Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 9.februārī
- 09 februaris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Prezidents rosina Centrālo vēlēšanu komisiju nodot Saeimas pārvaldībā; Preiļos būvēs jaunu šķeldas katlumāju par vairāk nekā 5,3 miljoniem eiro ; un Dailes teātrī top Dārtas Danevičas monoizrāde «Zēni nav meitenes».
Centrālā vēlēšanu komisija jānodod Saeimas pārvaldībā, vakar pēc sarunas ar premjerministru Krišjāni Kariņu sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Prezidents norādīja, ka CVK ir jāiekļauj valsts pārvaldības sistēmā. Viņš sacīja, ka centrālā vēlēšanu komisija ir iesprūdusi laikā starp Augstāko Padomi un šodienu. Tā ir jānodrošina ar attiecīgajiem līdzekļiem un jāiekļauj valsts pārvaldības sistēmā. Šobrīd faktiski par to neviens nejūtas atbildīgs, un var rasties tehniska rakstura problēmas saistībā ar vēlēšanām. Pēc Levita teiktā, lielākā daļā Eiropas valstu CVK ir Tieslietu vai Iekšlietu ministrijas kompetencē, bet Latvijā vislabāk būtu iestādi nodot Saeimas pārvaldībā.
Turpinot piešķirt papildu naudu veselības aprūpei, jāsakārto slimnīcu sistēma, ar ko pašlaik ir nopietnas problēmas, intervijā Latvijas televīzijai norādīja premjers Krišjānis Kariņš. Viņš atzina, ka valsts apmaksātas medicīnas sistēmā ir nopietna problēma, norādot, ka valstī ir slimnīcu tīkls, kas ir neefektīvs no naudas un cilvēkresursu izmantošanas viedokļa, ir strukturālas problēmas, kas jārisina. Tas nozīmējot, ka jāsakārto slimnīcu sistēma.
Autotransporta direkcija noslēgusi 10 gadu līgumu ar SIA "Norma-A" par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu maršrutu tīkla daļā "Madona". Līgums stāsies spēkā 2024.gada 1.septembrī. Stājoties spēkā jaunajam līgumam, maršrutu tīkla daļā "Madona" pasažieri iegūs augstas kvalitātes pakalpojumus, kas tiks nodrošināti ar autobusiem, kuru vidējais vecums 10 gadu periodā būs 3,76 gadi, autobusos informācija par gaidāmajām pieturām tiks paziņota gan audio, gan vizuāli. Turklāt visi transportlīdzekļi būs aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu, kā arī tajos būs pieejami bezskaidras naudas norēķini. Trešdaļa būs aprīkoti ar velosipēdu turētājiem, un vismaz 60% no visiem autobusiem būs pielāgoti personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvadāšanai un atvieglotai iekļūšanai autobusā.
Knutenborgas safari parkā Dānijā top viens no Eiropas lielākajiem dinozauru muzejiem. Tā mērķis ir iepazīstināt ar pirms miljoniem gadu izmirušajiem dzīvniekiem, kā arī ar dzīvo būtņu evolūciju uz mūsu planētas. "Evolūcijas muzejā" varēs iepazīties ar sešu lielo dinozauru skeletiem, tai skaitā alozauru, lidojošo reptili un kādas jaunatklātas sugas pārstāvi. Tajā būs pārstāvēti arī 10 dzīvnieki no senākā Permas laikmeta un dīvaini krietni vēlākā ledus laikmeta iemītnieki. Durvis muzejs vērs aprīlī.
Turpinām ziņas
Pašvaldības uzņēmums SIA "Preiļu saimnieks" izsludinājis iepirkumu jaunas katlumājas būvniecībai Preiļos. Siltumapgādes infrastruktūra Preiļos ir novecojusi, tādēļ nepieciešams meklēt jaunus ilgtermiņa risinājumus, lai spētu kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināt arī turpmāk. Jaunas katlumājas uzcelšanai no Eiropas Savienības fondiem plānots iegūt 1,68 miljonus eiro, bet vēl ap 3,68 miljonus eiro iecerēts aizņemties Valsts kasē. Kopējās projekta izmaksas savukārt varētu sasniegt 5,35 miljonus eiro. Jaunais katlumājas projekts paredz vecās katlumājas teritorijā Preiļos, Celtnieku ielā 2A, uzstādīt jaunu sešu megavatu jaudas šķeldas katlu, kas ļaus līdz minimumam samazināt gāzes lietošanu. Iepirkums katlumājas būvniecībai noslēgsies 28.februārī.
Valsts meža dienests rosina izskatīt iespēju no 1.aprīļa daļā Latvijas teritorijas, kur konstatēts ļoti augsts egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās risks, izsludināt ārkārtas situāciju. Tā ierobežotu mežizstrādes darbus audzēs, kur egle ir valdošā koku suga un tās caurmērs ir vismaz 20 centimetri. Latvijā šāds lēmums jau ticis pieņemts 2007.gadā, kad lielā daļā teritorijas tika izsludināta ārkārtas situācija, kas iekļāva gan ierobežojumus, gan atbalsta pasākumus meža īpašniekiem un tādējādi divu gadu laikā mizgrauža populāciju izdevās būtiski samazināt.
Jau ziņots, ka pēdējo divu gadu laikā novērots straujš egļu astoņzobu mizgrauža populācijas pieaugums. Pēc valsts meža dienesta datiem, 2022.gadā sanitārie atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti ap 2 tūkstoši 300 hektāros meža, savukārt iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies 550-850 hektāru robežās. Visplašākie un intensīvākie kaitēkļa bojājumi vērojami Vidzemē – Madonas, Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Gulbenes novados, Sēlijā un Jēkabpils apkārtnē, kur savairošanās risks novērtēts kā augsts.
Un vēl
Kas notiek divu cilvēku attiecībās, kad noslēdzas vētrainas iemīlēšanās posms? Kāpēc dažkārt idilliska ģimenes dzīve pārvēršas skaudrā traģēdijā? Šie ir daži no jautājumiem, ko savas psiholoģiskās drāmas "Zēni nav meitenes" centrā izvirzījis britu dramaturgs Deniss Kellijs. Lugā balstīta Dārtas Danevičas monoizrāde, ko Dailes teātrī iestudējusi Diāna Kaijaka un kam pirmizrāde būs skatāma rīt, 10. februārī. Izrādes režisore Diāna Kaijaka lugu raksturo kā spēcīgu un aktuālu dramaturģiju un uzsver, ka izrādes centrā būs tieši sievietes spēks un mīlestība, ko neviena tumsa nevar apslāpēt.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā gaidāma vadības maiņa, Turpina samazināties saslimstība ar gripu, un Viesītē turpinās pilsētas 95.jubilejas svētku pasākumi.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā gaidāma vadības maiņa. Līdzšinējais ilggadējais priekšnieks, ģenerālis Oskars Āboliņš informējis iekšlietu ministru, ka vēlas doties izdienas pensijā. Āboliņš dienestā nostrādājis vairāk nekā 31 gadu, no tiem gandrīz 12 gadus vadījis dienestu. Plānots, ka Āboliņš paliks amatā vēl līdz 31. martam. Gaidāms, ka jaunais VUGD priekšnieks būs viens no līdzšinējiem vietniekiem, visticamāk, pulkvedis Mārtiņš Baltmanis.
No partijas "Saskaņa" izslēgtais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, kā arī līdzšinējie "Saskaņas" biedri Andrejs Klementjevs, Jekaterina Ivanova un Karina Bartkeviča izplatījuši paziņojumu par jauna politiskā spēka veidošanu. Viņi grasoties veidot kreisi centrisku politisku partiju, kas "konsekventi aizstāvēs visas Latvijas iedzīvotāju intereses, nešķirojot "savējos" un "svešiniekos", turpinot aktīvi iestāties par sociālekonomiskajām, kultūras, valodas un reliģiskajām tiesībām". Tagad tikšot gatavota partijas programma, lai aprīlī sanāktu uz dibināšanas kongresu.
Labdarības organizācija Ziedot.lv sadarbībā ar Turcijas vēstniecību Latvijā un biedrību Tavi draugi ir sākuši labdarības akciju, vācot līdzekļus Turcijas zemestrīcē cietušajiem. Par saziedotajiem līdzekļiem plānots iegādāties šobrīd nepieciešamākās lietas - segas, sildītājus, teltis un medikamentus. Savukārt biedrība "Tavi draugi" pieņem humānās palīdzības ziedojumus no iedzīvotājiem - jaunas segas, sildītājus, teltis. Ziedojumus tiek lūgts iepakot caurspīdīgos maisos ar norādēm par saturu. Ziedojumus iespējams nogādāt "Tavi draugi" noliktavā Ventspils ielā, Rīgā.
Jau vēstīts, ka Turciju un Sīriju pirmdien satricināja divas spēcīgas zemestrīces, no kurām lielākā bija 7,7 magnitūdu stipra. Kopējais postošās zemestrīces upuru skaits Turcijā un Sīrijā pārsniedzis 15 tūkstošus. Turpinās glābšanas operācija, taču cerības atrast izdzīvojušos strauji samazinās. Pastāv bažas, ka upuru skaits vēl var ievērojami pieaugt, un Pasaules Veselības organizācijas amatpersonas lēš, ka zemestrīcē var būt gājuši bojā līdz 20 tūkstoši cilvēku.
Lielbritānijas valdība paziņojusi par jaunām sankcijām Krievijai saistībā ar tās atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Londona par jaunajām sankcijām paziņojusi, uzņemot vizītē Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs sacīja, ka jaunās sankcijas vērstas pret organizācijām, uz kurām paļaujas Krievijas armija, un, cerams, palielinās ekonomisko spiedienu uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un apgrūtinās Krievijas spējas karot.
Turpinām ziņas
Iepriekšējā nedēļā gripas vidējā intensitāte Latvijā turpināja samazināties, savukārt saslimstība ar Covid-19 palielinājās par gandrīz 15%. Ģimenes ārstu praksēs pagājušajā nedēļā tika reģistrēti 283 klīniskie gripas gadījumi, visbiežāk saslimstība novērota Daugavpilī, Rīgā, Jēkabpilī, Ventspilī. Augstāka saslimstība ar gripu reģistrēta bērniem vecuma grupā 5–14 gadi. No monitoringā iesaistītām stacionārām ārstniecības iestādēm tika ziņots par 73 hospitalizētiem pacientiem ar gripu, visbiežāk vecuma grupā 15–64 gadi.
Tuvākā viena līdz divu mēnešu laikā Latvijā ir sagaidāms būtisks Covid-19 gadījumu skaita pieaugums, prognozē Slimību profilakses un kontroles centrs. Epidemiologi skaidro, ka pēc Eiropas slimību profilakses un kontroles centra novērtējuma, ievērojot situāciju citās valstīs un līdzšinējo pieredzi, tiek prognozēts, ka tuvākā viena līdz divu mēnešu laikā "SARS-CoV-2" "Omikrona XBB.1.5" paveids var izraisīt būtisku Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu. Tiek prognozēts, ka inficējoties neaizsargātām riska grupu personām, pieaugs stacionēto Covid-19 pacientu un letālo gadījumu skaits.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība 15.februārī padomes sēdē gaidīs valdības piedāvājumu par finansējuma avotu pedagogu algu kāpuma un slodžu balansēšanas grafika izpildei. Vakar par aktuālo situāciju tika spriests pedagogu arodbiedrības valdes ārkārtas sēdē, lemjot uz nākamajā nedēļā plānoto padomes sēdi virzīt trīs tālākās rīcības variantus, tajā skaitā neizslēdzot radikālus scenārijus, arī pedagogu streiku. Gala vārdu teiks pedagogu arodbiedrības padome 15.februārī.
Un vēl
Viesītē turpinās pilsētas 95.gadu jubilejas pasākuma nedēļa. Šodien, 9. februārī pulksten piecos pēcpusdienā Viesītes kultūras centra “Sēlija” Tradīciju zālē norisināsies sarunu vakars “Ar saknēm Viesītē…” Savukārt rīt paredzēti divi pasākumi – pulksten 10 Viesītes bibliotēkā tematisks pasākums vidusskolas 2. klasēm “Mana mazā dzimtā pilsētiņa Viesīte!”. Savukārt pulksten septiņos vakarā - Viesītes kultūras centra “Sēlija” Koncertzālē grupas DUCELE piecgades jubilejas koncerts.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeimā iesniedz 2023.gada valsts budžeta projektu; Būs jauni apkures pabalsti; un Šodien Latvijā norisinājās akcija – Silto džemperu diena.
Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns šodien no finanšu ministra Arvila Ašeradena parlamenta ēkā saņēma 2023.gada valsts budžeta projektu. Budžeta projekts uz Saeimu tika atnests tradicionālajā budžeta portfelī. Ašeradens nolēmis atjaunot ilggadējo tradīciju budžeta dokumentus uz Saeimu nest vēsturiskajā ādas portfelī, nevis koka izstrādājumā, kuru pirms pusotra gada mēģināja ieviest toreizējais finanšu ministrs, tagadējais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.
Jau ziņots, ka valdība 7.februārī atbalstīja valsts budžeta likumprojektu, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā. Ieņēmumu un izdevumu pieaugumu Finanšu ministrijā skaidro ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju.
Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis par nākamo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku virzīs pulkvedi Mārtiņu Baltmani. Likums paredz, ka dienesta vadītāju amatā uz pieciem gadiem ieceļ ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets. Baltmanis kopš 2018.gada 1.oktobra ir VUGD priekšnieka vietnieks. Karjeru sācis 2003.gadā kā ugunsdzēsējs Daugavpilī. Pēcāk bijis VUGD vada komandieris Daugavpilī, VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes vecākais inspektors, VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas priekšnieks un VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks.
Jau ziņots, ka 31.martā, pēc vairāk nekā 31 gada ilga dienesta, atvaļināsies ilggadējais dienesta priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš. Viņš paziņojumā medijiem norādījis, ka šis lēmums nav pieņemts pēkšņi, tas brieda jau ilgāku laiku.Viņš jau 12 gadus ir dienesta priekšnieka amatā, un tas esot daudz. Āboliņš norāda, ka centies godprātīgi strādāt, lai attīstītu dienestu un kalpotu sabiedrībai. Tagad viņš vēloties vairāk laika veltīt ģimenei.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien ieradies vizītē Briselē, lai tiktos ar Eiropas līderiem. Zelenskis Briselē ielidoja kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, ar kuru viņš trešdienas vakarā tikās Parīzē. Zelenskim paredzēts teikt runu Eiropas Parlamentā un kā viesim piedalīties ES līderu samitā.
Briselē Zelenski sagaidīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
NATO valstis jau ir sniegušas Ukrainai militāro, humāno un finansiālo palīdzību aptuveni 112 miljardu eiro apmērā, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Kopš Krievijas agresijas kara sākuma gandrīz pirms gada kopumā 30 NATO sabiedrotie ir snieguši Ukrainai nepieredzētu atbalstu, un ASV kā lielākajam sabiedrotajam ir neaizstājama loma, Vašingtonā kopīgā preses konferencē ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu paziņoja Stoltenbergs. Arī Eiropas sabiedrotie un Kanāda ir pastiprinājušas palīdzību - kopā tās sniegušas vairāk nekā pusi no visa atbalsta, piegādājot tankus, modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas un citu militāro aprīkojumu.
Ilgi prognozētais Krievijas karaspēka vērienīgais uzbrukums sācies Svatoves-Kreminnas sektorā uz Luhanskas un Harkivas apgabalu robežas, uzskata ASV Kara studiju institūta analītiķi. Ofensīvā piedalās 144. un 3. motorizēto strēlnieku divīziju vairāku pulku vienības ar 76. gaisa desanta divīzijas un vairāku Dienvidu militārā apgabala vienību atbalstu. Krievijas spēki uzbrūk visā Svatoves-Kreminnas posmā. Pats ofensīvas fakts liek domāt, ka šajā posmā Krievijas armija pārņēmusi pagājušā gada augustā zaudēto iniciatīvu. Tomēr tas, ka ofensīva ir sākusies, vēl nenozīmē, ka tā būs veiksmīga. Pēc kulminācijas Ukrainai būs iespēja atgūt iniciatīvu un uzsākt pretuzbrukumu, raksta ASV eksperti.
Turpinām ziņas
Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas noteic valsts atbalstu arī tām mājsaimniecībām, kas apkurei izmanto sašķidrināto naftas gāzi jeb propānu-butānu vai dīzeļdegvielu. Sašķidrinātās naftas gāzes izmaksu pieaugumu kompensēs 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 0,91 eiro par kilogramu, bet ne vairāk kā 1,29 eiro par kilogramu. Uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa slieksnis – viena tonna sašķidrinātās gāzes. Arī dīzeļdegvielas izmaksu pieaugumu kompensēs 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 0,69 eiro par litru, bet ne vairāk kā 2,01 eiro par litru. Vienai mājsaimniecībai izmaksu pieaugumu kompensēs četru tūkstošu litru apmērā. Lai pieteiktos atbalstam, iedzīvotājiem, kuri apkurei iegādājas dīzeļdegvielu vai sašķidrināto naftas gāzi, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas noteic, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora “Augstsprieguma tīkls” un sadales sistēmas operatora “Sadales tīkls” tarifos, kas stāsies spēkā 2023. gadā, nedrīkstēs iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus. Kā ziņots, valdībā atbalstīts rīkojuma projekts “Par Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” sistēmas pakalpojuma tarifu projektu pārskatīšanu”.
Un vēl
Vides izglītības fonds aicināja iestādes, uzņēmumus, pašvaldības un ģimenes šodien, 9.februārī pievienoties 125 izglītības iestādēm visā Latvijā, kas atzīmēja “Silto džemperu dienu”, telpās samazinot temperatūru, tādā veidā pievēršot uzmanību klimata pārmaiņām. Akcijas mērķis ir izglītot sabiedrību par klimata pārmaiņām un veicināt videi un klimatam draudzīgākus paradumus. Silto džemperu dienas 2005. gadā aizsāka Ekoskolas Beļģijā, aicinot sabiedrību palīdzēt virzīties uz mērķi – samazināt klimata pārmaiņas. Palīdzība var izpausties itin vienkāršās ikdienas darbībās, piemēram, samazinot apkures jaudu un uzvelkot siltāku džemperi, biežāk pārvietojoties ar kājām, braucot ar velosipēdu, ēdot vairāk sezonai atbilstošu augu valsts pārtiku un neradot pārtikas atkritumus, izslēdzot elektroierīces, kad tās nelietojam, un citos paradumos. Akcijai pievienojās arī vairākas Jēkabpils novada izglītības iestādes, piemēram, bērnudārzs “Auseklītis”.