vēl

Zinātnieki Islandē dabas pētniecībā izmanto automātisku novērošanas staciju. Iekārtas dod iespēju iegūt datus bez cilvēku klātbūtnes, un izslēdz antropogēnā faktora ietekmi. Tikai pirms dažām desmitgadēm šo vietu klāja ledājs, tāpēc tas ir unikāls pētījumu poligons. Veidojas biotopi un ekosistēma, un zinātnieki šo vietu dēvē par dzīvības attīstības laboratoriju. Projekts ir arī labs vairāku valstu sadarbības paraugs, jo to finansē vietējā Islandes universitāte, bet tehnisko atbalstu sniedz Ziemeļvalstu speciālisti. Stacijai dots nosaukums ''Solandera acs'' par godu zviedru zinātniekam, kurš pirms 250 gadiem ieradās pētniecības misijā Islandē.

Atstājiet komentāru