Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 14.decembrī
- 14 decembris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Premjers varēs pieprasīt ministra demisiju arī politiskās partijas mainīšanas gadījumā; No nākamā gada pieaugs alga bērnudārzu pedagogiem; un Ja ziemā iesāk barot putnus, tas jāturpina līdz pavasarim.
Ministru prezidentam būs tiesības pieprasīt koalīcijas partijas izvirzītā attiecīgā ministra demisiju arī gadījumā, ja ministrs ir mainījis politisko piederību, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais valdību veidojošo partiju Sadarbības līgums. Tāpat līgums noteic, ka koalīcijas partneriem būs tiesības virzīt likumprojektus un balsot atšķirīgi jautājumos par nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšanu un par ģimenes jēdziena stiprināšanu. Partijām būs tiesības saglabāt atsevišķu nostāju arī jautājumos par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas ratifikāciju, par tautas nobalsošanas ierosināšanas sliekšņa samazināšanu, kā arī par Saeimas vēlēšanu sistēmas maiņu.
Kā ziņots, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa topošās otrās valdības izveidošanas līgumu parakstīšana paredzēta šodien.
Saskaņā ar Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru novērtējumu Baltijas un Skandināvijas reģionā 14., 15. un 16. decembrī elektroenerģijas ražošanas jaudu rezerves būs ļoti mazas, informē "Augstsprieguma tīkls". Šāda situācija var izsaukt elektroenerģijas cenu pieaugumu biržā. Patērētāji tiek aicināti iespēju robežās taupīt elektroenerģiju pīķa patēriņa stundās, kas parasti ir no 8.00 līdz 12.00 un no 15.00 līdz 19.00.
Lietuvas parlamenta deputāti vakar nolēma līdz 17. martam pagarināt Lietuvas pierobežā ar Krieviju un Baltkrieviju noteikto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija tiks saglabāta Lietuvas reģionos pie Baltkrievijas robežas, Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežas, kā arī robežkontroles punktos uz pārējās Lietuvas robežas. Ārkārtējā situācija tiek noteikta, jo Krievijas un Baltkrievijas militāro spēku pastiprinājums ir sasniedzis līdz šim nepieredzētu līmeni, tiem vēršot militāru agresiju pret kaimiņvalsti Ukrainu un izraisot humānu un bēgļu krīzi.
Igaunijas parlaments Rīgikogu galīgajā lasījumā ir pieņēmis likumu, kas nosaka pāreju uz mācībām tikai igauņu valodā. Pārmaiņas sāksies 2024./2025. mācību gadā, kad uz mācībām igauņu valodā pāries bērnudārzi, kā arī 1. un 4. klašu skolēni. Līdz 2029./2030. mācību gadam vidusskolās un arodskolās citā valodā varēs pasniegt 40% no apgūstamās mācību vielas.Tikmēr jaunā likuma kritiķi norādījuši, ka valstī nav pietiekami daudz igauņu valodas skolotāju, lai varētu īstenot reformu.
Turpinām ziņas
No 2023. gada 1. janvāra bērnudārzu pedagogiem zemākā mēneša darba algas likme būs 1070 eiro. No nākamā gada 1. septembra arī palielināta zemākās mēnešalgas likme vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem. To paredz vakar valdības apstiprinātie grozījumi noteikumos "Pedagogu darba samaksas noteikumi". Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka, izpildot pedagogu izvirzītās prasības, par kurām tika panākta vienošanās pirms plānotā streika šī gada septembrī, valdība atbalstīja finansējuma piešķiršanu gandrīz 60 miljonu eiro apmērā 2023. gadā un vairāk nekā 60 miljoni 250 tūkstoši eiro 2024. gadā un turpmāk.
Energoresursu sadārdzināšanās ienesusi būtiskas izmaiņas Latvijas iedzīvotāju izdevumu sadalījumā. Ja hipotekārais kredīts vai mājokļa īres maksa tradicionāli bijis lielākais ikmēneša maksājums vairumam mājokļa īpašnieku, tad šā gada nogalē jau 33% no visiem iedzīvotājiem vairāk naudas mēnesī iztērē komunālo pakalpojumu un elektrības rēķinu apmaksāšanai, liecina pētījumu centra "Norstat Latvija" veiktās aptaujas rezultāti. Šobrīd mājokļa kredītu vai īri maksā 54% no visiem aptaujas dalībniekiem, un liela daļa no tiem piedzīvo būtiskas izmaiņas izmaksu sadalījumā. 13% respondentu komunālo maksājumu rēķini šobrīd ir par vairākiem desmitiem eiro lielāki nekā kredīta vai īres ikmēneša maksājums, bet 12% iedzīvotāju par komunālajiem pakalpojumiem maksātā summa ir par vairāk nekā 100 eiro augstāka nekā kredīta vai īres maksājums. No datiem izriet, ka šobrīd 63% Latvijas iedzīvotāju par elektrību un apkuri kopā maksā līdz 200 eiro, taču lielai daļai izdevumus samazina valsts piešķirtais atbalsts. Ja tas netiks pagarināts, tad ievērojami palielināsies tā grupa, kas par komunālajiem pakalpojumiem maksā no 201 līdz 400 eiro.
Un vēl
Novērtējot iedzīvotāju rūpes par putniem, Latvijas Ornitoloģijas biedrība atgādina, ja ziemā ir uzsākta putnu barošana, tā jāturpina līdz pēdējiem sniegiem, un putnu barotava regulāri jātīra. Turklāt jāatceras, ka savvaļas putnu turēšana nebrīvē, neraugoties uz rūpēm par putnu, nav pieļaujama. Dabā ierasti izdzīvo stiprākais. Līdz ar to, ja putna veselība ir apdraudēta, tad nespeciālists diez vai tam varēs palīdzēt. Tos, kam rūp putnu dzīves apstākļi un to uzlabošana, rosinām nepalikt vienaldzīgiem, iesaistīties tiem piemērotu dzīvotņu saglabāšanā un veidot savu tuvāko apkārtni putniem draudzīgu.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien Saeima lemj par Ministru kabineta apstiprināšanu; Piešķir līdzekļus Zemessardzes 56.nodrošinājuma bataljona infrastruktūras attīstībai; un Izdota krāsojamā grāmata “Izkrāso Jēkabpils novadu!”
Saeima šodien ārkārtas sēdē lems par nākamā Ministru kabineta apstiprināšanu, kura vadībā atkal varētu stāties Krišjānis Kariņš no Jaunās Vienotības. Pulksten 9 Saeimas nama Viesu zālē notika 14. Saeimā pārstāvēto un valdību veidojošo politisko partiju sadarbības līguma, Fiskālās disciplīnas līguma un Ministru kabineta deklarācijas svinīgā parakstīšana. Pēc tam tika sasaukta Saeimas ārkārtas sēdi, kurā lemj par uzticības izteikšanu Kariņa izveidotajam Ministru kabinetam.
Līdz ar jauno valdību, top arī jauna ministrija, kas atbildēs par klimata un enerģētikas nozarēm. Plāns ir ministriju būvēt no trim jau esošiem departamentiem Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijās. Kopējais jaunās ministrijas darbinieku skaits varētu sasniegt apmēram pussimtu. Par jaunas ministrijas izveidi Saeima galīgajā lasījumā balsoja decembra sākumā. Grozījumus izsludinājis arī Valsts prezidents Egils Levits. Jaunā ministrija faktiski pārņems klimata jautājumus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un enerģētikas jomas pārvaldību no Ekonomikas ministrijas.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir gandrīz pabeigusi plānu par pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" piegādi Ukrainai, atsaucoties uz trīs ASV amatpersonām. CNN norāda, ka ASV par "Patriot" piegādi Ukrainai varētu paziņot jau šonedēļ. Kijiva jau sen lūdz ASV piegādāt tai "Patriot", kas būtu visefektīvākā uz Ukrainu nosūtītā tālas darbības pretgaisa aizsardzības sistēma.
ASV zinātnieki paziņojuši par izrāvienu, kas gūts vadāmās kodolsintēzes tehnoloģiju jomā. Zinātnieki jau desmitgadēm ilgi centušies attīstīt vadāmās kodolsintēzes tehnoloģijas, lolojot cerības, ka tās nākotnē pavērs neierobežotas iespējas tā dēvētās tīrās enerģijas ieguvei. Tagad zinātnieki paziņojuši, ka pārvarēts lielākais šķērslis, kodolsintēzes eksperimentā iegūstot vairāk enerģijas, nekā patērējot tā veikšanai. Tomēr eksperti brīdina, ka vēl būs nepieciešams zināms laiks, lai sāktu ražot enerģiju patēriņam.
Turpinām ziņas
Valdība atļāvusi Aizsardzības ministrijai piešķirt 307 tūkstoši 974 eiro vairākām pašvaldībām ceļu remontiem un piemiņas memoriāla apsaimniekošanai. Tajā skaitā, lai uzlabotu pievedceļus, kas nepieciešami Zemessardzes 56.nodrošinājuma bataljona infrastruktūras attīstībai Jēkabpils novada pašvaldībai pārskaitīs 153 tūkstoši 916 eiro pašvaldības autoceļu pārbūves darbu veikšanai, tai skaitā būvuzraudzībai un autoruzraudzībai.
Veselības ministrijai piešķir 1,8 miljonus eiro saistībā ar medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi Covid-19 pacientu ārstēšanai. Attiecīgi, lai segtu izdevumus, kas radušies no šī gada jūnija līdz novembrim, Liepājas reģionālajai slimnīcai plāno piešķirt 1,2 miljoni eiro, Jēkabpils reģionālajai slimnīcai - 361 tūkstoti 914 eiro, Jelgavas slimnīcai - 106 tūkstoši 396 eiro, bet Rīgas 2.slimnīcai – tūkstoš 468 eiro.
Un vēl
Jēkabpils novada pašvaldība izdevusi krāsojamo grāmatu “Izkrāso Jēkabpils novadu”. Grāmatiņa ilustrēta tā, lai bērniem būtu interesanti krāsot tajā redzamos attēlus un radošā procesā iepazīt mūsu novadu, katra pagasta vai pilsētas skaistākās vietas. Mēs lepojamies ar novada krāšņo dabu, plašajiem mežiem, zilajiem ezeriem, senlaicīgiem parkiem, pilīm un sakoptiem laukiem. Tāpēc arī krāsojamajā grāmatiņā ir attēlotas novada skaistākās vietas - Gārsenes pils, Jēkabpils Vecpilsētas laukums, Atašienes muiža, Zasas muižas parks, Taborkalns un daudzas citas vietas novadā. Krāsojamo grāmatu var iegādāties Apmeklētāju centrā, pie Krustpils pils. Tuvākajā laikā tā būs pieejama arī grāmatnīcā “Aisma” Jēkabpilī.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: «Jaunā Vienotība», «Apvienotais saraksts» un Nacionālā apvienība paraksta līgumu par valdības izveidi;
Jēkabpils slimnīca izsolē mēģinās pārdot agrākās tuberkulozes nodaļas ēku; un Arī apģērbu gatavojas aplikt ar nodokli.
14. Saeimas koalīciju veidojošie politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība – parakstījuši līgumu par valdības izveidošanu. Šodien gaidāms arī Saeimas balsojums par uzticības izteikšanu jaunajai valdībai. Valdības deklarācijā uzsvērts Krišjāņa Kariņa jau vairākkārt publiski minētais mērķis - ekonomikas transformācija, ietverot tādās jomās kā drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspējas veicināšana un dzīves kvalitātes nodrošināšana. Savukārt fiskālās disciplīnas līgumā jaunās koalīcijas pārstāvji apņēmušies budžeta deficītu vai izdevumu pārsvaru pār ienākumiem pāris gadu laikā mazināt no pašreizējiem 4,8% līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta 2025.gadā.
Jaunā valdība plānota šādā sastāvā: Ministru prezidents – Arturs Krišjānis Kariņš, aizsardzības ministre – Ināra Mūrniece, ārlietu ministrs – Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministre – Ilze Indriksone, finanšu ministrs – Arvils Ašeradens, iekšlietu ministrs – Māris Kučinskis, izglītības un zinātnes ministre – Anda Čakša, klimata un enerģētikas ministrs – Raimonds Čudars, kultūras ministrs – Nauris Puntulis, labklājības ministre – Evika Siliņa, satiksmes ministrs – Jānis Vitenbergs, tieslietu ministre – Inese Lībiņa-Egnere, veselības ministre – Līga Meņģelsone, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Māris Sprindžuks un zemkopības ministrs – Didzis Šmits. Kā ziņots, Saeima šodien lemj par uzticības izteikšanu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa jaunajai valdībai.
Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts apstiprināšanai jāvirza nekavējoties, intervijā TV3 šorīt uzsvēra līdzšinējā Saeimas spīkere, topošā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece. Viņa atzina, ka topošās valdības ilgstošā veidošana nozīmē zaudētu laiku, kurā būtu varējis strādāt. Vērtējot, vai viņai izdosies sekmīgi pildīt aizsardzības ministra amata pienākumus, Mūrniece atgādināja, ka vēl pirms politiskajām gaitām viņa bijusi žurnāliste, strādājot laikā, kad veidojās Latvijas bruņotie spēki, kam tieši tika pievērsta viņas uzmanība. Savukārt Saeimas spīkera amats pastāvīgi nodrošināja iespēju būt informētai par norisēm aizsardzības jomā. Viņa sola nulles toleranci pret koruptīviem un zagšanas gadījumiem bruņotajos spēkos, uzsverot, ka tā ir sērga, ko nedrīkst ielaist.
Krievijas agresijai Ukrainā ir iznīcinoša ietekme uz reģiona pirmiedzīvotājiem un pirmvalodām, vakar Parīzē, UNESCO galvenajā mītnē, uzsvēruši Latvijas pārstāvji ANO Pirmiedzīvotāju valodu dekādes atklāšanā. ANO Pirmiedzīvotāju desmitgades sagatavošanas darba grupas vicepriekšsēdētājs Ernštreits savā uzrunā uzsvēra pirmvalodu digitalizācijas nozīmību un runāja par Krievijas iebrukumu Ukrainā un Krimas okupāciju kā lielāko šī brīža apdraudējumu pirmvalodām un pirmiedzīvotājiem reģionā. Ņemot vērā šī jautājuma starptautisko nozīmību, 36 UNESCO dalībvalstis ir publicējušas kopīgu paziņojumu, kurā nosodīta Krievijas militārā agresija Ukrainā un tās ietekme uz Ukrainas pirmiedzīvotājiem.
Krievija trešdienas rītā uzbrukusi Ukrainai ar bezpilota lidaparātiem, iedarbinot gaisa trauksmes trīs apgabalos – Kijivas, Žitomiras un Vinnicas apgabalā. Tikmēr austrumos, Bahmutā, joprojām turpinās smagas cīņas starp Ukrainas un Krievijas spēkiem. Lai gan Krievijas armija ir pavisam tuvu pilsētai, līdz pilsētas centram tai vēl tāls ceļš ejams, norāda viens no Ukrainas karavīriem Jaroslavs Lisenko. Tikmēr brīvprātīgie no pilsētas turpina centienus evakuēt palikušos iedzīvotājus, mēģinot viņus pārliecināt, ka palikt pilsētā ir ļoti bīstami.
Turpinām ziņas
Jēkabpils slimnīca izsolē mēģinās pārdot agrākās tuberkulozes nodaļas ēku, par to liecina publicētie izsoles noteikumi slimnīcas mājaslkapā. SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" piederošais nekustamais īpašums Artilērijas ielā 18, Jēkabpilī, sastāv no viena zemesgabala uz kura atrodas trīs ēkas: slimnīca, ēdnīca un garāža. Agrākās tuberkulozes nodaļas ēkas slimnīcas funkciju pildīšanai nav nepieciešamas jau kopš 2009.gada. Mēģinājumi pārdot ēkas bijuši arī agrāk, bet nav izraisījuši pircēju interesi. Izsole notiks 2023.gada 10.janvārī. Pieteikums par piedalīšanos izsolē jāiesniedz līdz 6.janvārim. Izsoles sākumcena - 52 tūkstoši eiro, solis - 100 eiro. Ar izsoles noteikumiem var iepazīties SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" interneta vietnē.
Nacionālo interešu objekta statuss turpmāk būs arī militārajai bāzei "Indras" Jēkabpils novadā un vēl virknei vairākiem citiem militārajiem objektiem visā Latvijas teritorijā. Aizsardzības ministrija nodrošinās, ka divu mēnešu laikā pēc nacionālo interešu objekta statusa noteikšanas informācija par nacionālo interešu objektiem un to funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiek iekļauta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā. Nacionālo interešu objekti ir teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai. Šis statuss var atvieglot projektēšanas un būvniecības procesu.
Un vēl
Latvijā atkritumus šķiro 79% iedzīvotāju, liecina AS "Latvijas Zaļais punkts" un pētījumu kompānijas "SKDS" veiktā aptauja. Lai uzlabotu atkritumu šķirošanu, plānots ievest papildus nodokļus. VARAM pārstāve Rudīte Vesere "Latvijas Zaļā punkta" ikgadējā konferencē "Latvija - valsts bez atkritumiem" atklāja, ka dabas resursu nodokli varētu attiecināt arī uz vienreizlietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem, piemēram, mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas izstrādājumiem ar filtriem, uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, uz tekstilizstrādājumiem - apģērbiem, apaviem, mājas tekstilu. Konferencē izskanēja precīzs nodokļa apmērs tekstilizstrādājumiem, proti, 50 centi par vienu tekstilizstrādājuma kilogramu.