Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 4.janvārī
- 04 janvaris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Pagājušajā gadā reģistrēts vismazāk jaunu uzņēmumu pēdējo 18 gadu laikā; Kāds būs gaidām dziesmusvētku galvenais akcents? Un Zmeniekiem reģionos rīkos seminārus par atbalsta maksājumiem.
Aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 8 tūkstoši 826 jauni uzņēmumi, kas ir zemākais rādītājs kopš 2004. gada. "Lursoft" jau vēstīja, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju Latvijā samazinājās jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte, kā rezultātā 2020.gadā bija par 14,4% jauno uzņēmumu mazāk nekā gadu iepriekš. Aizpērn jaunreģistrēto uzņēmumu skaits atkal piesardzīgi palielinājās, savukārt 2022. gads dinamikā nesis kārtējo kritumu. Lursoft pētījums atklāj, ka 2022. gadā reģistrēts par 401 jaunu uzņēmumu mazāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus samazinājies arī likvidēto uzņēmumu skaits. Ja 2021. gadā tika likvidēti 14 tūkstoši 157 uzņēmumi, tad pērn – 10 tūkstoši 959, kas ir par 22,6% mazāk.
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs tikās ar uzņēmumu RB RAIL “Eiropas dzelzceļlīnijas vadību, pieprasot skaidrojumu par projekta realizēšanas gaitu un problēmām RAIL BALTICA projekta īstenošanā. Pēc tikšanās ministrs norādīja, ka bažas par situācijas nopietnību ir apstiprinājušās un uzdeva iesaistītajām pusēm divu nedēļu laikā sagatavot rīcības plānu problēmu novēršanai. Tiek norādīts, ka problēmu novēršanā būs nepieciešama pašvaldību iesaiste.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka uzsāktas jaunas sarunas par aizsardzības izdevumu palielināšanu, paužot pārliecību, ka vienošanos būs iespējams panākt jau nākamajā samitā, kas plānots 11. un 12.jūlijā Viļņā. NATO pašreizējais mērķis nosaka, ka alianses dalībvalstīm jācenšas līdz 2024.gadam palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta gadā. NATO par šo mērķi vienojās 2014.gadā samitā Velsā pēc tam, kad Krievija bija anektējusi Ukrainai piederošo Krimu. Stoltenbergs neatklāj, kuras valstis aicinājušas palielināt mērķi, bet Polija, Lietuva un Lielbritānija nesen pauda atbalstu stingrāku mērķu izvirzīšanai, ņemot vērā Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Japānas valdība lēmusi 2023. gadā palielināt finansiālo atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni un kuras no valsts galvaspilsētas Tokijas pārcelsies uz dzīvi mazāk apdzīvotos reģionos. Šādām ģimenēm valdība iecerējusi izmaksāt līdz pat vienam miljonam jenu jeb aptuveni 7260 eiro par katru bērnu. Programmai var pieteikties mājsaimniecības, kuras kādā no 23 Tokijas rajoniem dzīvojušas vismaz piecus gadus, ieskaitot pilnu 2022. gadu. Lai saņemtu naudu, trīs mēnešu līdz gada laikā pēc pārcelšanās ģimenei jādodas uz vietējo pašvaldību un jāinformē par nodomu tajā dzīvot vismaz piecus nākamos gadus. Ja tomēr nosacījumi netiks izpildīti un ģimene jauno dzīvesvietu pametīs ātrāk nekā pēc pieciem gadiem, valsts atbalstā piešķirtie līdzekļi būs jāatgriež pilnā apmērā.
Turpinām ziņas
27to Vispārējie latviešu Dziesmu un 17to Deju svētki notiks no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas simtpiecdesmitgade. Svētku laikā notiks vairāk nekā 60 pasākumi un koncerti daudzās vietās Rīgā. Pirmssvētku gadā Latvijā svētkiem gatavojās un šobrīd mērķdotāciju saņem tūkstoš 604 kolektīvi, no tiem 343 kori, 602 deju kolektīvi, 56 pūtēju orķestri, 64 koklētāju ansambļi, 74 vokālie ansambļi, 29 tautas mūzikas ansambļi, 112 tautas lietišķās mākslas, 190 folkloras kopas, 59 amatierteātru kolektīvi un 75 mazākumtautību kolektīvi. Precīzs kolektīvu un dalībnieku skaits būs zināms vien pavasarī, kad noslēgsies nozaru repertuāra pārbaudes skates. .
Centrālā finanšu līgumu aģentūra no 20. janvāra sāks pieņemt projektu iesniegumus pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Šim mērķim no Atveseļošanas fonda pieejams 29,3 miljonu eiro liels finansējums. Atbalstu varēs saņemt projekti, kuru īstenošana ļaus ietaupīt vismaz 30% primārās enerģijas gadā, salīdzinot ar patēriņu pirms pasākumu īstenošanas. Pašvaldību ēkās ar Atveseļošanās fonda atbalstu varēs veikt dažādus uzlabojumus energoefektivitātes un siltumnoturības veicināšanai, tai skaitā veikt ēku pārbūvi, apgaismojuma, dzesēšanas, ventilācijas, siltumapgādes sistēmu izveidi vai atjaunošanu, ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegādi, pieslēgumu izveidi pie centralizētās siltumapgādes sistēmas un citām darbībām. Plānotās projekta izmaksas šajā investīciju programmā var būt robežās no 30 tūkstošiem līdz diviem miljoniem eiro. Projektu iesniegumus CFLA pieņems no 20. janvāra līdz 22. jūnijam.
Un vēl
Šogad Zemkopības ministrija sāks īstenot Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu, kas kopumā 2023.-2027. gadā Latvijas laukiem paredz 2,5 miljardus eiro. Lai veicinātu lauksaimnieku izpratni par jaunajiem atbalsta maksājumiem un to saņemšanas nosacījumiem, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru janvārī, februārī un martā Latvijas reģionos organizēs 23 informatīvos seminārus lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem. Semināros eksperti skaidros atbalsta saņemšanas nosacījumu jauno kārtību un atbildēs uz interesentujautājumiem. Februārī un martā semināri plānoti arī : Krāslavas, Rēzeknes, Daugavpils, Preiļu, Jēkabpils, Madonas, un Aizkraukles novados.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Iekšlietu ministrija rosinās likumā skaidrāk noteikt robežsargu tiesības pielietot fizisku spēku; Konkursam par labāko sociālo darbinieku no Jēkabpils izvirzīta Larisa Laizāne; un Izdota latgaliešu vietvārdu karte.
Iekšlietu ministrija rosinās likumā skaidrāk noteikt robežsargu tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanā, kā arī uzskata par nepieciešamu pagarināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā. Grozījumi paredz skaidrāk noteikt, ka robežsargs ir tiesīgs pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai novērstu robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu vai nekavējoties novirzītu personu uz valsti, no kuras tā ieradusies nelikumīgi šķērsojot robežu, ja persona to nedara brīvprātīgi pēc robežsarga mutiska rīkojuma pārtraukt pārkāpumu.
Ņemot vērā sezonālo ietekmi, pieprasījums pēc bērniem paredzētām antibiotikām brīžiem pārsniedz piegāžu apjomus. Zāļu valsts aģentūrā informē, ka ņemot vērā iedzīvotāju raizes un signālus par bērniem paredzēto antibiotiku (suspensiju) iegādi un pieejamību Latvijā, aģentūra jau kopš pērnā gada 14.novembra aktīvi seko līdzi situācijai un pieprasa zāļu lieltirgotavām katru darba dienu iesniegt informāciju par iepriekšējā dienā aptiekām piegādātajām antibiotikām un seko datiem par šo zāļu pieejamību Latvijā. Zāļu valsts aģentūrā atzīst, ka šobrīd paaugstinātā pieprasījuma dēļ ir brīži, kad piegāžu apjomi tam netiek līdzi un vajadzīgo zāļu pietrūkst. Tāpēc aģentūra ik dienas uzrunā arī zāļu reģistrācijas apliecību īpašniekus un izsniedz komersantiem vēl papildu atļaujas izplatīt antibiotikas, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu zāļu pieejamību pacientiem.
Neraugoties uz milzīgajiem dzīvā spēka zaudējumiem un neveiksmēm frontē, Krievija negrasās izbeigt karu pret Ukrainu. Gluži pretēji – Kremlis plāno jaunas uzbrukuma operācijas. To otrdien paziņoja Ukrainas militārais izlūkdienests. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Čerņaks ukraiņu medijiem sacījis, ka Krievijas spēki arī turpmāk mēģinās veikt ofensīvas operācijas, neraugoties uz to, ka līdz šim tiem nav izdevies sasniegt nevienu no saviem sākotnējiem mērķiem. Krievi saprotot, ka viņi šo karu zaudē, tomēr neplāno to izbeigt.
Krievijā, kur saskaņā ar Ukrainas izlūkdienesta datiem drīz sāksies jauns mobilizācijas vilnis, ir iecerēts mobilizācijas pavēstes izsniegt arī bankās. Šādu "ģeniālu Jaungada shēmu" šim gadam ierosinājusi Krievijas Centrālā banka. "Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļļina izsūtīja bankām vēstules ar prasību 2023.gada janvārī uzaicināt parādniekus un izsniegt mobilizācijas pavēstes, ierosināt parakstīt kontraktu dienestam Krievijas Bruņotajos spēkos. Tādējādi, ja parādnieks tiks ievainots, tad samaksās parādu no ievainojuma naudas, bet par kritušo parādu samaksās viņa tuvinieki no "zārka naudas". Jebkurā variantā ieguvējas būs bankas. Tiek ziņots, ka Krievija 5.janvārī varētu paziņot par jaunas mobilizācijas veikšanu.
Eiropas Savienības valstis mēģina rast kopīgu pieeju ieceļotāju pārbaudēm no Ķīnas. Kā zināms, no 8. janvāra šī valsts plāno atjaunot pilnvērtīgu satiksmi ar pārējo pasauli. Tas sakrīt ar pamatīgu Covid-19 uzliesmojumu, ko izraisīja strauja ierobežojumu atcelšana Ķīnā. Līdz ar to, gan Eiropā, gan citviet pasaulē izskan bažas par iespējamo jaunu vīrusa paveidu izplatību. Eiropā šobrīd valda atšķirīga pieeja pret ceļotājiem no Ķīnas. Piemēram, Itālija un Francija prasa uzrādīt negatīvus Covid-19 testus. Līdzīgas prasības izteikušas arī citas pasaules valstis, piemēram, ASV, Kanāda un Japāna. Savukārt Beļģijas varasiestādes ir paziņojušas, ka pārbaudīs no Ķīnas atlidojušo lidmašīnu kanalizācijas ūdeni, lai saprastu, vai nav radies kāds jauns koronavīrusa paveids. Tiek uzskatīts, ka Ķīna, visticamāk, slēpj patiesos saslimšanas datus savā valstī un laicīgi nebūs gatava atzīt arī jaunā vīrusa paveida rašanos.
Turpinām ziņas
Jau desmito reizi Labklājības ministrijas rīkotajā konkursā tiks noskaidroti labākie sociālie darbinieki. Tāpēc iedzīvotāji aicināti piedalīties balsošanā par pretendentiem konkursā „Gada balva sociālajā darbā 2022”. Nominācijai “Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2022” izvirzīta Jēkabpils novada sociālā dienesta vadītāja Larisa Laizāne. Sociālās labklājības jomā Larisa Laizāne strādā jau 25 gadus. Jēkabpils novada iedzīvotāji aicināti balsot par Larisu Laizāni, Labklājības ministrijas mājaslapā vai portālā radio1.lv, kur saite uz balsošanu norādīta rakstā - Konkursa par labāko sociālo darbinieku nominācijai “Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2022” izvirzīta Larisa Laizāne. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti vairāk nekā desmit tūkstoši parakstu par personu ar invaliditāti asistentu algu palielināšanu. Iniciatīvas autori aicina kāpināt asistentu atlīdzību tādā pašā apmērā, kā šogad augusi minimālā alga, proti, par 24 %. Patlaban zemā atalgojuma dēļ atrast asistentu kā pieaugušajiem, tā bērniem ar invaliditāti ir ārkārtīgi grūti. Asistenta pakalpojumus pašlaik saņem vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti. Bieži vien šos pienākumus nākas uzņemties kādam no ģimenes locekļiem.
Un vēl
Piecpadsmit gadu darbs, intervējot iedzīvotājus un apkopojot vēsturiskus materiālus par vietvārdiem Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, nupat noslēdzies ar kartes izveidi latgaliešu valodā. Kartē apkopoti vairāk nekā 900 dažādu kalnu, sādžu, ceļu un citu vietu nosaukumi, turklāt to rakstībā saglabāta Nautrēnu puses izloksne. Līdz šim tas ir vienīgais šāda veida materiāls visā Latvijā. Karte attēlota telpiski, tajā nav iekļauti māju nosaukumi, bet akcentēti tieši dažādu vietu vārdi, blakus ir arī tematiski apraksti par pagasta vēsturi. Lielformāta kartes uzdāvinātas arī Nautrēnu vidusskolai un Nautrēnu novadpētniecības muzejam. Turpmāk iecerēts apkopot arī nostāstus par vietvārdu izcelšanos un jaunu, dažādu kalnu, ieleju, ceļu un citiem nosaukumiem bagātāku karti izdot vēlreiz pēc pieciem gadiem.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropā samazinās dabasgāzes cenas; Līvānu novadā applūdis vietējās nozīmes ceļš Rožupe-Švirksti; un Vai gaidāmais aukstuma vilnis atnesīs patstāvīgu salu?
Šī gada pirmajās dienās dabasgāzes cenas Eiropā ir samazinājušās. Tam par iemeslu bijuši ziemai neraksturīgi siltie laikapstākļi, kas ir ļāvuši samazināt pieprasījumu pēc gāzes. Tomēr pārlieku lielam optimismam nav vietas, jo ilgtermiņā Eiropai būs jārēķinās ar augstām energoresursu cenām. Jaunā gada sākumā gāzes cena Eiropā sasniedza zemāko līmeni kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. 2. janvārī dabasgāzes cena nedaudz pārsniedza 70 eiro par megavatstundu. Tas bija par 50% mazāk nekā mēnesi iepriekš.
Mēs dzīvojam informatīvajā telpā, kurā absolūti un totāli dominē krievu valoda, tā Latvijas Radio intervijā norādīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Viņs, raksturojot pieejamos medijus Latvijas informatīvajā telpā, sacīja, ka aizvien absolūti dominē krievu valoda, arī pēc 121 Krievijas medija izslēgšanas no Latvijas informatīvās telpas, ko izsauca reakcija uz Krievijas sākto karu Ukrainā. Āboliņš norādīja, ka krievu valodas proporcijas Latvijas informatīvajā telpā ir milzīga: "Latvijā darbojas 252 mediji, kas ir retranslēti, no tiem 127 ir pieejami arī krievu valodā, bet latviešu valodā – 42. Āboliņš uzsvēra, ka īstermiņā mērķis ir panākt nevis latviešu valodas dominanci informatīvajā telpā, bet gan proporcijas līdzsvarotību.
Nacionālie bruņotie spēki šogad plāno valdībai prasīt karavīru atalgojuma palielinājumu un kāpināt militāro mācību intensitāti. NBS komandieris Leonīds Kalniņš norāda, ka karavīru skaits armijā pagaidām ir tāds pats kā iepriekšējā gadā. Kalniņš atzīmēja, ka NBS zemākās pakāpes kareivim mēneša atalgojums ir zemāks par vidējo atlīdzību valstī, un tieši tas galvenokārt iespaido rekrutēšanas apjomu. Līdz ar to NBS plāno šogad lūgt valdību palielināt karavīru atalgojumu apmēram par 200 eiro. Iepriekš NBS norādīja, ka karavīrs pirmajā gadā uz rokas saņem ap 1000 līdz 1050 eiro, kas veidojas no atalgojuma, pārtikas un dzīvošanas kompensācijas.
Ukraina un Eiropas Savienība (ES) pēc mēneša, 3. februārī, rīkos samitu Kijivā, lai apspriestu finansiālo un militāro atbalstu. To paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska birojs. Sākotnēji izskanēja, ka samits notiks Briselē un Zelenski uz to aicinās, bet tagad zināms, ka tas notiks Ukrainā.
Turpinām ziņas
Plūdu dēļ Līvānu novada Rožupes pagastā slēgts autoceļš Rožupe-Švirksti. Apbraukšana ir iespējama pa autoceļiem Līvāni-Steķi, Rožupe-Rudzāti-Varakļāni, Līvāni-Preiļi un Līvānu novada pašvaldības autoceļu Pētermuiža-Kūdras purvs. Jau ziņots, ka latvijas valsts ceļi aicina autovadītājus ziņot uzņēmumam par izskalojumiem un applūdušiem autoceļu posmiem valsts ceļu tīklā.
Savukārt Gaujā pie Carnikavas naktī uz trešdienu ūdens līmenis pazeminājies par metru, un tas turpina kristies, atkāpjoties no bīstamās robežas. Otrdienas vakarā Carnikavā ūdens līmenis Gaujā bija pietuvojies bīstamajai robežai un upe kāpa ārā no krastiem, bet šodien situācija mainījusies un plūdu draudi mazinājušies.
Tikmēr Gaujā pie Siguldas un Valmieras turpinās pakāpeniska ūdens līmeņa paaugstināšanās, ūdens līmenis pagaidām vēl nav tik augsts kā citos palos. Savukārt Ogres lejtecē, kā arī Mazajā Juglā ūdens līmenis nedaudz svārstās. Lielajā Juglā tas vēl paaugstinās, un pēdējās četrās dienās ūdens līmenis pie Zaķumuižas ir kāpis par 3,5 metriem. Arī Daugavā ūdens līmenis pakāpeniski paaugstinās, salīdzinot ar citiem paliem, tas nav augsts. Bet Lielupē vērojamas nelielas ūdens līmeņa svārstības. Visā valstī aizvien spēkā ir dzeltenās krāsas brīdinājums par augstu ūdens līmeni upēs.
Siltais laiks, kūstošais sniegs un ledus izraisījis plašus plūdus arī Nemunas upes deltas apkaimē Lietuvas rietumu daļā. Klimata izmaiņu dēļ upes ūdens līmeņa celšanās ziemas sezonā jau kļuvusi par regulāru parādību. Plūdi sākās šā gada pirmajā dienā, jo dažviet valstī temperatūra paaugstinājās līdz plus 15 grādiem. Zem ūdens atrodas apmēram 14 tūkstošus hektāru plaša teritorija, un apdraudētas 14 apdzīvotas vietas. Pilnībā bloķēta piekļuve 40 mājām ar 52 iedzīvotajiem, un glābēji cenšas sniegt nepieciešamo palīdzību. Vietējās varas pārstāvji norāda, ka situācija pamazām normalizējas un ūdens līmenis diennaktī samazinās par apmēram 20 centimetriem. Taču riskus rada gaidāmais aukstums un uzplūdu ūdens sasalšana. Tas varētu apgrūtināt situāciju pavasarī.
Un vēl
Pēc dažu dienu aukstuma viļņa, kas gaidāms šajā nedēļas nogalē, nākamnedēļ laiks Latvijā atkal kļūs siltāks, liecina prognozes. Ceturtdienas naktī un priekšpusdienā daudzviet snigs un putinās, no jauna izveidosies vidēji 5–10 centimetrus bieza sniega sega. Mazāk snigs Ziemeļvidzemē, kur sniega kārta būs tikai 1–3 centimetru biezumā, tādēļ gaidāmais aukstums var būt bīstams sējumiem un dārziem. Ziemeļaustrumu vējš brāzmās sasniegs 13–18 metrus sekundē, bet Rīgas līča piekrastē Kurzemē pat 20–22 metrus sekundē.
Nedēļas nogalē būtiski nokrišņi nav gaidāmi, debesis biežāk skaidrosies, dienās uzspīdēs saule, taču kļūs aukstāks. Piektdienas rītā gaisa temperatūra būs no -5 grādiem jūras piekrastē Kurzemē līdz -18 grādiem vietām valsts austrumos, bet sestdienas rītā dažviet Vidzemē un Latgalē temperatūra būs pat ap -20 grādiem. Arī dienās saglabāsies ievērojams sals, Latvijas austrumos temperatūra saglabāsies zem -10 grādiem. Savukārt nākamnedēļ atkal gaidāms atkusnis.