Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 19.decembrī
- 19 decembris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Veselībai 2023.gadā kritiski nepieciešami papildu 173 miljoni eiro; Meklē iespējas ietaupīt līdzekļus Dziesmu un deju svētku rīkošanai; un Šīs nedēļas vidū sāksies astronomiskā ziema.
Veselībai aprūpes jomai 2023.gadā kritiski nepieciešami papildu 173,2 miljoni eiro, aprēķināms no Veselības ministrijas atbildes uz Zaļo un zemnieku savienības deputātu jautājumiem. Atbildē parlamentāriešiem Veselības ministrija un iepriekšējais veselības ministrs Daniels Pavļuts cita starpā norāda uz pasākumiem, kam kritiski nepieciešams papildu finansējums. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārrēķinam, kuri pašlaik nesedz pakalpojumu pašizmaksu, nākamgad nepieciešami 125,8 miljoni eiro, atzīmē ministrijā. Kompensējamo medikamentu pieejamības nodrošināšanai nākamgad papildus nepieciešami ap 25 miljoniem eiro, bet ar Covid-19 pandēmijas sekām saistīto pasākumu finansēšanai - ap 22,4 miljoniem eiro.
Valdība plāno piešķirt 509 tūkstoši 87 eiro, lai varētu izmaksāt atlaišanas pabalstus un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām bijušajiem Ministru kabineta locekļiem, viņu biroju amatpersonām un ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus līdz ar valdību maiņu, liecina saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts. Līdzekļus Finanšu ministrijai plānots piešķirt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Visām juridiskām personām, ieskaitot uzņēmumus un biedrības, no nākamā gada 1. janvāra e-adreses lietošana būs obligāta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina neatlikt adreses izveidi līdz pēdējam brīdim. Uzņēmumi gan norāda, ka sistēmas funkcionalitāti varētu paplašināt. Jau pašlaik e-adrese ir brīvprātīgi pieejama gan privātpersonām, gan juridiskām personām. Reģistrēt adresi ir ļoti vienkārši, ejot uz interneta vietni mana.latvija.lv. Patlaban to ir izdarījušas gandrīz visas valsts iestādes, vairāk nekā seši tūkstoši juridisko personu, kā arī daudzi tūkstoši iedzīvotāju.
Padoties gūstā dronam. Tādu iespēju, sākot no pagājušās nedēļas, Ukraina piedāvā tiem Krievijas karavīriem, kuri izlēmuši pārtraukt karot un labprātīgi padoties Ukrainai, pretī saņemot garantijas, ka paliks dzīvi un ka pret viņiem kā kara gūstekņiem izturēsies atbilstoši Ženēvas konvencijā starptautiski noteiktai kārtībai. Ukrainas armijas Ģenerālštābs publiskojis video instrukciju – kā Krievijas karavīri var izmantot drona palīdzību, lai padotos gūstā. Aukstums, vāja apgāde, slikta komandieru attieksme un atziņa par šī kara bezjēdzību ir iemesli, ko min tie, kuri galu galā riskē un izšķiras par padošanos ukraiņiem. Par šādu interesējas vidēji 100 cilvēki dienā.
Turpinām ziņas
27.to Vispārējo latviešu dziesmu un 17.to deju svētku rīkotājs - Latvijas Nacionālais kultūras centrs - meklē iespējas, kā ietaupīt līdzekļus svētku rīkošanai. Svētku izpilddirektore Daina Markova norāda, ka kopējais svētku izdevumu budžets ir 15,5 miljoni eiro, no tiem 6,5 miljoni eiro ir valsts finansējums, bet biļešu ieņēmumi plānoti 3,5 miljonu eiro apmērā, līdz ar to svētku rīkošanai nepietiek piecu miljonu eiro.
Par gada "Eiropas cilvēka Latvijā" titulu sacensību turpina Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, "Europe Direct Dienvidlatgale" centra vadītājs Oskars Zuģickis un "tviterkonvoja" veidotājs Reinis Pozņaks. Jau ziņots, ka gada "Eiropas cilvēka Latvijā" tituls tiek noskaidrots sabiedrības balsojumā un piešķirts cilvēkam, kurš ar saviem darbiem ir devis būtisku ieguldījumu Eiropas kopējo vērtību stiprināšanā Latvijā un Latvijas vārda spodrināšanā Eiropā. Balsojums par gada "Eiropas cilvēku Latvijā" šogad notiek 25.reizi. Savukārt par "Top3" kandidātiem var balsot līdz 23.decembrim.
Un vēl
Trešdien, 21. decembrī, plkst. 23.48 būs saulgrieži un Zemes ziemeļu puslodē iestāsies astronomiskā ziema. Saskaņā ar "timeanddate.com" datiem gada īsākās dienas būs 21. un 22. decembris, kad Rīgā saule lēks deviņos un rietēs plkst. 15.43. Dienas garums būs vien sešas stundas, 43 minūtes un 32 sekundes. Gada īsāko dienu ilgums citviet valstī būs no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Valmieras novadā līdz septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā Augšdaugavas novadā. Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts - īsāka.
Solārā ziema jeb gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu, sākās 6. novembrī un noslēgsies 4. februārī. Ziemassvētki ir solārās ziemas vidus. Savukārt meteoroloģiskā ziema Latvijā sākās jau 17. novembrī, diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot zem nulles.
Šonedēļ gaidāmā atkušņa un lietus ietekmē upēs paaugstināsies ūdens līmenis, vietām tas notiks strauji, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Vairāku upju posmos sāksies ledus iešana, veidosies ledus sastrēgumi un iespējama zemāko vietu applūšana. Ūdens līmenis straujāk kāps Kurzemes upēs, kur ir biezākā sniega sega un kur gaidāma augstākā gaisa temperatūra. Maksimālais ūdens līmenis upēs gaidāms no 24.decembra.
Jau vēstīts, ka pagājušajā ziemā jau 16.decembrī sākās ledus iešana Daugavā un Lielupē, vietām applūda palienes, dienu vēlāk no Ogres upes nākošas ledus un ūdens masas izpostīja vairākus privātmāju pagalmus. Speciālisti atgādina, ka ledus biezums ir nevienmērīgs, zem sniega segas arī mazos ezeros ledus var būt trausls, un kāpt uz ledus ir bīstami.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Algu kāpums lielai daļai nesegs inflācijas izdevumus; Pieaugot saslimstībai ar elpceļu vīrusu infekcijām, aicina nēsāt maskas; un Vīpes amatniecības centrs “Māzers” ielūdz uz izstādes “Tautas dziesma rakstos” atklāšanu.
Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi nākošajam gadam līdz teju 11%. Situācijā, kad darbadevēji esot iespiesti starp energoresursu un izejvielu cenu kāpumu, patēriņa kritumu un neziņu par recesijas ilgumu, jautājums ir – vai arī algu kāpums daudzviet vispār gaidāms? Lielai daļai uzņēmēju varot objektīvi nebūt līdzekļu algu celšanai nākošgad tādā apmērā, kas kompensētu vai vismaz tuvotos inflācijas apmēram. Latvijas Bankā uzsver – algu kāpumam jābūt balstītam produktivitātes pieaugumā. Algu kāpums ir vajadzīgs, uzsver bankā “Citadele”, jo cilvēkiem būtiski mazinās uzkrājumi. Tikmēr arodbiedrības, lai strādājošajiem būtu vairāk naudas, pat, ja algu būtiski nepalielina, aicina valdību samazināt darbaspēka nodokļu slogu, būtiski pacelt ar nodokļiem neapliekamo minimumu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins brauc uz Baltkrieviju, lai ievilktu to sauszemes karā pret Ukrainu, uzskata Ukrainas armijas apvienoto spēku komandieris ģenerālleitnants Serhijs Najevs. Šodien Putins plāno apmeklēt Minsku kopā ar lielu valdības delegāciju. Vispirms tiek plānota tikšanās ar visu ministru piedalīšanos, tad Putina tikšanās ar Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko formātā "viens pret vienu", bet vēl pēc tam - preses konference. Puses spriedīs par "iepriekš pieņemto savienības programmu realizācijas procesu", cita starpā arī par kopīgajiem projektiem "ar akcentu un importa aizstāšanu", sadarbību enerģētikas jomā un drošības jautājumiem, ziņo mediji. Krievijas un Baltkrievijas aizsardzības ministri Sergejs Šoigu un Viktors Hreņins šodien piedalīsies Putina un Lukašenko sarunās.
Eirovīzijas dziesmu konkursa Ukrainas nacionālās atlases fināls sestdien notika Kijivas metro stacijā, pasākuma organizētājiem šādi rūpējoties par dalībnieku drošību gadījumā, ja tiktu izsludināta gaisa trauksme. Šī metro stacija tikusi izmantota kā bumbu patvertne, bet sestdien tur bija ierīkota televīzijas studija. Nacionālās atlases finālā uzvarējis duets "Tvorchi", kas Ukrainu nākamgad pārstāvēs Eirovīzijas dziesmu konkursā Liverpūlē, Lielbritānijā.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs sestdien atklāja Vācijā pirmo sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kas atrodas valsts ziemeļos Lejassaksijas pilsētā Vilhelmshāfenē. Tā būvniecības pabeigšanai nepilnos desmit mēnešos parāda, ka "mūsu valsts spēj sākt ko jaunu un ātru", termināļa atklāšanā teica kanclers. Peldošais terminālis pie Ziemeļjūras krastiem izveidots, lai mazinātu Vācijas atkarību no Krievijas gāzes piegādēm.
Turpinām ziņas
Lai arī pēdējos gados viszināmākā ir tieši Covid-19 infekcija, tomēr jāatceras, ka bez tās rudens-ziemas sezonā plosās vēl virkne citu slimību. Turpinoties ievērojamam saslimstības pieaugumam ar dažādām elpceļu infekcijas slimībām, Slimību profilakse un kontroles centrs riska grupu iedzīvotājus aicina lietot sejas maskas vai respiratorus FFP2. Masku lietošanu iesaka slēgtās telpās, īpaši vietās, kur ir liels cilvēku skaits, notiek drūzmēšanās un nav nodrošināta pietiekama ventilācija. Un lai arī atbilstošākā rīcība būtu atturēties no šādu vietu apmeklēšanas, īpaši uzmanīgiem jābūt maziem bērniem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, senioriem, personām ar novājinātu imunitāti un cilvēkiem, kuri bieži un smagi slimo ar elpceļu infekcijām.
Kopš decembra sākuma Latvijā pieejami HIV paštesti. Ilgu laiku Latvija bija viena no retajām valstīm, kurā tādi nebija pieejami. Lai arī šobrīd tie nopērkami vien pie viena komersanta un ir visnotaļ dārgi, eksperti ir pārliecināti – šis ir liels solis vēl plašākai agrīnu HIV saslimšanas gadījumu diagnostikai. HIV un AIDS pacientu atbalsta biedrības vadītājs Andris Veiķenieks norāda, ka paštestu tirdzniecības iegums ir, ka cilvēkam, kurš baidās vai nevēlās dažādu iemeslu dēļ sevi eksponēt laboratorijā vai kādā testa punktā, šī ir iespēja ļoti konfidenciāli to testu veikt mājas apstākļos.
Rīgas Zooloģiskajā dārzā rit tradicionālās ziemas naktis. Šoreiz tās ir sniegotas, bet nav tik izgaismotas kā iepriekšējos gados, jo jātaupa. Rēķini par gaismu un siltumu ziemas mēnešos pieauguši divarpus reižu. Mēnesī jāmaksā līdz pat 100 tūkstošiem eiro, bet ietaupīt uz dzīvnieku rēķina nevar, jo ir dzīvnieki, kuri ir ļoti jutīgi pret temperatūras maiņu. Piemēram, Tropu mājas iemītnieki. Zoodārzs lūdzis valsts un pašvaldības pabalstu sadārdzinājuma kompensēšanai. Tikmēr taupības nolūkos samazināts āra apgaismojums. Katrai dzīvnieku mītnei pārskatīts arī temperatūras režīms, samazinot siltumu 1-2 grādu robežās. Arī darbinieki mainījuši savus paradumus. Tomēr ar to nepietiks. Kā ilgtermiņa risinājumu zoodārzs apsver iespēju pāriet uz alternatīviem enerģijas avotiem – salmiem un šķeldu. Bet tam vajadzēs lielus ieguldījumus.
Un vēl
Gada izskaņa ir īstais laiks, lai palūkotos uz paveikto. Tāpēc Vīpes amatniecības centra “Māzers” kolektīvs ielūdz uz gada darbu izstādes “Tautas dziesma rakstos” atklāšanu 22. decembrī četros pēcpusdienā Vīpē. Pasākuma atklāšanā iekļauta koncertprogramma “Dvēseles ziedēšana”, kur tiks izpildīti klasiķu un romantisma pārstāvēto komponistu oriģināldarbi čellam un klavierēm. Klavieres - Līga Eglīte, čells - Māra Lagzdiņa.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Prognozē bankrotus restorānu nozarē; Pieaug lauksaimniecības zemes cena; un Sākoties atkusnim, aicina autovadītājus izvēlēties drošu braukšanas ātrumu.
Līdz ar energoresursu cenu kāpumu un darba spēka trūkumu, trešdaļai Latvijas restorānu šī varētu būt pēdējā ziema. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste intervijā aģentūrai LETA norāda, ka patlaban situācija sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu nozarē ir sarežģīta un liela daļa uzņēmēju domā, kā pakārtot tā darbu jaunajiem apstākļiem – vai strādāt, un, ja jā, cik dienas nedēļā. Graikste uzsvēra, ka, ņemot vērā sarežģītos apstākļus, tagad, vairāk nekā jebkad, valdībai būtu jādomā par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa
Latvijā 14% iedzīvotāju paredz, ka pēc Ziemassvētkiem būs lielākos parādos nekā jebkad, kamēr gadu iepriekš šādu viedokli pauda 10% iedzīvotāju, pavēstīja kredītu pārvaldības uzņēmumā “Intrum”, atsaucoties uz kompānijas ikgadējā Eiropas patērētāju maksājumu ziņojuma datiem. Vienlaikus Lietuvā šis rādītājs ir nedaudz lielāks – 16%, kamēr Igaunijā 9% iedzīvotāju ir bažas par finansiālo situāciju pēcsvētku periodā. Savukārt Eiropā vidēji 21% iedzīvotāju paredz lielākas parādsaistības nekā jebkad agrāk. Aptaujā 41% Latvijas iedzīvotāju arī pauduši viedokli, ka Ziemassvētki vairs nekad nebūs tādi kā pirms pandēmijas neparedzamās ekonomiskās, ģeopolitiskās un arī epidemioloģiskās situācijas dēļ. Starp Baltijas valstīm Lietuvas iedzīvotājiem ir vispozitīvākais skats uz svētkiem, 31% atzīstot, ka Ziemassvētki vairs nekad nebūs tādi kā agrāk, seko Igaunijas iedzīvotāji, kur šādu viedokli pauduši 36%. Vienlaikus Eiropā šādi uzskata vidēji 40% iedzīvotāju.
Tas tiek dēvēts par apjomīgāko klimata likumu Eiropas vēsturē. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienība panāca vienošanos par vairākām oglekļa izmešu ierobežošanas reformām. Ņemot vērā ieceri veikt zaļo kursu, Eiropas patērētājiem jārēķinās ar dažādām slēptām piemaksām, vēsta “Postimees”. Viens no klimata likuma mērķiem ir mazināt CO2 izmešus Eiropā par 62% līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 1990. gadu. Ideja ir tāda, ka ar dārgāku kvotu Eiropas kompānijas un iedzīvotāji vairāk pievērsīsies zaļajām investīcijām. Pašlaik kvotas ir aktuālas visvairāk piesārņojošos uzņēmumos, taču paredzams, ka jaunā sistēma skars arvien plašāku uzņēmumu loku, kuriem būs jāiegādājas kvotas. Tas skars siltuma, atkritumu, degvielas un citus ražotājus. “Politico” pauž bažas, ka šāda sistēma var palielināt cilvēku enerģētisko nabadzību un radīt sociālus nemierus. Ņemot vērā, ka šādas shēmas diezgan sāpīgi sit pa patērētāju maciņiem, no 2026. gada tiks atvērts sociālā klimata fonds, kurā būs 87 miljardi eiro, ar kuriem palīdzēs nabadzīgākajiem bloka iedzīvotājiem.
Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks šodien vizītē Rīgā paziņos par jaunu militāro palīdzību Ukrainai. Šodien Sunaks ieradīsies Rīgā uz tikšanos ar Dānijas, Somijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas līderiem. Tikšanās notiks Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītāju sanāksmes ietvaros. Ar video zvana starpniecību sanāksmē uzstāsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Sunaks aicinās līderus arī 2023. gadā palīdzēt Ukrainai tik pat daudz, cik šogad, vai vēl vairāk, atklāj Sunaka birojs. Viņš arī paziņos, ka Lielbritānija nākamgad piegādās Ukrainai "simtiem tūkstošu artilērijas lādiņu saskaņā ar 250 miljonu mārciņu līgumu, kas nodrošinās pastāvīgu kritiskās artilērijas munīcijas plūsmu uz Ukrainu visu 2023.gadu", teikts Lielbritānijas premjerministra biroja paziņojumā.
Turpinām ziņas
Lauksaimniecībā izmantojamo zemju un meža īpašumu tirgus šobrīd ir viens no aktīvākajiem. Šā gada decembrī, salīdzinot ar šī gada novembri, nedaudz – vidēji par 2% – pieaugusi lauksaimniecības zemes pārdošanas cena, bet par aptuveni 10 eiro hektārā augusi arī šādu īpašumu nomas maksa, šādus datus apkopojusi kompānija Latio. Tās veidotais "Lauku īpašumu tirgus indekss" rāda, ka vidēji par 40% ir augusi viena hektāra lauksaimniecības zemes pārdošanas cena attiecībā pret 2020. gadu. Savukārt attiecībā uz meža īpašumiem eksperti izceļ faktu, ka pārpircēji īpašniekiem vidēji samaksājuši 60% no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev. "Latio" izceļ, ka vidēji 15 minūtes paiet no sludinājumu publicēšanas brīža līdz pirmajam pārpircēja piedāvājumam. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes to ierobežotās pieejamības dēļ patlaban tiek uzskatītas par vienu no ienesīgākajiem īpašumu veidiem pasaulē. Tālab cenu pieaugums šajā tirgū arī Latvijā ir tikai likumsakarīgs.
Trūkumā nonākušo Latvijas ģimeņu atbalstam šogad akcijā "Paēdušai Latvijai" piepildītas 4 tūkstoši 954 pārtikas pakas, ar kurām svētku laiks būs priecīgāks vairāk nekā 17 tūkstošiem cilvēku. Tāpat kā iepriekšējā akcijā, visvairāk paku – vairāk nekā 2 tūkstoši – piepildījuši rīdzinieki, un īpaši lielu aktivitāti izrādījuši arī vidzemnieki, piepildot vairāk nekā tūkstoš 300 paku. Tikmēr Latgalē veikalos saziedotas – 593 pārtikas pakas, Kurzemē – 554 un Zemgalē – 350.
Un vēl
Jau no šodienas meteorologi prognozē atkusni visā valsts teritorijā, tāpēc grants ceļi, kurus ziemā uztur ar piebraukta sniega kārtu, var būt ļoti slideni, brīdina "Latvijas Valsts ceļi". Turpmākajās dienās uz grants ceļiem, kurus klāj sniegs, pa dienu veidosies ledus un ūdens kārta, savukārt naktī un rīta stundās, kad temperatūra noslīd zem nulles, izkusušais sniegs atkal sasalst un veidojas apledojums. Kaisīšana ar pretslīdes materiāliem vai rievošana šādos laikapstākļos ir neefektīva, jo kūstošais sniegs un lietus noskalo smiltis no ceļa, bet rievojums izkūst. Tiem, kuri ikdienā pārvietojas pa šādiem autoceļiem, ir jābūt gataviem ziemas braukšanas apstākļiem, tai skaitā atkusnī, un atbilstoši jāaprīko transporta līdzekļi, nepieciešamības gadījumā lietojot riepas ar radzēm. Ļoti uzmanīgiem šajos laika apstākļos ir jābūt arī gājējiem un velosipēdistiem.
Jau ziņots, ka šonedēļ Latvijā iestāsies atkusnis, bet Ziemassvētkos atkal kļūs vēsāks, liecina prognozes. Otrdienas naktī Latviju šķērsos nokrišņu zona, sākumā nesot sniegu, vēlāk sasalstošu lietu jeb atkalu. Visā valstī veidosies apledojums, ceļi un ietves kļūs slideni. Ledus veidosies arī uz koku zariem un elektropārvades līnijām, tādēļ iespējami traucējumi elektroapgādē. Līdz piektdienai temperatūra gan naktīs, gan dienās būs 1...7 grādu robežās, bieži gaidāms lietus, brīžiem arī slapjš sniegs un migla. Sniega sega strauji kusīs, līdz Ziemassvētkiem vietām Kurzemē un valsts centrālajā daļā vienlaidu sniega sega izzudīs pavisam.
Upēs, kur izveidojusies vienlaidu ledus kārta, gaidāma ledus sakustēšanās un iešana. Kurzemes un Zemgales upju krastos vietām gaidāmi pali. Ziemassvētkos laiks kļūs vēsāks; jau 24. decembrī, Ziemassvētku vakarā, lielākajā Latvijas daļā iestāsies neliels sals un brīžiem snigs.