2024.gada 21. aprīlis

Anastasija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 2.janvārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 2.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņas klausieties: Ko Jaungada uzrunās akcentēja Latvijas un Ukrainas līderi? Jēkabpilī Jaungada naktī agresīvi noskaņots vīrietis izjauc gadumijas pasākumu; un Kāds laiks gaidāms jaunā gada pirmajā darba nedēļā?

Šajā īpašajā gadā Latvija ir kļuvusi garīgi tīrāka, gadumijas uzrunā uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits. Viņš pauda, ka 2022. gads nebija viegls – Krievija iebruka Ukrainā, augošās cenas, globālā pandēmija. Vienlaikus prezidents atzina, ka 2022. gads bija arī īpašs, jo tas lika ar skaidru skatu apzināties vērtīgāko. Šajā gadā pārliecinājāmies, ka pamati, uz kuriem stāvam, ir stipri, esam rūdījušies un kļuvuši spēcīgāki. Levits piebilda, ka šis spēks mums jāņem līdzi nākamajā gadā un sacīja, ka galvenie virzieni 2023. gadā būs ārējā un iekšējā drošība, ekonomikas transformācija un efektīvs atbalsts cilvēkiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs. Tāpat 2023. gads būs Dziesmu svētku gads. 

2022. gadā kopā esam auguši savā drosmē un pašnoteikšanās briedumā, gadumijas uzrunā uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Premjers pauda, ka gadumijā nākotnē raugāmies ar apņēmību un drosmīgu cerību, ar cerību par labāku rītdienu mums un mūsu bērniem, par mieru un drošību. Tāpat Ministru prezidents sacīja, ka viņš sabiedrības spēju būt vienotiem šogad izjutis spēcīgāk nekā jebkad kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. Viņš sacīja, ka mums ir jāturpina ceļš uz stiprāku Latviju. Uzrunā Kariņš pievērsās arī nākotnes mērķiem - īstenot plašu ekonomikas pārkārtošanu un pārorientēt to uz augsto tehnoloģiju eksportu. 

2022. kļuva par gadu, kurā Ukraina mainīja pasauli, bet pasaule atklāja Ukrainu, Jaungada videoapsveikumā sacīja Ukrainas presidents Volodimirs Zelenskis. Viņš uzsvēra, ka pasaule sadzirdēja Ukrainu un Ukraina iekļuva ne tikai pasaules medijos, bet arī cilvēku sirdīs. Zelenskis teica, citēju: "Mums teica – kapitulācija. Mēs izvēlējāmies pretuzbrukumu! Mums teica, lai ejam uz piekāpšanos un kompromisiem. Mēs ejam uz Eiropas Savienību un NATO. Pasaule sadzirdēja Ukrainu. Pasaule sajuta Ukrainu. Ukraina ir medijos. Cilvēku sirdīs. GOOGLE meklēšanas topā. Pasaule ieraudzīja Ukrainu. Ukraiņi pārsteidz, ukraiņiem aplaudē, ukraiņi iedvesmo.”citāta beigas. Zelenskis arī norādīja, ka pagaidām nav zināms, ko nesīs jaunais 2023. gads, taču ukraiņi ir gatavi uz visu un novēlēja ukraiņiem uzvaru. 

Turpinām ziņas

Jēkabpilī, Vecpilsētas laukumā Jaungada sagaidīšanas pasākumā uguns šova laikā uz skatuves negaidīti uzkāpa kāds agresīvi noskaņots vīrietis, kas sāka demolēt tur esošos monitorus un iekārtas. Kā informē aculiecinieki, pasākuma organizatori nebija savu uzdevumu augstumos un darbinieki, kuriem bija jānodrošina kārtība, laikus nepamanīja notiekošo uz skatuves. Kad beidzot agresīvais vīrietis ar pasākuma dalībnieku spēkiem bija nodabūts no skatuves, izrādījās, ka agresīvā vīrieša uzbrukumā bija cietusi aparatūru un pasākums ar diskotēku Vecpilsētas laukumā, kā sākotnēji bija iecerēts, nevarēja turpināties. Kāpēc pasākuma organizatori nenodrošināja pienācīgu apsardzi un kāpēc kārtības sargi operatīvi nereaģēja uz šo vandalismu, Radio1 jautās atbildīgajām amatpersonām. Ar viņu skaidrojumu iepazīstināsim ķādā no turpmākajiem ziņu izlaidumiem.

Savukārt valstī kopumā policija gadumijas aizvadīšanu raksturojusi kā samērā mierīgu. Tiesa, Vecgada dienā reibumā pieķerti 16 autovadītāji, no kuriem liela daļa atradās pie stūres stiprā reibumā un bez braukšanas tiesībām. Rīgā notikusi arī smaga auto avārija, kurā cietuši seši cilvēki. Glābēji ziņo, ka divus no automašīnā iesprostotajiem cilvēkiem atbrīvoja ar hidraulisko instrumentu palīdzību.

Jaungada naktī divos gadījumos vīrieši guvuši nopietnas sejas traumas, sprāgstot pirotehnikai. Ātrās palīdzības diensts ziņo, ka bijuši tikai divi Jaunā gada sagaidīšanai raksturīgi negadījumi, kas saistīts ar pirotehnikas lietošanu. Abi gadījumi bijuši līdzīgi – divi jauni vīrieši cietuši, pirotehnikai sprāgstot tuvu sejai. Abos gadījumos konstatēti acu bojājumi, acu traumas un sejas bojājumi. Abi vīrieši nogādāti slimnīcā ar nopietnām traumām.

Jaungada naktī Valmieras novadā ugunsgrēkā dzīvojamā mājā bojā gājuši divi cilvēki. Ugunsdzēsēji glābēji ap trijiem naktī uz 1.janvāri saņēma informāciju, ka Valmieras novadā deg dzīvojamā māja. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka vienstāva koka dzīvojamā māja daudz deg ar atklātu liesmu pilnā platībā. Dzēšanas darbu laikā ēkā atrasti divi bojāgājušie. 

Un vēl

Gaisa temperatūrai Daugavpilī sasniedzot 11,1 grādu 1.janvārī pārspēts visa janvāra nacionālais siltuma rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Iepriekš augstākā gaisa temperatūra janvārī tika fiksēta 2007. gada 10. janvārī, ka Mērsragā un Jelgavā bija 10,7 grādi. Arī pārējā valstī sasniegti jauni vietējas nozīmes rekordi, gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz plus 6...10 grādiem. Siltums aptvēris lielu daļu Eiropas. Lietuvā un Polijā gaisa temperatūra sasniegusi attiecīgi +14 un +18 grādus.

Jaunā gada pirmajā darba nedēļā silto un lietaino laiku Latvijā nomainīs sals, liecina jaunākās laika prognozes. Pirmdienas pēcpusdienā un naktī uz otrdienu Latviju no dienvidrietumiem šķērsos jauna nokrišņu zona – bagātīgi līs, ziemeļaustrumu novados gaidāms arī slapjš sniegs. Gaisa temperatūra pakāpsies līdz +4..+9 grādiem. Otrdien dienas laikā kļūs vēsāks, nedēļas vidū gaisa temperatūra daudzviet valstī noslīdēs mazliet zem nulles. Nedēļas nogalē gaidāms lielāks sals – paredzams, ka Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra brīžiem būs zemāka par -10 grādiem, vietām tā var noslīdēt līdz -20 grādiem. Gaidāms arī sniegs, daudzviet veidosies sniega sega. 

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: No janvāra Latvijā ar likumu aizliegts piegādāt dabasgāzi no Krievijas; Šogad pieaugs elektrību pašražojošu mājsaimniecību skaits; un Aizliegts makšķerēt Daugavā kilometru garā posmā lejpus Pļaviņu HES.

No janvāra Latvijā ar likumu aizliegts piegādāt dabasgāzi no Krievijas. Ar likumu apturētās dabasgāzes piegādes no Krievijas neietekmēs dabasgāzes apgādi Latvijā, jo tirgus ir jau pārorientējies, norāda vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvji. Viņi skaidro, ka jau šobrīd dabasgāzes piegādes pamatā tiek organizētas no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, savukārt no nākamā gada reģionā jau būs divi šādi avoti, darbu sākot Somijas sašķidrinātās gāzes terminālim.

Šodien ir pirmā darba diena jaunizveidotajai Klimata un enerģētikas ministrijai. Saeima par klimata un enerģētikas ministru iecēlusi Raimondu Čudaru. Jaunā ministrija no Ekonomikas ministrijas pārņems enerģētikas politikas jomu, izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanu un uzraudzību. Savukārt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tā pārņems klimata politikas jomu. Līdz šī gada budžeta pieņemšanai jaunās ministrijas funkciju izpilde tiks segta no ekonomikas un pašvaldību lietu ministriju budžeta līdzekļiem.

Zviedrija no 1. janvāra pārņem Eiropas Savienības prezidentūru, solot saglabāt vienotību Ukrainas jautājumā un atbalstīt tirdzniecības brīvību. Zviedrijai, kas nobalsoja pret pievienošanos eirozonai, tradicionāli bijušas atturīgākas attiecības ar Briseli nekā citām dalībvalstīm. Tas liek domāt, ka Zviedrija izpildīs savus pienākumus, ko uzliek prezidentūra, bet nebūs pārāk dedzīga. Karš Ukrainā, tirdzniecība, klimta pārmaiņas un Eiropas Savienības pamatvērtību aizsargāšana ir tēmas, ko Zviedrija izvirzījusi par savas prezidentūras prioritātēm. 

Beznodokļu un zemu nodokļu valstu sarakstā no janvāra tiek iekļautas Anglija, Bahamas, Tērksas un Kaikosas salas. Šāds lēmums pieņemts ar mērķi pārņemt aktualizēto Eiropas Savienības nesadarbojošos jurisdikciju sarakstu nodokļu jomā. Pērn Eiropas Savienības saraksts tika pārskatīts divas reizes. 

Spēcīgu lietavu izraisītajos plūdos un zemes nogruvumos bojāgājušo cilvēku skaits Filipīnās pieaudzis līdz 49. 20 cilvēki šobrīd ir pazuduši bez vēsts. Vairāk nekā 51 tūkstotis cilvēku bijuši spiesti atstāt savus mājokļus. Viņi atrodas evakuācijas centros vai ari viņiem devuši pajumti radinieki vai draugi. Plūdi un nogruvumi nodarījuši postījumus lauksaimniecībai un infrastruktūrai apmēram 25 miljonu eiro vērtībā. Jau ziņots, ka plūdi un zemes nogruvumi Filipīnās sākās Ziemassvētku brīvdienās.

Turpinām ziņas

Elektrību pašražojošu mājsaimniecību skaits šogad varētu sasniegt 20 tūkstoši ar kopējo ražošanas jaudu tuvu 200 megavatiem, norāda elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš skaidro, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā 2022. gadā rosināja atteikties no gāzes izmantošanas un stiprināt pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem vairs ne tikai zaļo mērķu vārdā, bet arī pašu enerģētiskās pietiekamības stiprināšanai. Turklāt papildu motivācijas rīks mikroģeneratoru uzstādīšanai iedzīvotājiem bija valsts atbalsta pieejamība saules paneļu izvietošanai.

No šī gada tiek izbeigta čeku loterijas darbība. Saeima 22. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu", kas paredz čeku loterijas darbību izbeigt no 2023. gada. Likumā noteikts, ka dalībai čeku loterijā var iesniegt līdz 2022. gada 31. decembrim izdotus čekus un ka čeku loteriju regulējošais likums zaudēs spēku 2023. gada 24. aprīlī.

Un vēl

No janvāra aizliegts makšķerēt Daugavā kilometru garā posmā zem Pļaviņu HES. Kā teikts pašvaldības saistošajos noteikumos, licencētās makšķerēšanas nolikums stājas spēkā likuma Par pašvaldībām 45. pantā noteiktajā kārtībā un ir spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim. Taču no 1. janvāra stājas spēkā jaunais Pašvaldību likums. Līdz ar to pašvaldībai bija jāizdod jauni saistošie noteikumi, taču tādi nav pieņemti. Līdz ar to, šajā vietā stājas spēkā vispārējā kārtība un noteikumi, kas attiecas uz makšķerēšanu Latvijā. Saskaņā ar Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem, makšķerēt ir aizliegts 1000 metru posmā lejup pa straumi no Pļaviņu HES aizsprosta.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Kā notikušo vandalisma aktu Jēkabpilī Vecpilsētas laukumā vērtē pašvaldība un policija? Vāc parakstus papildu atvaļinājumam Dziesmu un deju svētku dālībniekiem; Un Šogad par gada putnu izvēlēta lakstīgala.

Jēkabpilī, Vecpilsētas laukumā Jaungada sagaidīšanas pasākumā uguns šova laikā uz skatuves negaidīti uzkāpa kāds agresīvi noskaņots vīrietis, kas sāka demolēt tur esošos monitorus un iekārtas. Kā informē aculiecinieki, pasākuma organizatori nebija savu uzdevumu augstumos un pietiekami ātri nereaģēja, lai novērstu vadalismu. Pasākuma organizators ir Jēkabpils novada pašvaldība, tāpēc novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini lūdzām komentēt notikušo.

AUDIO

Vai pašvaldībai bija līgums ar kādu no apsardzes firmām vai policiju par kārtības nodrošināšanu un šādu iespējamu gadījumu novēršanu?

AUDIO

Radio1 sazinājās arī ar Valsts policijas Austrumzemgales policijas iecirkņa priekšnieku Rolandu Bērziņu un lūdza komentēt notikušo Vecpilsētas laukumā.

AUDIO

Vai pašvaldībai par kārtības nodrošināšanu bija līgums ar valsts policiju?

AUDIO

Kā vērtējat kārtības sargu operativitāti, iesaistoties notikušajā, lai savaldītu huligānu?

AUDIO

Ko varat sacīt par aizturēto personu, kas sarīkoja grautiņu. Vai ir zināmi viņa rīcības motīvi?

AUDIO

No iepriekš dzirdētā zināms, ka par sabiedrisko kārtību jaungada naktī Vecpilsētas laukumā atbildīga bija ēkabpils novada pašvaldības policija. Tās priekšniekam Indulim Surkulim, lūdzām komentēt, kāpēc vandalisma brīdī pašvaldības policistu nebija Vecpilsētas laukumā?

AUDIO

Vai papildu drošībai šajā pasākumā pašvaldībai bija līgums ar kādu no apsardzes firmām?

AUDIO

Tiešais pasākuma organizators ir Jēkabpils novada kultūras pārvalde. Radio1, sazinoties ar pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālisti Ievu Druvenieci, jautāja, kāpēc pasākuma kārtības nodrošināšanai nebija līguma ar apsardzes firmu un vai pasākuma organizators uzņemas atbildību par notikušo. Ieva Druveniece sacīja, ka kultūras pārvaldē šodien notiks sanāksme, kurā izvērtēs situāciju un tikai pēc tam tiks sniegts komentārs. 

Turpinām ar citām ziņām

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par apmaksātu papildu atvaļinājumu Dziesmu un deju svētku dalībniekiem.
Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Laura Naumova. Viņa piedāvā piešķirt papildatvaļinājuma nedēļu laika posmā no 2023.gada 30.jūnija līdz 9.jūlijam.
Idejas aprakstā skaidrots, ka katros Dziesmu un deju svētkos piedalās vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku. Patlaban Latvijas likumi paredz, ka svētku dalībnieki, kas ir darba tiesiskās attiecībās, šo atvaļinājuma nedēļu var izņemt no jau uzkrātajām atvaļinājuma dienām.

Ekonomikas ministrija rosina neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli darbiniekam izmaksātu vienreizēju kompensāciju energokrīzē. Ministrija saskaņošanai nodevusi grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli, ar kuriem paredzēts nodrošināt iespēju uzņēmējam izmaksāt darbiniekam kompensāciju 400 eiro apmērā apkures sezonas laikā – no šā gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim –, maksājumu neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Un vēl

Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2023. gada putnu izvēlējusies dziedātājputnu ¬– lakstīgalu, mudinot iedzīvotājus mācīties atpazīt putnus ne tikai pēc to izskata, bet arī pēc dziesmām. Turklāt lakstīgala ir uzskatāma arī par ukraiņu iemīļotu dabas simbolu, kuram ir būtiska vieta šīs tautas kultūrvēsturiskajā identitātē. Lai palīdzētu apzināt lakstīgalas izplatību Latvijā, Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina maijā un jūnijā veikt putnu balsu audioierakstus un, norādot konkrētu to veikšanas laiku un vietu, iesūtīt uz e-pastu atlants@lob.lv.

Atstājiet komentāru