2024.gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 29.decembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 29.decembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Straujas augšējo elpceļu infekcijas izplatīšanās dēļ ātrās palīdzības dienests izsludina ārkārtas situāciju; Tirgotāji norāda uz pārtikas produktu cenu stabilizēšanos; un Aicina donorus ziedot asinis.

Lai saglabātu spēju sniegt savlaicīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem dzīvībai kritiskā situācijā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests no trešdienas pārgāja uz darbu ārkārtas situācijas režīmā. Šādu lēmumu pieņēmusi dienesta Ārkārtas vadības grupa, jo, pieaugot sabiedrībā gripas, Covid-19 un citu augšējo elpceļu saslimšanām, turpina pieaugt uz ārkārtas tālruni saņemto zvanu un brigāžu izsaukumu skaits situācijās, kas nav neatliekamas. Šobrīd ik dienu ātrās palīdzības dienesta ārkārtas tālruņa dispečeri saņem jau vairāk nekā 2 tūkstoši zvanu, no kuriem 300-400 ir saistīti ar saaukstēšanās situācijām, paaugstinātu temperatūru, iesnām, galvassāpēm un citiem akūtu elpceļu vīrusu saslimšanas simptomiem. Tas rada augstus riskus iedzīvotājiem patiešām kritiskās situācijās nespēt operatīvi izsaukt un saņemt neatliekamo palīdzību. 

Ātrās palīdzības dienests skaidro, ka ārkārtas režīma noteikšana dienestā paredz to, ka ārkārtas tālruņa dispečeri, saņemot zvanus uz zemākas prioritātes situācijām, aicinās iedzīvotājus sazināties ar sava ģimenes ārsta praksi, pašiem vērsties pēc palīdzības tuvākajā ārstniecības iestādē vai informēs par brigādes gaidīšanas laiku līdz pat 4 stundām, prioritāri brigādes nosūtot uz dzīvību glābjošiem izsaukumiem. 

Daugavpils reģionālā slimnīca īslaicīgi ir apturējusi akūti saslimušo bērnu vecumā līdz 14 gadiem uzņemšanu, jo slimošanas dēļ nodaļā trūkst mediķu. Pašlaik ir saslimuši septiņi no slimnīcas pediatrijas profila speciālistiem, kuri nevar veikt savus darba pienākumus. Kā atzīmē slimnīca, no 14 gadu vecuma pusaudzi var aprūpēt pieaugušo ārsts ar pediatra attālinātu konsultatīvo pieslēgšanos. Pašlaik Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir pieejams tikai viens pediatrs, kurš nodrošina stacionāros esošo apmēram 30 bērnu ārstēšanu.

Vadoties pēc šī brīža epidemioloģiskās situācijas un ņemot vērā Covid-19 testēšanas nozīmes mazināšanos no epidemioloģiskās uzraudzības viedokļa, no 1. janvāra valsts apmaksāto Covid-19 testēšanu organizēs tikai slimnīcu pacientiem. Mainoties vīrusa īpatnībām, epidemioloģiskajai situācijai un pieejai pretepidēmijas pasākumu veikšanā, kā arī ņemot vērā vakcinācijas pieejamību, stingriem epidemioloģiskās kontroles pasākumiem Covid-19 infekcijas perēkļos vairs neesot būtiskas nozīmes. Līdz ar to no epidemioloģiskās drošības viedokļa arī visaptverošai pacientu ar aizdomām par Covid-19 infekciju testēšanai vairs neesot nozīmes, izņemot ārstniecības iestādēs.

Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma nogalināti vai ievainoti gandrīz 18 tūkstoši mierīgo iedzīvotāju, paziņojis ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs. ANO norāda, ka tie ir apstiprinātie gadījumi, un patiesais cietušo skaits ir daudz lielāks, bet ir grūti iegūt uzticamus datus no frontes līnijām. ANO no kara sākuma 24.februārī līdz 26.decembrim apstiprinājis 6 tūkstoši 884 civiliedzīvotāju nāvi. Vēl 10 tūkstoši 947 cilvēki tikuši ievainoti. Nogalināto vidū ir 429 bērni. Lielākā daļa no kara upuriem nogalināti vai ievainoti ar šāviņiem un ieročiem, kuru iedarbība skar plašu teritoriju, piemēram, ar raķetēm, reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem vai aviācijas bumbām. Visvairāk kara upuru reģistrēti Donbasā.

Pāvests Francisks aicinājis ticīgos skaitīt lūgšanas par viņa priekšteča pāvesta Benedikta 16.tā veselību, jo 95 gadus vecais Benedikts esot ļoti slims. Vatikāna preses pārstāvis Mateo Bruni apstiprina, ka pāvesta Benedikta veselības stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies lielā vecuma dēļ. Pašlaik situācija tiek kontrolēta; Benedikts atrodas ārstu uzraudzībā. Februārī apritēs jau 10 gadi, kopš pāvests Benedikts XVI pārsteidza pasauli, negaidīti paziņojot par atkāpšanos no amata. Viņa priekštecis Jānis Pāvils II bija palicis amatā līdz nāves stundai, lai gan mūža nogalē arī Jānim Pāvilam II bija ļoti trausla veselība.

Turpinām ziņas

Pārtikas produktu cenas, salīdzinot ar pagājušo ceturksni, samazinājušās vai stabilizējušās gandrīz visās produktu grupās, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas apkopotā informācija. Piena produktu grupā piena, kefīra, krējuma un sviesta cena ir pieaugusi par 30-33%. Par 50% pieaugušas cenas sieram, par 20% pieaugusi biezpienam un tā izstrādājumiem. Tāpat par 30% pieauga olu un eļļu cenas, savukārt, majonēzei - par 45%. Bet gaļas produktiem gada periodā cenas pieaugušas par 17-50%. 

Maizes un labības izstrādājumu grupā, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, vislielākais cenas pieaugums ir baltmaizei, kura tagad vidēji izmaksā 1,46 eiro, iepriekšējo 0,57 eiro vietā. Tādējādi baltmaizes cena pieaugusi par aptuveni 150%.Tikmēr rupjmaizei cena ir pieaugusi par 17%. Auzu pārslu vidējā cena gada laikā palielinājusies par 111%, manna - par 96%, milti - 70%, griķi - par 59%, makaroni - 16%, bet rīsu cena kāpusi par 7%. Savukārt sāls un cukura cena pieaugusi par vidēji 60%. 

Dārzeņu cenas visvairāk kāpušas tomātiem, kas šī gada decembrī maksāja par 78% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kāpostu un burkānu cenas kāpušas par vidēji 42%, bet gurķu - par 21%. Augļu segmentā cenas kāpušas gandrīz visiem produktiem.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti trešdien vienprātīgi nolēma rosināt Saeimu piekrist kriminālvajāšanas turpināšanai pret parlamenta deputāti Gloriju Grevcovu no partijas "Stabilitātei!". Parlamentārietes advokāts pauda, ka Grevcovas rīcības rezultātā nav cietušo, tāpēc, viņaprāt, kriminālvajāšanas turpināšanai nevajadzētu piekrist. Savukārt Grevcova norāda, ka masu mediji esot padarījuši viņu par "lielāko noziedzinieci valstī", novēršot uzmanību no "reālām problēmām". Deputāte arī piebilda, ka pašlaik apsūdzības tiek vērstas pret viņu, bet jau rītdien ar līdzīgām varot saskarties arī citi parlamentārieši.

Un vēl

Satraucoši zemi pašlaik ir asins krājumi – trūkst gandrīz visu grupu asiņu. Donoru skaits samazinājies, jo plaši izplatās dažādi vīrusi un daudzi donori ir saslimuši un šobrīd nevar ziedot asinis. Tāpēc iedzīvotāji, kuriem veselība to ļauj, aicināti ziedot asinis. Trūkst visu grupu asiņu, izņemot B rēzus pozitīvas un AB rēzus pozitīvas.  Ziedot asinis var pastāvīgajās donoru pieņemšanas vietās.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Par "Eiropas cilvēku Latvijā" kļūst "tviterkonvoja" veidotājs Pozņaks; Aicina negaidīt dokumentu termiņa beigas un mainīt tagad; un Kāpēc ASV piedzīvoja sniega vētru?

Par 2022.gada "Eiropas cilvēku Latvijā" atzīts "tviterkonvoja" veidotājs Reinis Pozņaks. Uz 2022.gada "Eiropas cilvēka Latvijā" titulu pēc sabiedriskā balsojuma rezultātiem pretendēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, "Europe Direct Dienvidlatgale" centra vadītājs Oskars Zuģickis un Pozņaks. Godināšanas ceremonijā Pozņaks izteica pateicību gan Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam par viņa nostāju Ukrainas jautājumā, gan arī Latvijas vēstniecībai Polijā. 

Strauji pieaugot saslimstībai ar gripu, vairākos Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāros papildu gultas atvēlētas gripas slimniekiem. Lai gan ar gripu slimo visa vecuma cilvēki, slimnīcās nonāk tieši mazi bērni un seniori. Vairākiem pacientiem atklāta dubulta infekcija – gan gripa, gan Covid-19. Gripas dēļ slimnīcas aizver durvis apmeklētājiem, bet ierīko aizvien jaunas nodaļas gripas skartajiem. Latvijas Infektoloģijas centrs kļūst par galveno gripas slimnīcu. Nodaļās, kur ārstēja kovidu, tagad guļ cilvēki ar gripu. Atkal aktuāli ir papildu skābekļa baloni. Vienīgā atšķirība, ka mediķi nav pilnā aizsargtērpā.

Pēc Krievijas neatkarīgās programmas "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain") apraides licences zaudēšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde lēmusi neanulēt nodarbinātības vīzas "Doždj" darbiniekiem. Pēc "Doždj" apraides atļaujas anulēšanas pārvalde bija sākusi izvērtēšanas procesu kanāla darbinieku vīzām, kas paredz tiesības uz nodarbinātību un tiek izsniegtas uz vienu gadu. Izvērtēšanas procesā pārvalde secinājusi, ka "Doždj" darbinieki, kuriem šādas vīzas izsniegtas, drīkst palikt Latvijā un turpināt šeit strādāt. "Doždj" paskaidrojumā bija minējis, ka vēl arvien saglabājas vīzas mērķis - nodarbinātība, jo uzņēmuma darbinieki turpina radīt saturu izplatīšanai sociālajos medijos un digitālajos kanālos.

Eiropas Savienība un ASV trešdien aicināja Serbiju un Kosovu spert tūlītējus soļus, lai mazinātu spriedz Kosovas ziemeļos, kur iedzīvotāju vairākums ir serbi. ES un ASV apliecināja, ka stādā kopā ar Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču un Kosovas premjerministru Albinu Kurtu centienos rast risinājumu vienam no smagākajiem situācijas saasinājumiem Kosovas ziemeļos. Paziņojumā ES un ASV arī pauda atzinību par Kosovas amatpersonu garantijām, ka nav nekādu arestējamo etnisko serbu sarakstu, kas piedalījušies miermīlīgās demonstrācijās un barikāžu būvē.

Jau ziņots, ka serbu apdzīvotajā Kosovas ziemeļdaļā jau ilgāk nekā divas nedēļas valda ļoti saspringta situācija. Kosovas municipalitātēs, kurās vairākums iedzīvotāju ir serbi, 18.decembrī bija plānotas pašvaldību vēlēšanas, kas tika izsludinātas pēc tam, kad amatpersonas masveidā atkāpās, protestējot pret Prištinas prasībām nomainīt vecās, vēl Serbijas izsniegtās automašīnu numurzīmes. Taču, situācijai saasinoties, vēlēšanas tika pārceltas uz aprīli.

Turpinām ziņas

Ja jums tuvojas laiks mainīt personu apliecinošos dokumentus – labāk to darīt jau tagad, negaidot termiņa beigas, jo pašlaik Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās rindas ir salīdzinoši nelielas, bet pavasarī tās, visticamāk, atkal kļūs krietni garākas, stājoties spēkā prasībai obligāti noformēt elektronisko identifikācijas karti. Vairāk nekā 500 tūkstošiem cilvēku Latvijā šobrīd nav derīgas elektroniskās ID kartes. Pagaidām viņi gluži labi iztiek, jo tā ir tikai izvēles dokuments, bet obligātais ir pase. Nākamā gada 1. maijā šī kārtība mainīsies – par obligāto personas apliecinošo dokumentu kļūs eID, bet pasi varēs noformēt pēc izvēles.

Ar Radio1 sazinājās ģimene no Jēkabpils, kas dzīvo vienā no pilsētas mikrorajoniem un interesējās vai privātpersonas var Jaungada naktī šaut salūtu?. Radio1, tiekoties ar novada domes vadību, uzdeva iedzīvotājiem interesējošo jautājumu. Jēkabpils novada domes mērs Raivis Ragainis sacīja, ka aizliegts nav un neesot arī likuma normas ar kuru saskaņā, kādu varētu sodīt par uguņošanu Jaungada naktī, ja vien tā notiek ievērojot visas drošības prasības. Ragainis piebilda, ka tā esot katra personīga izvēle, iekšējās kultūras un godaprāta. Viņš arī piebilda, ka pašvaldība neplāno izdod rīkojumu, kas aizliegtu uguņošanu tās administratīvajā teritorijā gadu mijā, jo nodrošināt tā izpildi nepietiktu kapacitātes, tā kā vienlaicīgi  veikt kontroli Jaunagada naktī visā novadā neesot iespējams un neesot arī vajadzības. 

Jau ziņots, ka daudziem Latvijā esošajiem bēgļiem Ukrainā piedzīvotais ir atstājis spēcīgas psiholoģiskas traumas, tādēļ Latvijas Lielo pilsētu asociācija ir mutiski vienojusies, ka svētku salūtus nerīkos. Uguņošanu Jaungada naktī nerīkos arī Jēkabpils novada dome.

Un vēl

Milzīgais aukstuma vilnis no Arktikas, kas bija pārņēmis ASV vidieni, lēnām sāk atkāpties. Tas atņēmis dzīvību vairāk nekā 60 cilvēkiem un izraisījis lielu haosu. Upuru skaits var vēl pieaugt, jo speciālie dienesti turpina cīnīties ar sniegputeņa sekām. Latvijas televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis norāda, ka šis ir viens no lielākajiem un plašākajiem aukstuma viļņiem pēdējās desmitgadēs, kas skāris ASV teritoriju. Viņš norāda, ka Ziemassvētku aukstuma rekordi lielākajā daļā ASV tomēr nav pārsniegti. Arī iepriekš bijuši šādi aukstuma viļņi ar lielu sniega daudzumu. Tie gan kļūst retāki un vājāki. Līdz ar to cilvēki ir atradinājušies no šādiem apstākļiem. Tas izraisīja cilvēku bojāeju un katastrofas. 

Toms Bricis skaidro, kas iz raisīja ASV spēcīgo aukstuma vilni un sniega vētru. Viņš norāda, ka  brīdī, kad aukstās gaisa masas sāk noplūdi uz dienvidiem, rodas ļoti liels kontrasts. Gaisa temperatūra ASV un Kanādā noslīd krietni zem nulles. Bet virs Atlantijas okeāna joprojām bija ļoti silts. Tad sākas ļoti strauja gaisa masu apmaiņa, un atmosfēras spiediens šajā maiņas zonā strauji pazeminās. Un tur arī ir eksplozīvā cikloģenēze, kad spiediens ļoti strauji krīt, veidojas ļoti stipri vēji, vētras un viss sekojošais. Stipri nokrišņi, šajā gadījumā bija spēcīgi sniegputeņi. Ar klimata pārmaiņām sniega vētru ASV īsti nevarot saistīt, jo šāda veida dabas paradība te periodiski bijusi vērojama vienmēr.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Banku analītiķi nākamajā gadā Latvijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu; Jēkabpilī var iegādāties dāvanas, ko darinājuši cilvēki ar īpašām vajadzībām; un Vai nākamgad būs vērojami Saules un Mēness aptumsumi?

Latvijā bezdarba līmenis nākamajā gadā varētu pieaugt līdz 7-8%, prognozē banku analītiķi. "Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja -, ņemot vērā, ka ekonomikā šobrīd prognozējama īslaicīga un sekla recesija, nākamajā gadā sagaidāms vien neliels bezdarba līmeņa kāpums. Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka līdz ar recesiju Latvijas ekonomikā nākamgad ir gaidāms neliels bezdarba pieaugums. "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmē, ka ekonomiskās aktivitātes sarukums šogad trešajā ceturksnī atspoguļojās arī nelielā bezdarba pieaugumā, tam sasniedzot 6,9%. Tāpat viņš sacīja, ka darba tirgus atdziest un bezdarba pieaugums turpināsies. Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka darba meklētāju īpatsvars nākamgad būs ap 8%, par procentpunktu vairāk nekā šogad, kas ir samērā pesimistiska prognoze.

Jāmeklē risinājumi enerģētikas, būvniecības, pacientu ēdināšanas un citu administratīvo izmaksu pieauguma radītajam neplānotajam slogam ikvienai slimnīcai, šodien Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas apmeklējumā pauda veselības ministre Līga Meņģelsone. Pirmajā darba vizītē veselības ministre iepazinās ar Austrumu slimnīcas valdi un struktūrvienību vadītājiem, kā arī pārrunāja slimnīcas stratēģijas projektu 2023.-2028.gadam. Meņģelsone šodien pārliecinājusies, ka pēdējos gados slimnīcā ir attīstīta gan mūsdienīga ārstniecības vide, gan pakalpojumu kvalitāte, kas līdzinās lielu Rietumeiropas universitāšu slimnīcu līmenim. 

Krievija šorīt izšāvusi raķetes uz Ukrainu un visā valstī izsludināta gaisa trauksme. Kijivā dzirdami sprādzieni un Kijivas pilsētas kara administrācija ziņo, ka galvaspilsētā strādā pretgaisa aizsardzība. Kijivā Darnicjas rajonā notriektas raķetes atlūzas trāpījušas divām privātmājām un novietotai automašīnai. Tāpat nodarīti postījumi rūpniecības uzņēmumam Holosijevskas rajonā un bērnu laukumam Pečeru rajonā. Harkivā trāpījušas vairākas Krievijas raķetes. Pilsētā apturēta metro kustība. Odesas apgabalā notriektas spārnotās raķetes atlūzas trāpījušas dzīvojamai mājai. Par pretgaisa aizsardzības sistēmas darbību ziņo Kijivas, Poltavas, Žitomiras, Mikolajivas, Odesas un Ļvivas apgabalu amatpersonas. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks tviterī raksta, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi vairāk nekā 120 raķešu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gadumijas priekšvakarā aicinājis Ukrainas iedzīvotājus atbalstīt vienam otru. Viņš arī informēja, ka armija no Krievijas okupantiem atbrīvojusi vairāk nekā tūkstoš 800 apdzīvotu vietu. Zelenskis trešdienas ikvakara uzrunā uzsvēra, ka cilvēkiem jāatbalsta citam cits neatkarīgi no notikumiem un uzskatiem. Nepieciešams atrast laiku, lai pateiktu labus vārdus tuvajiem un vienkārši līdzcilvēkiem. Jāatrod iespēja pateikties citiem par darbu, uzslavēt par rūpēm un citiem pūliņiem. Situācija nav vienkārša, un Zelenskis pauda, ka nākamajam gadam jābūt izšķirošam uz frontes līnijas karā ar Krieviju.

NATO kiberaizsardzībā pieaug mākslīgā intelekta izmantošana. Šogad viens no lielākajiem izaicinājumiem drošībai un aizsardzībai bija kiberuzbrukumi. Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēris, ka kiberuzbrukums kādai no NATO dalībvalstīm nozīmētu uzbrukumu visai aliansei, tādējādi izraisot kolektīvu reakciju. Pašlaik kiberuzbrukumos aktīvi izmanto mākslīgo intelektu, un NATO to salīdzina ar abpusgriezīgu zobenu – to var izmantot, gan lai pastiprinātu uzbrukumu, gan lai nodrošinātu noturīgāku aizsardzību pret uzbrukumiem. Mākslīgais intelekts aizsardzībai ļauj automātiski skenēt tīklus un atvairīt uzbrukumus, nevis to darīt manuāli. Pašlaik NATO izmanto mākslīgo intelektu ne tikai kiberaizsardzībā, bet arī klimata jomas pētniecībā un attēlu analīzē.

Turpinām ziņas

Pagājušajā diennaktī Latvijā veikti tūkstoš 638 Covid-19 izmeklējumi, reģistrēti 364 jauni inficēšanās gadījumi, kā arī saņemti deviņi ziņojumi par mirušajiem, visi bijuši vecuma grupā virs 70 gadiem. Pēdējās pāris dienās Latvijā tiek ziņots par salīdzinoši lielāku skaitu mirušu Covid-19 inficēto - arī otrdien tika saņemti septiņi ziņojumi par mirušajiem Covid-19 pacientiem. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem vakar bija 22,2%. Divu nedēļu jeb 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir samazinājies no 211,7 līdz 207,9. Savukārt septiņu dienu kumulatīvais rādītājs ir palielinājies no 85 līdz 86,4 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, kas nozīmē, ka pēdējās nedēļas laikā saslimstība ir palielinājusies.

Līdz pat Jaunā gada janvāra beigām Jēkabpilī, Brīvības ielā 126,  jeb bijušā tieslietu nama telpās, interesenti var iegādāties amatniecības izstrādājumus dāvanām, ko darinājuši cilvēki ar īpašām vajadzībām. Ēkas 1.stāvā darba dienās pieejama biedrību organizēta izstāde - pārdošana. Interesenti var iegādāties dažādus rokdarbus, kā adījumus, filcējumus, apģērbu aksesuārus, dažādus izstrādājumus mājokļu interjeram, ko apmeklētāji šobrīd laipni aicināti iegādāties, tādējādi atbalstot cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Izstāde - pārdošana atvērta katru darba dienu līdz pat nākamā gada janvāra beigām. 

Un vēl

Nākamgad no dažādām pasaules vietām būs vērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi, bet no tiem Latvijā varēs vērot tikai vienu daļēju Mēness aptumsumu, liecina Latvijas Astronomijas biedrības un SIA StarSpace apkopotā informācija. Kā apgalvo astronomi, kopumā 2023.gads Latvijas debesīs būs salīdzinoši pieticīgs. Novērotājus gan priecēs Saules sistēmas planētas, kā arī tradicionālās meteoru plūsmas. Īpaši labvēlīgs nākamais gads būs spožākās Saules sistēmas planētas Veneras novērojumiem, kas gada pirmajā pusē būs redzama vakaros, bet no rudens - rītos.
28.oktobra vakarā Latvijā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums, kas gan būs diezgan simbolisks, jo aptumsuma maksimumā Zemes ēnā nonāks tikai nedaudz vairāk par desmito daļu no Mēness diska. Tā kā nākamajā gadā turpinās palielināties Saules aktivitāte, pastāv augsta iespējamība Latvijā novērot ziemeļblāzmas.

Atstājiet komentāru