Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 23.janvārī
- 23 janvaris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Plūdu aizsarginfrastruktūras stiprināšanai jāatsakās no birokrātiskiem šķēršļiem; Zasā atklāts Latvijas Sarkanā Krusta higiēnas centrs; un Dienas garums jau pieaudzis par stundu.
Plūdu aizsarginfrastruktūras stiprināšanai birokrātiskie šķēršļi ir jāliek malā, uzskata Valsts prezidents Egils Levits. Viņš sestdien apmeklēja Jēkabpili, lai pārrunātu ziemas plūdu sekas un investīciju nepieciešamību vides infrastruktūrā krīžu novēršanā. Jēkabpils novada pašvaldībā norāda, ka esošā iepirkumu procedūra kavētu nepieciešamo dambja stiprināšanas un citu infrastruktūras darbu izpildi līdz nākamajai ziemai. Valsts prezidents piekritis, ka šajā situācijā jāmaina tiesiskais regulējums, lai darbi tiktu paveikti. Tāpat Levits norādījis, ka pārrunās šo jautājumu gan ar Ministru prezidentu, gan ar iekšlietu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriem.
Tiekoties ar Jēkabpils novada domes pārstāvjiem, novada speciālistiem un plūdos palīgā nākušajiem uzņēmējiem un glābējiem, kā arī Zemessardzes un Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, Levits augstu novērtējis pašvaldības darbu krīzes vadībā. Tāpat Levits izteica pateicību visiem iesaistītajiem dienestiem, uzņēmējiem, nevalstiskajam sektoram un cilvēkiem, kuri piedalījās plūdu seku likvidēšanā, palīdzot ar materiāliem, tehniku, darbu un zināšanām.
Latvija šogad plāno apmācīt 2 tūkstoši dažāda līmeņa Ukrainas bruņoto spēku karavīrus, kas būs divas reizes vairāk nekā pagājušajā gadā. Latvija tuvākajā laikā piegādās Ukrainai desmitiem "Stinger" pretgaisa aizsardzības sistēmas, divus Mi-17 helikopterus, desmitiem ložmetējus un to munīciju, desmitiem bezpilota lidaparātus, kā arī rezerves daļas haubicēm.
Ikviens, kurš biežāk inficējas ar koronavīrusu, riskē saslimt ar neārstējamu imūndeficītu. Pēc Vācijas veselības ministra Karla Lauterbaha teiktā, uz to liecina dažādi pētījumi, kas pašlaik vēl turpinās. Tā rezultātā palielināsies hronisku slimību, piemēram, demences, risks. Vācijas ministrs paziņojis par uzticības tālruņa izveidošanu cilvēkiem, kuri vairākkārt slimojuši ar koronavīrusu un plāno piesaistīt finansējumu plašākiem šo cilvēku veselības stāvokļa pētījumiem.
Ķīnā pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma ar vērienu tiek svinēts Austrumu Jaunais gads, cilvēkiem sagaidot to plašā ģimenes lokā un apmeklējot tempļus kopā ar radiniekiem. Ķīniešu Jaunā gada svinības sākas līdz ar jaunu Mēnesi pirmajā jaunā gada dienā un ilgst 15 dienas līdz pilnmēnesim. Šogad Austrumu Jaunais gads - Truša gads - sākas 22.janvārī un ilgs līdz 2024.gada 10.februārim, kad sāksies Pūķa gads. Saskaņā ar senu leģendu Buda pirms šīs zemes dzīves atstāšanas uzaicinājis pie sevis atvadīties visus zvērus, taču atnākuši tikai 12 dzīvnieki. Katram no tiem Buda piešķīris savu gadu. Šie gadi piešķirti tādā kārtībā, kādā dzīvnieki atnākuši pie Budas, - pirmā bijusi žurka, tad vērsis, tīģeris, trusis, pūķis, čūska, zirgs, kaza, pērtiķis, gailis, suns un cūka.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada Zasā, Zaļajā ielā 10, atklāts biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" Higiēnas centrs "Zasa". Iecere izveidot šādu centru bijusi jau sen. Par pašvaldības līdzekļiem izremontētas telpas, bet biedrība nodrošinājusi nepieciešamo inventāru. Tagad Zaļajā ielā 10 iespējams gan saņemt higiēnas pakalpojumus, gan apmeklēt sociālo darbinieku, kā arī darbojas ģimenes ārsta prakses vieta un aptieka. Patlaban tiek apsvērta iespēja līdzīgu centru veidot arī Dunavas ciemā. Higiēnas centrā varēs izmazgāt un izžāvēt veļu, ieiet dušā, būs arī iespēja par ziedojumiem saņemt lietotu apģērbu. Pakalpojumus varēs saņemt pēc iepriekšēja pieraksta un par samaksu. Trūcīgas, maznodrošinātas, pensijas vecuma personas un personas ar invaliditāti Sociālajā dienestā varēs saņemt pabalstu higiēnas pakalpojumu izmantošanai.
Reģionālo autobusu maršrutā Rīga-Jaunjelgava-Subate atjaunota četru pieturvietu apkalpošana. Aizkraukles un Jēkabpils novadā esošā autoceļa Daudzeva-Viesīte-Apserde seguma stāvoklis atkal ir piemērots, lai droši pa to organizētu pasažieru pārvadājumus ar reģionālajiem autobusiem. Līdz ar to "Daugavpils autobusu parks" atjaunojis reģionālās nozīmes maršruta Rīga-Jaunjelgava-Subate reisu izpildi atbilstoši pamata kustību sarakstam un atkal tiek apkalpotas pieturvietas Sunākste, Vārnavas pagrieziens, Viesīte un Silakrogs.
Jau ziņots, ka īstermiņa izmaiņas minētā maršruta reisu izpildē ceļu seguma izmaiņu dēļ bija spēkā no 2022.gada 21.decembra uz nenoteiktu laiku.
Un vēl
Nedēļas vidū gaisa temperatūra Latvijā paaugstināsies līdz 0..+5 grādiem, prognozē sinoptiķi. Nedēļas sākumā saglabāsies neliels sals, diennakts tumšajā daļā gaisa temperatūra zem skaidrām debesīm vietām noslīdēs līdz aptuveni -10 grādiem, bet otrdien Kurzemē gaiss jau iesils līdz +3 grādiem. Trešdien un ceturtdien maksimālā gaisa temperatūra būs 0..+5 grādi, nedēļas nogalē laiks kļūs vēsāks. Brīžiem līs un snigs, lēns līdz mēreni stiprs dienvidrietumu vējš pāries ziemeļu vējā. Upēs pārsvarā turpināsies ūdens līmeņa pazemināšanās.
Saules spīdēšanas ilgums kopš ziemas saulgriežiem Latvijā palielinājies par stundu, liecina dati no portāla "timeanddate.com". 2022.gada īsākās dienas bija 21. un 22.decembris, kad Rīgā saule lēca deviņos un rietēja pulksten 15.43, saules spīdēšanas ilgums bija sešas stundas, 43 minūtes un 32 sekundes. Sestdien, 21.janvārī saule lēca 8.42, bet rietēja - 16.27. Dienas garums bija - septiņas stundas un 45 minūtes. Katra nākamā diena kļūs par vairākām minūtēm garāka, un februāra beigās saules spīdēšanas ilgums pārsniegs desmit stundas. Savukārt 18.martā diena kļūs garāka par nakti, un 20.martā sāksies astronomiskais pavasaris.
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī turpinās plūdu ūdens atsūknēšana, Pašvaldībām būs pieejami Eiropas Savienības struktūrfondi aizsargbūvju sakārtošanai; un Kā attīstījušās tā sauktās dziļās viltošanas tehnoloģijas?
Jēkabpilī turpinās plūdu ūdens atsūknēšana vietās, kas ir tālāk no pilsētas centra. Atsūknēšanas darbi patlaban notiek Ābeļu ciemā un Celtnieku ielas, Zvanītāju ielas mikrorajonā, kur ūdens ir zemākajās vietās pagalmos, akās un pagrabos. Savukārt pilsētas centrā atsūknēšanas darbi jau ir pabeigti, tur savos īpašumos atgriezušies cilvēki un sākta plūdu radīto postījumu apzināšana un novēršana. Ūdens līmenis Daugavā ir nokrities līdz 4,95 metri virs stacijas nulles atzīmes.
Valdība drīzumā plāno lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu Baltkrievijas pierobežā līdz 10.maijam. Iekšlietu ministrijas piedāvājuma saskaņošanas termiņš ir trešdiena. Valdības sēdes notiek otrdienās, taču jebkurā brīdī aptaujas kārtībā šādu lēmumu var pieņemt dažu stundu laikā. Jau vēstīts, ka valdība 2021.gadā 10.augustā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Ludzas novada, Krāslavas novada pašvaldībās, kā arī Daugavpils pašvaldībā. Tā vairākkārt pagarināta un pēdējais pagarinājums noteikts līdz 10.februārim.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija ir neapmierināta ar finansiālā atbalsta trūkumu primārajai veselības aprūpei šī gada valsts budžeta plānā, tāpēc tā aicina valdību nekavējoties atrisināt šo situāciju, bet, ja tas netiks darīts, sola rīkot protesta akcijas un aicināt kolēģus nepārslēgt līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. Asociācijas valde esot sarūgtināta, ka, neskatoties uz to, ka ģimenes ārsti sniedz lielāko daļu no visaptverošiem veselības aprūpes pakalpojumiem ambulatorā etapā, nozare nav viena no prioritārajām jomām, kam paredzēts finansiāls atbalsts pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai šajā gadā.
Ukrainas mediju rīcībā ir nonākusi informācija, ka karavīru ēdināšanai vajadzīgos produktus Ukrainas Aizsardzības ministrija iepērk par ievērojami paaugstinātu cenu: divas līdz trīs reizes augstāku nekā veikalos. Izdevuma “Zerkalo nedeli” rīcībā nonākuši dokumenti par decembra beigās noslēgtu pārtikas iepirkumu par vairāk nekā 13 miljardiem grivnu jeb vairāk nekā 33 miljoniem eiro. Žurnālisti arī atklājuši, ka 13 miljardu grivnu vērtais līgums noslēgts ar firmu "Aktiv kompani", kuras pamatkapitāls ir 1000 grivnu. Turklāt šim uzņēmumam savulaik ir anulēts PVN maksātāja statuss un tas ticis apsūdzēts par viltotu dokumentu iesniegšanu.
Ukrainas Aizsardzības ministrija sākusi iekšējo auditu par pārtikas preču iegādi par paaugstinātām cenām un no amata atlaista augsta ranga valdības amatpersona, kas sestdien tika aizturēta aizdomās par korupciju. No amata atlaists kopienu, teritoriju un infrastruktūras attīstības ministra vietnieks Vasils Lozinkis, kurš tiek turēts aizdomās, ka pieņēmis 400 tūkstoši ASV dolāru apmaiņā pret kuriem atbalstījis līgumu par iekārtu un ģeneratoru iegādi par paaugstinātām cenām. Tikmēr Ukrainas Aizsardzības ministrija noraida mediju ziņoto, ka tā iegādājusies pārtikas preces par nesamērīgi augstām cenām, tomēr veiks iekšējo auditu. Tas ir lielākais korupcijas skandāls, kāds skāris Ukrainas bruņotos spēkus kopš kara sākuma.
Turpinām ziņas
Pašvaldībām būs pieejami Eiropas Savienības struktūrfondi aizsargbūvju sakārtošanai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks. Viņš akcentēja, ka pašvaldībās aizsargbūves ir jāsakārto tā, lai pilsēta neciestu pat lielos plūdos. Latvijā no plūdiem parasti cieš vienas un tās pašas pašvaldības, kuras jau ir zināmas. Runājot par plūdu postījumiem privātajos īpašumos, šajā gadījumā Jēkabpilī, Sprindžuks atzina, ka ne pašvaldība, ne valsts nevar segt zaudējumus privātiem īpašumiem. Vaicāts par pašvaldību būvvalžu atbildību, izsniedzot būvatļaujas applūstošās teritorijās, Sprindžuks uzsvēra, ka saskaņā ar likumu drīkst būvēt privātās dzīvojamās mājas zonās, kur plūdu iespēja ir 1%. Tomēr ir jāizstrādā jauni hidro modeļi, jo plūdi ir biežāk nekā reizi 100 gados.
Latvijas lielo pilsētu asociācija pagājušajā nedēļā, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, paudusi bažas par ieceri īstenot pāreju uz izglītību tikai valsts valodā. Tikšanās laikā pārrunāti vairāki ar izglītības nozari saistīti jautājumi. Viens no prioritārajiem jautājumiem esot bijis akūtais pedagogu trūkums visā Latvijā, kas saistīts gan ar profesijas prestižu, gan zemo atalgojumu. Īpašas bažas atsevišķās asociācijas pārstāvētajās pilsētās esot par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā. Asociācijas biedri norādīja, ka būtu nepieciešams īpašs atbalsts skolēnu un viņu ģimeņu motivēšanai pieņemt šīs pārmaiņas. Latgales reģiona pārstāvji esot uzsvēruši nepieciešamību nodrošināt valsts finansējumu fakultatīvajām latgaliešu valodas nodarbībām, tā saglabājot unikālu kultūrvēsturisko mantojumu.
Valdība piešķīrusi 1,6 miljoni eiro, lai kompensētu mājsaimniecībām Energoresursu cenu ārkārtējo pieaugumu pagājušā gada decembrī. Kompensācijas energoresursu cenu pieaugumam mājsaimniecībām izmaksā pašvaldības, balstoties uz iedzīvotāju iesniegumiem. Pamatojoties uz pašvaldību iesniegtajiem pārskatiem par 2022.gada decembrī faktiski izlietotajiem līdzekļiem Aizkraukles novada pašvaldībai piešķirs 39 tūkstoši 406 eiro, , Jēkabpils novada pašvaldībai – 88 tūkstoši 105 eiro, Madonas novada pašvaldībai - 33 tūkstoši 644 eiro, bet Varakļānu novada pašvaldībai - 13 tūkstoši 597 eiro.
Un vēl
Tā sauktās dziļās viltošanas tehnoloģijas pirms pāris gadiem radīja iespēju izveidot video ar kāda klāt neesoša cilvēka seju. Tagad tehnoloģiju giganta Microsoft izstrādāts mākslīgā intelekta risinājums ļauj pievienot kāda cilvēka autentisku balsi. Par VALL-E nodēvētais risinājums spēj apgūt ikviena cilvēka balss tembru un runas īpatnības, noklausoties tikai trīs sekundes garu audioierakstu. Šis ir kārtējais tehnoloģiju izrāviens, kas paver jaunus horizontus un vienlaikus "uzsit zosādu", jo kādu dienu tas ļaus samazināt audiovizuālā satura ieskaņošanas izmaksas, datoram aizstājot reālus aktierus. Bet kas gan notiks, ja balss viltošanu sāks lietot naudas izspiedēji, uzdodoties par nelaimē nokļuvušiem tuviniekiem zvana saņēmējam? Izaicinājums sagaida arī drošības sistēmas, kurās identifikācijai tiek izmantota lietotāja balss.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Aicina obligātu valsts aizsardzības dienestu ieviest tikai kopā ar alternatīvo dienestu; Šodien sāk ikgadējo iedzīvotāju aptauju par interneta lietošanu; un Aicina pieteikties brīvprātīgos Dziesmu un deju svētkiem.
Līdz dienai, kad stāsies spēkā likumprojekts, kas regulēs alternatīvo dienestu, valsts aizsardzības dienesta likumprojektā būtu jāparedz, ka iesaukšana notiek tikai uz brīvprātības pamata, - šādu priekšlikumu savā atzinumā izteicis Saeimas Juridiskais birojs. Likumprojektā ir paredzēts, ka šī gada otrajā pusgadā iesaukums valsts aizsardzības dienestā būs obligāts, taču, kā izriet no anotācijā norādītā, Valsts civilā dienesta likums šajā periodā, iespējams, vēl nebūs pieņemts. Līdz ar to iesauktajiem faktiski nebūs iespējas pildīt alternatīvo dienestu. Tāpēc Saeimas juristi rosina likumprojekta pārejas noteikumos paredzēt, ka iesaukšana valsts aizsardzības dienestā līdz dienai, kad stājas spēkā likums, kas regulē alternatīvo dienestu, notiek tikai uz brīvprātības pamata.
Ja plūdi kādā īpašumā bieži atkārtojas un ir paredzami, tie netiks uzskatīti par apdrošināšanas gadījumu, jo apdrošināšanas būtība ir sniegt finansiālu aizsardzību neplānotās, negaidītās situācijās, atgādina apdrošināšanas kompānijas Ergo Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis. Viņš arī atzīmē, ka laiks, ko katrs apdrošinātājs savos noteikumos definē kā regulāru, var būt atšķirīgs, bet visbiežāk tas ir intervālā no pieciem līdz desmit gadiem. Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību par plūdu radītiem zaudējumiem, īpašuma applūšana nedrīkst notikt biežāk par apdrošināšanas noteikumos atrunāto periodu.
Pēc Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācijas, Latvijā applūšanas riskam ir pakļautas daudzas upju teritorijas, tajā skaitā – Jēkabpils, Pļaviņas, Augšdaugavas un Līvānu novads, kā arī Ogre un Ogres upes apkārtne, Lielā un Mazā Jugla, Gauja. Apdrošinātājs norāda, ka Jēkabpils piemērs apliecina, ka ir gadījumi, kad īpašums var applūst retāk nekā reizi desmit gados, tomēr iedzīvotājiem jārēķinās, ka tas kādreiz var notikt, nodarot lielu postījumu. Situācija, kas izveidojusies šogad, ir spilgts piemērs klimata pārmaiņu sekām, un šādi ekstrēmi gadījumi klimata izmaiņu dēļ nākotnē, visticamāk, notiks arvien biežāk, ļoti ietekmējot tieši nekustamo īpašumu drošību un arī apdrošināšanas jomu.
Sestdien un svētdien 35 pasaules pilsētās notika akcijas ieslodzītā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalstam, kuru Krievijas varasiestādes aizturēja pirms diviem gadiem pēc atgriešanās valstī. Pirmā vispasaules protestu diena sākās sestdien Austrālijā ar akcijām Melburnā un Sidnejā. Sestdien akcijas notika arī Rīgā, Viļņā, Berlīnē, Minhenē, Tbilisi, Batumi, Erevānā un citviet. Kampaņa Navaļnija atbalstam sarīkota otrajā gadadienā kopš viņa atgriešanās Krievijā no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc mēģinājuma nogalināt ar indi "Novičok". Navaļnijs 2021.gada 17.janvārī tika aizturēts Maskavas lidostā un kopš tā laika atrodas ieslodzījumā.
Bijušais Lielbritānijas premjerministrs, viens no lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem Boriss Džonsons brīvdienās bija ieradies Bučā, Kijevas apgabalā. Kā ziņo "Reuters", Džonsons apmeklējis arī Borodjanku un ticies ar Zelenski. Džonsona vizīte Ukrainā ir privāta. Viņš norāda, ka apmeklējis Ukrainu pēc prezidenta Volodimira Zelenska ielūguma. Lielbritānijas premjerministra Riši Sunaka birojs paziņojis, ka Sunaks atbalsta Džonsona vizīti. Džonsons vizītes laikā paziņojis, ka vienīgais veids, kā izbeigt šo karu, ir Ukrainai uzvarēt - un uzvarēt pēc iespējas ātrāk, aicinot valstis sasparoties un dot Ukrainai visus instrumentus, kas tai nepieciešami uzvarai.
Turpinām ziņas
Centrālā statistikas pārvalde šodien sāk ikgadējo iedzīvotāju aptauju par interneta lietošanu. Iedzīvotāju aptauja notiks līdz 8.jūnijam, un tajā iekļauti 8500 respondentu vecumā no 16 līdz 74 gadiem, aptverot visus Latvijas reģionus. Aptauja notiks divās kārtās, pirmajā kārtā, kas ilgs līdz 28.februārim, respondentiem būs pieejama e-anketa. Apsekojuma izlasē iekļautie iedzīvotāji, kuri saņems vēstuli ar uzaicinājumu piedalīties aptaujā, varēs aizpildīt e-anketu vietnē e.csp.gov.lv. Lai autorizētos, būs jāizmanto internetbanka, e-paraksts vai e-identifikācijas karte. Savukārt otrajā kārtā - no 1.marta līdz 8.jūnijam - notiks intervijas.
Iedzīvotāju interneta lietošanas apsekojums ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu notiek jau 19 gadus, un tā rezultāti ļauj sekot tam, kā attīstījusies interneta lietošana Latvijā un kā mainījušies iedzīvotāju interneta lietošanas paradumi. Iegūtie dati tiek izmantoti informācijas tehnoloģiju politikas veidošanā, Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa aprēķinam, kas atspoguļo ES dalībvalstu panākto progresu digitalizācijas jomā, kā arī Latvijas Nacionālā attīstības plānā izvirzīto mērķu novērtēšanai.
Nodarbinātības valsts aģentūrā patlaban ir reģistrēti vairāk nekā 18 tūkstoši brīvu darba vietu. Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone šo vakanču skaitu raksturo kā lielu. Simsone atklāja, ka visaugstākais brīvo darba vietu īpatsvars ir vidējas un zemas kvalifikācijas amatos, kas esot likumsakarīgi, jo skaidrojams ar lielo darbinieku mainību. Mazāk kvalificēts darbaspēks patlaban visvairāk esot nepieciešams tādās nozarēs kā būvniecība, apstrādes rūpniecība un transports, loģistika, savukārt augsti kvalificēts darbaspēks visaktīvāk tiek meklēts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, finanšu sektorā un administratīvajā vadībā.
Un vēl
27to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17to Deju svētku norises nodrošināšanai Latvijas Nacionālais kultūras centrs līdz 17.februārim aicina pieteikties brīvprātīgos. Svētku laikā plānots nodarbināt apmēram tūkstoš brīvprātīgo. Dziesmu un deju svētkos brīvprātīgie sāks darboties jau pirmssvētku periodā, bet visaktīvāk tiks iesaistīti organizatoriskajos procesos svētku laikā - no 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Pieteikties svētku brīvprātīgā darbam var, aizpildot elektronisku anketu mājaslapā dziesmusvetki.lv. Pieteikties aicinātas personas vecumā no 16 gadiem ar labām latviešu valodas zināšanām. Potenciālajam brīvprātīgajam jābūt gatavam veltīt 20 līdz 40 stundas brīvprātīgā darba veikšanai, kas pakārtotas svētku rīkotāju izveidotajam grafikam.