2024.gada 25. jūnijs

Maiga, Milija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 10.novembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 10.novembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Ja Apvienotais Saraksts šonedēļ nesniegs atbildi par atbildības jomu dalījumu, koalīcijas veidošana varētu izgāzties; Jēkabpilī Lāčplēša dienā būs noteikti satiksmes ierobežojumi; un Nedēļas nogalē gaidāmi jauni siltuma rekordi.

Ja "Apvienotais saraksts" šonedēļ nesniegs atbildi par "Jaunās vienotības" līdera, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa piedāvāto atbildības jomu dalījumu, koalīcijas veidošana varētu izgāzties. Kariņš pēc trešdien notikušās tikšanās ar Apvienoto Sarakstu pauda cerību, ka politiskais spēks atbildi uz viņa piedāvāto atbildības jomu piedāvājumu sniegs pirms nedēļas beigām. Tomēr no Kariņa sacītā secināms, ja šonedēļ atbilde no Apvienotā Saraksta netiek saņemta, tad droši vien neizdosies tikt skaidrībā ar virzīšanos uz šāda veida koalīcijas izveidi.

Latvijā šogad oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotā informācija. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis oktobra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 4,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 12,5%, kas ir pieaugums par 0,1 procentpunktu salīdzinājumā ar septembra beigām. Oktobrī reģistrētā bezdarba līmenis par 0,1 procentpunktu pieaudzis arī Zemgalē, mēneša beigās sasniedzot 5,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Savukārt Vidzemē un Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis oktobrī nav mainījies un mēneša beigās bija attiecīgi 5,9% un 5,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība gatavo vēstuli valdības pārstāvjiem par jaunajā valdības deklarācijā iekļaujamajiem punktiem. Arodbiedrības vērtējumā valstī būtu jākāpina arī vidējā alga, nevis tikai minimālā. Turklāt arodbiedrību savienība uzsver, ka minimāla alga būtu jāceļ reizē ar neapliekamo minimumu. Tāpat arodbiedrības vērtējumā būtu jāpārtrauc valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņa pagarināšana, jo nevar būt situācija, ka darba devējs tiek kreditēts uz darbinieku rēķina. Patlaban tas rada ārkārtīgi būtiskas sekas tiem darbiniekiem, kuri ir pensijas vecumā, kas nozīmē, ka viņi nesaņem pensiju pilnā apmērā.

ASV prezidenta Džo Baidena spiediena dēļ Ukrainas  prezidents mainījis nosacījumus miera sarunu uzsākšanai, piekrītot tās aizvadīt arī laikā, kad Krievijas presidents Vladimirs Putins vēl ir pie varas. elenskis 8. novembrī izklāstīja piecus nosacījumus miera sarunu uzsākšanai. Vairākus no tiem prezidents bija izteicis jau iepriekš, piemēram, Ukrainas teritoriālās suverenitātes atjaunošanu, sodīšanu par kara noziegumiem un reparāciju apmaksu. Atšķirībā no iepriekšējiem paziņojumiem viņš neteica, ka Putinam ir jāzaudē sava pozīcija, pirms šādas sarunas var notikt. Pārmaiņas notikušas pēc vairāku dienu ilgām sarunām starp Kijivu un Vašingtonu. 

Polija steidzamības kārtā būvē dzeloņdrāšu žogu uz savas robežas ar Krieviju. Lēmums pieņemts pēc tam, kad izskanējušas bažas, ka Krievija pār šo robežu varētu nelegāli sūtīt pāri migrantus, gluži kā to 2021. gadā plašā kampaņā īstenoja Baltkrievijas režīms. Bažas radušās pēc tam, kad Kaļiņingrada atvēra vairākus jaunus avioreisus uz Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm. Žogs iecerēts 2,5 metrus augsts un trīs metrus biezs, un to paredzēts pabeigt mēneša laikā.

Turpinām ziņas

Piektdien, 11. novembrī Jēkabpilī norisināsies Lāčplēša dienas lāpu gājiens no Kena parka līdz piemineklim “Kritušiem par Tēviju”. Lāpu gājienā jēkabpilieši un novada iedzīvotāji aicināti doties pulksten 17.30 no Kena parka. Savukārt piemiņas brīdis pie pieminekļa “Kritušajiem par Tēviju” būs pulksten 18. Lāpu gājienu uzsāks zemessargi un jaunsargi, kā arī Krustpils kultūras centra pūtēju orķestris “Krustpils”. Gājienā dosies bērni, jaunieši un skolotāji no Jēkabpils skolām. Aicina piedalīties arī ikvienu iedzīvotāju, ņemot līdzi savu lāpu un pievienoties gājienam! Pulcēšanās -  Kļavu ielā pie Kena parka pulksten 17.

Jēkabpilī, Lāčplēša dienas lāpu gājiena laikā būs noteikti satiksmes ierobežojumi. Pasākuma organizatori lūdz vērst uzmanību, ka 11. novembrī no pulksten 17.20 līdz 19. būs slēgts posms Rīgas ielā no Ozolu ielas līdz Madonas ielai. Kā arī Lāčplēša dienas gājiena laikā var būt apgrūtināta satiksme Kļavu ielā, Daugavas tilta posmā un Rīgas ielā. Veiktas arī izmaiņas sabiedriskā transporta kursēšanas maršrutos 11.novembrī laika posmā no pulksten 17.30 līdz 19.30 Lāpu gājiena un piemiņas brīža laikā pie pieminekļa "Kritušiem par Tēviju", sabiedriskā transporta maršruti būs novirzīti pa Ozolu, Kavalērijas, Pils rajona un Varoņu ielām.

Un vēl

Šīs nedēļas otrajā pusē Latvijā gaidāms rekordsilts laiks, liecina prognozes. Gaisa temperatūra naktīs nenoslīdēs zemāk par 6...11 grādiem, svētdienas rītā vietām līdz 4...5 grādiem, bet dienās tā sasniegs 8...13 grādus, sestdien vietām līdz 14...15 grādiem. Šodien un rīt ietām vēl līs, bet brīvdienas paies bez nokrišņiem, bieži uzspīdēs saule. Piektdien un sestdien pastiprināsies dienvidrietumu, rietumu vējš, brāzmās līdz 13–18 metriem sekundē, svētdien vējš iegriezīsies no ziemeļrietumiem, ziemeļiem.

Šajās dienās tiks sasniegti jauni konkrētā datuma siltuma rekordi, bet 12. novembrī, iespējams, tiks atkārtots retāks rekords – vēlākie 15 grādi rudenī. Līdz šim vēsturē zināms tikai viens gadījums, kad gaisa temperatūra tik vēlu rudenī sasniegusi 15 grādu atzīmi, tas notika 1944. gada 12. novembrī Skrīveros, kad tur bija 15,3 grādi.

Nākamnedēļ mūsu reģionā nostiprināsies anticiklons, laiks būs sauss, taču temperatūra pazemināsies. Naktīs tā būs ap nulli, valsts austrumos vietām dažus grādus zem nulles, bet dienās termometra stabiņš pakāpsies līdz 2...9 grādiem.

Jēkabpils Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Komisija rosina reformu, kas ietemēs dalībvalstu budžeta izstrādi; Saskaņa plāno no partijas izslēgt Daugavpils mēru; un Policija brīdina neuzķeerties uz krāpnieku vēstulēm.

Latvijas Darba devēju konfederācija nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27.oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu. Konfederācija uzsver konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. Darba devēji rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam. Tāpat arī tiek norādīts, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā Baltijas reģiona kaimiņvalstīs un minimālās algas palielinājums radīs būtisku slogu atsevišķu nozaru un reģionu darba devējiem.

Eiropas Komisija vakar publicēja Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvara reformas virzienus jeb to, kā reformēt Stabilitātes un izaugsmes paktu, kas ir Eiropas savienības valstu fiskālās disciplīnas "mugurkauls". Līdz ar reformu ir gaidāmas būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs arī to, kā Latvijā turpmāk izstrādās vidēja termiņa budžeta ietvaru un valsts budžetu. Svarīgākās piedāvātās izmaiņas paredz, ka turpmāk galvenais fiskālās disciplīnas rādītājs būs nevis budžeta deficīts un tam atbilstošā fiskālā telpa, bet gan maksimālais pieļaujamais izdevumu līmenis. To varēs palielināt, ja tiks pieņemts lēmums palielināt nodokļus. Tāpat šis līmenis būs jāsamazina, ja tiks pieņemts lēmums nodokļus samazināt.  

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir iesniedzis parlamentā likumprojektu par karastāvokļa un mobilizācijas pagarināšanu. Karastāvoklis Ukrainā tika izsludināts tūlīt pēc Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā šī gada 24. februārī. Deviņu mēnešu laikā tas ir pagarināts jau divreiz un pašlaik tas ir spēkā līdz 21. novembrim. Sagaidāms, ka arī šoreiz gan karastāvokli, gan mobilizāciju paredzēts pagarināt uz trijiem mēnešiem, tātad līdz nākamā gada 19. februārim. Ukrainas parlaments prezidenta ierosinājumus plāno izskatīt tuvākajā laikā.

Krievija pēc savas dalības atjaunošanas "labības darījumā" sākusi bremzēt "labības koridora" darbu. Rindā šobrīd ir 210 kuģi. Pārbaudīto kuģu skaits ir sarucis līdz astoņiem, deviņiem dienā, kaut arī dienās, kad Krievija bija atteikusies no dalības "labības darījumā", ANO un Turcijas inspektori pārbaudīja līdz 46 kuģiem dienā. Inspekcijās piedalās visas četras puses. Bet tās vidēji ir ieplānotas tikai 12 dienā, un no tām, Krievijas attieksmes dēļ, faktiski tiek pabeigtas tikai astoņas, deviņas, kas ir nepietiekami. 

Turpinām ziņas

Ja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš neizstāsies no partijas "Saskaņa", tad politiskais spēks lems par viņa izslēgšanu. Tā Latvijas Radio norādīja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs. Elksniņš savukārt norādījis, ka no "Saskaņas" aiziet nedomā. Šāda partijas reakcija seko pēc Elksniņa publiski paustās attieksmes pret partiju, kā arī atšķirīgā viedokļa par Krimas piederību un Krievijas sākto karu Ukrainā. Savukārt Elksniņš norāda, ka no partijas neizstāsies un, ka "Saskaņai" ir jāmainās, un tās vadībā ir jānāk jauniem, spēcīgiem un talantīgiem līderiem.

Rēzeknē vakar sāka padomju pieminekļa "Rēzeknes atbrīvotājiem" jeb tautā sauktā "Aļošas" demontāža. Process noritēja bez incidentiem, turklāt notikums nav pievērsis ārkārtīgi lielu cilvēku uzmanību. Lielākā interese bijusi par piemineklī atveidotā karavīra statujas demontāžu, kas piesaistīja aptuveni 80 skatītāju uzmanību. Lielākā daļa pieminekļa vakar tika demontēta. Teritorija ap pieminekli, kas atrodas blakus upei Rēzekne, ir nožogota, taču gājēju kustība pa blakus esošo Latgales ielu nav ierobežota. Rēzeknes "Aļošas" ir pēdējais no padomju režīmu slavinošajiem pieminekļiem, kura demontāžu dažādi mēģināja aizkavēt pašvaldības vadība un kavēja demontāžas procesu.

Šonedēļ no Ventspils uz Ukrainu izsūtīta medikamentu un siltu drēbju krava dienvidaustrumu frontes karavīriem. Sākoties aukstajam laikam, Ukrainas armijā izplatās vīrusu slimības un kļūst sarežģīti apkopt ievainojumus. Taču, lai arī rudenī, gaidot komunālo pakalpojumu rēķinus, ziedot gribētāju skaits sarūk, sūtījumi no Latvijas uz Ukrainu turpinās. Konkrētais sūtījums Ukrainā tiks sagaidīts jau pēc pāris dienām, jo frontes ierakumos termometra stabiņš naktīs jau sasniedz mīnusa zīmi.

Un vēl

Ņemot vērā noziedznieku aktivitāti, policija atkārtoti brīdina par krāpšanas mēģinājumiem, iedzīvotājiem izsūtot e-pasta vēstules Latvijas Valsts policijas vai starptautiskā kriminālpolicijas organizācijas “Interpola” vārdā. Šajās vēstulēs norādīts, ka pret personu ir uzsākta tiesvedība saistībā ar pornogrāfijas apriti. Krāpnieciskie e-pasti tiek izsūtīti ar mērķi izvilināt personas datus un izkrāpt naudu. Proti, uz e-pastu atbildot, iedzīvotājam tiek nosūtīts krāpniecisks dokuments, kurā prasīts samaksāt “sodu”, lai it kā tiktu izbeigta tiesvedība. Ne Valsts policija un tās amatpersonas, ne citu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki šādas vēstules neizsūta. Policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, neatklāt svešiniekiem personas un bankas kontu datus, nepārskaitīt krāpniekiem naudu, neatbildēt uz šādām vēstulēm, kā arī vērsties policijā.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Austrumeiropa gatavojas jaunam Ukrainas bēgļu pieplūdumam;  Pieaug saslimstība ar gripu; un Kādas ir Mārtiņdienas tradīcijas?

Politiskā apvienība "Apvienotais saraksts" skeptiski skatās uz topošās valdības veidošanas sarunu vadītāja Krišjāņa Kariņa sarunu vadīšanas stilu. Tā Latvijas Televīzijai sacīja Apvienotā Saraksta pārstāvis un 14. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns. Viņš norādīja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks ienāca 14. Saeimā ar skaidru vēlmi, veidojot koalīciju, "pamainīt lietas uz labu, izdarīt mazliet citādāk, lai panāktu lūzumu šajās trajektorijās". Skaidrojot stīvēšanos starp Apvienoto Sarakstu un Jauno Vienotību valdības veidošanas procesā, Smiltēns norādīja, ka Apvienotais Saraksts uz Kariņa sarunu stilu skatās skeptiski, jo katrā solī tas esot  bijis – vai nu pieņemiet manus nosacījumus, vai šīs koalīcijas nebūs. Smiltēns uzskata, ka Kariņam, vadot šīs sarunas, būtu jāieklausās partneros un jāvienojas par kompromisiem.

Iestājoties ziemai, Austrumeiropas valstis gatavojas iespējamam jaunam bēgļu pieplūdumam no Ukrainas. Tiek uzskatīts, ka Ukrainas teritorijā pārvietoties bijuši spiesti aptuveni 6,9 miljoni cilvēku. Slovākija prognozē, ka tuvāko mēnešu laikā valstī varētu ierasties vairāki simti tūkstoši ukraiņu. ANO bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka pašlaik Eiropā reģistrēti 4,5 miljoni ukraiņu bēgļu, no kuriem lielākā daļa apmetušies Eiropas Savienības valstīs, kas robežojas ar Ukrainu - Slovākijā, Polijā, Ungārijā un Rumānijā. Šoruden bēgļu skaits virzienā uz rietumiem vēl nav strauji audzis, bet labdarības organizācijas ziņo, ka vērojamas pazīmes par palielinātu kustību uz robežām un tam gatavojas.

 Eiropas Savienība plāno noteikt jaunas sankcijas Irānai par plašo protestu vardarbīgu apspiešanu. Par to paziņojusi Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka. Amatpersona norādīja, ka notiek darbs pie nākamās sankciju paketes un to varētu saskaņot jau nākamajā nedēļā. Eiropas Savienība nenorimsies un būšot šīs valsts vīriešu un sieviešu pusē ne tikai šodien, bet tik ilgi, cik nepieciešams.  Bloks jau oktobra vidū noteica sankcijas pret Irānas tikumības policiju un 11 amatpersonām, tai skaitā telekomunikāciju ministru, bet pagaidām nav zināms, pret ko varētu vērst papildu ierobežojumus. 

Arheoloģiskos izrakumos Itālijā atrasta unikāla 1. un 2. gadsimtā pirms mūsu ēras radītu bronzas skulptūru kolekcija. Mākslas darbi sniedz ieskatu maz izzinātā etrusku kultūras norieta un Senās Romas veidošanās posmā. Pilna izmēra dievību un valdnieku skulptūras, atsevišķu ķermeņa daļu atveidi, monētas un citi vēsturiski priekšmeti tika atrasti pie kāda termāla avotā Toskānā netālu no Sjēnas pilsētas. Tie saistīti ar dziednieciskiem rituāliem, un arheologi pamatoti norāda, ka atradums palīdzēs pārrakstīt vēsturi. Atklājuma nozīmi jau novērtējušas amatpersonas, un plānots šajā vietā izveidot īpašu muzeju. 

Turpinām ziņas

Aizvadītajā nedēļā Latvijā saņemti ziņojumi par četriem stacionētiem pacientiem, kuriem laboratoriski apstiprināta gripa, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Ģimenes ārstu prakses ziņoja par sešiem klīniski apstiprinātiem gripas gadījumiem Rīgā un vienu – Jelgavā. Vēl 45 pacientiem tika konstatēta pneimonija jeb vidēji 59,6 uz 100 tūkstsoši iedzīvotājiem, kamēr nedēļu iepriekš šis rādītājs bija 55,7 gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Augstāka saslimstība ar pneimoniju reģistrēta bērniem līdz četru gadu vecumam – 227,4 gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. No monitoringā iesaistītām stacionārām ārstniecības iestādēm kopumā ziņots par četriem stacionētiem gripas gadījumiem. Tajā skaitā SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” ziņojusi par vienu stacionētu pacientu ar gripu piecu līdz 14 gadu vecuma grupā.

Latvijā ik mēnesi pārtikas pakas saņem vismaz divdesmit tūkstoši iedzīvotāju. Tomēr straujais pārtikas cenu kāpums sagādā problēmas nodrošināt savas ģimenes ar ēdienu ne tikai trūcīgajiem, bet arī cilvēkiem ar ienākumiem virs trūcīgā un maznodrošinātā statusa. Pārtikas pakas var saņemt tikai tie iedzīvotāji, kuri vērsušies pēc palīdzības sociālajos dienestos un pēc ienākumu līmeņa izvērtēšanas saņēmuši trūcīgā vai maznodrošinātā statusu. Sabiedrības iniciatīvu portālā “manabalss.lv” ir sākta parakstu vākšana, lai pārtikas pakas varētu saņemt ikviena faktiski maznodrošinātā persona. Parakstu vākšanu sākusi Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība. Iniciatīvu aicināti parakstīt visi tie, kuri piekrīt, ka Eiropas Savienības pārtikas pakas jānodrošina pilnīgi visām personām, kam ir noteikts maznodrošinātās personas statuss.

Un vēl

10. novembris – Mārtiņa diena, kas tiek uzskatīta par rudens beigām un ziemas sākumu. Mārtiņa dienas svinēšana ieviesta jau 650.gadā ar pāvesta Mārtiņa pavēli. Vēl leģendas vēsta, ka Mārtiņdiena svinēta par godu romiešu karavīram Mārtiņam, kurš kā vēsta hronikas – kādam salstošam ubagam atdevis savu apmetnis, vēlāk nosapņojot, ka tas bijis Jēzus Kristus. 
Latvieši Mārtiņa dienu uzskata par rudens beigu un ziemas sākumu. Līdz šai dienai jāpabeidz visi rudens darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme, jo zeme dodas atpūtā. Mārtiņa diena saistās arī ar veļu laika beigām. Mēdz teikt, ka Mārtiņdiena atver ziemai vārtus.

Agrāk Mārtiņdienā vēroja laiku un prognozēja kāda būs ziema un nākamais gads. Tie vēsta - ja Mārtiņdienā salst, tad Ziemassvētkos būs silts laiks, ja Mārtiņdiena saulaina un skaidra, tad ziemā gaidāms liels sals. Savukārt, ja Mārtiņa diena ir miglaina, tad ziema būs silta un slapja. Tāpat arī, ja ap Mārtiņiem kokiem vēl zaļas lapas, tad uz Vasarsvētkiem to būs maz, kā arī ja Mārtiņdienā zosis staigā pa dubļiem, tad Lieldienās tās ies pa ledu.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausietiesa:  Latvijā 15% iedzīvotāju ir saņēmuši algas pielikumu saistībā ar augsto inflāciju; Aktivizējas negodīgi lauksaimniecības zemes uzpircēji; Un Nākamnedēļ var sākties meteoroloģiskā ziema

Eiropas Cilvēktiesību Tiesa vakar pasludināja spriedumu, ar kuru atzinusi, ka bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana 2018.gadā bija likumīga. Tiesa norādīja, ka Rimšēvičs pēc aizturēšanas tika atbrīvots likumā noteiktajā kārtībā, proti pēc 48 stundām, un viņam tika piemērota drošības nauda. Tāpat atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam, nebija nepieciešama izmeklējošā tiesneša atļauja, lai viņam piemērotu arestu. Tāpat arī Eiropas cilvēktiesību tiesa atzina, ka konkrētajā gadījumā imunitāte nebija piemērojama, jo Rimšēvičam inkriminētie pārkāpumi nebija saistīti ar viņa darbību Eiropas Centrālajā bankā.

Latvijā 15% iedzīvotāju ir saņēmuši algas pielikumu saistībā ar augsto inflāciju, aģentūrai LETA pavēstīja personāla atlases uzņēmumā SIA "Nextra Latvia", atsaucoties uz kompānijas veiktās aptaujas datiem. Vienlaikus 6% respondentu norādījuši, ka uzņēmuma vadība tuvākajā laikā palielinās viņiem algu. Tajā pašā laikā 35% Latvijas iedzīvotāju algas pielikumu pagaidām nav saņēmuši, taču cer, ka darba devējs plāno palielināt algu tuvākajā laikā, bet katrs piektais ir pārliecināts, ka uzņēmuma vadības plānos nav algas palielināšana. Tāpat aptaujas dati liecina, ka algas galvenokārt ir palielinātas Rīgā, proti, 17%, kamēr reģionos šis īpatsvars ir 12-14%, kā arī augsti kvalificētiem speciālistiem.

Irāna ir izstrādājusi hiperskaņas raķeti, kas spēj tikt cauri jebkurai pretgaisa aizsardzības sistēmai, ceturtdien apgalvoja tās Revolucionārās gvardes kosmosa vienības komandieris ģenerālis Amirali Hajizadehs, uz kuru atsaucas portāls "France 24". Atšķirībā no ballistiskajām raķetēm, hiperskaņas raķetes lido pa zemāku trajektoriju, potenciāli ātrāk sasniedzot mērķus. Hiperskaņas raķete ir manevrējama, tāpēc ir grūtāk izsekot un aizsargāties pret to. Lai gan tādas valstis kā ASV ir izstrādājušas sistēmas, kas paredzētas aizsardzībai pret spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, iespēja izsekot un notriekt hiperskaņas raķeti joprojām ir izaicinājums.

Turpinām ziņas

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" jau astoto gadu turpina atbalstīt Lāčplēša dienas tradīciju - svecīšu iedegšanu un izvietošanu 11.novembra krastmalā uz aizsargsieta pie Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra. Šogad daļa izdegušo sveču pārtaps par ierakumu svecēm un tiks nogādātas Ukrainā. Lai saudzētu Rīgas pils atjaunoto apkārtmūri un veicinātu sveču atkārtotas izmantošanas iespējas, nekustamie īpašumi aicina izvēlēties stikla ietvaros iepildītas svecītes, tādējādi arī pasargājot atjaunoto pils akmens mūri no sakusušajiem un dabai nedraudzīgajiem sveču pārpalikumiem. Sveču pārpalikumus Rīgas 21. vidusskolas pārstāvji 12.novembrī savāks un 17.novembrī skolas telpās sveču izgatavošanas meistarklasē pārstrādās ierakumu svecēs. Skolēni meistarklasēs varēs piedalīties no pa dienu, bet apkārtnes iedzīvotāji savu sveci Ukrainas atbalstam varēs izliet no pulksten četriem līdz septiņiem vakarā.

Šogad īpaši aktivizējušies lauksaimniecības zemes uzpircēji, proti, uzņēmumi, kas nopērk īpašumu par cenu zem tirgus vērtības, lai pēc tam to pārdotu par augstāku cenu. Latvijas Zemes fonds visvairāk palīgā saucienu saņem no senioriem. Cilvēkus aicina pievērst uzmanību līgumā rakstītajam un tam, vai neliek zemi dalīt. Jāatceras, ka, ja zemi nenopērk lauksaimnieks, jāmaksā 20% nodoklis. Pārpircēju aktivitātes ietekmē godīgu konkurenci un tirgus cenu. Zemes dienestā stāsta, ka ik gadu vidējā lauksaimniecības zemes cena pieaug par 10%.

Zemes cenu ietekmē vairāki faktori, piemēram, atrašanās vieta, attālums līdz noieta tirgiem, zemes auglība, arī lauku platība un citi faktori. Lētākās darījumu cenas ir Latgalē, kur zemes vienības ir vairāk sadrumstalotas, ar zemu produktivitāti, salīdzinoši mazs procents ir meliorētu platību. Skatoties pēdējos divus gadus – 2021. un 2022. gadu – vidējā darījuma cena Latgalē bija apmēram 2 tūkstoši 100 eiro par hektāru. Augošā secībā tad nākošā ir Vidzemē, kur vidēji ir 3 tūkstoši eiro. Jēkabpils un Viesītes apkārtnē, Sēlija – 3 tūkstoši 200 eiro, Rīgai pieguļošie novadi – 4 tūkstoši 300 eiro, savukārt Kurzemē – 4 tūkstoši 500 eiro. 

Un vēl

Nākamnedēļ gaidāmais gaisa temperatūras kritums Latvijā var būt straujāks nekā prognozēts iepriekš - iespējama meteoroloģiskās ziemas iestāšanās, liecina jaunākās laika prognozes. Līdz svētdienai, 13.novembrim, Latvijā saglabāsies rekordaugsta gaisa temperatūra, nākamās nedēļas sākumā tā prognozēta starp nulli un +10 grādiem, bet nedēļas otrajā pusē visā valstī, diennakts vidējā gaisa temperatūra var noslīdēt zem nulles.

Meteoroloģiskā ziema iestājas, ja piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulle grādiem, un tās sākums ir pirmā no šīm dienām. Atbilstoši pašreizējai "Global Forecast System" prognozei 18.novembrī Latvijā gaidāms skaidrs laiks, pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, gaisa temperatūra no rīta un vakarā būs 0..-5 grādi, dienas vidū -1..+2 grādi. Latvijā galvenokārt prognozēts neliels kailsals, bet dažos Austrumeiropas rajonos, kur prognozēta sniega sega, sals var sasniegt 20 grādus.

Radio1 Dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Eiropas cilvēktiesību tiesa atzīst Rimševica aizturēšanu par likumīgu; Partija saskaņa plāno izslēgt no savām rindām Daugavpils mēru; un Pēc drīzumā pēc Mārtiņiem gaidāma meteoroloģiskā ziema.

Ja "Apvienotais saraksts" šonedēļ nesniegs atbildi par "Jaunās vienotības" līdera, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa piedāvāto atbildības jomu dalījumu, koalīcijas veidošana varētu izgāzties. Kariņš pēc trešdien notikušās tikšanās ar Apvienoto Sarakstu pauda cerību, ka politiskais spēks atbildi uz viņa piedāvāto atbildības jomu piedāvājumu sniegs pirms nedēļas beigām. Tomēr no Kariņa sacītā secināms, ja šonedēļ atbilde no Apvienotā Saraksta netiek saņemta, tad droši vien neizdosies tikt skaidrībā ar virzīšanos uz šāda veida koalīcijas izveidi.

Eiropas Cilvēktiesību Tiesa vakar pasludināja spriedumu, ar kuru atzinusi, ka bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana 2018.gadā bija likumīga. Tiesa norādīja, ka Rimšēvičs pēc aizturēšanas tika atbrīvots likumā noteiktajā kārtībā, proti pēc 48 stundām, un viņam tika piemērota drošības nauda. Tāpat atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam, nebija nepieciešama izmeklējošā tiesneša atļauja, lai viņam piemērotu arestu. Tāpat arī Eiropas cilvēktiesību tiesa atzina, ka konkrētajā gadījumā imunitāte nebija piemērojama, jo Rimšēvičam inkriminētie pārkāpumi nebija saistīti ar viņa darbību Eiropas Centrālajā bankā.

Latvijas Darba devēju konfederācija nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27.oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu. Konfederācija uzsver konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. Darba devēji rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam. 

Iestājoties ziemai, Austrumeiropas valstis gatavojas iespējamam jaunam bēgļu pieplūdumam no Ukrainas. Tiek uzskatīts, ka Ukrainas teritorijā pārvietoties bijuši spiesti aptuveni 6,9 miljoni cilvēku. Slovākija prognozē, ka tuvāko mēnešu laikā valstī varētu ierasties vairāki simti tūkstoši ukraiņu. Šoruden Ukrainas bēgļu skaits virzienā uz rietumiem vēl nav strauji audzis, bet labdarības organizācijas ziņo, ka vērojamas pazīmes par palielinātu kustību uz robežām un tam gatavojas.

Savukārt Polija steidzamības kārtā būvē dzeloņdrāšu žogu uz savas robežas ar Krieviju. Lēmums pieņemts pēc tam, kad izskanējušas bažas, ka Krievija pār šo robežu varētu nelegāli sūtīt pāri migrantus, gluži kā to 2021. gadā plašā kampaņā īstenoja Baltkrievijas režīms. Bažas radušās pēc tam, kad Kaļiņingrada atvēra vairākus jaunus avioreisus uz Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm. Žogs iecerēts 2,5 metrus augsts un trīs metrus biezs, un to paredzēts pabeigt mēneša laikā.
Turpinām ziņas

Ja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš neizstāsies no partijas "Saskaņa", tad politiskais spēks lems par viņa izslēgšanu. Tā Latvijas Radio norādīja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs. Elksniņš savukārt norādījis, ka no "Saskaņas" aiziet nedomā. Šāda partijas reakcija seko pēc Elksniņa publiski paustās attieksmes pret partiju, kā arī atšķirīgā viedokļa par Krimas piederību un Krievijas sākto karu Ukrainā. Savukārt Elksniņš norāda, ka no partijas neizstāsies un, ka "Saskaņai" ir jāmainās, un tās vadībā ir jānāk jauniem, spēcīgiem un talantīgiem līderiem.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā saņemti ziņojumi par četriem stacionētiem pacientiem, kuriem laboratoriski apstiprināta gripa, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Tajā skaitā SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” ziņojusi par vienu stacionētu pacientu ar gripu piecu līdz 14 gadu vecuma grupā. Savukārt ģimenes ārstu prakses ziņoja par sešiem klīniski apstiprinātiem gripas gadījumiem Rīgā un vienu – Jelgavā. 

Latvijā 15% iedzīvotāju ir saņēmuši algas pielikumu saistībā ar augsto inflāciju, aģentūrai LETA pavēstīja personāla atlases uzņēmumā SIA "Nextra Latvia", atsaucoties uz kompānijas veiktās aptaujas datiem. Vienlaikus 6% respondentu norādījuši, ka uzņēmuma vadība tuvākajā laikā palielinās viņiem algu. Tajā pašā laikā 35% Latvijas iedzīvotāju algas pielikumu pagaidām nav saņēmuši, taču cer, ka darba devējs plāno palielināt algu tuvākajā laikā, bet katrs piektais ir pārliecināts, ka uzņēmuma vadības plānos nav algas palielināšana. Tāpat aptaujas dati liecina, ka algas galvenokārt ir palielinātas Rīgā, proti, 17%, kamēr reģionos šis īpatsvars ir 12-14%, kā arī augsti kvalificētiem speciālistiem.

Un vēl

10. novembris – Mārtiņa diena, kas tiek uzskatīta par rudens beigām un ziemas sākumu. Agrāk Mārtiņdienā vēroja laiku un prognozēja kāda būs ziema un nākamais gads. Ticējumi vēsta - ja Mārtiņdienā salst, tad Ziemassvētkos būs silts laiks, ja Mārtiņdiena saulaina un skaidra, tad ziemā gaidāms liels sals. Savukārt, ja Mārtiņa diena ir miglaina, tad ziema būs silta un slapja. Tāpat arī, ja ap Mārtiņiem kokiem vēl zaļas lapas, tad uz Vasarsvētkiem to būs maz, kā arī ja Mārtiņdienā zosis staigā pa dubļiem, tad Lieldienās tās ies pa ledu.

Tikmēr jaunākās laika prognozes liecina, ka jau nākamnedēļ sāksies meteoroloģiskā ziema. Līdz svētdienai, 13.novembrim, Latvijā saglabāsies rekordaugsta gaisa temperatūra, nākamās nedēļas sākumā tā prognozēta starp nulli un +10 grādiem, bet nedēļas otrajā pusē visā valstī, diennakts vidējā gaisa temperatūra var noslīdēt zem nulles.

Meteoroloģiskā ziema iestājas, ja piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulle grādiem, un tās sākums ir pirmā no šīm dienām. Atbilstoši pašreizējai "Global Forecast System" prognozei 18.novembrī Latvijā gaidāms skaidrs laiks, pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, gaisa temperatūra no rīta un vakarā būs 0..-5 grādi, dienas vidū -1..+2 grādi. Latvijā galvenokārt prognozēts neliels kailsals, bet dažos Austrumeiropas rajonos, kur prognozēta sniega sega, sals var sasniegt 20 grādus.

Atstājiet komentāru