Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 27.oktobrī
- 27 oktobris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ekonomistu apvienība piedāvā reformēt valdības modeli; Tilta pār Daugavu Jēkabpilī šuves šogad, visticamāk, netiks remontētas; un Nedēļas nogalē notiks pāreja uz ziemas laiku.
"Jaunās vienotības" sarunas ar Nacionālo apvienību un "Apvienoto sarakstu" trešdien vēl nav rezultējušās ar Jaunās Vienotības piedāvātā jaunās koalīcijas sadarbības memoranda parakstīšanu, jo potenciālajiem partneriem vēl nav pilnīgas vienprātības par vienošanās saturujaunās Vienotības pārstāvji plāno abiem partneriem izsūtīt koriģētu sadarbības memoranda tekstu, bet partijas to varētu parakstīt vēlāk nedēļas gaitā. Pēc vienošanās par sadarbības memorandu atliekot "vien tādas detaļas" kā atbildības sadale un valdības deklarācijas uzrakstīšana.
Ekonomistu apvienība piedāvā reformēt valdības modeli gan tās veidošanas, gan turpmākā darba procesā. Ekonomistu apvienības prezidents Ojārs Kehris uzsvēr, ka ir nepieciešami valsts pārvaldības uzlabojumi - likumdevējā, izpildvarā, jo valdības pašreizējais modelis neatspoguļo valdības prioritātes, pastāv vāju ministru risks, kā arī neatspoguļo ministriju horizontālās saites. Modernāks modelis, Ekonomistu apvienības ieskatā, būtu, ja valdību veidojošās partijas nosauktu trīs līdz piecas prioritātes īstenošanai līdz nākamajām vēlēšanām. Ņemot vērā partiju nosaukto, Ministru prezidents piedāvātu partijām aptuveni 10 kopējās prioritātes un modeli to īstenošanai. No partiju piedāvātiem kandidātiem Ministru prezidents izvēlētos ministrus, par kuru kompetenci būtu atbildīgs, un piedāvātu tos apstiprināšanai Valsts prezidentam. Šobrīd ministri vairāk ir atbildīgi savas partijas priekšā, nevis Ministru prezidentam.
ASV prezidents Džo Baidens un jaunais Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks sarunās apņēmušies kopīgi strādāt, lai atbalstītu Ukrainu un pretotos Ķīnas ietekmei, paziņojis Baltais nams. Abi līderi sazvanījās īsi pēc Sunaka stāšanās premjerministra amatā. Baidens un Sunaks apliecināja, ka ASV un Lielbritānijas starpā valda īpašas attiecības, un solīja kopīgi strādāt pie globālās drošības un labklājības veicināšanas.
Latvija domā par joda tablešu iepirkšanu, lai palīdzētu iedzīvotājiem izsargāties no radioaktīvā apdraudējuma kodolkatastrofas gadījumā. Speciālisti gan atgādina – joda lietošana ierobežotu vienu no daudziem kodoluzbrukuma radītājiem riskiem gadījumā, ja sprādziena mākonis saturētu radioaktīvo jodu, tādēļ paļauties tikai uz tabletēm nedrīkst. Turklāt tablešu lietošana profilaktiskos nolūkos ir ne tikai bezjēdzīga, bet pat var kaitēt veselībai. Valsts kancelejā šobrīd ir pieņemts informatīvais ziņojums par minimālajiem pasākumiem gatavībai iespējamiem kodolapdraudējumiem. Šobrīd norisinoties speciālistu diskusijas, un ministrija sola informēt sabiedrību, tiklīdz būs pieņemti kādi konkrēti lēmumi.
Turpinām ziņas
Rīgas Tehniskā universitāte ir ieguvusi labāko reitingu starp Baltijas valstīm starptautiskajā augstskolu ilgtspējas reitingā QS World University Rankings: Sustainability 2023. RTU šajā reitingā kopvērtējumā ierindota 451.-500.vietā pasaulē. Vēl no Latvijas reitingā startēja Latvijas Universitāte, kura ierindojas 501.-550.vietā. No Igaunijas reitingā iekļauta Tartu Universitāte, kura ir 501.-550.vietā, bet no Lietuvas - Viļņas Universitāte, kura palikusi 600+.vietā.
Jēkabpils novada domes vadība solīja, ka tilta pār Daugavu kritiskākā šuve tiks salabota līdz 20.oktobrim. Taču darbi nav pat sākušies. Tiekoties ar novada domes vadību preses konferencē Radio1 jautāja, kad notiks plānotie darbi. Jēkabpils novada domes vietnieks Attīstības jautājumos Kārlis Stars, atzina, ka šogad, visticamāk, tilta šuves netiks remontētas. Viņš sacīja, ka diemžēl uzņēmējs SIA Viadukts, ar ko pašvaldība plānoja slēgt līgumu, atteicies to darīt. Patlaban notiekot sarunas ar citu uzņēmums, kas varētu veikt darbus, bet nav zināms vai sarunas būs veiksmīgas un līgums tiks noslēgts un vai šuvju remonts notiks šogad.
Un vēl
Latvijā 30. oktobrī pulksten 4 – naktī no sestdienas uz svētdienu – notiks pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, liecina Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – ziemas laiks Latvijā ir spēkā no oktobra pēdējās svētdienas līdz marta pēdējai svētdienai. Savukārt vasaras laiks no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Komisija vēlas paātrināt zibmaksājumu ieviešanu; Pieaugusi mājsaimniecību maksa par elektrību; un Par automašīnu notriektiem dzīvniekiem aicina ziņot ar aplikācijas starpniecību.
Latvija nedrīkst 2030.gadā būt vēl vairāk atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas, vakar Ekonomistu apvienības sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju rīkotajā konferencē "Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus" sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Valsts prezidents uzsvēra, ka, veidojot jauno valdību, jāmeklē kopsaucējs, kā tuvākajos astoņos gados jāstrādā. Prezidents sacīja, ka šī ziema un nākamie turpmākie gadi būs ar ģeopolitiskiem izaicinājumiem, ko rada Krievija Ukrainā. Tiks piedzīvota pasaules ekonomikas palēnināšanās, arī Latvija nākamgad ieslīdēs mērenā recesijā. No nākamās valdības tiek gaidīta enerģētikas attīstības koncepcija, norādīja Levits un piebilda, ka nākamajā valdībā noteikti jābūt par enerģētikas jautājumiem atbildīgam Ministru kabineta loceklim.
Eiropas Komisija vēlas paātrināt zibmaksājumu ieviešanu eiro valūtā. Statistika liecina, ka šā gada sākumā tikai 11% no visiem pārvedumiem eiro valūtā bija veikti kā zibmaksājumi un līdz ar to sasniedza saņēmēju dažu sekunžu laikā. Tādēļ Eiropas Komisija rosina noteikt bankām par pienākumu dažu gadu laikā sākt piedāvāt šādu pakalpojumu saviem klientiem. Parastie banku pārskaitījumi eirozonā var aizņemt līdz pat trim dienām. Tādēļ Eiropā katru dienu šādi tiek "iesprostoti" 200 miljardi eiro. Savukārt zibmaksājumi uzreiz sasniedz adresātu, ļaujot ātrāk sākt izmantot pārskaitīto naudu.
Saskaņā ar baltkrievu pagrīdes ziņām Baltkrievijas Gomeļas apgabalā vietējie kara komisariāti veic slēptu kravas auto vadītāju un mehāniķu mobilizāciju, vēsta Ukrainas Aizsardzības ministrijas izveidotā tīmekļa vietne "sprotyv". "Kara komisāri apstaigā karaklausībai pakļauto mājas. Meklē kravas tehnikas vadītājus un mehāniķus." Viņiem jāstrādā ar Krievijas armijas vienību, kas atrodas Baltkrievijas teritorijā un tās kara tehniku. Saņemtas arī ziņas, ka baltkrievu karavīri manīti pie Krievijas karaspēka sagrābtās Melitopoles Zaporižjas apgabalā, norāda "sprotyv".
Turpinām ziņas
Mazinoties vakcinācijas pret Covid-19 aktivitātei, visa Eiropa saskārusies ar jautājumu – ko darīt ar vakcīnu pārpalikumiem. Eiropas Komisijas un vakcīnu ražotāju noslēgtie līgumi neļauj bez sankcijām samazināt pasūtīto vakcīnu apjomu. Latvija aicinājusi Eiropas Komisiju pastiprināt spiedienu uz vakcīnu ražotājiem. Šim gadam Latvija bija ieplānojusi iegādāties mazliet vairāk par miljonu kopumā četru veidu kovida vakcīnu, bet nākamgad ieplānoto vakcīnu skaits ir vēl lielāks. Tiesa, ar to izlietojumu nesokas tik raiti. Līdz šim Latvija jau 2,5 miljonus vakcīnu ziedojusi. Lai nebūtu jānopērk visas rezervētās vakcīnas, kuras nebūs iespējams izlietot, veselības ministrs Daniels Pavļuts sarakstē ar Eiropas Komisiju aicinājis pastiprināt spiedienu uz vakcīnu ražotājiem, lai vienotos par elastīgākiem noteikumiem, kas ļautu bez sankcijām atteikties no vakcīnu piegādes atkarībā no epidemioloģiskās situācijas.
Mājsaimniecībām maksa par elektroenerģiju šogad pirmajā pusgadā pieaugusi vidēji par 31-60% atkarībā no patēriņa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija. Mājsaimniecības ar elektroenerģijas patēriņu līdz tūkstoš kilovatstundām gadā 2022.gada pirmajā pusgadā par elektrību maksājušas par 31,4% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā. Mājsaimniecības ar elektroenerģijas patēriņu no tūkstoš līdz 2 tūkstoši 500 kilovatstundām gadā maksājušas par 35,9% vairāk, bet mājsaimniecībām ar patēriņu līdz 5 tūkstoši kilovatstundu maksa par elektroenerģiju pieaugusi par 60%. Savukārt mājsaimniecībām, kuru gada patēriņš ir virs 5 tūkstoši kilovatstundu maksa par elektroenerģiju pieaugusi no 43,3 līdz 49 procentiem.
Un vēl
Valsts meža dienests aicina par notriektajiem un kritušajiem dzīvniekiem ziņot lietotnē “Mednis”. Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā ir nedaudz mazinājies notriekto dzīvnieku skaits, dienests joprojām aicina autovadītājus būt uzmanīgākiem uz ceļiem un ievērot ieteikumus, kas var mazināt sadursmju nodarīto postu. Dienestā norāda, ka 2022./2023.gada medību sezonā reģistrēti 1033 uz ceļiem notriekti medījamie dzīvnieki.
Radio1 ziņas pulkssten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Aizejošā Saeima kāpina minimālo algu līdz 620 eiro nākamgad; Secē notiks informatīva tikšanās par topošā Sēlijas poligona izveidi; un Balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņems režisori Matīsa un Freibergs.
Droši vien bija kļūdas, bet izdarījām daudz, 13. Saeimas pēdējā sēdē šodien uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Atklājot 13. Saeimas pēdējo sēdi, deputāti klusuma brīdī pieminēja šī sasaukuma laikā mūžībā aizgājušos deputātus – Jutu Strīķi, Inesi Ikstenu, Ojāru Ēriku Kalniņu un Aldi Blumbergu. Uzrunā deputātiem Mūrniece pauda, ka 13. Saeimas darbs bija īpašs, jo tika piedzīvota Covid-19 pandēmija, hibrīduzbrukums uz valsts robežas, karš Ukrainā un energokrīze. Tāpat viņa minēja, ka 13. Saeimas sasaukums ir īpašs, jo tas sagaidīja parlamenta simtgadi. Kā ziņots, nākamnedēļ, 1. novembrī, uz pirmo sēdi sanāks 14. Saeima.
Aizejošā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024. gada. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. Patlaban Latvijā minimālā alga ir 500 eiro, un pērn gandrīz 18% no iedzīvotājiem saņēma minimālo algu vai mazāk.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas pašreizējai Eiropas Parlamenta deputātei Tatjanai Ždanokai, kas ievēlēta no Latvijas Krievu savienības, varētu liegt tiesības tikt atkārtoti ievēlētai Eiroparlamentā kā Latvijas pārstāvei. Likumā noteikts, ka Eiroparlamenta vēlēšanām Latvijā nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā jeb Latvijas Komunistiskajā partijā. Ziņu aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Augstākā tiesa iepriekš ir konstatējusi, ka Ždanoka pēc 1991. gada 13. janvāra bijusi Komunistiskās partijas biedre. Tāpat likumprojekts paredz, ka no Latvijas ievēlēts Eiroparlamenta deputāts, kas notiesāts par noziegumu, zaudēs savu mandātu.
Ignitis, viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums, Lietuvā piedāvās vēja elektrostacijas daļas nomu tiešsaistē, liecina tā sniegtā informācija. Vēja ģeneratoru parka "Vėjo galia" ("Vēja spēks") kopējā uzstādītā jauda ir 63 megavati, no kuriem 4,5 megavati tiks iznomāti mājsaimniecību klientiem. Kopumā aptuveni 1000 mājsaimniecību elektroenerģijas patērētāji varēs iznomāt daļu no vēja ģeneratoru parka ar jaudu līdz 5 kilovatiem, lai nodrošinātu nepieciešamo elektroenerģiju. Nomas maksu aptuveni 36 eiro par kilovatu mēnesī mājsaimniecību klienti maksās vēja elektrostacijas operatoram. Lietuvā iespēja nomāt daļu no vēja ģeneratoru parka ir papildu alternatīva tiem, kam pašlaik nav naudas, lai investētu, piemēram, saules enerģijas ražošanā.
Atsevišķi Krievijas pilsoņi ir informējuši Valsts drošības dienestu par tiem nosūtītām mobilizācijas pavēstēm par iesaukšanu Krievijas armijā. Dienestā iegūtā informācija liecina, ka, neraugoties uz šo personu ilgstošu uzturēšanos Latvijā, tiem paredzētas mobilizācijas pavēstes ir izsniegtas to tuviniekiem Krievijā. Par izsniegtajām pavēstēm minētos Krievijas pilsoņus ir informējuši to tuvinieki. Aptaujātās personas dienestam ir paudušas, ka nevēlas un neplāno atgriezties Krievijā. Jau ziņots, ka ņemot vērā Krievijā izsludināto mobilizāciju, drošības dienests 22.septembrī aicināja Krievijas valstspiederīgos, kuri uzturas Latvijā, nekavējoties informēt dienestu, ja tiek saņemta pavēste par iesaukšanu Krievijas armijā.
Turpinām ziņas
Šodien pulksten vienos dienā Seces kultūras centrā Aizsardzības ministrija rīko tikšanos ar Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem un novada uzņēmējiem, lai informētu par Sēlijas militārā poligona attīstību un atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem. Tikšanās laikā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centra pārstāvji informēs klātesošos par plānošanas procesa virzību un tuvākajā laikā iecerētajiem darbiem Sēlijas poligona attīstībā, kā arī novadu iedzīvotājiem un uzņēmējiem būs iespēja uzdot jautājumus.
Jēkabpils novada pašvaldības pārstāvji uz tikšanos nedosies. Tiekoties ar masu medijiem Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis(LZP) sacīja, ka Aizsardzības ministrija par šo pasākumu pašvaldību informējusi jau ar konkrētu datumu par tā norises laiku, iepriekš nepainteresējoties un nesaskaņojot vai pašvaldības pārstāvjiem tas ir pieņemams. Raivis Ragainis atzīmē, ka pašvaldības norāde, ka šajā dienā ir domes sēde un pašvaldības vadība nevar ierasties, kā arī lūgums pārcelt tikšanās dienu, nav ņemts vērā. Raivis Ragainis uzsvēra, ka šī pasākuma organizēšanā no Aizsardzības ministrijas puses nav notikusi komunikācija ar pašvaldību. Tāpat arī citos jautājumos, saistībā ar poligona izbūvi, neesot ņemts vērā pašvaldības viedoklis. Raivis Ragainis piebilda, ka jaunā poligona visas infrastruktūras būvniecība tiekot plānota Aizkraukles novadā, savukārt Jēkabpils novadā iecerētā poligona teritoriju plānots izmantot tikai kā kaujas lauku mācībām. Līdz ar to arī, iespējamās, investīcijas, kas varētu ienākt pašvaldību teritorijās, saistībā ar poligona būvniecību, esot saistošas Aizkraukles novadam, savukārt Jēkabpils novadā, kā iepriekš minēts, infrastruktūras būvniecība neesot plānota, plānots tikai izmantot mežu masīvu armijas kaujas mācībām.
Par neizpaužamu ziņu izpaušanu kriminālvajāšana draud "dziedošajam policistam" Nikolajam Puzikovam, vēsta "Latvijas Avīze". Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Iekšējās drošības birojs ir rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret kādu Rīgas reģiona pārvaldes teritoriālās struktūrvienības amatpersonu par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu privātpersonai. Minētajai Valsts policijas amatpersonai saistībā ar notikušo ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, tostarp, uz laiku aizliegums pildīt noteikta amata pienākumus. Atbilstoši Krimināllikumam, par neizpaužamu ziņu izpaušanu policistam draud brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods.
Un vēl
Skatuves mākslas reformatora Eduarda Smiļģa 136.dzimšanas dienā, 23.novembrī, Dailes teātrī notiks "Spēlmaņu nakts" 2021./2022.gada sezonas apbalvošanas ceremonija, kurā balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņems režisore un pedagoģe Aina Matīsa un režisors, aktieris un pedagogs Edmunds Freibergs. Dailes teātrī Matīsas režijā ir tapušās vairākas izrādes: 1969.gadā drāma "Cīrulītis", 1975.gadā drāma "Garās dienas ceļš uz nakti", 1976.gadā "Sievu nams", 1979.gadā "Atraitnes". 1986.gada komēdijas "Sievietes, sievietes…" iestudējumā režisore Matīsa uz Dailes teātra lielās skatuves sapulcināja visu ansambli. Savukārt Freibergs strādā Latvijas Nacionālajā teātrī kopš 1974.gada, līdzās aktiera darbam uzreiz sākot arī režijas, bet pirms tam četrus gadus nostrādājis Valmieras teātrī. No 1995. līdz 2011.gadam bijis Latvijas Nacionālā teātra galvenais režisors, īpašu uzmanību pievēršot latviešu autoru darbu iestudējumiem.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Apstiprināts Augstsprieguma tīklu attīstības desmit gadu plans; Par transporta līdzekļa vadīšanu dzērum’;a būs kriminālatbildība; un Jelgavas muzejā atklāta izstāde par “Latviešu Avīzēm”
Latvijas elektroenerģijas pārvades operators valsts AS "Augstsprieguma tīkls" laikā no 2023. gada līdz 2032. gadam plāno realizēt projektus ar kopējo vērtību 500,53 miljoni eiro. To paredz Augstspriegumu tīkla attīstības 10 gadu plāns, ko apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Lielākā daļa no projekta izmaksām tiek segtas no Eiropas Savienības līdzfinansējuma. Viens no plāna nozīmīgākajiem projektiem ir elektropārvades līniju pārbūve starp Latviju un Igauniju, posmā Valmiera–Tartu un Valmiera–Tsirgulina. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju un sinhronizāciju ar kopējo Eiropas tīklu, operators plāno veikt arī ieguldījumus informāciju tehnoloģiju attīstībā.
ASV paātrinājušas modernizēto atombumbu “B61-12” pārvietošanu uz NATO bāzēm Eiropā, ziņo ASV izdevums “Politico”. Atombumbas “B61” jaunāko versiju sākotnēji bija plānots nogādāt Eiropā 2023.gada pavasarī, tomēr piegāžu laiks tagad esot pārcelts uz šā gada decembri. Par atombumbu ātrāku pārvietošanu teikts telegrammā, ko Pentagona un Valsts departamenta darbinieki saņēmuši pēc 15 NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmes, kas šomēnes notika Briselē.
Eiropas Komisija izstrādājusi izmaiņas Eiropas Savienības tiesību aktos, lai mazinātu vides piesārņojumu. Viena no prioritātēm būs augstāka gaisa kvalitāte, direktīvās plānots noteikt jaunus standartus un 2050. gadā panākt nulles piesārņojuma līmeni. Paredzēts uzlabot gaisa kvalitātes monitoringu, modelēšanu un plānošanu. Iedzīvotāji varēs saņemt kompensācijas par piesārņojuma radītām veselības problēmām, kā arī aktīvāk iesaistīties šo problēmu risināšanā. Amatpersonas un eksperti norāda, ka gaisa piesārņojuma dēļ katru gadu priekšlaicīgi mirst gandrīz 300 tūkstoši eiropiešu. Izmaiņu rezultātā šīs desmitgades beigās finanšu ieguvums būs līdz pat 121 miljardam eiro gadā, bet izmaksas – mazāk nekā 6 miljardi eiro.
Turpinām ziņas
Galīgajā lasījumā atbalstīti grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem noteikta kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Kriminālatbildību noteiks arī par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Šajā gadījumā netiek paredzēts noteikt šo vielu daudzumu vai ietekmes pakāpi. Par minēto pārkāpumu piemēros brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. Tāpat noteikts, ka personai, kura vadījusi transportlīdzekli reibumā vai atteikusies veikt pārbaudes, konfiscēs tai piederošo transportlīdzekli.
Līdz 15 gadu vecumam pazemināts vecums, no kura iespējams iegūt traktortehnikas vadītāja apliecību. Šādas izmaiņas paredzētas ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, ko galīgajā lasījumā atbalstīja Saeima. Lai iegūtu TR1 kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecību, personai būs jābūt sasniegušai 15 gadus, līdz šim bija – 16 gadi, bet visu veidu traktortehnikas vadītāja apliecību – 16 gadu vecumu, līdz šim bija – 17. Tādējādi iecerēts veicinātu jauniešu iesaisti lauksaimniecības darbos.
Un vēl
35 miljoni 776 tūkstoši 883 – tieši tik daudz vārdi ir nodrukāti laikrakstā “Latviešu Avīzes” vairāk nekā 94 gadu garumā. Šo un daudzus citus vēsturiskus un interesantus faktus var uzzināt izstādē “”Latviešu Avīzes” 200: ceļā uz mediju sabiedrību”, kas atklāta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Izstāde mērķtiecīgi iekārtota vēsturiskajā “Academia Petrina” ēkā, kur 1822. gadā tika izdots pirmais laikraksts latviešu valodā. Ekspozīcija stāsta par “Latviešu Avīžu” darbību vairāk nekā 94 gadu garumā, līdz 1915. gadā to pārtrauca Pirmais pasaules karš. “Latviešu Avīzes” iedibināja avīžniecības laikmetu, kura turpinājumu mūslaikos var ieraudzīt interneta ziņu portālu, elektronisko mediju un citu plašsaziņas līdzekļu darbībā.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Šodien notika 13.Saeimas pēdējā sēde; Jēkabpils tilta šuvi tomēr remontēs vēl šogad; un Naktī uz svētdienu Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku.
Droši vien bija kļūdas, bet izdarījām daudz, 13. Saeimas pēdējā sēdē šodien uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Atklājot 13. Saeimas pēdējo sēdi, deputāti klusuma brīdī pieminēja šī sasaukuma laikā mūžībā aizgājušos deputātus – Jutu Strīķi, Inesi Ikstenu, Ojāru Ēriku Kalniņu un Aldi Blumbergu. Uzrunā deputātiem Mūrniece pauda, ka 13. Saeimas darbs bija īpašs, jo tika piedzīvota Covid-19 pandēmija, hibrīduzbrukums uz valsts robežas, karš Ukrainā un energokrīze. Tāpat viņa minēja, ka 13. Saeimas sasaukums ir īpašs, jo tas sagaidīja parlamenta simtgadi. Kā ziņots, nākamnedēļ, 1. novembrī, uz pirmo sēdi sanāks 14. Saeima.
Aizejošā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024. gada. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. Patlaban Latvijā minimālā alga ir 500 eiro, un pērn gandrīz 18% no iedzīvotājiem saņēma minimālo algu vai mazāk.
Ekonomistu apvienība piedāvā reformēt valdības modeli gan tās veidošanas, gan turpmākā darba procesā. Ekonomistu apvienības prezidents Ojārs Kehris uzsvēr, ka ir nepieciešami valsts pārvaldības uzlabojumi - likumdevējā, izpildvarā, jo valdības pašreizējais modelis neatspoguļo valdības prioritātes, pastāv vāju ministru risks, kā arī neatspoguļo ministriju horizontālās saites. Modernāks modelis, Ekonomistu apvienības ieskatā, būtu, ja valdību veidojošās partijas nosauktu trīs līdz piecas prioritātes īstenošanai līdz nākamajām vēlēšanām. Ņemot vērā partiju nosaukto, Ministru prezidents piedāvātu partijām aptuveni 10 kopējās prioritātes un modeli to īstenošanai. No partiju piedāvātiem kandidātiem Ministru prezidents izvēlētos ministrus, par kuru kompetenci būtu atbildīgs, un piedāvātu tos apstiprināšanai Valsts prezidentam. Šobrīd ministri vairāk ir atbildīgi savas partijas priekšā, nevis Ministru prezidentam.
Rīgas Tehniskā universitāte ir ieguvusi labāko reitingu starp Baltijas valstīm starptautiskajā augstskolu ilgtspējas reitingā QS World University Rankings: Sustainability 2023. RTU šajā reitingā kopvērtējumā ierindota 451.-500.vietā pasaulē. Vēl no Latvijas reitingā startēja Latvijas Universitāte, kura ierindojas 501.-550.vietā. No Igaunijas reitingā iekļauta Tartu Universitāte, kura ir 501.-550.vietā, bet no Lietuvas - Viļņas Universitāte, kura palikusi 600+.vietā.
Eiropas Komisija vēlas paātrināt zibmaksājumu ieviešanu eiro valūtā. Statistika liecina, ka šā gada sākumā tikai 11% no visiem pārvedumiem eiro valūtā bija veikti kā zibmaksājumi un līdz ar to sasniedza saņēmēju dažu sekunžu laikā. Tādēļ Eiropas Komisija rosina noteikt bankām par pienākumu dažu gadu laikā sākt piedāvāt šādu pakalpojumu saviem klientiem. Parastie banku pārskaitījumi eirozonā var aizņemt līdz pat trim dienām. Tādēļ Eiropā katru dienu šādi tiek "iesprostoti" 200 miljardi eiro. Savukārt zibmaksājumi uzreiz sasniedz adresātu, ļaujot ātrāk sākt izmantot pārskaitīto naudu.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada domes vadība solīja, ka tilta pār Daugavu kritiskākā šuve tiks salabota līdz 20.oktobrim. Taču darbi nav pat sākušies. Tiekoties ar novada domes vadību preses konferencē Radio1 jautāja, kad notiks plānotie darbi. Jēkabpils novada domes vietnieks Attīstības jautājumos Kārlis Stars, atzina, ka šogad, visticamāk, tilta šuves netiks remontētas. Viņš sacīja, ka diemžēl uzņēmējs SIA Viadukts, ar ko pašvaldība plānoja slēgt līgumu, atteicies to darīt. Patlaban notiekot sarunas ar citu uzņēmums, kas varētu veikt darbus, bet nav zināms vai sarunas būs veiksmīgas un līgums tiks noslēgts un vai šuvju remonts notiks šogad.
Jaunākā informācija, kas izskanēja šodien Jēkabpils novada domes sēdē ir, ka pašvaldībai tomēr izdevies vienoties ar būvnieku no Rīgas un kritiskākās tilta šuves remonts tiks veikts novembrī.
Šodien pulksten Seces kultūras centrā Aizsardzības ministrija rīko tikšanos ar Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem un novada uzņēmējiem, lai informētu par Sēlijas militārā poligona attīstību un atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem. Jēkabpils novada pašvaldības pārstāvji uz tikšanos nedevās. Tiekoties ar masu medijiem Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis sacīja, ka Aizsardzības ministrija par šo pasākumu pašvaldību informējusi jau ar konkrētu datumu par tā norises laiku, iepriekš nepainteresējoties un nesaskaņojot vai pašvaldības pārstāvjiem tas ir pieņemams. Raivis Ragainis atzīmē, ka pašvaldības norāde, ka šajā dienā ir domes sēde un pašvaldības vadība nevar ierasties, kā arī lūgums pārcelt tikšanās dienu, nav ņemts vērā. Raivis Ragainis uzsvēra, ka šī pasākuma organizēšanā no Aizsardzības ministrijas puses nav notikusi komunikācija ar pašvaldību.
Un vēl
Latvijā, 30. oktobrī pulksten 4 – naktī no sestdienas uz svētdienu – notiks pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, liecina Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība.