Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 25.oktobrī
- 25 oktobris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: "Progresīvie" atsakās "pa pusei" iesaistīties Kariņa valdībā; Līdz gada beigām plāno periodiski slēgt VUGD posteņus Viesītē un Aknīstē; un Kam piešķirta šā gada Nobela prēmija ekonomikā?
Partija "Progresīvie" vakar vakarā izplatīja paziņojumu, kurā atsakās no "Jaunās vienotības" līdera, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa publiski paustā piedāvājuma palikt ārpus 14.Saeimas koalīcijas, bet divpusēji noslēgt sadarbības memorandu ar Jauno Vienotību un pretī saņemt vienu Jaunās Vienotības ministra portfeli. Komentējot Kariņa piedāvājumu, partijas “Progresīvie” premjera amata kandidāts Kaspars Briškens uzsvēra, ka jau no pirmajām valdības veidošanas sarunām "Progresīvo" uzstādījums ir bijis nemainīgs - pilnvērtīgi koalīcijas partneri, vai pilnvērtīgs darbs opozīcijā.
Lielbritānijas bijušais finanšu ministrs Riši Sunaks kļūs par nākamo Konservatīvās partijas līderi un valsts premjeru. Jau ziņots, ka pirms septiņām nedēļām Sunaks zaudēja cīņā par Konservatīvās partijas līdera amatu Lizai Trasai, kas pagājušajā nedēļā paziņoja par demisiju. Trasa amatā atradās tikai sešas nedēļas, un tādējādi viņa kļuva par valdības vadītāju, kas amatā pabijusi visīsāko laiku visā Lielbritānijas vēsturē. Savukārt Sunaks būs pirmais aziātu izcelsmes brits Lielbritānijas premjerministra amatā. Sagaidāms, ka oficiāli premjera amatā viņš stāsies šodien.
Somu līcī ir notikuši vismaz četri jauni zemūdens sprādzieni netālu no gāzesvadiem "Nord Stream", ziņo Somijas laikraksts "Ilta-Sanomat". Sprādzieni ar intensitāti no 1,3 līdz 1,8 ballēm notika apmēram 40 kilometrus no pilsētas, kur sākas gāzesvada "Nord Stream 1" atzars. Sprādzieni pieminēti Helsinku Universitātes Seismoloģijas institūta ikdienas atskaitē par seismiskiem novērojumiem Somijai tuvos rajonos. Seismologi 20. un 21.oktobrī bija fiksējuši zemūdens sprādzienus pie Krievijas pilsētām Primorskas un Viborgas. Sprādzienu cēloņi tiek noskaidroti.
Jau vēstīts, ka Somijas seismoloģisko mērījumu stacijas arī fiksēja sprādzienus septembra beigās, kad tie sabojāja abus "Nord Stream" cauruļvadus un izraisīja četras noplūdes.
Turpinoties karam Ukrainā, ANO publiskojusi jaunu ziņojumu par Krievijas noziegumiem, atzīstot arī savu bezspēcību agresora saukšanai pie atbildības. Kā norāda ANO, Krievija vairs nav pārstāvēta Eiropas Padomē, tāpēc upuri nevarot vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Agresoru saukt pie atbildības neesot iespējams arī Starptautiskajā Krimināltiesā, jo ne Krievija, ne Ukraina nav ratificējušas nepieciešamos dokumentus. ANO Spīdzināšanas novēršanas komitejā gan uzsver, ka jārīkojas steidzami, lai izbeigtu kara noziegumus un vainīgos tiesātus. Bet vienlaikus ANO nākas atzīt savu bezspēcību, jo organizācijai šobrīd nav nekādu pilnvaru rīkoties.
Saistībā ar šo situāciju, pāvests Francisks norādījis, ka pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu, ANO reformu nepieciešamība kļuvusi acīmredzama. Viņš norāda, ka ANO vairs nav piemērota "jaunajai realitātei." ANO tika dibināta, lai novērstu Otrā pasaules kara laikā piedzīvoto šausmu atkārtošanos, taču, lai gan kara radītie draudi joprojām pastāv, pasaule vairs nav tāda pati. 85 gadus vecais pāvests aicina īstenot "organiskas reformas", kas ļautu starptautiskajām organizācijām no jauna atklāt savu mērķi - "kalpot cilvēkiem".
Turpinām ziņas
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests īslaicīgi līdz gada beigām apturēs 18 mazāk noslogoto posteņu darbību, tomēr iespēju robežās turpinās pildīt savas funkcijas. Darbība tiks apturēta arī Jēkabpils novada Viesītes un Aknīstes posteņiem. VUGD ziņo, ka tas nenotiks vienlaicīgi, katra posteņa darbības apturēšanas biežums un ilgums būs atkarīgs no situācijas ar personāla nodrošinājumu - dažas dienas posteņi turpinās strādāt, bet citās dienās nedarbosies. Darbības apturēšana nozīmē, ka posteņa darbinieki nedosies uz operatīvajiem izsaukumiem no konkrētā posteņa, bet no tuvākajām struktūrvienībām, bet posteņa komandieris turpinās pildīt savus pienākumus savā pašreizējā darbavietā. Par plānotajām pārmaiņām plašāk lasiet portālā radio1.lv.
Baltijas lielākajā piena pārstrādes koncernā AB “Rokiškio sūris” ietilpstošais SIA Jēkabpils piena kombināts 2021.gadā sekmīgi kāpinājis apgrozījumu, tam sasniedzot vairāk kā 36 miljoni eiro. Lursoft Multi atskaites dati rāda, ka tas ir augstākais rezultāts visā uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Apgrozījuma pieaugums saistāms ar piena cenu palielināšanos. Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma apgrozījums gada laikā audzis par 28,78%. Pārskata gadu SIA “Jēkabpils piena kombināts” noslēdzis ar 320,28 tūkstoši eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas.
Pēc aptuveni trijiem mēnešiem Latvijā sāks darboties vidējā ātruma kontroles sistēma. Tā ir automātiska mērīšanas sistēma, kas mēra katra transportlīdzekļa vidējo ātrumu noteiktā ceļa posmā, balsoties uz braukšanai patērēto laiku. Pirmais posms, kur tā tiks uzstādīta, būs Rīgas apvedceļš. Tuvākā gada laikā ar vidējā ātruma kontroles sistēmu tiks aprīkoti kopumā 16 ceļu posmi. Pilotprojektā iepriekš šī sistēma darbojās uz Tīnūžu-Kokneses šosejas ceļa posma.
Un vēl
Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta amerikāņiem Benam Bernankem, Daglasam Daimondam un Filipam Dibvigam par banku lomas ekonomikā pētījumiem. Bernanke, Daimonds un Dibvigs "būtiski uzlabojuši mūsu izpratni par banku lomu ekonomikā, īpaši finanšu krīžu laikā, kā arī par to, kā regulēt finanšu tirgus. Svarīgs secinājums viņu pētījumos ir par to, kāpēc ir vitāli svarīgi izvairīties no banku sabrukuma. Prēmijas lielums ir 10 miljoni zviedru kronu jeb apmēram 920 tūkstoši eiro. Tā tiks vienādās daļās sadalīta starp visiem trim laureātiem.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā nodibina iekšējās drošības akadēmiju; No nākamā gada marta pieaugs maksa par elektroenerģiju; un Pierāda, ka Latvijas dabā dzīvo magnetotaktiskas baktērijas.
Iekšlietu ministrija, Valsts policijas koledža, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte šodien parakstīja līgumu par ilgtermiņa konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" izveidi. Ministrijā norāda, ka Iekšējās drošības akadēmijas izveide uzlabos tiesībaizsardzības iestādēs nodarbināto izglītības kvalitāti, sagatavos augsta līmeņa speciālistus iekšlietu un citu tiesībaizsargājošo iestāžu vajadzībām, piesaistīs labāko pedagoģisko personālu kopīgu izglītības programmu īstenošanā. Tāpat paredzēts izveidot mācībām atbilstošu, mūsdienīgu infrastruktūru. Plānots, ka Iekšējās drošības akadēmijā varēs apgūt īsā cikla profesionālo augstāko izglītību, bakalaura un maģistra līmeņa studijas. Mācības sāksies nākamā gada rudenī.
Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers šodien ieradies iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā. Viņam vēlāk plānota tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Šī ir Šteinmeiera pirmā vizīte Kijivā, kopš Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā, bet viņa trešais mēģinājums apmeklēt Kijivu. Iepriekš divas reizes plānotās vizītes tika atceltas drošības apsvērumu dēļ. Šteinmeiers ir bijušais Vācijas ārlietu ministrs, un, sākoties atkārtotajam Krievijas iebrukumam Ukrainā, skaļāk izskanēja pārmetumi par viņa gadiem īstenoto iecietīgo politiku pret Maskavu. Domstarpības starp Ukrainas un Vācijas prezidentiem tika nogludinātas maijā.
Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievija zaudējusi vismaz 23 uzbrukuma helikopterus "Ka-52 HOKUM". Tas veido vairāk nekā 25% no Krievijas gaisa spēku rīcībā esošās 90 "Ka-52" flotes un gandrīz pusi no kopējiem okupantu helikopteru zaudējumiem Ukrainā, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Londona raksta, ka Krievijas uzbrukuma helikopteri, visticamāk, ir īpaši cietuši no Ukrainas pārnēsājamām pretgaisa aizsardzības sistēmām, savukārt krievu helikopteri bieži darbojas ar mazāku kaujas lidmašīnu nodrošinātās aizsardzības līmeni, nekā to varētu sagaidīt saskaņā ar Krievijas militāro doktrīnu.
Pastiprinoties Covid-19 izplatībai un sākoties gripas sezonai, Pasaules Veselības organizācija jeb PVO uzsvērusi, cik svarīgi ir saglabāt modrību un vakcinēties. Eiropas reģionā, ko veido 53 valstis, ieskaitot Krieviju un valstis Vidusāzijā, atkal atrodas Covid-19 pandēmijas centrā un veido gandrīz 60% no jaunajiem Covid-19 gadījumiem pasaulē. Tai pat laikā pieaug sezonālās gripas izplatība. Atšķirībā no iepriekšējiem Covid-19 viļņiem, šoreiz mirušo un intensīvās aprūpes nodaļās ievietoto pacientu skaits tik strauji nepieaug, un PVO uzsver saistību ar vakcinēšanos.
Turpinām ziņas
Augstsprieguma tīkls iesniedzis regulatorā elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu. Tas paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu, līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd. Savukārt lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robežas ir zemākas kā 110 kilovolti, maksa par elektroenerģiju sadārdzināsies pat par 50 procentiem. Augstsprieguma tīkls plāno, ka jaunie paaugstinātie tarifi stāties spēkā no 2023.gada 1.marta.
Lai nodrošinātu reģionālo sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību, valdība šodien atbalstīja 29,9 miljonu eiro piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem zaudējumu kompensēšanai 2022. gadā. Reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem biļešu cenu pārskatīšana nav plānota. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai plānotais zaudējumu apmērs 2022. gadā ir lielāks nekā piešķirtais finansējums. Šogad zaudējumu pieaugumu ietekmē pasažieru skaits reģionālās nozīmes pārvadājumos – lai arī pasažieru skaits pieaug, tomēr sabiedriskā transporta pakalpojumu nozare no pandēmijas izraisītajām sekām atkopjas lēnāk, nekā plānots.
Un vēl
Latvijas Universitātes pētnieces pirmo reizi oficiāli pierādījušas, ka arī Latvijas dabā dzīvo magnetotaktiskas baktērijas. Šādas baktērijas pēta visā pasaulē, jo tās var kalpot kā modelis, lai būvētu nanorobotus izmantošanai medicīnā. Piemēram, kā zāļu transporta līdzekli cilvēka organismā. Augstskolas Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes maģistratūras studente Paula Biseniece un doktorante Māra Šmite vasarā ņēma paraugus no dažādām ūdenstilpēm. Un liels bija pētnieču pārsteigums, ka burkā ar Lielupes ūdeni, izmantojot speciālas metodes, bija arī magnetotaktiskā baktērija. Šīs baktērijas īpašas ar to, ka tām iekšā ir magnētisku lodīšu ķēdīte, ko baktērija izmanto kā kompasa adatiņu. Baktērija spēj sajust Zemes magnētiskā lauka līnijas, kas palīdz peldēt. Ja pieliek magnētu, baktērija virzās uz tā pusi. Tas nozīmē, ka baktērijai var likt kustēties vēlamajā virzienā un no ārpuses kontrolēt tās virzību.
Radio1 ziņas pulksten 15.00 un 17.00
Radio1 ziņās klausieties: Šonedēļ cer vienoties par sadarbības memorandu jaunās valdības veidošanai; Būvnieks pārtrauc darbus ES fondu izkrāpšanas izmeklēšanā iesaistītajā Līvānu būvobjektā; un Apkures sezonas sākums Latvijā siltāks nekā citus gadus.
"Jaunā vienotības", Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" sadarbības memorandu koalīcijas veidošanai varētu parakstīt šonedēļ, trešdien vai ceturtdien, šādu cerību šodien sarunā ar žurnālistiem pauda Jaunās Vienotības līderis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Vaicāts par to, ka, piemēram, Apvienotais Saraksts plāno sagatavot savus priekšlikumus jeb labojumus memoranda tekstam, Kariņš piekrita, ka šādos gadījumos, kad tiek piedāvāts vienoties par kādu dokumentu, vienmēr kāds redz nepieciešamību palabot kādu teikumu vai arī kādu domu vairāk uzsvērt, izteikt asāk. Trešdien būs redzams, kādus labojumus potenciālie koalīcijas partneri piedāvās un par tiem arī notiks diskusija.
Swedbank palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no 2,4% līdz 2,8%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm, liecina publiskotais bankas jaunākais ekonomikas apskats. Vienlaikus Latvijas ekonomikas pieauguma prognoze 2023. gadam samazināta no augustā prognozētajiem 0,4% līdz 0%. Savukārt Latvijas ekonomikas pieauguma prognoze 2024. gadam samazināta no 3,5% līdz 2,9%, joprojām paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm.
Krievijas iebrukuma un izpostīto infrastruktūras objektu dēļ Ukrainas iedzīvotājiem šī ziema būs īpaši smaga. To uzrunā uzsvēra prezidents Volodimirs Zelenskis. Valsts vadītājs norādīja, ka šī ziema būs visgrūtākā Ukrainas vēsturē. Viņš uzsvēra, ka iedzīvotāji nedrīkst atslābināties. Vēl ir jānoiet tāls un grūts ceļš līdz uzvarai. Zelenskis arī aicināja sabiedrotos un draugus visā pasaulē neatslābt un neļaut Krievijai sašķelt globālo demokrātisko koalīciju.
Lielbritānijas premjerministra amatā šodien stājies jaunieceltais Konservatīvās partijas līderis Riši Sunaks, kuram būs jāmēģina izvest valsti no politiskā haosa, kas pēdējo mēnešu laikā pārņēmis britu politiku. Savā pirmajā runā premjera amatā Sunaks solīja vienot valsti: nevis ar vārdiem, bet gan ar darbiem. Lielbritānijas karalis Čārlzs III otrdien aicināja Sunaku kļūt par jauno Lielbritānijas valdības vadītāju. Tas noticis tikai septiņas nedēļas pēc tam, kad Čārlza māte Lielbritānijas karaliene Elizabete II divas dienas pirms aiziešanas mūžībā uzticēja valdības veidošanu Lizai Trasai, kuras piedāvātais reformu plāns, kas paredzēja samazināt nodokļus, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, cieta pilnīgu neveiksmi, un pagājušonedēļ Trasa bija spiesta paziņot par atkāpšanos no amata.
Turpinām ziņas
Būvkompānija SIA "Jēkabpils PMK" šobrīd pārtraukusi darbus 3,4 miljonu eiro vērtajā Līvānu būvprojektā, ar ko saistīta Eiropas prokuratūras veiktā izmeklēšana. Līdz šim "Jēkabpils PMK" nav saņēmusi nekādu informāciju par iespējamiem pārkāpumiem iepirkumos, kuros uzņēmums piedalījies atklāta konkursa ietvaros. Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā izmeklējot iespējamo Eiropas Savienības fondu izkrāpšanu 1,8 miljonu eiro apmērā, tika veikta kratīšana Līvānu novada domes priekšsēdētāja Andra Vaivoda privātīpašumā. Eiropas prokuratūra izmeklē iespējamo ES fondu izkrāpšanu 1,8 miljonu eiro apmērā, kas ir saistīta ar projektiem par ražošanas infrastruktūras izbūvi Līvānu pilsētā. Izmeklēšana uzsāktajā kriminālprocesā notiek par realizēto projektu "Līvānu industriālās zonas infrastruktūras pielāgošana jaunu uzņēmumu izvietošanai un uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai 2. kārta" un plānoto projektu "Līvānu industriālās zonas infrastruktūras pielāgošana jaunu uzņēmumu izvietošanai un uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai 3. kārta". Abos iepirkumos šo projektu īstenošanā uzvarēja "Jēkabpils PMK". Plašāk lasiet radio1.lv.
Lai gan posmā no 1.decembra līdz 1.martam automobiļiem un autobusiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3 tūkstoši 500 kilogramus, jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, tas nenozīmē, ka riepu maiņa ir jāatliek uz 1.decembri. Ja ir sniegs, apledojuši ceļi un gaisa temperatūra zem 7 grādiem pēc Celsija skalas, ziemas riepas ieteicams uzstādīt ātrāk. Riepu nomaiņas nepieciešamību ietekmē vēl kāds aspekts – ziemas riepu protektoram jābūt vismaz četrus milimetrus dziļam. Eksperti iesaka, lai izvairītos riskiem un sekmētu drošību uz ceļiem, autovadītājiem ieteicams vadīties nevis pēc kalendāra, bet pēc gaisa temperatūras rādītājiem.
Un vēl
Oktobra otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,1 grāds jeb 2,4 grādi virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Zemākā gaisa temperatūra bija -2,5 grādi 13.oktobrī Madonā, savukārt augstākā temperatūra tika sasniegta 18.oktobrī Daugavpilī, termometra stabiņam pakāpjoties līdz +17,0 grādiem. Vidējais nokrišņu daudzums oktobra otrajā dekādē bija 19,4 milimetri jeb 81% no normas. Visvairāk nokrišņu - 33,6 milimetri - bija Madonā, bet vismazāk lija Rucavā, kur reģistrēti tikai 7,3 milimetri nokrišņu.