Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 23.decembrī
- 23 decembris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Papildu finansējuma pieprasījumi 2023.gadam kopā veido 2,233 miljardus eiro ; Patlaban esam gripas saslimstības pacēluma sākumā; un Kāds bijis decembris sinoptiķu vērtējumā?
Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2023.gadam kopā veido 2,233 miljardus eiro, liecina valdības izskatītais un zināšanai pieņemtais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojuma par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2023., 2024. un 2025.gadam. Savukārt papildu finansējuma pieprasījumi 2024.gadam ir 2,992 miljardu eiro un 2025.gadam - 3,043 miljardu eiro apmērā. Tā kā pieejamā fiskālā telpa ir daudz mazāka, nozaru pieprasījumus tik lielā apmērā atbalstīt nav iespējams, tāpēc ministrijas aicinātas atkārtoti izvērtēt pasākumus un koncentrēties uz tiem pieprasījumiem, ko nav iespējams atlikt uz vēlāku laiku.
Valdība ir apņēmusies veicināt plašu ekonomisko transformāciju, preses konferencē pēc valdības ārkārtas sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Ministru prezidents izcēla piecas jomas, kurām pievērsta pastiprināta uzmanība budžeta plānošanā, tajā skaitā iekšējā un ārējā drošība, izglītības un zinātnes kvalitāte, enerģētika, uzņēmumu konkurētspēja, kā arī dzīves kvalitāte kopumā. Ministru prezidents norādīja, ka politiskais mērķis ir panākt, ka valdības deklarācija pārtop konkrētos naudas piešķīruma lēmumos.
Parlaments nodevis tālākai vērtēšanai komisijās iniciatīvu Latvijā noteikt ekonomiski pamatotu neapliekamo minimumu 1080 eiro apmērā. Ieceri turpmāk izvērtēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Kolektīvo iesniegumu sabiedrības iniciatīvu platformā "Mana balss" parakstījuši 10 tūkstoši 402 iedzīvotāji. Kā iniciatīvas autors norādīts Raimonds Nipers. Viņa ieskatā, ar neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 1080 eiro apmēram tiktu nodrošināta iedzīvotāju labklājība.
Neraugoties uz Krievijas iebrukumu un ar to saistītām grūtībām, arī Ukrainā gatavojas Ziemassvētkiem. Pilsētās jau uzstādītas eglītes, tiesa, lielu svinību nebūs. Ļvivā uzstādīta eglīte, tās galotni šogad rotā nevis parastā zvaigzne, bet improvizēts prettanku ezis. Gaismiņas tiks iedegtas tikai dažas stundas, izmantojot strāvas ģeneratorus. Svētkiem gatavojas arī uzņēmēji, un pie kādas kafejnīcas izvietoti dažādi rotājumi. Iekštelpās ir egļu zaru vītnes un Jēzus dzimšanas ainiņa. Tas darīts, lai cilvēkiem kaut nedaudz radītu svētku sajūtu. Ziemassvētku eglīte uzstādīta arī Sofijas laukumā Kijivā, bet regulārām apšaudēm pakļautajā Harkivā svētku simbols novietots metro stacijā. Kociņš atrodas tieši zem laukuma, kur tas iepriekš tika iedegts katra gada nogalē.
Turpinām ziņas
Patlaban esam gripas saslimstības pacēluma sākumā, aģentūrai LETA sacīja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Šobrīd gripas saslimstības pacēlums novērojams jau trešo nedēļu, un Perevoščikovs norāda, ka šogad šis saslimstības pieaugums novērots neierasti agri, jo iepriekš tas Latvijā parasti bijis janvārī. Vienlaikus viņš atzina, ka pēdējo reizi saslimstības pacēlums bija novērojams tik agri 2019.gada decembrī, un tad sākās Covid-19 pandēmija. Viņš norādīja, ka Latvijā, Eiropā un pasaulē divas sezonas nebija novērojams gripas saslimstības pacēlums sakarā ar Covid-19 ierobežojumiem. Līdz ar to cilvēkiem divu gadu laikā zuda imunitāte, savukārt bērni, kuriem iepriekš nebija bijusi saskare ar gripu, ar to sastopas tagad. Pārsvarā šobrīd slimo mazi bērni, skolēni, kā arī cilvēki ar hroniskām saslimšanām un seniori. Šobrīd dominē divi gripas paveidi - A un B gripas paveidi, taču A esot izplatītāks. Kā ziņots, Latvijā 8.decembrī sākās gripas epidēmija.
Latvijā šogad 11 mēnešos saražotas 4 tūkstoši 157 gigavatstundas elektroenerģijas, kas ir par 15% mazāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā, liecina pārvaldes sistēmas operatora Augstprieguma tīkls sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats. Tajā skaitā Daugavas hidroelektrostacijās saražotas 2 tūkstoši 497 gigavatstundas elektroenerģijas, kas ir par 4,2% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kamēr mazajās HES saražotās elektroenerģijas apmērs pieaudzis par 19,4% - līdz 72 tūkstoši 75 megavatstundām. Elektroenerģijas patēriņš 11 mēnešos Latvijā veidoja 6 tūkstoši 445 GWh, kas ir par 3,7% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.
Un vēl
Varbūtība, ka tuvākajās nedēļās Latvijā atgriezīsies noturīgs sals, ir maza, liecina laika prognozes. Ziemassvētki atnāks ar saulainu laiku un nelielu salu, bet 26.decembrī Latviju no rietumiem varētu šķērsot sniegputenis un lietus. Nepastāvīgs laiks gaidāms arī gada atlikušajās dienās un janvāra sākumā. Gaisa temperatūra bieži pakāpsies virs nulles, palaikam gaidāmi nokrišņi. Šādos apstākļos uz autoceļiem bieži veidosies apledojums. Gan janvāra, gan februāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā un citviet Eiropā tiek prognozēta augstāka par normu. Prognozes par gaidāmo nokrišņu daudzumu neuzrāda vienotu tendenci.
Iepriekš tika prognozēts, ka arī decembra vidējā gaisa temperatūra būs augstāka par normu, bet atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem mēneša pirmās 20 dienas bijušas vidēji 4,5 grādus aukstākas nekā ierasts.Decembra otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -5,7 grādi jeb 4,7 grādi zem normas. Zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās bija -20,5 grādi 18.decembrī Skrīveros, bet maksimālā temperatūra - 5,6 grādi virs nulles - tika sasniegta 20.decembrī Ventspilī.
Novērojumu stacijās reģistrētais nokrišņu daudzums decembra vidū bija no sešiem milimetriem Madonā līdz 44 milimetriem Kolkā, valstī vidēji - 15 milimetri jeb 91% no normas. Biezākā sniega sega bija 55 centimetri 12. un 13.decembrī Kuldīgā, un tas bija dziļākais sniegs valstī kopš 2013.gada aprīļa, kad Alūksnē bija pat 70 centimetrus augsta sniega kārta.
Sals Latvijā valdīja vairāk nekā mēnesi - no 17.novembra līdz 20.decembrim. Pēdējo reizi vismaz mēnesi garš sala periods Latvijā bija 2018.gadā, kad no 3.februāra līdz 8.martam diennakts vidējā gaisa temperatūra valstī saglabājās negatīva. Savukārt vismaz mēnesi garš sala periods, kas sācies novembra vidū vai agrāk, iepriekšējo reizi Latvijā bija 1998.gadā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: saeimā vērtēs valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā; Jēkabpils slimnīca atsākusi akūto pacientu uzņemšanu; un Rīgā iemirdzējies gaismas dārzs.
Saeima nodevusi vērtēšanai komisijās iniciatīvu "Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi" jeb par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā. Pilsoņu kolektīvo iesniegumu turpmāk izvērtēs Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Iniciatīvu kopīgi iesnieguši 13 tūkstoši 324 Latvijas iedzīvotāji. Statistikas dati par 2021.gadu liecina, ka Latvijā ik gadu nomirst ap 29 tūkstoši iedzīvotāju. No tiem tikai 10% piedzīvo ātru nāvi. Tas nozīmē, ka 90% mirstošo cilvēku un viņu tuvinieki saskaras ar fiziskām un psiholoģiskām problēmām, jo veselības aprūpes sistēma Latvijā nenodrošina mirstošo cilvēku aprūpi.
Jau ziņots, ka pastāv bažas, ka pēc Labklājības ministrijas īstenotā pilotprojekta "Hospisa aprūpe mājās pilngadīgām personām un atbalsts viņu ģimenes locekļiem" beigu termiņa 31.decembrī šie atbalsta pasākumi netiks turpināti.
14. Saeimas politiskās partijas Stabilitātei! līderis Aleksejs Rosļikovs ir apņēmies turpmāk nesniegt intervijas propagandas mērķiem izmantotiem informācijas resursiem, kuri atrodas sankcijām pakļautu personu kontrolē. Partijai "Stabilitātei!" izteikto Valsts drošības dienesta brīdinājumu par tās biedru paustajiem izteikumiem Krievijas un Baltkrievijas propagandas mērķiem izmantotajiem informācijas resursiem Rosļikovs vērtējot ļoti pozitīvi. Drošības dienests pildot savu pienākumu. Tomēr politiķim brīdinājums esot bijis negaidīts, jo intervija, kuru sniedza viņš un partijas biedre Glorija Grevcova, neesot šķitusi pretvalstiska. Tā esot bijusi par pirmajām pēcvēlēšanu dienām un par pirmo vizīti pie Valsts prezidenta Egila Levita. Tomēr, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, šādas intervijas vairs neatkārtosies, solījis Rosļikovs.
Partija Saskaņa lēmumu saistībā ar Eiropas Parlamenta Sociālistu frakcijas atstādināto padomnieku, ar Latvijas partiju saistīto Eldaru Mamedovu, kurš iejaukts korupcijas skandālā, pieņems pēc visas informācijas saņemšanas par situāciju. "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs par šo jautājumu sazinājies ar "Saskaņas" Eiroparlamenta deputātu Nilu Ušakovu. "Saskaņas" līderis arī skaidroja, ka līdz 15. decembrim notika partijas biedru pārreģistrācija, kuras rezultāti vēl jāapkopo, tāpēc pašlaik nav zināms, vai Mamedovs joprojām ir partijas biedrs. Reizē, pat ja viņš nebūs pārreģistrējies, "Saskaņai" tāpat būs jāpieņem lēmums attiecībā uz partijas kadru politiku, atzīmēja Urbanovičs.
ASV administrācijai ir trīs atšķirīgi modeļi tam, kā varētu izskatīties Krievijas-Ukrainas kara noslēgums, un katram no šiem modeļiem prezidenta Džo Baidena administrācijā ir piekritēji, vēsta laikraksts "Washington Post", atsaucoties uz augstu administrācijas pārstāvi. Pirmais modelis faktiski atbilst miera plānam, ko piedāvājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un kas paredz Krievijas karaspēka izvešanu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, arī Krimas. Otrajā modeli paredzēta Krievijas karaspēka atvilkšana līdz 24. februāra pozīcijām, kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu. Šajā variantā Krievijas kontrolē paliktu Krima un daļa Donbasa. Trešajā modelī paredzēts, ka Ukrainas kontrolē nonāk visas okupētās teritorijas, atskaitot Krimu. Šajā variantā paredzēts, ka Krimas un, iespējams, Donbasa daļas liktenis tiks izlemts sarunās. Zelenskis vairākkārt norādījis, ka pēdējie divi priekšlikumi Ukrainai nav pieņemami.
Ķīnas lielākās pilsētas Šanhajas slimnīcas aicina savus darbiniekus gatavoties "traģiskai cīņai" ar Covid–19 pandēmiju, jo tiek prognozēts, ka puse no pilsētas 25 miljoniem iedzīvotāju līdz gada beigām inficēsies ar nāvējošo vīrusu. Šanhajas mediķu aplēses liecina, ka ar koronavīrusu inficējušies ap pieci miljoni pilsētas iedzīvotāju, taču līdz gada beigām to skaits varētu pieaugt līdz pat 12 miljoniem. Patlaban Covid-19 vīruss strauji un nekontrolēti pārņem ne tikai Šanhaju, bet visu Ķīnas teritoriju. Pasaules Veselības organizācijas eksperti pauž bažas par inficēšanās pieaugumu un prognozē, ka Ķīnā nākamajā gadā ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits varētu sasniegt pat miljonu zemā vakcinācijas līmeņa dēļ. Eksperti aicina Ķīnas valdību koncentrēties uz iedzīvotāju vakcinācijas nodrošināšanu.
Turpinām ziņas
Ceturtdienas pēecpusdienā atjaunota akūto pacientu stacionēšana Jēkabpils reģionālajā slimnīcā.Jau ziņots, ka 20.decembra vakarā Jēkabpils reģionālās slimnīcas piecstāvu stacionāra ēkas bēniņos plīsa ūdensvada savienojums, kā rezultātā appludinot telpas visos ēkas stāvos. Ievērojot drošības prasības, kopš negadījuma tika apturēta akūto pacientu stacionēšana slimnīcā. Šobrīd negadījuma seku novēršanas darbi ir pabeigti, turpināsies zaudējumu apzināšana, taču tiek prognozēts, ka zaudējumi nebūs apjomīgi, jo no ūdens nav cietušas medicīnas iekārtas.
No nākamā gada pārtrauks Valsts ieņēmumu dienesta organizētās Čeku loterijas darbību. To paredz vakar Saeimā pieņemtais likumprojekts "Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu". Čeku loterijas izbeigšanu atbalstīja 80 deputāti, bet 13 parlamentārieši no balsošanas atturējās. Likumā noteikts, ka dalībai čeku loterijā var iesniegt līdz šī gada 31. decembrim izdotus čekus un ka čeku loteriju regulējošais likums zaudēs spēku 2023. gada 24. aprīlī.
Un vēl
Ziemas saulgriežos Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Ziemas Gaismas dārza saulgriežu ekspozīcijā tika atklāta lielākā gaismu instalācija Rīgā – Saulgriežu egle. Gaismu instalācija apskatāma pastaigu laikā, kā arī redzama pilsētas panorāmā, esot netālu no brīvdabas muzeja. Saulgriežu egles gaismas partitūru veidojis gaismu mākslinieks Kristaps Dergačs. Saulgriežu egles augstums ir 27 metri, tās svars – 9,8 tonnas, vertikālo stabu kopgarums – 446 metri, savukārt horizontālie laidumi kopā veido tūkstoš 230 metrus. Egles būvēšana notika vairāk kā nedēļu un egle būs apskatāma katru vakaru Ziemas Gaismas dārzā pastaigas laikā līdz 8. janvārim.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: No 1. janvāra vēl par trim mēnešiem tiks celts pensionēšanās vecums; Ko Latvijas iedzīvotāji visbiežāk cels ziemassvētku galdā? Un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku Ziemassvētkos?
No 1. janvāra vēl par trim mēnešiem tiks celts pensionēšanās vecums, kas nākamgad sasniegs 64 gadus un 6 mēnešus. Lai arī kopš 2014. gada uzsāktā pensionēšanās vecuma celšana ir palīdzējusi mazināt sistēmas noslodzi, Latvija joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā pensiju apmēra. Lai valsts pensiju speciālais budžets būtu finansiāli stabils gan pret ekonomisko un finanšu krīžu ietekmēm, gan demogrāfiskiem – novecošanās izaicinājumiem un spētu pildīt savas nākotnes saistības, svarīgākais priekšnoteikums ir pietiekama finanšu uzkrājuma jeb rezerves veidošana. Tai, atbilstoši starptautiskai praksei, vēlams būt vismaz 2 gadu pensiju izmaksu apjomā jeb virs 4 miljardiem. Savukārt, kā atzīmē labklājības ministrija, Latvijā tā ir mazāka – proti, mazliet vairāk par pusi no 1 gada pensiju izmaksas apjoma. Bāzes pensijas bija paredzēts ieviest jau nākamgad. Taču tas, vai šādai prioritātei 2023. gada valsts budžetā atradīsies nauda, pagaidām nav zināms.
Nākamā gada 24.februārī Ukrainas presidents Volodimirs Zelenskis gatavojas nākt klajā ar miera plānu, atsaucoties uz ukraiņu un Eiropas valstu diplomātiem vēsta laikraksts "The Wall Street Journal".Kā izteikušies Eiropas un Ukrainas diplomāti, šobrīd Zelenska komanda ieliek miera plānā konkrētu saturu, plānojot to nodot atklātībā 24. februārī, kad apritēs gadskārta kopš Krievija uzsāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Kā norāda laikraksts, oficiālie ASV, Ukrainas un NATO pārstāvji atzinuši, ka jebkurās iespējamajās sarunās, kurās Kijiva, domājams, pieprasīs no Maskavas ievērojamu piekāpšanos, Ukrainas nostāja būs atkarīga no situācijas kaujas laukā. Tāpēc Kijiva vēlas sagatavoties iespējamajām miera sarunām, gūstot militāras uzvaras.
Ziemas vētra, gaisa temperatūrai krītoties pat līdz -40 grādiem pēc Celsija, vakar izraisīja Ziemassvētku ceļojumu haosu ASV, kur tās dēļ tika atcelti tūkstošiem avioreisu un tika slēgtas automaģistrāles. Spēcīga snigšana un vējš sagrāva brīvdienu plānus vienā no gada noslogotākajām svētku sezonām, jo ASV sasniedza milzīga aukstuma fronte no Arktikas un sals pārņēma valsts vidieni. Desmitiem miljoni cilvēku tika brīdināti par ziemas vētru. Meteorologi paziņoja, ka dažviet bija tik stiprs sals, ka jebkurš, izejot ārpus telpām, riskēja gūt apsaldējumus dažu minūšu laikā. Sniegputeņi un bīstami apstākļi uz ceļiem piemeklēja ASV laikā, kad bija gaidāma 100 miljonu amerikāņu došanās pirmssvētku braucienos. Ceturtdien kavējās arī vairāk nekā 22 tūkstoši avioreisu, bet 5 tūkstoši 500 reisi vispār bija atcelti. Iepriekš bija gaidāms, ka šīs svētku sezonas ceļošana būs tuvu pirmspandēmijas līmeņiem un visnoslogotākā diena būs ceturtdien - trīs dienas pirms Ziemassvētkiem.
Līdzīgi kā daudzviet citur arī karaliskajā Hemptonas pilī netālu no Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas iedegts Ziemassvētku apgaismojums. Šogad lielāka vērība pievērsta dažādām mitoloģiskām būtnēm. Pie pils izveidota īpaša gaismas taka, ko izgaismo tūkstošiem gaismiņu un lāzera projekciju. Pa ēkas austrumu fasādi lido pūķi, kas ir sens heraldisks simbols un ko savā ģerbonī izmantoja arī 16. gadsimtā valdījušais karalis Henrijs astotais. Simboliska nozīme ir arī lauvām, baltajam sunim, plankumainajām panterām un citiem reāliem un cilvēku fantāzijas radītiem simboliem un skulptūrām. Savukārt mūsdienīgu dimensiju projektam piešķir pagalmā izvietotās vienradža skulptūras, kas radītas no pārstrādātiem kompaktdiskiem un metāllūžņiem. Tās simbolizē vēstures saikni ar mūsdienām. Ilgtspējība ir gaismas takas izveides galvenais princips, un arī citas instalācijas izveidotas no otrreizēji izmantotiem materiāliem.
Turpinām ziņas
Uz Ziemassvētku galda visbiežāk tiks likti mandarīni, piparkūkas un gaļas cepetis ar kartupeļiem, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" veiktā aptauja. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uz Ziemassvētku galda ir iecerējuši likt mandarīnus (76%), piparkūkas (58%), kartupeļus (54%), gaļas cepeti (48%), rosolu (47%), pīrāgus (46%), saldumus (46%), štovētus kāpostus (42%), dārzeņus (37%).
Pelēkos zirņus svētku galdā liks katrs trešais aptaujātais (34%). Sievietes, salīdzinoši biežāk nekā vīrieši, uz svētku galda liks piparkūkas un dārzeņus. Rosolu, piparkūkas, pīrāgus, pelēkos zirņus, štovētus kāpostus salīdzinoši biežāk uz Ziemassvētku galda liks latvieši, savukārt auksto gaļu, galertu – cittautieši. Piparkūkas, pīrāgus, pelēkos zirņus salīdzinoši biežāk svētku galdam izvēlēsies vidzemnieki un Zemgalē dzīvojošie, bet Rīgas iedzīvotāji biežāk nekā citos reģionos dzīvojošie - svaigus vai konservētus dārzeņus, noskaidrots pētījumā.
Lai radītu svētku noskaņu un atgādinātu par ugunsdrošību, šodien brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība iepriecināja Siguldas pilsētas iedzīvotājus un devās svētku braucienā ar izdekorētām ugunsdzēsēju mašīnām. Paredzēts, ka tajā piedalīsies vismaz piecas izdekorētas ugunsdzēsēju mašīnas, kas pārstāvēs Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības Inčukalna daļu, Vangažu posteni un Inciema posteni, kā arī Lēdurgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. Lai gaidāmie svētki paietu droši un bez traģiskām nelaimēm, ugunsdzēsēji iesaka iedegtu sveci pat uz mirkli neatstāt bez uzraudzības. Ugunsdzēsēji arī iesaka ugunsdrošības noteikumus pārrunāt ar bērniem.
Un vēl
Ziemassvētkos Latvijā valdīs sals, liecina sinoptiķu jaunākās prognozes. Jau nākamajā naktī ar ziemeļrietumu vējiem Latvijā ieplūdīs aukstāks gaiss, un sestdienas rītā gaisa temperatūra Latvijā būs -5...0 grādu robežās, vietām Kurzemes rietumu krastā temperatūra saglabāsies grādu virs nulles. Naktī daudzviet īslaicīgi nokrišņi – sniegs, slapjš sniegs. Sestdien daudzviet uzspīdēs saule, nokrišņi nav gaidāmi un saglabāsies neliels sals. Naktī uz svētdienu temperatūra pazemināsies vairāk, jo debesis daudzviet skaidrosies. Gaiss atdzisīs līdz -7...-2 grādiem, vietām Vidzemē un Latgalē līdz -11...-8 grādiem.
Svētdien, Pirmajos Ziemassvētkos, debesis apmāksies, vietām Kurzemē un valsts centrālajā daļā snigs, gaisa temperatūra lielākajā valsts daļā paliks dažus grādus zem nulles, bet Kurzemē gan gaidāms neliels atkusnis. Pirmdien līdzīgi – rietumos neliels atkusnis, citviet – neliels sals, bet no otrdienas atkal visā Latvijā temperatūra kāps virs nulles, bieži gaidāmi nokrišņi – lietus un slapjš sniegs.