Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 8.februārī
- 08 februaris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Valdība atbalsta budžetu 2023.gadam; Jauni nosacījumi mājas dzīvnieku turēšanā, paplašina uzraugošo institūciju pilnvaras ; un Krustpils pilī būs skatāma izstāde "Abšeronas zīda spārni".
Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", kurā 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā. Maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no Iekšzemes kopprodukta. Svarīgākās prioritātes – valsts drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Salīdzinājumā ar 2022. gada budžetu 2023. gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā. 2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.
Līdz nākamajām vēlēšanām, kas būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, laika nav daudz, un, lai Centrālā vēlēšanu komisija spētu tās sarīkot, ir vajadzīga politiskā līderība jeb "politiskais jumts", kas sagādātu vajadzīgos resursus, intervijā Latvijas Radio sacīja "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka. Viņa arī pieļāva, ka, iespējams, kādai citai institūcijai būtu jāuzņemas sistēmas iepirkuma organizatoriskā nasta, jo jaunajam CVK sastāvam neesot pieredzes ar iepirkumiem.
Latvija plāno piešķirt Turcijai 70 tūkstoši eiro zemestrīces izraisīto seku mazināšanai. Izdevumus plānots segt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". jautājuma izskatīšanu valdības sēdē rosināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, norādot, ka Ārlietu ministrija steidzami izstrādājusi nepieciešamos dokumentus, kuri sēdes laikā ievietoti dokumentu sistēmā.
Eiropas Savienība plāno nosūtīt uz zemestrīcē cietušo Turciju vairāk nekā tūkstoš glābēju, paziņojis ES krīžu pārvaldības komisārs Janezs Lenarčičs. Paredzēts nosūtīt 27 meklētāju un glābēju komandas no 19 valstīm, kurās būs tūkstoš 150 cilvēku un 70 suņu. Komandas būs ne tikai no ES valstīm, bet arī no Albānijas un Melnkalnes.
Turpinām ziņas
Nepilnu mēnesi kopš plūdiem Jēkabpilī, kad visa Latvija sekoja līdzi tam, kā, ceļoties ūdens līmenim Daugavā, pieauga dambja sabrukšanas draudi, apdrošināšanas aģentūrā BALTA saņemti 28 atlīdzību pieteikumi par zaudējumiem, kas radušies privātpersonu īpašumam. Nedaudz vairāk nekā pusē gadījumu pieteikti zaudējumi gan īpašumam, gan apdrošinātajai iedzīvei, kopējam paredzamajam atlīdzību apmēram pārsniedzot 200 tūkstoši eiro. Līdz šim apsekota lielākā daļa bojāto īpašumu, tomēr precīzi zaudējumu apmēri būs zināmi, kad sāksies atjaunošanas darbi. Atsevišķos gadījumos tos plānots sākt tikai pēc tam, kad beigsies pavasara plūdu risks, kas šogad ir salīdzinoši augsts, – tātad marta beigās vai aprīļa sākumā. Apdrošināšanas kompānijā saņemti pieteikumi arī par plūdos Jēkabpilī bojātiem komercīpašumiem, speciālo tehniku un automašīnām, kur zaudējumu apmēri šobrīd vēl tiek precizēti.
Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus "Dzīvnieku aizsardzības likumā". Grozījumi sagatavoti, lai uzlabotu dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā, panāktu dzīvnieku izsekojamību, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus, kā arī, lai paplašinātu kompetences dienestiem, uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, ja konstatēti pārkāpumi dzīvnieku labturībā un aizsardzībā. Grozījumi paredz, ka sieviešu kārtas sunim, kaķim un mājas seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens. Mājas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam jānodrošina, lai dzīvnieks ar radīto smaku, riešanu vai gaudošanu netraucētu attiecīgās mājas vai apkārtnes iedzīvotājus.
Un vēl
No piektdienas, 10. februāra Krustpils pilī būs skatāma Azerbaidžānas Goda mākslinieces Innas Kostinas izstāde "Abšeronas zīda spārni". Inna Kostina ir slavena ne tikai ka oriģināla gleznotāja, bet arī kā viena no pasaule labākajām zīda apgleznošanas tehnikas - batikas - speciālistēm. Inna Kostina ir daudzu vietējo un starptautisko konkursu laureāte. Viņa ir vairāk nekā 250 dažādu izstāžu dalībniece. Savā mākslā viņa bieži pievērsusies tautiskajam, batikas tehnikā veidotie darbi ir ar austrumu un nacionālajiem motīviem, kas spilgti izpaužas ar mītiski poētisko stilu.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija un vēl septiņas ES valstis aicina nostiprināt bloka robežas; Iespējams, pedagoga streika procedūras tiks atsāktas; un Sagaidot Jēkabpils dzimšanas dienu, vēstures muzejs piedāvā spēli.
Astoņas Eiropas Savienības dalībvalstis aicinājušas Briseli ievērojami nostiprināt Eiropas Savienības robežas, lai novērstu vēl vienu milzīgu migrācijas krīzi. Austrija, Dānija, Igaunija, Grieķija, Latvija, Lietuva, Malta un Slovākija ir nosūtījušas vēstuli Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai un Eiropadomes prezidentam Šarlam Mišelam. Šīs valstis vēstulē norādījušas, ka ir pēdējais laiks visaptverošai Eiropas pieejai visiem nozīmīgākajiem migrācijas maršrutiem, lai cīnītos pret nelegālo migrāciju. Vēstulē aicināts sniegt "papildu finansiālu atbalstu", lai uzlabotu "attiecīgos operatīvos un tehniskos pasākumus efektīvai robežkontrolei".
Ārpus Latvijas deklarētos jauniešus valsts aizsardzības dienestā neiesauks, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai turpinot skatīt valsts aizsardzības dienesta likumprojektu, atzina Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts. Viņš norādīja, ka, analizējot Somijas un Igaunijas pieredzi, ir grūti rast mehānismu, lai piespiestu cilvēkus atgriezties Latvijā vai arī tos "kaut kur dzenāt pa pasauli un meklēt". Vienlaikus uz likumprojekta trešo lasījumu Aizsardzības ministrija varētu sagatavot redakcijas, lai tomēr kādas sankcijas paredzētu jauniešiem, kuri ļaunprātīgi, izvairoties no dienesta, devušies prom uz ārzemēm un pēcāk tomēr atgriezušies Latvijā.
120 "Saskaņas" biedri no Rēzeknes, Rēzeknes novada un Ludzas novada nolēmuši izstāties no partijas. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs otrdienas vakarā rīkoja sanāksmi ar viņa līdzšinējiem partijas biedriem no Rēzeknes, Ludzas un Balvu novadiem, lai kopīgi lemtu par turpmāko politisko rīcību. Pamest "Saskaņu" nolēma visi sanāksmē klātesošie "Saskaņas" biedri. Rēzeknes mērs Bartaševičs, kurš pirmdien tika izslēgts no partijas “Saskaņa” plāno tuvāko divu mēnešu laikā dibināt jaunu kreisi centrisku partiju. Netiek izslēgta sadarbība ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans izsludinājis ārkārtējo stāvokli uz trim mēnešiem desmit dienvidu provincēs, kuras pirmdien satricināja divas zemestrīces. Jau ziņots, ka pirmdien notikušajās divās zemestrīcēs, kas skāra Turciju un Sīriju, bojāgājušo cilvēku skaits jau pārsniedzis 5000.
Pirmdien pēc Sīrijā notikušās zemestrīces no valsts ziemeļrietumos esoša cietuma izbēguši vismaz 20 ieslodzītie, kas tiek uzskatīti par "Islāma valsts" grupējuma dalībniekiem. Militārās policijas cietumā pilsētā Rajo, kura atrodas netālu no Turcijas robežas, atradās aptuveni 2 tūkstoši ieslodzīto. No tiem apmēram tūkstoš 300 turēti aizdomās par dalību "Islāma valsts" grupējumā. Cietumā atrodas arī kaujinieki no kurdu vadītiem spēkiem. Ieslodzītie pēc zemestrīces sāka dumpoties un pārņēma kontroli vairākās cietuma daļās. Izbēga aptuveni 20 ieslodzītie, kuri tiek uzskatīti par Islāma grupējuma dalībniekiem.
Turpinām ziņas
Iespējams, pedagoga streika procedūras tiks atsāktas, Facebook portālā norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Viņa norāda, ka daļa no streika vienošanās netiek pildīta, jo otrdien Ministru kabinets izskatīja budžeta projektu, tomēr darba kārtībā nebija iekļauts punkts par algu grafika apstiprināšanu. Šodien paredzēta pedagogu arodbiedrības Valdes ārkārtas sēde un 15.februārī norisināsies arodbiedrības Padomes ārkārtas sēde. Šīs tikšanās izšķirs, vai tiks atsāktas streika procedūras.
Valsts policija veiks izmeklēšanu par otrdien izcēlušos ugunsgrēka dronu ražotnē Mārupē. Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova Radio1 teica, ka sākotnējā informācija neliecina, ka būtu notikusi ļaunprātīga dedzināšana, tomēr ir sākts kriminālprocess, lai noskaidrotu precīzus iemeslus. Kā ziņots, Mārupē vakar pēcpusdienā aizdegās "Edge Autonomy" bezpilota lidaparātu ražošanas ēka, dzēšanā tika iesaistīti plaši glābēju spēki.
"Edge Autonomy" ražo bezpilota sistēmu tehnoloģijas, kas tiek piegādātas valdības, komerciāliem un akadēmiskiem klientiem gandrīz 70 valstīs. Uzņēmums tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem pasaules līmeņa bezpilota lidaparātu tehnoloģiju ražotājiem. "Edge Autonomy" droni tiek piegādāti arī Ukrainas armijas vajadzībām.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi priekšlikumu, kas paredz aizliegt pārdot tabakas izstrādājumus un e-cigaretes personām, kuras ir jaunākas par 19 gadiem. Patlaban minētie produkti pieejami personām no 18 gadu vecuma. Veselības ministrijas eksperti norāda, ka vecuma sliekšņa paaugstināšana ir liels ieguldījums sabiedrības veselības veicināšanā. Savukārt tabakas nozare sēdē aicināja deputātus rūpīgāk izvērtēt šo priekšlikumu, jo pastāv iespēja, ka nozare vērsīsies Satversmes tiesā.
Un vēl
Sagaidot Jēkabpils pilsētas dzimšanas dienu, kuru atzīmē 12.februārī, Jēkabpils Vēstures muzejs organizē spēli, kurā aicina piedalīties ikvienu iedzīvotāju. Šonedēļ katru dienu Krustpils pils Facebook kontā tiek publicēts viens jautājums par Jēkabpili un tās vēsturi. Interesenti, kuri vēlas piedalīties spēlē, aicināti sniegt atbildes, rakstot komentāru pie attiecīgā ieraksta. Tie, kuri būs atbildējuši pareizi uz visiem jautājumiem, piedalīsies izlozē, lai laimētu dāvanu karti jaunākajam Jēkabpils Vēstures muzeja piedāvājumam – izlaušanās spēlei “Barona dārgumi”.
Šogad Jēkabpilij aprit 353 gadi. Kā zināms pilsētas tiesības apmetnei pie Salas kroga 1670.gada 12.februārī piešķīra hercogs Jēkabs, dodot tai vārdu Jakobštadt un ģerboni, kurā redzams viņa nošautais lūsis nomests zem egles.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Komisijai tiks iesniegts Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2023.gadam; Plāno atteikties no 1.maija kā datuma personas apliecības obligātai saņemšanai; un Nedēļas otrajā pusē gaidāmi brāzmaini vēji un nokrišņi.
Šodien Eiropas Komisijai tiks iesniegts valdības otrdien apstiprinātais precizētais Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2023.gadam.
Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2023.gadam jau tika sagatavots un apstiprināts pagājušā gada rudenī, bet pie nemainīgas politikas saistībā ar 2022.gada 1.oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām. Līdz ar jaunā Ministru kabineta apstiprināšanu atsākās darbs pie valsts budžeta 2023.gadam sagatavošanas, un Finanšu ministrija sagatavoja precizēto projektu, pamatojoties uz decembrī atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju un janvārī aktualizētajām fiskālajām prognozēm.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija devusi zaļo gaismu saistībā ar parlamenta deputāta Aināra Šlesera izdošanu krimināllietas iztiesāšanas turpināšanai. Gala lēmums vēl būs jāpieņem Saeimas sēdē. Jau ziņots, ka tiesībaizsardzības iestādes vērsušās Saeimā, prasot atļauju Šlesera tiesāšanai. Tā dēvētā otrā digitālās televīzijas krimināllieta jau atrodas Rīgas apgabaltiesā, taču pēc Šlesera ievēlēšanas par Saeimas deputātu radās jautājums par to, vai viņu var turpināt tiesāt bez Saeimas piekrišanas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien ieradies vizītē Lielbritānijā, ziņo Lielbritānijas medijs “The Telegraph”. Zelenskis Lielbritānijā ieradies ar Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku lidmašīnu. Tā būs pirmā Zelenska vizīte Lielbritānijā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pirms gada. Zelenskis Londonā tiksies ar Lielbritānijas premjerministru Riši Sunaku. Viņš arī uzrunās Lielbritānijas parlamentu. Sagaidāms, ka Sunaks paziņos par Ukrainas karavīru apmācības programmas paplašināšanu, kā arī par tālāka darbības rādiusa ieroču piegādēm Ukrainai. Vizītes laikā Zelenskis tiksies arī ar Lielbritānijas karali Čārlzu III. “The Telegraph” arī ziņo, ka pēc vizītes Londonā Zelenskis dosies uz Briseli.
Šorīt Parīzē ar traktoriem ieradušies vairāki simti fermeru, lai protestētu pret pesticīdu lietošanas ierobežojumiem un citiem ar vides aizsardzību saistītiem noteikumiem, kas apdraud lauksaimniecības ražošanu. Protesta akcija sarīkota pēc janvārī pieņemtā Eiropas Savienības Tiesas lēmuma, ar kuru Francijai uzdots pārtraukt līdzšinējo politiku, kas cukurbiešu ražotājiem ļāva izmantot bloka teritorijā aizliegtu insekticīdu. Tas izsaucis bažas par turpmāku cukurbiešu audzēšanas platību samazināšanos un cukurfabriku slēgšanu. Protesta akcijas rīkotāji informē, ka demonstrācijā piedalās aptuveni 500 traktori un 2 tūkstoši Parīzes apkārtnes fermeru. Traktorus rotā lozungi - "Makrons likvidē lauksaimniecību" un "Glāb savu fermeri!".
Turpinām ziņas
Saeima Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien pēc būtības konceptuāli atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība priekšlikumu izmaiņām Personu apliecinošu dokumentu likumā, ar ko paredzēts atteikties no 1.maija kā datuma personas apliecības obligātai saņemšanai. Reizē tiks saglabāta pieeja, ka ar laiku personas apliecība visiem iedzīvotājiem kļūs par obligāti nepieciešamu dokumentu. Piemēram, ja iedzīvotājam vēl nebūs personas apliecība, tad, beidzoties pases derīguma termiņam, būs pienākums izņemt vai nu tikai personas apliecību vai, ja vēlēsies, klāt arī pasi. Šajā kontekstā Iekšlietu ministrija rosinājusi saglabāt Saeimā jau iepriekš pieņemto normu, ka Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, pasi izsniegs, ja viņam būs derīga personas apliecība, vai arī pasi izsniegs vienlaikus ar personas apliecību. Atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja norādēm līdz nākamās nedēļas vidum paredzēts sagatavot juridiski atbilstošus likuma grozījumus, kurus komisija varēs virzīt tālākai izskatīšanai Saeimā.
Mārupes "Edge Autonomy" bezpilota lidaparātu ražošanas ēkas ugunsgrēks, iespējams, saistīts ar tehnoloģisko procesu, Latvijas Radio sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā Operatīvās pārvaldies priekšnieks Kristaps Kolbergs. Pēc viņa teiktā, ļaunprātīga dedzināšana ražotnē, visticamāk, nav notikusi. Tomēr to izmeklēšanā skaidros policija. turpina dzēšanas darbus "Edge Autonomy" rūpnīcā. Lai gan otrdien pēc plkst.19 ugunsdzēsējiem izdevās ierobežot liesmu izplatīšanos, turpinās konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi. Kolbergs pastāstīja, ka ēka veidota no tā sauktajiem sendviču paneļiem, kur iekšā ir siltinājums. Tādējādi tiek meklētas vietas, kur vēl varētu būt gruzdēšanas perēkļi. Darbus ugunsdzēsēji varētu pabeigt trešdienas vakarā.
Un vēl
Šīs nedēļas otrajā pusē Latvijā atgriezīsies ciklonu ietekme, tādēļ pūtīs brāzmaini vēji un brīžiem gaidāms sniegputenis un lietus, liecina jaunākās laika prognozes. Jau ceturtdien pastiprināsies dienvidu, dienvidrietumu vējš - gaidāmas brāzmas līdz 9-14 metriem sekundē, piekrastē vējš pūtīs spēcīgāk, Ventspilī brāzmās sasniedzot 20 metrus sekundē. Uzspīdēs saule un nav gaidāmi nokrišņi, gaisa temperatūra par grādu pazemināsies.
Piektdien naktī un priekšpusdienā brīžiem būs nokrišņi, vietām Latgalē un Vidzemē īslaicīgi gaidāms intensīvs sniegputenis, savukārt Kurzemē un Zemgalē prognozēta saulaina diena. Dienvidrietumu vējš pāries rietumu, ziemeļrietumu vējā, daudzviet gaidāmas brāzmas līdz 15-20 metriem sekundē, piekrastē - līdz 23 metriem sekundē. Gaisa temperatūra būtiski nemainīsies.
Vairāk nokrišņu atnesīs ciklons, kas Latviju šķērsos sestdien. Sagaidāms, ka sniegu nomainīs lietus, gaiss iesils līdz 0..+5 grādiem. Iespējams, nākamnedēļ atgriezīsies anticiklons un sausāks laiks. Prognozes par nākamnedēļ gaidāmo gaisa temperatūru vēl ir mainīgas.