Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 25.janvārī
- 25 janvaris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Arī apgabaltiesa Zolitūdes traģēdijas lietā notiesā tikai Sergetu; Absolūts vairākums pieķerto dzērājšoferu ir vīrieši; un Aicina apmeklēt Donoru dienas Jēkabpils poliklīnikā
Arī Rīgas apgabaltiesa, apelācijas kārtībā izskatot tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, vakar par vainīgu tajā atzina tikai būvinženieri Ivaru Sergetu, bet pārējos apsūdzētos attaisnoja. Pirmās instances tiesa Sergetam bija piespriedusi sešu gadu cietumsodu, bet apelācijas instances tiesa otrdien viņam piesprieda par sešiem mēnešiem ilgāku brīvības atņemšanu. Tāpat tika nolemts no viņa piedzīt vairāku tūkstošu eiro morālā kaitējuma kompensāciju, kā arī noteikt aizliegumu piecus gadus strādāt savā profesijā. Savukārt visus pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.
Elektrības sadales un pārvades tarifu pieaugums Latvijā varētu būt par aptuveni uz pusi mazāks, salīdzinot ar rudenī plānoto tarifu kāpumu. Kraso tarifu pieaugumu iecerēts mazināt un iegrožot ar divām metodēm. Pirmkārt, ar negūto ieņēmumu norakstīšanu jeb neiekļaušanu tarifos. Savukārt otrs saistīts ar subsīdiju AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Sadales tīklam". Tam būs nepieciešami 18 miljoni eiro. Pēc klimata un enerģētikas ministra Raimonds Čudara teiktā, atbalsta pasākumu izstrāde ir pašā "ceļa sākumā", jo vēl tiks izstrādāti attiecīgi likumu grozījumi iecerēto izmaiņu iedzīvināšanai.
Pirmajos gados jauniešiem, kuri negribēs pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, valsts aizsardzības civilo dienestu varētu nodrošināt tikai Aizsardzības ministrijas padotības iestādēs. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien pirms otrā lasījuma skatīja uzlaboto valsts aizsardzības dienesta likumprojektu. Uzlabotā redakcija paredz, ka dienestam būs pakļauti pilsoņi - vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību - viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
Krievijas karaspēka mēģinājums izvērst pēdējo trīs dienu laikā uzbrukumu Zaporižjas apgabalā, pēc visa spriežot, izgāzies, teikts ASV Kara studiju institūta kārtējā ziņojumā par situāciju Ukrainas frontēs. Kara institūts norāda, ka Krievijas spēki nav panākuši nekādus apstiprinātus teritoriālus ieguvumus, neraugoties uz viena okupācijas varasiestāžu pārstāvja nepārtrauktajiem paziņojumiem, ar to domājot Zaporižjas apgabala okupētās daļas administrācijas vadītāja vietnieku Vladimiru Rogovu, ka gūti panākumi. Ar dronu filmētais video Krievijas paziņojumus neapstiprina.
Turpinām ziņas
Gandrīz visi jeb 94% no pieķertajiem dzērājšoferiem ir vīrieši, otrdien Valsts policijas organizētajā diskusijā par transportlīdzekļu vadīšanu reibuma stāvoklī sacīja Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics. Pērn Latvijā reģistrēti ap 3 tūkstoši dzērājšoferu. 94% no pieķertajiem dzērājšoferiem bija vīrieši. Ap 30% no tiem ir vīrieši no 30 līdz 39 gadu vecumam un 69% aizturēšanas laikā vadīja vieglo automašīnu. Rinkevics uzsver, ka neapturot cilvēku laicīgi, viņa pārdrošība un vēlme sēsties pie stūres reibumā atkārtoti palielinās.
Kopš bargāku izmaiņu stāšanā spēkā policija vidēji diennaktī pieķer 10–12 dzērājšoferus, no kuriem puse ir stiprā reibumā, proti, virs 1,5 promilēm. Tātad ik dienu 5–6 transportlīdzekļi tiek konfiscēti vai arī tiek piemērota prasība kompensēt transportlīdzekļa pilnu vai daļēju vērtību gadījumos, kad dzērājšoferis nav konkrētās automašīnas īpašnieks. Policijas pārstāvis atklāja, ka lielākā daļa stipri iereibušu dzērājšoferu nebrauc ar savu transportlīdzekli. Attiecīgi transportlīdzekļa konfiscēšana piemērojama mazliet mazāk nekā pusē gadījumu.
Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā Latvijā notiks pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Plānots, ka jaunie minimālo ienākumu sliekšņi būs lielāki nekā iepriekš un stāsies spēkā no šī gada 1. jūlija. Sākot ar 2024. gadu, tos plānots pārskatīt katra gada janvārī. Labklājības ministre Evika Siliņa norāda, ka minimālo ienākumu līmeņa reforma ir viena no galvenajām šī gada budžeta prioritātēm, lai atbalstītu trūcīgākos iedzīvotājus. Tas būs tiešs ieguvums iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, jo celsies gan mazākās pensijas, gan mājokļa pabalsts, gan garantētais minimālais ienākums. Minimālie ienākumu sliekšņi turpmāk arī mainīsies katru gadu, atbilstoši ienākumu mediānai.
Un vēl
Aicina apmeklēt tuvākās Donoru dienas Jēkabpilī – 30.janvārī, kā arī 13. un 27. februārī. Donoru dienas norisinās no pulksten deviņiem rītā līdz vieniem dienā Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā jeb poliklīnikas ēkas 1.stāvā. Lai atjaunotu un uzturētu asins krājumus un spētu nodrošināt asins pieejamību ikvienam, Jēkabpils pilsētas un novada iedzīvotājus aicina būt aktīviem, piedalīties pašiem un uzrunāt ģimenes locekļus, draugus, kolēģus un darba kolektīvus kopā doties uz Donoru dienām, lai sniegtu tik nepieciešamo atbalstu līdzcilvēkiem. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu un veselības pārbaude. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt arī derīgam personu apliecinošam dokumentam.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Izglītības un zinātnes ministrija pieprasījusi Daugavpils Universitātei sniegt paskaidrojumus; Jēkabpils plūdu krīzē civilās aizsardzības sistēma darbojusies veiksmīgi; un Kādi uzvārdi Latvijā ir visizplatītākie?
Izglītības un zinātnes ministrija pieprasījusi Daugavpils Universitātei sniegt paskaidrojumus saistībā ar sākto kriminālprocesu par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu iespējamo izkrāpšanu. Ministrija uzsver, ka krāpšanās ar ES līdzekļiem nav pieļaujama nevienā Latvijas izglītības iestāde vai zinātniskajā institūcijā. Daugavpils Universitātē šāds gadījums nozīmē nepietiekamu uzraudzība no augstskolas padomes puses, jo tās uzdevums saskaņā ar Augstskolu likumu ir uzraudzīt iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību, pārskatīt to atbilstību un darbības efektivitāti. Tikmēr Daugavpils ziņu portālā "Gorod.lv" publicētā informācija liecina, ka ir aizturēts universitātes padomes loceklis un rektora vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš
No šīs nedēļās Latvijas nacionālā arhīva vietne “Raduraksti” visiem interesentiem, vēsturniekiem un dzimtu pētniekiem piedāvā jauniegūtas draudžu dzimušo, laulāto un mirušo reģistru dokumentu kopijas, kuru lielākā daļa attiecas uz 18. gadsimta otro pusi un ir vērtīgs informācijas un izpētes avots dzimtas pētniecības entuziastiem. Vietne Raduraksti ir papildināta ar Baltkrievijas Nacionālā vēstures arhīva Mogiļevas Romas katoļu garīgā konsistorija dokumentu digitālām kopijām. Jaunpievienotais materiāls satur savulaik Vitebskas guberņas Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķī darbojušos Romas katoļu draudžu dzimušo, laulāto un mirušo reģistru norakstus, kas tikuši iesūtīti Mogiļevas konsistorijai. Dokumenti kopumā attiecas uz 1677.-1801. gadu.
Krievijas iebrukums Ukrainā apgrūtinājis izglītības ieguvi vairāk nekā pieciem miljoniem bērnu. ANO Bērnu fonds jeb UNICEF norāda, ka karš, kas ilgst jau 11 mēnešus, saasinājis Ukrainas izglītības sektora problēmas, kuras izraisīja koronavīrusa pandēmija, piebilstot, ka situācija ir vēl sliktāka Ukrainas austrumos, kur karadarbība notiek jau astoņus gadus. Karā sagrautas vai bojātas tūkstošiem skolu un citu izglītības iestāžu, un daudzi vecāki baidās sūtīt savus bērnus uz skolu drošības apsvērumu dēļ. Vairāk nekā 1,9 miljoni bērnu iegūst izglītību attālināti un 1,3 miljoni, kombinējot mācības klātienē un attālināti. Taču Krievijas uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai izraisījuši plašus elektroapgādes traucējumus, kas apgrūtina attālinātu mācīšanos. UNICEF rīcībā esošie dati liecina, ka divi no trim Ukrainas bēgļu bērniem, kas dzīvo ārzemēs, pašlaik neapmeklē konkrētās valsts skolu.
Jaunās Covid-19 tabletes “Paxlovid” beidzot sasniegušas Igaunijas aptiekas, kur turpmāk riska grupas pacienti tās varēs iegādāties ar ģimenes ārsta izrakstītu zāļu recepti. Igaunija pirmās 4 tūkstoši iegādātās “Paxlovid” zāļu devas saņēma decembrī. Janvāra sākumā medikamentus sāka lietot slimnīcās, un visbeidzot ar nelielu aizkavēšanos tabletes nonākušas arī aptiekās.
Jau ziņots, ka arī Latvija pērnā gada decembrī saņēma pirmās 500 Paxlovid devas, kuras nodotas pacientu ārstēšanai Rīgas Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā. Veselības ministrija norāda, ka nav iecerēts medikamentus pārdot arī aptiekās, taču slimnīcu krājumi, ja radīsies nepieciešamība, var tikt papildināti ar vēl 500 zāļu devām.
Plašie protesti Peru radījuši triecienu arī tūrisma industrijai, Protestētāji sabojājuši dzelzceļa sliežu ceļu, kas ved uz slaveno tūristu apskates objektu Maču Pikču. Senā inku pilsēta Maču Pikču, kas ir pasaulslavenā tūristu apskates vieta, Peru notiekošo protestu dēļ tūristiem ir slēgta uz nenoteiktu laiku. Tūristiem, kuriem jau ir biļetes Maču Pikču apmeklējumam, ir solīta pilna naudas atmaksa. Šī nav pirmā tūristu evakuācija no šīs vietas šogad. Protestu dēļ janvāra sākumā no Maču Pikču tika evakuēts vairāk nekā 2000 ceļotāju.
Turpinām ziņas
Jēkabpils plūdu krīzē civilās aizsardzības sistēma darbojusies veiksmīgi, tomēr atsevišķos normatīvajos aktos nepieciešamas izmaiņas, pie šāda secinājuma nonākusi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē. Tajā tika uzklausīti Jēkabpils plūdu krīzē iesaistīto struktūru vadītāji ar mērķi izvērtēt normatīvo aktu atbilstību reālām krīzes situācijām. Jēkabpils pašvaldības vadītājs Raivis Ragainis skaidroja, lai glābtu brūkošo aizsargdambi, bijis nepieciešams pieņemt lēmumus, kas tieši ietekmēja privātīpašnieku dzīvojamās mājas un uzņēmumus - pilsētā uzslieto pagaidu dambju dēļ ēkas applūdušas ievērojami augstākā līmenī, nekā tas būtu bez šiem dambjiem. Lēmums par pagaidu dambjiem pieņemts saskaņā ar speciālistu - hidrologu ieteikumiem. Dambji bijuši nepieciešami, lai izvairītos no daudz lielākiem zaudējumiem - aizsargdambja sagrūšanas un visas pilsētas applūšanas, kā arī iespējamas kanalizācijas sistēmas pārslodzes. Tomēr pašvaldībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav tiesību cietušo īpašumu īpašniekiem segt zaudējumus, un trūkst regulējuma, kas reglamentētu rīcību un finanšu līdzekļu avotus šādiem gadījumiem.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti aicina parlamentu lemt par karteļa izbeigšanu reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos, uzdodot valdībai organizēt jaunu iepirkumu šajā jomā. ZZS uzskata, ka Latvijai visās tautsaimniecībās nozarēs ir jānodrošina laba pārvaldība un tiesiskums, tai skaitā, godīgas konkurences apstākļi. Karteļa vienošanās, kas ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, nodara ievērojamus zaudējumus patērētājiem un citiem tirgus dalībniekiem.
Kā ziņots, Konkurences padome par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemērojusi naudas sodu kopumā 1,97 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem - AS "Liepājas autobusu parks", kas nodrošina pārvadājumus arī Aizkraukles un Ogres novados, kā arī AS "Nordeka" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss".
Un vēl
Centrālās statistikas pārvalde ziņo, ka 2021.gadā visizplatītākie uzvārdi starp Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem bija Ivanovs/-a - 11 tūkstoši personu un Bērziņš/-a - 10 tūkstoši personu. Ap astoņiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju uzvārds ir Kalniņš/-a un Ozoliņš/-a. Izplatītāko uzvārdu vidū visvairāk ir floras, piemēram, Bērziņi, Liepiņi, Ozoliņi un citi, kā arī faunas, piemēram, Baloži, Vanagi, Lāči un citi. Unikāli uzvārdi, tikai vienai personai, neapvienojot dzimtes, ir 80 tūkstošiem Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju. Lai arī iedzīvotāju iekšējās migrācijas rezultātā uzvārdi retāk ir piesaistīti konkrētai dzimtas izcelsmes vietai, tomēr Latgalē un Kurzemē ir atsevišķas teritorijas ar izteiktu viena uzvārda koncentrāciju. Latgales pusē koncentrējušies 60% Latvijā dzīvojošo Petkunu, 61% Adijānu un 55% Šņepstu. Savukārt Kurzemes pusē koncentrējušies 69% Niedolu, 54% Jaunzemju un 59% Siksnu.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Arī slimnīcu vadītāji prasa lielāku budžeta finansējumu ; SIA "Jēkabpils siltums” uzsāks divu projektu īstenošanu energoefektivitātes veicināšanai; un Kādas ir pirmās prognozes par gaidāmo laiku februārī?
Līdz ar finansējuma samazinājumu slimnīcām un inflāciju, slimnīcu vadītāji aicina ārstniecības iestādēm piešķirt lielākus līdzekļus valsts budžetā vai pārskatīt finansējuma kārtību, paredzot slimnīcām iespēju šo naudu ieturēt no pacientiem. Slimnīcas sola, ka pretējā gadījumā apkalpoto pacientu skaits un pakalpojumu pieejamība samazināsies un pieaugs maksas medicīnas apjoms. Slimnīcas apgalvo, ka tām 2023.gadā piešķirts krietni mazāks finansējums nekā nepieciešams, turklāt neesot ņemta vērā inflācija, kas veselības aprūpē pret iepriekšējo gadu esot aptuveni 19%. Slimnīcu pārstāvji brīdina - kāpjot izmaksām, pakalpojums vai nu kļūst nepieejams, vai kādam izmaksu pieaugums ir jākompensē. Ja valsts nespēj rast budžetā līdzekļus, tad slimnīcas aicina Veselības ministrijas vadību operatīvi risināt pacientu līdzmaksājumu jautājumu, vai arī izslēgt no valsts apmaksāto pakalpojumu groza atsevišķus pakalpojumus. Ja tas netiks darīts, tad prognozes būs pacientiem nelabvēlīgas un veselības aprūpē pieaugs maksas medicīnas apjoms un rindas.
Šo sestdien un svētdien, 28. un 29.janvārī, valsts pārvaldes pakalpojumu portāls Latvija.lv un e-pakalpojumi lietotājiem nebūs pieejams. Valsts reģionālās attīstības aģentūra portālā veiks ar uzturēšanu saistītus plānveida tehniskos darbus. Valsts portāla darbība tiks atjaunota pirmdien, 30.janvārī.
Klimata un enerģētikas ministrija varētu atrasties Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ēkā Maskavas ielā, Rīgā, taču tas līdz galam vēl nav izlemts. Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars uzsver, ka mērķis ir veidot kopēju atrašanās vietu visiem kolēģiem - gan atbildīgajiem par enerģētikas jomu, gan par klimata jomu. Kā skaidro Čudars, ņemot vērā zināmu pārejas posmu un to, ka tiek veidota jauna politikas ministrija, galapunkts šai reorganizācijai ir jaunā budžeta apstiprināšana.
Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā nav mazinājusies NATO dalībvalstu un partnervalstu vēlme un spēja atbalstīt Ukrainu. NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže intervijā TV3 uzsvēra, ka atbalsts tiekot pausts arī no sabiedrības puses, ko apliecinot regulāri veiktu sabiedriskās domas pētījumu rezultāti. Pēc Bražes teiktā, sabiedrībai ir apziņa, ka mūsu drošība ir saistīta ar Ukrainas drošību. Viņa atzina, ka NATO bažas par Krievijas iebrukumu Ukrainā ir ļoti būtiskas, bet vienlaikus ir pilnīgi skaidrs, ka pašām alianses dalībvalstīm šajā situācijā tiešu draudu nav. NATO ģenerālsekretāra vietniece norāda, ka patlaban nav redzamas nekādas zīmes, ka Krievija grasītos izbeigt karu Ukrainā, un jauni uzbrukumi un saasinājumi ir iespējami. Pēc viņas paustā, karam Ukrainā ir jābeidzas ar to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins saprot, ka tāda viņa īstenotā politika - karš un agresija - netiek pieļauti.
Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notiek pasaulē lielākā lauksaimniecības produktu izstāde. Amatpersonas uzsver, ka tajā var iepazīties ar labākajiem vietējiem un ārvalstu ražojumiem. Berlīnes "Zaļā nedēļa" notiek līdz 29. janvārim, un tajā piedalās apmēram tūkstoš 400 dalībnieku no 60 valstīm. Organizatori sagaida apmēram 300 tūkstošus viesu – gan nozares profesionāļus, gan vienkārši interesentus. Galvenās pieteiktās tēmas ir pārtikas pieejamība, ilgtspējīga lauksaimniecība, klimata aizsardzība un resursu saglabāšana, bet dalībnieki pirmkārt meklē pircējus saviem produktiem. Un piedāvājums ir plašs, sākot ar aļņa šķiņķi un beidzot ar austrumu saldumiem.
Turpinām ziņas
Latvijā ir jāmeklē risinājumi, kā valsts un pašvaldību pārvaldē iespējot ātru rīcību, šorīt intervijā Latvijas televīzijai izteicās premjers Krišjānis Kariņš. Kā skaidroja politiķis, valstī arvien esot vērojams, ka ārkārtas un nestandarta situācijās būtu nepieciešama ātra rīcība, taču tādu apturot ar birokrātiskām prasībām. Piemēram, šāda situācija esot bijusi vērojama Covid-19 pandēmijas sākumā, meklējot medicīnas masku piegādes, vai arī valsts austrumu robežas izbūvē, kas kavējas. Līdzīgi arī Jēkabpilī šogad būs nepieciešama ātra rīcība Daugavas dambja stiprināšanai, un ir svarīgi, lai to nenobremzē ar birokrātiskām prasībām, klāstīja premjers, piebilstot, ka Jēkabpilij pēc plūdiem nepieciešamās palīdzības apjoms vēl nav aplēsts. Premjers arī atzina, ka viņam pašam "līdz galam nav skaidrs", kas valstī, tajā skaitā likumos, būtu jāmaina, lai situāciju šajā ziņā uzlabotu.
Arī valsts prezidents Egils Levits šodien pēc tikšanās ar valdības vadītāju preses konferencē uzsvēra, ka nepieciešami risinājumi, kas ļautu valdībai un pašvaldībām ātri reaģēt uz neparedzētām situācijām. Viņa ieskatā, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas vajadzības gadījumā ļautu ātrāk īstenot iepirkuma procedūras un ātrāk varētu novērst, piemēram, plūdu sekas Jēkabpilī. Gan valdības vadītājs, gan prezidents uzskata, ka nedrīkst strādāt tikai kā likuma burta kalpi un kavēt valstij nozīmīgas lietas, šajā gadījumā aizsargdambja izbūvi.
“Jēkabpils siltums” janvāra sākumā parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības fonda projekta “Fosilā kurināmā aizstāšana un efektivitātes paaugstināšana Tvaika ielā, Jēkabpilī” īstenošanu. Projekta realizācijas mērķis ir veicināt energoefektivitāti, kā arī aizstāt fosilo resursu izmantošanas ar atjaunojamiem energoresursiem un uzlabot katlumājas darbības efektivitāti. Projektā paredzēts Jēkabpilī, Tvaika ielas centralizētās siltumapgādes sistēmā uzstādīt un pieslēgt ar koksnes šķeldu kurināmu katlu ar kopējo jaudu 8 megavati un dūmgāžu kondensatoru 2 megavati, veicot visas nepieciešamās saistītās darbības, un biomasas padeves sistēmu, kā arī elektrostatisko filtru, u.c. nepieciešamās palīgiekārtas. Projekta kopējie izdevumi: 8 miljoni 144 tūkstoši eiro.
SIA “Jēkabpils siltums” realizēs arī vēl otru projektu - “Fosilā kurināmā aizstāšana Ķieģeļu ielā, Jēkabpilī”. Arī par šī Eiropas fonda projekta realizāciju ir noslēgts līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Projektā paredzēts Jēkabpils pilsētā, Ķieģeļu ielā centralizētās siltumapgādes sistēmā uzstādīt un pieslēgt ar koksnes šķeldu kurināmu katlumāju ar kopējo jaudu 1,5 megavati. Projekta kopējie izdevumi: miljons 238 tūkstoši 40 eiro.
Un vēl
Nākamnedēļ palielināsies ciklonu aktivitāte, Latvijā vairāk līs un snigs, prognozē sinoptiķi. Šonedēļ līdz piektdienas rītam palaikam turpināsies nelieli nokrišņi, tai skaitā gaidāma atkala. Debesīm skaidrojoties, naktī uz sestdienu gaisa temperatūra vietām noslīdēs līdz -10..-12 grādiem, var veidoties migla un sarma. Tuvojoties ciklonam, svētdien ievērojami pastiprināsies dienvidrietumu vējš, sāks līt un snigt. Gaisa temperatūra nedēļas beigās un nākamās nedēļas sākumā pakāpsies līdz -1..+4 grādiem. Sagaidāms, ka nākamās nedēļas gaitā laiks kļūs vēsāks, sniega sega daudzviet kļūs biezāka vai arī veidosies no jauna. Februāris kopumā gaidāms siltāks par normu, liela sala varbūtība prognozēta krietni zemāka nekā atkušņa varbūtība