2024.gada 20. maijs

Salvis, Selva, Venta

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 31.janvārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 31.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Par gada vārdu atzīst okupekli; Jēkabpils plūdu seku mazināšanas izdevumiem piešķir 800 tūkstoši eiro; un Februārī prognozē meteoroloģiskā pavasara iestāšanos.

Par pagājušā gada vārdu pasludināts okupeklis, kas apzīmē pieminekli kā okupācijas laika palieku, vakar paziņoja aptaujas "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" rīkotāji. Starp gada nevārda kandidātiem pirmo vietu ieguva neatbilstoši lietotie "sankcionēt" vai "sankcionētās personas", jo sankcionēt nozīmē juridiski apstiprināt, piešķirot likuma spēku, un dot piekrišanu vai atļauju, tādēļ pareizi ir "sankcijām pakļautās personas". Par gada spārnoto teicienu aptaujas žūrija atzinusi Artūra Hansona tviterī pausto, ka "lai Krievijai būtu nākotne, to vajag izPutināt". Savukārt par gada savārstījumu tika atzīts boksera Maira Brieža aicinājums: "Laiks piecelties un iztaisnot savas saliektās galvas!" Aptaujas rīkotāji atzina, ka šoreiz ievērojams pieteikumu īpatsvars saistīts ar drošību un kara ietekmi uz cilvēku ikdienu.

Lūkojot pēc vēl viena pilnvaru termiņa, Valsts prezidents Egils Levits sācis priekšvēlēšanu kampaņu – tā Rīgas pils saimnieka pēdējā laikā publiskās aktivitātes komentē politikas vērotāji, vērtējot, ka pārvēlēšanai vajadzīgo balsu Levitam nav joprojām. Egilam Levitam viņa prezidentūras laikā nereti pārmesta pasivitāte un nodarbošanās ar pašam savu dienaskārtību, nesaistītu ar faktiskajām aktuālajām norisēm Latvijas iekšpolitikā. Pēdējā laikā gan tas mainījies. Rīgas pils saimnieks aicina pie sevis Saeimas frakcijas pilnā sastāvā, kas līdz šim nebija darīts, dodas uz Jēkabpili apsekot plūdu postījumus, iepazīstas ar armijas jaunajiem “Black Hawk” helikopteriem un plaši komentē politiskās norises. Visas šīs aktivitātes nav palikušas nepamanītas. Vienlaikus politologi atzīmē, ka pašreizējam prezidentam ir ļoti zemi reitingi un mainīt priekšstatu par sevi nebūs vienkārši. Tikmēr parlamenta deputātiem kandidatūras Valsts prezidenta amatam būs jāiesniedz maija pirmajā pusē.

Paredzēts palielināt vairāku Ceļu satiksmes drošības direkcijas maksas pakalpojumu cenas, tajā skaitā transportlīdzekļu tirdzniecības vietas reģistrācijas maksa varētu pieaugs no 14,04 eiro līdz 174,26 eiro. Vislielākais pieaugums – 12,4 reizes – plānots transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācijai. Tāpat būtisks pieaugums no 300 eiro līdz 500 eiro paredzēts par valsts reģistrācijas numuriem, kas satur tikai viena cipara simbolus vai tādu ciparu kombināciju, kur pirmais cipars ir jebkāds skaitlis un visi atlikušie ciparu simboli ir “0”. Transportlīdzekļa reģistrācijas maksu paredzēts palielināt par 24,8% – līdz 5,74 eiro, bet transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas Latvijā maksu – par 41,8% – līdz 11,88 eiro. Savukārt tranzīta numura kartes izsniegšanas maksu paredzēts palielināt 2,2 reizes – līdz 8,42 eiro, bet transportlīdzekļa numura zīmes maksu - par 17,8% – līdz 11,16 eiro. Vairāk izmaksās arī kuģošanas līdzekļa reģistrācija, velosipēda un elektroskrejriteņa reģistrācija, kā arī eksāmeni braukšanas mācību atļaujai.

Maskava devusi Latvijas vēstniekam Mārim Riekstiņam divas nedēļas, lai atstātu Krieviju, apsūdzot Rīgu "absolūtā rusofobijā". Šis Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums ir atbilde Latvijas pagājušajā nedēļā pieņemtajam lēmumam pazemināt diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā. Latvija vēstnieka atsaukšanu noteica no 24. februāra, kad aprit gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Eiropai draud 2015. gada migrācijas krīzes atkārtošanās. Tā brīdina vairākas Rietumeiropas valstis, kas saskaras ar arvien pieaugošu iebraucēju skaitu. Vairums no viņiem ierodas caur Rietumbalkānu valstīm. Tādēļ pašlaik viens no centrālajiem jautājumiem ir, kā veicināt to cilvēku atgriešanu mājās, kam Eiropā ir atteikts patvērums. Vairāku valstu, tajā skaitā Latvijas, politiķi mudina piedraudēt ar vīzu režīma izmaiņām un finanšu palīdzības samazināšanu tām valstīm, kas nevēlas uzņemt savus pilsoņus, kuri izraidīti no Eiropas. Bet ne visiem šāda ideja šķiet humāna un ir pa prātam.

Detalizētāk kļuvis zināms, kā iecerēta Lielbritānijas karaļa Čārlza III kronēšana, kas notiks šā gada 6. maijā. Čārlza III pavalstniekus gaida kārtīgi svētki trīs dienu garumā. Kronēšanas dienas rītā karalis kopā ar sievu karalieni konsorti Kamillu greznā karietē mēros ceļu uz Vestminsteras abatiju. Kenterberijas arhibīskaps tur dos svētību un kronēs viņus abus. Kad svinīgā ceremonija abatijā noslēgsies, Čārlzs III kopā ar vistuvākajiem un arī tālākiem ģimenes locekļiem greznā kronēšanas procesijā dosies atpakaļ uz Bakingemas pili un jau pēc brīža kāps pils balkonā, no kura sveiks vēsturiskā notikuma vērotājus. 7. maijā Vindzoras pilī notiks vērienīgs kronēšanas koncerts. Tāpat šajā dienā ieplānotas Lielās kronēšanas pusdienas – iedzīvotāji aicināti rīkot piknikus ielās un parkos, mieloties un visiem kopā jauki pavadīt laiku. Vakarā debesis izgaismos krāšņs gaismu šovs, kas ietvers projekcijas, dronu un lāzeru šovu. Savukārt 8. Maijs izsludināts kā papildus brīvdiena, ko veltīt labdarībai. 

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada dome janvāra plūdu seku novēršanai piešķīra  800 tūkstoši eiro. Pašlaik Jēkabpils pašvaldības speciālisti apkopo janvāra plūdu seku novēršanas izdevumus un aprēķina pašvaldības īpašumiem nodarītos zaudējumus. Ņemot vērā speciālistu provizoriskos aprēķinus plūdu seku novēršanas izdevumiem un hidrologu un meteorologu prognozes pavasara plūdu varbūtībai, janvāra domes sēdē tika lemts par nepieciešamību piešķirt papildus līdzekļus avārijas seku likvidēšanai un iekļaut šī gada pašvaldības budžetā finansējumu līdz 800 tūkstošiem eiro. Finansējumu paredzēts iekļaut šī gada pašvaldības budžetā.

Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Attīstības jautājumos Kārlis Stars domes sēdē norādīja, ka šī gada laikā ar valdības atbalstu ir jāpiesaista finansējums un jāveic avārijas remontdarbi - dambja nogāzes ar hidrobetona segumu izbūve, lietus kanalizācijas sistēmas sakārtošana un ūdens atsūknēšanas vietu izbūve. Šo remontdarbu aprēķini jau ir veikti, un dambja sakārtošanai visā garumā būs nepieciešami 13 miljoni eiro. 

Un vēl

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka šonedēļ laika apstākļus Latvijā noteiks vairāku ciklonu darbība - debesis lielākoties aizklās mākoņi, palaikam gaidāmi nokrišņi, un laiks būs vējains. Februāra pirmajās dienās nokrišņu intensitāte pakāpeniski samazināsies un laiks kļūs aukstāks.  Trešdien laiks saglabāsies lielākoties mākoņains. Gaisa temperatūra naktī un dienā gaidāma 0, +3 grādu robežās, tomēr naktī centrālajos un austrumu rajonos gaiss atdzisīs līdz -4 grādiem. Pēc šī brīža prognozēm, nokrišņi gaidāmi arī nedēļas otrajā pusē, tomēr to intensitāte pakāpeniski mazināsies. Vēl ceturtdien daudzviet gaidāms slapjš sniegs un lietus, bet nedēļas izskaņā galvenokārt snigs. Vējš pierims un gaiss pakāpeniski kļūs aukstāks. Naktīs gaisa temperatūra pazemināsies līdz 0, -5 grādiem, bet austrumos termometra stabiņš var nokristies līdz pat -10 grādiem.

Tomēr noturīgs sals šajā ziemā Latvijā vairs nav gaidāms. Šī ziema sākās neierasti agri - no 17.novembra līdz 20.decembrim vidējā gaisa temperatūra valstī bija negatīva, un tas bija pirmais vismaz mēnesi ilgais sala periods Latvijā kopš 2018.gada. Savukārt novembra vidū vai agrāk sācies mēnesi garš sala periods iepriekšējo reizi bija 1998.gadā, kad no 8.novembra līdz 15.decembrim Latvijā valdīja ziemīgi laikapstākļi. Decembris kopumā bija divus grādus aukstāks par normu, tomēr 2022.gada noslēdzošais mēnesis bija par grādu siltāks nekā 2021.gadā. 

Janvāra sākumā pēc siltuma rekordiem atgriezās sals, tāpēc mēneša pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra bija tuvu normai, bet janvāra vidū tā pakāpās četrus grādus virs normas. Arī februārī noturīgs sals netiek prognozēts. Rietumu vēju ietekmē gaisa temperatūra februārī bieži paaugstināsies virs nulles, iespējama meteoroloģiskā pavasara iestāšanās.

Savukārt solārā ziema jeb gada tumšākais ceturksnis noslēgsies brīvdienās - 4.februārī, kad dienas garums kopš Ziemassvētkiem būs pieaudzis jau par divām stundām.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Kāpēc šogad Latvijas ekonomikā nav pamata gaidīt pieaugumu; Sāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem; un Pasaules Mitrāju dienu atzīmēs ar daudziem pasākumiem.

Šogad Latvijas ekonomikā nav pamata gaidīt pieaugumu - iekšzemes kopproduktam gaidāms kritums, tas būs tuvu nullei, vai arī ar pavisam niecīgu pieaugumu, prognozēja banku analītiķi. "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka 2022.gads bija ļoti izaicinošs gads. Noslēdzās Covid-19 krīzes posms, atceļot nepieciešamību pēc infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem. Tas deva optimistisku impulsu ekonomikai. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā strauji mainīja gan noskaņojumu, gan arī izaugsmes perspektīvas. Gašpuitis norāda, ka uz straujo inflācijas kāpumu bija spiestas reaģēt centrālās bankas un sākt celt procentu likmes, tādejādi iezīmējot lētas naudas ēras beigas. Tieši straujā procentu likmju celšanas viļņa ietekme neprognozējamā ietekme ir starp lielākajiem riskiem ekonomikas izaugsmei šogad. Tādējādi šis gads nesolās būt vieglāks, bet kopējās perspektīvas ir kļuvušas ne tik drūmas un kopējais prognožu vilnis drīzumā varētu no negatīvā vērtējuma kļūt neitrāls. Gašpuitis sagaida, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 0,4%.

Valsts drošības dienests noslēdzis pārbaudi saistībā ar Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas publiskajiem izteikumiem Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējuma laikā, pieņemot lēmumu sākt kriminālprocesu par PSRS un nacistiskās Vācijas īstenotās Latvijas okupācijas iespējamu rupju noniecināšanu. Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma pantu par PSRS un nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma pret Latviju un tās iedzīvotājiem publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Līdzšinējo Veselības ministrijas valsts sekretāri Indru Dreiku plānots pārcelt Zāļu valsts aģentūras vadītājas amatā. Kopš 2021. gada 6. maija Zāļu valsts aģentūras vadītāja amata vieta ir vakanta, jo iepriekšējais iestādes vadītājs Svens Henkuzens tika pārcelts uz Veselības inspekcijas vadītāja vietnieka amata vietu. Pēc tam direktora pienākumus uz laiku pildīja Ilze Bude, kura ir iestādes Administratīvās nodaļas vadītāja. Veselības ministrija norāda, ka labas pārvaldības nolūkos valsts zāļu aģenturai nepieciešams profesionāls vadītājs, kāda būs Indra Dreika.

Nobela Miera prēmijas kandidātu vidū šogad atkal dominē Ukrainas kara tēma, un prestižajai balvai cita starpā izvirzīts gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, gan NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Tiesības izvirzīt kandidātus ir politiķiem, zinātniekiem, bijušajiem miera prēmijas laureātiem, miera problēmu pētniecības institūtu direktoriem, esošajiem un bijušajiem Nobela komitejas locekļiem. Lai arī kandidātu izvirzītājus lūdz neatklāt savus ierosinājumus, kā arī pati komiteja 50 gadus kandidātu vārdus tur slepenībā. Neraugoties uz šo ieteikumu, daži kandidātu izvirzītāji par saviem priekšlikumiem tomēr informē plašāku sabiedrību. Lielākā daļa no kandidātiem, kas šogad kļuvuši zināmi, ir saistīti ar karu Ukrainā vai ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina oponenti.

Turpinām ziņas

Centrālā statistikas pārvalde šodien sāk ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Paredzēts aptaujāt ap 8 tūkstoši Latvijas mājsaimniecību, kas atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi. Kopumā Latvijā ir ap 825 tūkstoši mājsaimniecību. Respondentiem jautās par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālo atstumtību un materiālo nenodrošinātību. Šogad aptaujā īpaša uzmanība tiks pievērsta darba tirgus jautājumiem, priekšrocību un trūkumu pārmantošanai paaudzēs, kā arī mājokļa jautājumiem – par grūtībām saistībā ar dzīvesvietu, energoefektivitāti un citiem.

Atklāts Madonas biznesa attīstības centrs. Par 2,14 miljoniem eiro pārbūvējot bijušo tipogrāfijas ēku, izveidots Madonas biznesa attīstības centrs un tas pielāgots uzņēmējdarbības videi. Paredzēts, ka ēkas pagrabstāvā būs noliktavu un tehniskās telpas, 1.stāvā ražošanas un tirdzniecības telpas, 2. un 3.stāvā biroju telpas, kurās izvietosies uzņēmēju atbalsta institūcijas un 4.stāvā tehniskās telpas. Lai nodrošinātu vides pieejamību personām ar kustību traucējumiem, ēkā izbūvēts pasažieru lifts. Pirmā institūcija, kas jau sākusi apdzīvot Madonas biznesa attīstības centru, ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Madonas biznesa inkubators. 

Un vēl

Pasaules mitrāju dienā, 2.februārī, Dabas aizsardzības pārvalde sāks pasākumu sēriju visa mēneša garumā, kas ļaus apzināties lielo mitrāju nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā un kļūt par daļu no mitrāju saglabāšanas procesa. Ik gadu Mitrāju dienai tiek izvēlēts savs vadmotīvs. Šogad Pasaules mitrāju dienas vadmotīvs - "Ir laiks atjaunot mitrājus", tādējādi aicinot ikvienu piedalīties un aktīvi iesaistīties mitrāju atjaunošanas darbos jau tagad. Šogad tiek uzsvērta tūlītēja nepieciešamība rīkoties un atjaunot mitrājus visā pasaulē, jo pēdējo 50 gadu laikā pasaulē kopumā izzuduši vairāk nekā 35% mitrāju, kuru skaits samazinās ar trīs reižu lielāku ātrumu nekā meži. 

Ceturtdien Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, atklājot Mitrāju dienu, dabas aizsardzības pārvalde demonstrēs īsfilmu pirmizrādes, kuras vienkāršā veidā sniedz atbildes uz dažādiem ar jūras vidi saistītiem jautājumiem un ļauj ielūkoties noslēpumainajās dziļjūras ūdeņu dzīvotnēs un sugu daudzveidībā. Savukārt Ļaudonas pagasta bibliotēkā ceturtdien ikviens ir gaidīts uz izzinošu sarunu pēcpusdienu "Mitrāji un to nozīme". Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja papildināt savas zināšanas un klausīties saistošā stāstījumā par starptautiski nozīmīgiem mitrājiem, mitrāju lomu dabā, to apsaimniekošanu, iegūt atbildes uz interesējošiem jautājumiem un iepazīties ar pārvaldes plānotajām aktivitātēm.

Atstājiet komentāru