Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 4.novembrī
- 04 novembris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcija sadala atbildības jomas; latvenergo plāno eksportēt elektrību; un Sestdien Jēkabpilī norisnāsies rudens kamermūzikas dienas.
Atbildības sadalījuma piedāvājumā "Jaunajai vienotībai" valdībā pienāktos Klimata un enerģētikas ministrija, "Apvienotajam sarakstam" - Reģionālās attīstības ministrija kopā ar atbildību par digitalizācijas jomu, bet Nacionālajai apvienībai - Satiksmes ministrija, paredz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa izteiktais piedāvājums sadarbības partneriem. Jaunajai Vienotībai paredzēts ieņemt septiņus amatus valdībā - Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.
Apvienotajam Sarakstam pienāktos jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā - iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības ministra amats kopā ar atbildību par digitalizācijas jomu. Nacionālajai apvienībai paredzēts ieņemt četrus ministra posteņus - aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatus. Šodien paredzēta trīs partiju tikšanās, lai apspriestu Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības redzējumu par šo piedāvājumu.
Eiropai nekavējoties jārīkojas, lai novērstu dabasgāzes deficītu nākamgad, brīdina Starptautiskā Enerģētikas aģentūra. Eiropai var pietrūkt 30 miljardi kubikmetru gāzes, kas tai nepieciešami, "lai darbinātu savu ekonomiku un pietiekami piepildītu gāzes krātuves 2023.gada vasarā, un tas var apdraudēt Eiropas gatavošanos 2023.-2024.gada ziemai. Aģentūra skaidro, ka deficīts rastos, ja Krievija pilnībā apturētu dabasgāzes piegādes par cauruļvadiem un Ķīna palielinātu sašķidrinātās dabasgāzes importu. Eiropa iecerējusi aizstāt piegādes no Krievijas ar sašķidrināto dabasgāzi. Maskava šogad Eiropai piegādājusi 60 miljardus kubikmetru gāzes, taču, pēc aģentūras domām, maz ticams, ka Krievija 2023.gadā nodrošinās šādu pašu apjomu, un piegādes varētu tikt pārtrauktas pilnībā.
Nākamgad Ukraina no Eiropas Savienības varētu saņemt finansiālu atbalstu 18 miljardu eiro apmērā. To Latvijas Bankas konferencē paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka Eiropas Komisijas formālā lēmuma pieņemšana vēl notiek. Tāpat tiek strādāts ar dalībvalstīm, lai Komisijas priekšlikums gūtu arī atbalstu.
ANO Drošības padome noraidījusi Krievijas ierosinājumu izmeklēt iespējamo ASV bioloģisko ieroču izstrādes programmu Ukrainā. Ierosinājumu atbalstīja tikai Drošības padomes pastāvīgās locekles Krievija un Ķīna, bet to noraidīja ASV, Lielbritānija un Francija. Desmit nepastāvīgās locekles balsojumā atturējās. Pēc balsojuma ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda apsūdzēja Krieviju melu izplatīšanā.
Turpinām ziņas
"Latvenergo" plāno, ka Latvija no 2030. gada varētu eksportēt elektrību, savukārt no 2028. gada Latvija jau spētu nodrošināt sev vajadzīgo elektrības patēriņu, kas ir septiņas teravatstundas gadā. To intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" stāstīja uzņēmuma "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Viņš pastāstīja, ka nākamo divu gadu laikā uzņēmums plāno uzbūvēt vēja parku ar 100 megavatu jaudu. Savukārt nākamo piecu, sešu gadu laikā kopā ar "Latvijas Valsts mežiem" plānots ka taps vēja parki ar 800 megavatu jaudu. Jau ziņots, ka "Latvenergo" pētījis vēja parku izveides iespējas Aizkraukles, Balvu, Limbažu, Ventspils un Ludzas novados.
Latvijā septembrī bezdarba līmenis bija 6,6%, un tas bijis augstāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, bet zemāks nekā eirozonā, liecina publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Pēc šiem datiem, augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū septembrī bijis Spānijā (12,7%), Grieķijā (11,8%), Kiprā (8%), Itālijā (7,9%), kā arī Francijā, Somijā un Zviedrijā (visās valstīs 7,1%). Savukārt zemākais bezdarba līmenis septembrī reģistrēts Čehijā (2,2%), Polijā (2,6%), kā arī Maltā un Vācijā (abās valstīs 3%). Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,7%, bet Lietuvā - 5%.
Un vēl
Rīt, 5.novembrī pulksten trijos dienā Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā norisināsies Jēkabpils kamerorķestra un Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas kamerorķestra koncerts. Kamerorķestra diriģents – Mārtiņš Bergs. Koncerta programmā izskanēs komponistu Bajeva, Čaikovska, Kosenko, Ļadova, Korsakovs, Skrjabina, Baha un Olsena darbi. Kamermūzikas dienas Jēkabpilī šoruden noritēs jau 14to reizi.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Popularitāte augusi visām Saeimā ievēlētajām partijām; Vismaz 50% Latvijas iedzīvotāju nav izvēlējušies vecumam atbilstošu pensiju plānu un Spriedums lietā, Gogulis pret Jēkabpils novada domi, būs zināms pēc mēneša
Apmēram nedēļu pēc 14. Saeimas vēlēšanām veikta SKDS aptauja liecina, ka popularitātes kāpumu piedzīvojušas visas parlamentā iekļuvušās partijas. SKDS partiju reitingi liecina, ka vislielākais atbalsts gluži kā vēlēšanās ir "Jaunajai Vienotībai" – 17,1%, kas ir gandrīz četru procentpunktu pieaugums, salīdzinot ar reitingiem septembrī. Līdzīgs kāpums Zaļo un Zemnieku savienībai, kas otrajā vietā ar 11,6%. Nacionālajai apvienībai 7,9% atbalsts, "Apvienotajam sarakstam" 7,5%, "Progresīvajiem" 7,1%, "Stabilitātei" – 5,6%, bet "Latvija pirmajā vietā" bija 4,5% aptaujāto atbalsts.
Savukārt visi Saeimas vēlēšanās 5% barjeru nepārvarējušie politiskie spēki oktobrī piedzīvojuši reitinga kritumu. Kā pirmie aiz 5% barjeras palika "Attīstībai/Par!", oktobra aptaujā viņiem 3,4% atbalsts, tad "Saskaņa" ar 2,9%. Šim spēkam lielākais kritums mēneša laikā – par 2,2 procentpunktiem. Latvijas Krievu savienībai un "Konservatīvajiem" vienāds – 2% atbalsts. Tuvu tam partija "Katram un katrai" – 1,8%, "Suverēnā vara" ar 1,6% un "Republika" ar 1,2% atbalstu. Par pārējiem politiskajiem spēkiem balsot sola mazāk par procentu aptaujāto.
Ukraina atteiksies no dalības G20 samitā, kas paredzēts 15. un 16.novembrī, ja uz to ieradīsies Krievijas diktators Vladimirs Putins. Zelenskis norādījis, ka saskaņā ar viņa personīgo un Kijivas oficiālo nostāju Kremļa saimnieka piedalīšanās samitā izslēdz Ukrainas dalību tajā. Viņš piebildis, ka ceturtdien telefonsarunas laikā ar Indonēzijas prezidentu Džoko Vidodo Ukraina saņēmusi atkārtotu ielūgumu piedalīties samitā, kuru šogad rīko Džakarta.
Neraugoties uz karastāvokli, Ukrainas parlaments – Augstākā Rada – vakar apstiprināja nākamā gada valsts budžetu. 2023. gada budzētu Augstākā Rada apstiprināja ar pārliecinošu balsu vairākumu. Plānotie ieņēmumi ir 1,3 triljoni grivnu jeb 36 miljardi eiro, bet izdevumi sasniegs 2,6 triljonus grivnu jeb 72 miljardi eiro. Ukrainas budžeta deficīts nākamgad pārsniegs 20% no iekšzemes kopprodukta un būs augstākais valsts vēsturē. Vairāk nekā triljonu grivnu jeb 30 miljardi eiro nākamgad atvēlēs Ukrainas iekšējai un ārējai aizsardzībai. Savukārt Krievijas bruņotās agresijas seku likvidēšanai iezīmēti 35,5 miljardi grivnu jeb 96 miljoni eiro.
Turpinām ziņas
Vismaz 50% Latvijas iedzīvotāju nav izvēlējušies vecumam atbilstošu pensiju plānu, un lielākā daļa savus uzkrājumus izvietojuši pārāk konservatīvos pensiju plānos, tādā veidā zaudējot savus iespējamos nākotnes ienākumus, liecina "Luminor" bankas aprēķini, apkopojot datus par pensiju 2. līmeni. Bankā norāda, ka šādas situācijas iemesli ir saistīti ar vēsturisko pensiju sistēmas attīstību, kas šobrīd lielā mērā ir novērsti – paaugstinot akciju īpatsvaru pensiju plānos un automātiski neiekļaujot plānos ar konservatīvu pieeju jauniešus, kuriem līdz pensijai vēl tālu.
Satversmes tiesa par neatbilstošu valsts pamatlikumam pasludinājusi normu, kura liedz personām, kuras izcieš brīvības atņemšanas sodu, piedalīties pašvaldību vēlēšanās, informē tiesa. Pieteikuma iesniedzējs izcieš brīvības atņemšanas sodu. Saskaņā ar apstrīdēto normu viņš nebija tiesīgs balsot kārtējās pašvaldību vēlēšanās, kas Latvijā norisinājās 2021.gada 5.jūnijā un vērsās Satversmes tiesā.
Un vēl
Spriedums lietā, kur bijušais Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis iesūdzēja tiesā pašvaldību par nepamatotu atlaišanu o darba būs zināms pēc mēneša. Sarunā ar Radio1, Guntars Gogulis sacīja, ka tiesas sēde ilgusi apmēram stundu, lieta izskatīta, jāgaida spriedums. Viņš prognozēja, ka neatkarīgi no rezultāta ir paredzama tālāka tiesāšanās, ko varētu rosināt viena vai otra puse. Jau ziņots, ka vakar Aizkraukles rajona tiesā notiks pirmā sēde, kurā bijušais Jēkabpils novada domes izpilddirektors Guntars Gogulis ir iesūdzējis Jēkabpils novada domi par viņa atlaišanu no darba. Guntars Gogulis pašvaldībā strādāja 24 gadus, no tiem astoņus gadus izpilddirektora amatā.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Jaunas enerģētikas jautājumu ministrijas izveide īpašas papildus izmaksas neradīs; Tikai tuviniekiem, saceļot trauksmi notiesātā persona nonāk ieslodzījumā; un Nākamā nedēļa, iespējams, būs pēdējā rudenīgi siltā nedēļa šogad
Jaunas enerģētikas jautājumu ministrijas izveide īpašas papildus izmaksas neradīs, un lielākā jaunā izmaksu pozīcija varētu būt ministra alga, intervijā TV3 apgalvoja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Ierēdnis skaidroja, ka jaunā ministrija tiks veidota uz esošajiem ierēdņiem, materiālajiem resursiem un telpām, līdz ar to faktiski pie esošajām izmaksām klāt nākšot tikai viena ministra alga. Valsts galvenais ierēdnis tieši neatbildēja uz jautājumu, kur atradīsies jaunā ministrija, vien sakot, ka pie šī jautājuma tiek strādāts ciešā sasaistē ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, un Valsts kanceleja būšot gatava nodrošināt darba vidi, kad būs nobalsots par šādas ministrijas izveidi.
Latvijas izglītības sistēmā joprojām nav atrisināti divi būtiskākie pamata jautājumi - skolotāju atalgojuma sistēma un skolu tīkla sakārtošana, līdz ar to, visticamāk, ir sagaidāmas jaunas pedagogu protesta akcijas, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izglītības eksperte, bijusī izglītības ministre Mārīte Seile. Ekspertes ieskatā, izglītības sistēmā ir viens galvenais uzdevums - "skolotājs, skolotājs un vēlreiz skolotājs". Pašlaik skolotāju trūkums ir kritisks un faktiski ir krīze, kas atstāj milzīgu negatīvu ietekmi ne tikai uz vispārējo izglītību, bet arī uz augstāko izglītību. Viņa norāda, ka risinot problēmas ar skolotāju pieejamību, ir jāsakārto atalgojuma jautājums.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs šodien ieradās oficiālā vizītē Ķīnā, kur tiekas ar komunistiskās valsts vadītājiem. Sarunu galvenais temats ir divpusējā tirdzniecība, taču Šolcs pirms došanās uz Pekinu solīja apspriest arī tādus Ķīnas vadītājiem neērtus jautājumus kā cilvēktiesības un agresija pret Taivānu. Šolca brauciens ir izsaucis kritiku ne tikai pašā Vācijā, bet arī Eiropas Savienībā, kas ir pasludinājusi vēlmi samazināt ekonomisko atkarību no Ķīnas.
Krievijas Ārlietu ministrija vakar izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā Deboru Bronerti, izsakot viņai oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē. Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka protests izteikts par Lielbritānijas militāro speciālistu aktīvu piedalīšanos Ukrainas karaspēka apakšvienību sagatavošanā un apgādē "ar mērķi veikt diversijas operācijas jūrā". Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka gadījumā, ja turpināsies tādi agresijas akti, kas draud ar tiešu iesaistīšanos konfliktā, visa atbildība par to postošajām sekām un saspīlējuma pieaugumu attiecībās starp Krieviju un Lielbritāniju pilnībā gulsies uz britu pusi.
Turpinām ziņas
2018. gadā dzērājšofera izraisītā avārijā Jēkabpils novada Kūku pagasta Dreimaņos gāja bojā trīs cilvēki – viņu vidū nepilnus trīs gadus veca meitenīte. Tiesas ilga divus gadus, līdz vīrietim piesprieda sešus gadus cietumā. Cietušie bija pārliecināti, ka tiesas spriedums ir likums un notiesātais izcieš sodu par nodarīto, taču tad dzērājšoferi novēroja, "gozējamies" sociālo tīklu fotogrāfijās un pat atpūšamies koncertā. Lai arī tagad apsūdzētais ir nonācis ieslodzījumā, tomēr tas notika vien tad, kad trauksmi cēla bojāgājušo ģimene, vēsta Latvijas Televīzija. Advokāts notikušo sauc par "skaļu brēcienu" saistībā ar Latviju kā tiesisku valsti un mudina cietušos vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Cietusī ģimene plāno iesaistītās amatpersonas sūdzēt tiesā par nolaidību.
Saņemot atļauju doties uz mežiem pēc bezmaksas malkas, jāņem vērā, ka ne visu, kas trāpījies ceļā, var arī ņemt un vest mājās. Eksperti skaidro, ka nedrīkst vākt resnus sauskokus, kas ir 25 centimetru diametrā, – tā ir bioloģiski vērtīga koksne, kas paliek dabai. Nedrīkst nocirst arī augošus kokus, bet viss, kas cirsts, piemēram, celmus var nozāģēt īsākus. Latvijas valsts meži norāda, ka ceļoties apkures cenām, interese par šādu bezmaksas malku ir krietni pieaugusi.
Un vēl
Nākamnedēļ gaisa temperatūra Latvijā gaidāma krietni virs normas un iespējami siltuma rekordi, savukārt novembra otrajā pusē laiks kļūs vēsāks, prognozē sinoptiķi. Šonedēļ sestdiena būs vēsākā diena. Pūšot mērenam dienvidaustrumu vējam, gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +2..+7 grādiem, valsts austrumos tā vietām noslīdēs 1-3 grādus zem nulles, savukārt dienā termometra stabiņš nepakāpsies augstāk par +4..+9 grādiem. Sestdienas pēcpusdienā Kurzemē gaidāms lietus, vakarā un naktī uz svētdienu līs arī citviet valstī. Svētdien Latvijas rietumu daļā, uzspīdot saulei, gaiss iesils līdz +10..+12 grādiem, bet Krievijas pierobežā gaisa temperatūra nepārsniegs +5 grādus.
Sagaidāms, ka nākamnedēļ brīžiem līs un dienvidrietumu vējš atnesīs siltu laiku. Gan Mārtiņos, gan Lāčplēša dienā gaisa temperatūra var sasniegt +10..+13 grādus, daudzviet pārspējot šo datumu siltuma rekordu.Sākot ar novembra vidu, palielināsies varbūtība, ka anticiklons atnesīs sausāku un aukstāku laiku - iespējams neliels sals.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Samazinās Covid-19 slimnieku skaits slimnīcās; Jēkabpils novadā titulu Goda pilsonis šogad piešķir Gundaram Kalvem un Edgaram Lambam; un Cik plaši internets pieejams Latvijā.
Rīgas centrā nereti nākas novērot, ka daži autovadītāji droši brauc pa sabiedriskā transporta joslu un vēlāk "lien" atpakaļ savā joslā, tad drūzmējas un stāv krustojumos, nosprostojot satiksmi un radot sastrēgumu, īpaši no rītiem un vakaros, intensīvākās satiksmes laikā. Ja tagad sodīt pārkāpēju var pārsvarā pieķeršanas brīdī, tad nākotnē iecerēts cīnīties ar kameru palīdzību, fiksējot pārkāpumu un vēlāk piesūtot par to rēķinu. Sākotnēji šāda kamera, kas fiksētu pārkāpējus, testa režīmā darbotos vienā sabiedriskā transporta joslā, taču nākotnē šāda prakse pilsētā varētu attīstīties, un ir plānots, ka šādas speciālas kameras varētu sākt darboties jau nākamo divu gadu laikā.
Latvijā aizvadītās diennakts laikā saņemti ziņojumi par četriem mirušiem Covid-19 slimniekiem. Tikmēr slimnīcās ar Covid-19 kā pamatdiagnozi ārstējas 106 pacienti, kas nozīmē nelielu skaita samazinājumu pret iepriekšējo dienu. Pēdējās 24 stundās veikti 2 tūkstoši 918 Covid-19 testi un reģistrēti 395 jauni inficēšanās gadījumi. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 13,5%. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 356,7.
Krimināllietu, kurā par cilvēku tirdzniecību organizētā grupā apsūdzētas trīs personas, tai skaitā saldumu biznesa uzņēmējs Jāzeps Zukuls, Daugavpils tiesa plāno turpināt skatīt 28. novembrī. Tiesā tiks nopratināti liecinieki. Jau ziņots, ka izmeklēšanā noskaidrots, ka par iespējamās cilvēktirdzniecības upuriem kļuvuši ne mazāk kā septiņi Indijas pilsoņi.
G7 valstu ārlietu ministri Vācijā vienojušies sniegt atbalstu Ukrainai, lai tā varētu veiksmīgāk pārciest priekšā stāvošo ziemu. Tāpat ar Āfrikas Savienības valstīm paredzēts apspriest, kādu ietekmi uz nabadzīgākajām valstīm atstājusi Krievijas agresīvā rīcība, tajā skaitā bloķējot graudu piegādes no Ukrainas. Krievija un Turcija tikmēr ir paziņojušas par gatavību bez maksas piegādāt graudus bada visvairāk skartajām Āfrikas valstīm.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl nav izlēmis, vai piedalīsies šomēnes gaidāmajā G20 līderu samitā Indonēzijā, paziņojis samita namatēvs Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo. Kā pavēstījis Indonēzijas līderis, Putins telefonsarunā trešdien viņam teicis, ka jautājums par viņa dalību samitā Bali vēl nav izlemts. Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka samitā nepiedalīsies, ja tur būs Putins.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada pašvaldības Apbalvojumu komisija izvērtējusi iesniegtos pieteikumus apbalvojumu saņemšanai. 18.novembra Valsts svētkos sveiksim novada goda apbalvojumu saņēmējus. Nosaukums “Jēkabpils novada Goda pilsonis” tiks piešķirts: zemnieku saimniecības “Kalves” īpašniekam, uzņēmējam Gundaram Kalvem- par Latvijas valsts vērtību un latvisko tradīciju kopšanu, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, Jēkabpils Sporta skolas direktoram Edgaram Lambam - par ilggadēju ieguldījumu bērnu un jauniešu sporta attīstībā, izciliem sasniegumiem sportā un Jēkabpils novada vārda nešanu Latvijā un pasaulē.
Jau tuvākajā laikā sāksies Jēkabpils tilta deformācijas šuvju remonts. Tilta šuvju labošanas darbus veiks SIA “M.A.-TAKA-7”, par kopējo summu 16 tūkstoši 349 eiro. Kritiskāko šuvju labošanas darbi tiks veikti laika posmā no 13. līdz 17. novembrim. Darbi tiks organizēti nakts stundās no plkst. 23.00 līdz 6.00, lai neapgrūtinātu satiksmes plūsmu dienas laikā.
Un vēl
Mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams internets, 2022.gadā sasniedza 91,4%, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, informē Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz ikgadējās iedzīvotāju aptaujas par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās datiem. Visplašāk internets pieejams Rīgā un Kurzemē - attiecīgi 93,6% un 93,3% mājsaimniecību, seko Pierīga - 92,4%, Vidzeme - 91% un Zemgale - 89,5%. Savukārt Latgales reģionā šis rādītājs ir zemāks - 84,8%. Internets ir pieejams 92,8% pilsētu mājsaimniecību, kas gada laikā ir pieaugums par 0,6 procentpunktiem, un 88% lauku mājsaimniecību, kas ir kritums par 1,2 procentpunktiem.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Koalīcija sadala atbildības jomas; Nosaukti titula Goda pilsonis pretendenti Jēkabpils novadā; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?
Atbildības sadalījuma piedāvājumā "Jaunajai vienotībai" valdībā pienāktos Klimata un enerģētikas ministrija, "Apvienotajam sarakstam" - Reģionālās attīstības ministrija kopā ar atbildību par digitalizācijas jomu, bet Nacionālajai apvienībai - Satiksmes ministrija, paredz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa izteiktais piedāvājums sadarbības partneriem. Jaunajai Vienotībai paredzēts ieņemt septiņus amatus valdībā - Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.
Apvienotajam Sarakstam pienāktos jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā - iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības ministra amats kopā ar atbildību par digitalizācijas jomu. Nacionālajai apvienībai paredzēts ieņemt četrus ministra posteņus - aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatus.
Apmēram nedēļu pēc 14. Saeimas vēlēšanām veikta SKDS aptauja liecina, ka popularitātes kāpumu piedzīvojušas visas parlamentā iekļuvušās partijas. SKDS partiju reitingi liecina, ka vislielākais atbalsts gluži kā vēlēšanās ir "Jaunajai Vienotībai" – 17,1%, kas ir gandrīz četru procentpunktu pieaugums, salīdzinot ar reitingiem septembrī. Līdzīgs kāpums Zaļo un Zemnieku savienībai, kas otrajā vietā ar 11,6%. Nacionālajai apvienībai 7,9% atbalsts, "Apvienotajam sarakstam" 7,5%, "Progresīvajiem" 7,1%, "Stabilitātei" – 5,6%, bet "Latvija pirmajā vietā" bija 4,5% aptaujāto atbalsts.
Savukārt visi Saeimas vēlēšanās 5% barjeru nepārvarējušie politiskie spēki oktobrī piedzīvojuši reitinga kritumu. Kā pirmie aiz 5% barjeras palika "Attīstībai/Par!", oktobra aptaujā viņiem 3,4% atbalsts, tad "Saskaņa" ar 2,9%. Šim spēkam lielākais kritums mēneša laikā – par 2,2 procentpunktiem. Latvijas Krievu savienībai un "Konservatīvajiem" vienāds – 2% atbalsts. Tuvu tam partija "Katram un katrai" – 1,8%, "Suverēnā vara" ar 1,6% un "Republika" ar 1,2% atbalstu. Par pārējiem politiskajiem spēkiem balsot sola mazāk par procentu aptaujāto.
Ukraina atteiksies no dalības G20 samitā, kas paredzēts 15. un 16.novembrī, ja uz to ieradīsies Krievijas diktators Vladimirs Putins. Zelenskis norādījis, ka saskaņā ar viņa personīgo un Kijivas oficiālo nostāju Kremļa saimnieka piedalīšanās samitā izslēdz Ukrainas dalību tajā. Viņš piebildis, ka ceturtdien telefonsarunas laikā ar Indonēzijas prezidentu Džoko Vidodo Ukraina saņēmusi atkārtotu ielūgumu piedalīties samitā, kuru šogad rīko Džakarta.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada pašvaldības Apbalvojumu komisija izvērtējusi iesniegtos pieteikumus apbalvojumu saņemšanai. 18.novembra Valsts svētkos sveiksim novada goda apbalvojumu saņēmējus. Nosaukums “Jēkabpils novada Goda pilsonis” tiks piešķirts: zemnieku saimniecības “Kalves” īpašniekam, uzņēmējam Gundaram Kalvem- par Latvijas valsts vērtību un latvisko tradīciju kopšanu, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, Jēkabpils Sporta skolas direktoram Edgaram Lambam - par ilggadēju ieguldījumu bērnu un jauniešu sporta attīstībā, izciliem sasniegumiem sportā un Jēkabpils novada vārda nešanu Latvijā un pasaulē.
Jau tuvākajā laikā sāksies Jēkabpils tilta deformācijas šuvju remonts. Tilta šuvju labošanas darbus veiks SIA “M.A.-TAKA-7”, par kopējo summu 16 tūkstoši 349 eiro. Kritiskāko šuvju labošanas darbi tiks veikti laika posmā no 13. līdz 17. novembrim. Darbi tiks organizēti nakts stundās no plkst. 23.00 līdz 6.00, lai neapgrūtinātu satiksmes plūsmu dienas laikā.
Spriedums lietā, kur bijušais Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis iesūdzēja tiesā pašvaldību par nepamatotu atlaišanu o darba būs zināms pēc mēneša. Sarunā ar Radio1, Guntars Gogulis sacīja, ka tiesas sēde ilgusi apmēram stundu, lieta izskatīta, jāgaida spriedums. Viņš prognozēja, ka neatkarīgi no rezultāta ir paredzama tālāka tiesāšanās, ko varētu rosināt viena vai otra puse. Jau ziņots, ka vakar Aizkraukles rajona tiesā notiks pirmā sēde, kurā bijušais Jēkabpils novada domes izpilddirektors Guntars Gogulis ir iesūdzējis Jēkabpils novada domi par viņa atlaišanu no darba. Guntars Gogulis pašvaldībā strādāja 24 gadus, no tiem astoņus gadus izpilddirektora amatā.
Rīt, 5.novembrī pulksten trijos dienā Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā norisināsies Jēkabpils kamerorķestra un Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas kamerorķestra koncerts. Kamerorķestra diriģents – Mārtiņš Bergs. Koncerta programmā izskanēs komponistu Bajeva, Čaikovska, Kosenko, Ļadova, Korsakovs, Skrjabina, Baha un Olsena darbi. Kamermūzikas dienas Jēkabpilī šoruden noritēs jau 14to reizi.
Un vēl
Nākamnedēļ gaisa temperatūra Latvijā gaidāma krietni virs normas un iespējami siltuma rekordi, savukārt novembra otrajā pusē laiks kļūs vēsāks, prognozē sinoptiķi. Šonedēļ sestdiena būs vēsākā diena. Pūšot mērenam dienvidaustrumu vējam, gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +2..+7 grādiem, valsts austrumos tā vietām noslīdēs 1-3 grādus zem nulles, savukārt dienā termometra stabiņš nepakāpsies augstāk par +4..+9 grādiem. Sestdienas pēcpusdienā Kurzemē gaidāms lietus, vakarā un naktī uz svētdienu līs arī citviet valstī. Svētdien Latvijas rietumu daļā, uzspīdot saulei, gaiss iesils līdz +10..+12 grādiem, bet Krievijas pierobežā gaisa temperatūra nepārsniegs +5 grādus.
Sagaidāms, ka nākamnedēļ brīžiem līs un dienvidrietumu vējš atnesīs siltu laiku. Gan Mārtiņos, gan Lāčplēša dienā gaisa temperatūra var sasniegt +10..+13 grādus, daudzviet pārspējot šo datumu siltuma rekordu.Sākot ar novembra vidu, palielināsies varbūtība, ka anticiklons atnesīs sausāku un aukstāku laiku - iespējams neliels sals.