Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 24.janvārī
- 24 janvaris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvija ir nolēmusi pazemināt diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā; Zināms, cik SIA “Jēkabpils siltums” klientiem izmaksājis viens apkures kvadrātmetrs decembrī; un Jēkabpilī joprojām ierobežota satiksme vairāku ielu posmos.
Latvija ir nolēmusi pazemināt diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā un no 24.februāra atsauc savu vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu. Pirms tam Krievija bija pieņēmusi lēmumu izraidīt Igaunijas vēstnieku un pazemināt savstarpējās diplomātiskās pārstāvniecības līmeni līdz pagaidu pilnvarotā lietveža līmenim. Pēc Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paustā, ņemot vērā to, ka Krievijas agresija pret Ukrainu turpinās un solidarizējoties ar Igauniju, Latvija no 24.februāra pazeminās diplomātiskās pārstāvniecības līmenī Krievija līdz pilnvarotā lietveža līmenim, attiecīgi pieprasot Krievijai rīkoties līdzīgi. Tas nozīmē, ka Krievijas vēstniekam Mihailam Vaņinam nāksies pamest Latviju.
Pēc pusotra gada varētu rīkot pirmās mācības topošajā Sēlijas poligonā, kas būs lielākais Baltijā, norāda Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece. Jauns poligons un starptautiska bāze Sēlijā nepieciešama, ņemot vērā Ādažu bāzes un poligona noslogotību. Šo bāzi un poligonu izmanto Kanādas vadītā NATO Kaujas grupa. Februāra vidū Mūrniece tiksies ar Kanādas aizsardzības ministri, lai pārrunātu Ādažu bāzē izvietotās NATO Kaujas grupas attīstību līdz brigādes līmenim. Mūrniece pauda cerību, ka pēc pusotra gada varēs rīkot mācības jaunajā poligonā.
Jau ziņots, ka poligona teritorija iekļausies Aizkraukles novada Sunākstes, Seces, Daudzeses un Zalves pagastos, kā arī Jēkabpils novada Viesītes un Saukas pagastos. Konkrēta vieta militārās bāzes celtniecībai vēl tiek izvērtēta. Patlaban būvniecības procesa sākšana ir atkarīga no Militāro poligonu likumprojekta apstiprināšanas gaitas, kas pašreiz ir saskaņošanas stadijā. Atsevišķais likums radīs iespēju īstenot ātrāku būvniecību. Provizoriski būvniecība varētu tikt sākta 2024.gadā. Šis poligons būs lielākais Baltijā, tā platība paredzēta apmēram 25 tūkstoši hektāru. Patlaban lielākais ir Ādažu poligons, kurš aizņem 14 tūkstoši 500 hektāru.
Krievijas algotņu formējuma Vagner bijušais nodaļas komandieris Andrejs Medvedevs, kurš pirms desmit dienām aizbēga no Krievijas uz Norvēģiju un tur pieprasīja politisko patvērumu, aizturēts par imigrācijas likuma pārkāpšanu, pirmdien paziņojusi Norvēģijas policija. 26 gadus vecais Medvedevs robežu šķērsoja 13.janvārī. Medvedevs apgalvo, ka četrus mēnešus "Vagner" sastāvā cīnījies Ukrainā, bet novembrī dezertējis, jo "Vagner" pagarinājis līgumu ar viņu pret viņa gribu un šobrīd esot gatavs cilvēkiem, kas izmeklē kara noziegumus, sniegt liecības par savu pieredzi "Vagner". Kopš ierašanās Norvēģijā Medvedevu nopratinājušas Norvēģijas varasiestādes.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils siltums” publiskojis informāciju par apkures izmaksām decembrī. Vienas megavatstundas siltumenerģijas cena decembrī bija bez PVN 111,09 eiro. Tikmēr vidēji viens apkures kvadrātmetrs decembrī izmaksājis 3,03 eiro bez PVN, kas ir par 0,96 eiro vairāk nekā bija vidēji novembrī, kad viens apkures kvadrātmetrs maksāja 2.07 eiro bez PVN. Visdārgāk apkure decembrī izmaksājusi vienu un to pašu daudzdzīvokļu ēku iemītniekiem tāpat kā novembrī un oktobrī, vienīgi izmaksas ir krietni vien augušas. Visdārgāko izmaksu par apkuri māju topā joprojām ir ēka Rīgas ielā 175, kur iemītniekiem par apkuri decembrī jāmaksā – 5,88 eiro par kvadrātmetru bez PVN. Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri bijuši jāmaksā mājai Dārza ielā 7 – 1,65 eiro bez PVN par apkures kvadrātmetru. Plašāk par apkures izmaksām katrā daudzdzīvokļu mājā, kur to nodrošina SIA “Jēkabpils siltums”, lasiet portālā radio1.lv.
Plūdi Jēkabpils apkārtnē izpostījuši vairākus ziemāju laukus. Biedrībā "Zemnieku saeima" lēš, ka plūdi postījumus radījuši līdz 400 hektāru platībā. Izskaloto lauku saimnieki rēķinās ar to, ka šogad ražas iekūlumi būs mazāki un būs jāveic lieli ieguldījumi tieši tīrumu atjaunošanā. Zaudējumi nodarīti Krustpils, Salas un Ābeļu pagasta zemniekiem. Tikmēr Lauku atbalsta dienests un "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" vēl veic plūdu zaudējumu aplēses gan ziemāju tīrumos, gan arī meliorācijas sistēmā, lai vēlāk lemtu par turpmāko atbalstu lauksaimniekiem.
Un vēl
Saistībā ar plūdiem Jēkabpilī joprojām atsevišķās ielās un autoceļos ir ierobežota satiksme. Vairākos Pļaviņu ielas posmos satiksme ir slēgta vai ierobežota. Slēgts Tvaika ielas posms un autoceļa Pīlādzis - Apsītes posms. Neretas ielas posmā pie Bebru ielas sašaurināta brauktuve un ierobežots transportlīdzekļu pārvietošanās maksimālais ātrums. Satiksmei slēgts arī autoceļa Skudras - Leicāni posms. Slēgtas arī brauktuves uz "Brēķiem", "Atplūdiem" un "Vīnakalnemi". Autovadītājus aicina ievērot uzstādītās pagaidu ceļa zīmes, norobežojošās lentas un būvsētas!
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Resursu trūkuma dēļ apdraudēti pašvaldību referendumi; Par 2023.gada kokaugu izvēlēta reti sastopamā smaržlapu roze; un Janvāra vidus Latvijā bijis četrus grādus siltāks nekā ierasts.
Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisija šodien diskutēs par civilās aizsardzības sistēmas darbību, par piemēru ņemot Jēkabpils plūdu krīzi. Uz sēdi uzaicināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Iekšlietu ministrijas, veselības resora un Jēkabpils pašvaldības pārstāvji.
Jau ziņots, ka Jēkabpilī nesen izvērtās plaši plūdi, kuru rezultātā applūda vairākas ielas un virkne nekustamo īpašumu. Patlaban Jēkabpilī turpinās plūdu ūdens atsūknēšana vietās, kas ir tālāk no pilsētas centra.
Centrālā vēlēšanu komisija pašlaik nevar uzņemties ilgtermiņa saistības pašvaldību vietējo referendumu sistēmas izveidei, jo informācijas tehnoloģiju resursu trūkuma dēļ nespēs nodrošināt kvalitatīvu projekta īstenošanu. Šī sistēma ir nepieciešama, lai referendumus varētu rīkot arī pašvaldībās par dažādiem vietējiem jautājumiem. Vēlēšanu komisija norāda, ka tā ir gatava uzņemties projekta realizāciju tikai tādā gadījumā, ja tiek piešķirts finansējums iestādes kapacitātes stiprināšanai, tādējādi nodrošinot vajadzīgos speciālistus iestādes pilnvērtīgai funkcionēšanai. Nodaļas izveidei un konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai esošajiem speciālistiem šogad būtu vajadzīgi vairāk nekā 200 tūkstoši eiro. Plānotās projekta izmaksas ir gandrīz četri miljoni eiro.
Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis mazāks vispārējās valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina vakar publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati. Latvijā trešajā ceturksnī gada izteiksmē valdības parāds saruka par 2,4 procentpunktiem. Lietuvā vispārējais valdības parāds sarucis par 7,3 procentpunktiem, bet Igaunijā - par 3,3 procentpunktiem
Eiropas Savienības valstīm ir jādara viss iespējamais, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt karā pret Krieviju, sacīja Vācijas un Francijas ārlietu ministri, ierodoties uz ES ārlietu ministru sanāksmi Briselē. ES ārlietu ministri vienojās dot zaļo gaismu vēl 500 miljonu eiro piešķiršanu militārajai palīdzībai Ukrainai. Vakar pie ES Padomes, kur pulcējās ārlietu ministri, notika arī Ukrainas atbalstītāju pikets. Tur skaļi izskanēja aicinājumi Eiropai rīkoties izšķirīgāk un ātrāk – gan attiecībā uz ieroču sūtīšanu, gan attiecībā uz sankcijām pret Krieviju, tai skaitā prasot nu jau nākamajā – 10. sankciju kārtā iekļaut arī aizliegumu importēt dimantus no Krievijas.
Vācijas arodbiedrība "Verdi" paziņoja, ka Berlīnes-Brandenburgas lidostā trešdien visu dienu norisināsies darbinieku streiks, tādējādi tiks atcelti visi lidojumi. "Verdi" norāda, ka streiks ietekmēs lidostas un lidostas operatora darbību, kā arī aviācijas drošību. Trešdien Berlīnes lidostā bija paredzēts apkalpot aptuveni 300 reisus ar apmēram 35 tūkstoši pasažieru. Arodbiedrība pieprasa lidostas darbinieku algas mēnesī palielināt par 500 eiro. "Verdi" vēstī, ka pašreizējās sarunas ar lidostas vadību aptver 6 tūkstoši darbinieku.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans brīdinājis Zviedriju, ka pēc Korāna sadedzināšanas pie Turcijas vēstniecības Stokholmā tai nevajadzētu gaidīt viņa atbalstu tās uzņemšanai NATO, jo Zviedrija atļāva sestdien notikušo protesta akciju, neskatoties uz Turcijas iebildumiem. Labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans sestdien pie Turcijas vēstniecības Zviedrijas galvaspilsētā sadedzināja Korānu. Zviedrijas līderi nosodījuši šo protesta akciju, taču aizstāv zviedru priekšstatu par vārda brīvību. Paludana sarīkotā protesta akcija vēl vairāk sarežģījusi Zviedrijas centienu iestāties NATO.
Turpinām ziņas
Latvijas Dendrologu biedrība par šī gada kokaugu izvēlējusies smaržlapu rozi. Rožu ģintī, ko tautā sauc par mežrozītēm, Latvijā savvaļā sastopamas ap 15 sugas ar dažādu izcelsmi - gan izteikti ekoloģiski agresīvas un pat invazīvas svešzemju sugas, gan arī retas un aizsargājamas savvaļas sugas. Smaržlapu roze ir viena no sugām ar dabisku izcelsmi, kas ir reti sastopama un saudzējama Latvijā. Vēl nesen suga bija diezgan plaši sastopama Zemgalē, kā arī atsevišķos reģionos citviet Latvijā - Daugavas ielejas posmā starp Jēkabpili un Koknesi, pie Priekuļiem un citviet, tomēr atradņu apsekošana pēdējos gados rāda, ka intensīvās lauksaimniecības reģionos suga ir lielā mērā izzudusi, un sastopama atsevišķu eksemplāru veidā ceļmalās un grāvmalās. Suga iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Pagājušajā gadā Latvijā gandrīz uz pusi samazinājies saražotā spirta apjoms. Vairs nebija lielos apjomos nepieciešami Covid-19 laikā tik ļoti ierastie spirta dezinfekcijas līdzekļi, un vietējie alkohola ražotāji tomēr vairāk izmanto ārzemju spirtu kā galveno dzērienu izejvielu. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka Latvijā saražotā spirta apmērs 2022. gada 11 mēnešos samazinājies par 47,3% salīdzinājumā ar 2021. gada identisku periodu. Kopumā Latvijā spirts pērn saražots vairāk nekā 3,7 miljonu litru absolūtā alkohola apjomā, kas ir teju uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt Latvijā ievestā etilspirta apmērs pērn 11 mēnešos bija virs 18 miljoni litru absolūtā alkohola, kas ir par teju 72% vairāk nekā attiecīgā laika posmā iepriekšējā gadā. Tikmēr Latvijas iedzīvotāji pēdējā laikā alkoholu iegādājas arvien kūtrāk. Alkohola patēriņš Latvijā audzis, atdzīvojoties pierobežu alkotūrisma industrijai. Pēc alkohola Latvijā arvien biežāk ierodas Lietuvas un Igaunija tūristi.
Un vēl
Janvāra otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,9 grādi jeb 4,1 grāds virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Zemākā gaisa temperatūra bija -8,1 grāds 20.janvārī Saldū, bet visaugstāk – līdz +7,4 grādiem – termometra stabiņš pakāpās 13.janvārī Rucavā. Tika pārspēti seši siltuma rekordi. Nokrišņi bija teju katru dienu, to vidējais daudzums sasniedza 35,4 milimetrus jeb 238% no dekādes normas. Visvairāk nokrišņu – 56,9 milimetri – bija Madonā, vismazāk to bija Jelgavas novērojumu stacijā, kur reģistrēti 20,3 milimetri lietus un sniega.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Lai atbalstītu Ukrainu, labdarības koncertā piedalīsies vairāk nekā 100 Latvijas mūziķi; Aizkraukles novadā palielinātas domes vadības un darbinieku algas; un Klimata pārmaiņu ietekmē arvien vairāk kviešu var skart sēnīšu infekcija
24. februārī atjaunotā Rīgas cirka arēnā notiks labdarības koncerts "Veltījums Ukrainai", iezīmējot tieši vienu gadu Ukrainas cīņai ar agresorvalsti Krieviju par savas valsts neatkarību un brīvību. Koncertā piedalīsies vairāk nekā 100 Latvijas mūziķi un mākslinieki. Koncerts klātienē norisināsies atjaunotajā Rīgas cirka arēnā, bet tiešraidē to translēs Latvijas Televīzija. Visi koncertā gūtie ziedojumi tiks novirzīti Ukrainas atbalstam.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas ciešā sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru šodien, iepriekš sāktā kriminālprocesā veic procesuālās darbības kādā mācību iestādē Daugavpilī aizdomās par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzekļiem 600 tūkstoši eiro apmērā. Eiropas prokuratūras mājaslapā lasāms, ka minētā izglītības iestāde ir Daugavpils Universitāte. Kriminālprocesā vairākas personas, tajā skaitā augsta līmeņa mācību iestādes amatpersona, tiek turētas aizdomās par krāpšanu saistībā ar mācību iestādei piešķirto Eiropas Savienības Sociālā fonda finansējumu, mākslīgi palielinot publiskā iepirkuma specifikācijas izmaksas. Izmeklēšana arī norāda uz iespējamu šo līdzekļu daļēju novirzīšanu uz uzņēmumiem citās valstīs. Par šādu noziegumu draud līdz pat 10 gadiem ilgs ieslodzījums.
Valsts drošības dienests ir sācis pārbaudi par Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas publiskajiem izteikumiem Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējuma laikā. Pārbaude sākta saistībā ar koplietošanas platformā "TikTok" 2023. gada 22. janvārī publicētu videouzrunu. Grevcova Latvijas Okupācijas muzejā izvietotos eksponātus un gida stāstīto nosauca par propagandu.
Ukrainā, pēc korupcijas skandāliem, kļuvis zināms, ka amatu nāksies zaudēt vairākām ietekmīgām amatpersonām: savu krēslu zaudēs Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks, aizsardzības ministra vietnieks un ģenerālprokurora vietnieks. Tāpat zināms, ka Ukrainas valdība nomainīs piecu apgabalu vadītājus. Arī Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Kirilo Timošenko iesniedzis atlūgumu. Amatus pametīs arī Sumu, Dņipropetrovskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu kara administrāciju vadītāji. No amata atkāpies arī Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks Vjačeslavs Šapovalovs, kurš bija atbildīgs par Ukrainas bruņoto spēku apgādi. Savukārt ģenerālprokurora vietnieks Oleksijs Simoņenko atbrīvots no amata, jo pagājušā gada nogalē braucis atvaļinājumā uz Spāniju. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome pieņēmusi lēmumu aizliegt amatpersonām izbraukt no valsts. Vienīgie izņēmumi ir oficiāli dienesta komandējumi.
Turpinām ziņas
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja alga šogad tiek palielināta līdz 3 tūkstoši 185 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet vietnieku alga - līdz 2 tūkstoši 957 eiro pirms nodokļu nomaksas. Novada pašvaldības priekšsēdētāja atalgojums pieaugs par 9% - pērn viņa atalgojums bija 2 tūkstoši 922 eiro, bet priekšsēdētāja vietnieku atalgojums pieaugs par 11%, jo 2022.gadā viņi saņēma 2 tūkstoši 670 eiro. Pašvaldības deputātu atalgojums tiek aprēķināts par stundām, un mainoties bāzes algai valstī, arī pieaugs. No janvāra stundas tarifa likme deputātiem ir 9,06 eiro stundā salīdzinājumā ar 7,55 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas pērn, komitejas priekšsēdētājam - 13,62 eiro stundā salīdzinājumā ar 11,33 eiro pērn, bet komitejas priekšsēdētāja vietniekam - 11,31 eiro stundā salīdzinājumā ar 9,44 eiro pērn. Viens no iemesliem, kāpēc nolemts palielināt algas, ir tas, ka valstī kopš 1.janvāra palielināta minimālā mēneša alga.
Vakar no rīta Jēkabpils novada Aknīstē divstāvu dzīvojamās mājas otrā stāva dzīvoklī dega plastmasas caurule un sodrēji dūmvadā kopumā 1,5 m2 platībā. Ugunsdzēsējiem izdevās ugunsgrēku lokalizēt un likvidēt, pirms liesmas izplatās pa dzīvojamo māju. Tāpat arī vakar, līdz vēlam vakaram, ugunsdzēsēji glābēji veica ūdens atsūknēšanu Jēkabpils novada Ābeļos, kur plašā teritorijā ūdenī atrodas vairākas dzīvojamās mājas un saimniecības. Pagājušajā diennaktī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona pārvalde saņēma astoņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, piecus uz glābšanas darbiem un vēl viens izsaukums bija maldinājums.
Ikviens Latvijas skolēns ir aicināts iejusties pētnieka lomā un kopā ar skolotāju sagatavot konkursa pieteikumu, lai iegūtu iespēju piedalīties pētījumā par Latvijas ezeriem. Dalība pētījumā sniegs izpratni gan par ezera dzīves ciklu, gan par saldūdeni kā vērtīgu resursu, kā arī tā būs lieliska iespēja bērniem un jauniešiem iesaistīties sabiedriskās zinātnes aktivitātēs, izpētot kādu savā apkārtnē esošu ezeru, dīķi vai citu stāvošu ūdenstilpi. Lai piedalītos pētījumā, ir jāsagatavo pieteikums konkursam, iesūtot to līdz 9. februārim. Konkursa rezultātā tiks atlasītas 10–20 skolas no dažādām Latvijas pašvaldībām, kas piedalīsies sabiedriskās zinātnes aktivitātēs un pētījumā par Latvijas ezeriem. Konkursa nolikums pieejams Baltijas Vides foruma mājaslapā.
Un vēl
Kaitīgo sēņu toksīni Eiropas kviešos sastopami arvien vairāk un nu jau apdraud teju pusi te audzēto kultūraugu, tā secinājuši Batas universitātes pētnieki. Kvieši ir šobrīd pasaulē plaši audzēta graudaugu kultūra, un pētījumā norādīts, ka Eiropas kviešiem sēnīšu infekcija var nodarīt pamatīgus postījumus, ietekmējot gan ražas apjomu, gan samazinot graudu vērtību. Latvijā mikotoksīnu koncentrācija graudos tiek rūpīgi kontrolēta pārtikas un lopbarības ražojošos uzņēmumos, kā arī zinātniskajos institūtos. Mūsu valstī vidējais mikotoksīnu izplatības līmenis iepriekšējos gados sasniedza 5–15%. Tikmēr pēdējo 30 gadu laikā tieši bīstamās Fusarium sēņu savairošanās gadījumi ne pārtikas, ne lopbarības produktos Latvijā nav konstatēti. Pirmkārt, tāpēc ka katra ievestā graudu partija tiek kontrolēta, pārbaudot toksīnu līmeni un, otrkārt, pārsniegšanas gadījumā kravas netiek pieņemtas. Taču, mainoties klimatam, tas, kas tagad liekas ļoti tālu, pēc gadiem var skart arī Latviju.