Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 13.februārī
- 13 februaris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Trīs no jaunajiem elektrovilcieniem tiek testēti maršrutā Rīga-Aizkraukle, Kādai tēmai šogad būs veltītas meža dienas? un Kas šogad Latviju pārstāvēs Eirovīzijā?
Kā ziņots Latvijā nogādāts septītais jaunais elektrovilciens. Pirmais jaunais elektrovilciens Rīgu sasniedza pērn jūnijā, otrais — jūlijā, trešais — oktobrī, ceturtais — novembrī, piektais — decembrī, sestais — šogad janvārī. Elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu. Trīs no atvestajiem vilcieniem tiek testēti maršrutā Rīga—Aizkraukle. Divi no tiem tiek testēti tukši, trešais — piekrauts ar smilšu maisiem, kas imitē 890 pasažieru svaru, lai varētu pārbaudīt vilciena darbību ar pilnu jeb maksimālo slodzi — gan to, kā uzņem ātrumu, gan to, kā strādā bremžu sistēma dažādos ātrumos. Ceturtajam un piektajam elektrovilcienam tiek veikti iestatīšanas darbi.
Turcijas tiesībsargājošās iestādes ir nolēmušas arestēt 133 cilvēkus aizdomās par dažādiem pārkāpumiem ēku celtniecībā. Aptuveni 10 personas jau ir arestētas. Starp viņiem ir dažādu celtniecības uzņēmumu pārstāvji un citi speciālisti. Turcijā arvien skaļāk izskan pārmetumi, ka korupcijas un peļņas dēļ daudzdzīvokļu nami bieži vien netiek celti saskaņā ar noteikumiem. Tomēr ir arī tie, kas saka, ka ar šiem arestiem Turcijas valdība mēģina novirzīt uzmanību no savām neizdarībām. Bojā gājušo skaits zemestrīcē Turcijā un Sīrijā ir pārsniedzis 28 tūkstoši cilvēku.
ASV iznīcinātājs sestdien virs Kanādas ziemeļrietumiem notriecis nenoskaidrotu lidojošu objektu, paziņoja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.Kanādas bruņotajiem spēkiem uzdots atrast notriekto objektu un to analizēt, pavēstīja Trudo, piebilstot, ka incidentu pārrunājis ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Šomēnes šis ir jau trešais lidojoša objekta notriekšanas gadījums gaisa telpā virs Ziemeļamerikas.
Kodolreaktors Baltijas valstīs jau tuvāko 10 gadu laikā. Ar šādu vīziju klajā nācis Igaunijas uzņēmums "Fermi Energia". Uzņēmums savam reaktora projektam izvēlējies Amerikas un Japānas kopuzņēmuma "GE Hitachi" tehnoloģiju, kuras pamatā ir vārošā ūdens reaktors, kāds tiek izmantots daudzās Eiropas valstīs. Tomēr šis modelis ir mazāks nekā, piemēram, Somijā un Zviedrijā izmantotais. Uzņēmums, kas vēlas attīstīt kodolreaktoru Igaunijā, idejā saskata arī perspektīvas sadarbībai ar Latviju. Sākotnējā projekta izpētē no Latvijas puses šajā projektā iesaistījies valsts uzņēmums "Latvenergo". "Fermi Energia" pārstāvji gan aicina Latviju spert soli tālāk un "Latvenergo" kļūt par šī igauņu uzņēmuma akcionāru, lai jau pilnvērtīgi iesaistītos projekta tapšanā.
Turpinām ziņas
Šogad "Latvijas meža dienas" būs veltītas meža nozīmei klimata pārmaiņu mazināšanā. Pasākuma apmeklētāji 1,6 kilometru garā maršrutā varēs piedalīties vairāk nekā 80 meža izziņas pieturās, kur kopā ar nozares profesionāļiem paredzētas aktivitātes visu vecumu dalībniekiem. Latvijas Meža dienas" Tērvetē notiks 26. maijā un un 27. maijā. Dalība pasākumā ir bez maksas
Valsts autoceļiem šogad no satiksmes budžeta plānots veltīt par padsmit miljoniem eiro vairāk nekā pērn, kopumā tiem atvēlot 340 miljonus eiro. Vairāk naudas veltīs arī ceļu būvdarbiem, taču ar plānotajiem izdevumiem paredzēts atjaunot par 300 kilometriem mazāk, nekā pagājušajā gadā. Valsts arī šogad turpinās veidot savienojumus starp pagastiem un novadu centriem.
No azbesta šīfera veidoti ēku jumti vēl aizvien ir neatņemama Latvijas ainavas sastāvdaļa. To nomaiņa pret mūsdienīgākiem un veselībai nekaitīgākiem segumiem norit ļoti lēnu. Lai iedzīvotājus kaut nedaudz motivētu, Vides ministrija iecerējusi atbalsta pasākumus. Ar Eiropas fondu starpniecību plānots segt šīfera savākšanu, transportēšanu un nodošanu glābšanā. To, cik lielā apjoma joprojām azbesta šīferi ir sastopami Latvijā, neviens īsti nezina. Vides ministrija gan nupat sākusi apkopt aptaujas rezultātus, kas sniegšot kaut nelielu, tomēr ieskatu tajā.
Un vēl
Latviju 67. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Liverpūlē, Lielbritānijā, pārstāvēs un konkursā “Supernova 2023” uzvarēja grupa "Sudden Lights" ar dziesmu "Aijā". Konkursā “Supernova” sacentās desmit dalībnieki. Konkursa uzvarētājs tika noteikts skatītāju zvanu un īsziņu balsojuma un žūrijas balsojuma kopvērtējumā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Pagājušajā gadā ir pieaudzis Latvijas eksports uz Krievijas kaimiņvalstīm, VID gatavojas iedzīvotāju ienākumu deklarāciju pieņemšanai, un Nav droši atrasties uz Radžu ūdenskrātuves ledus.
Pagājušajā gadā ir pieaudzis Latvijas eksports uz Krievijas kaimiņvalstīm, turklāt straujš eksporta kāpums ir vērojams virknē preču kategoriju, kurās ietilpst Eiropas Savienības sankcijām pakļautas preces. Centrālās statistikas pārvaldes dati par ārējo tirdzniecību liecina, ka, piemēram, uz Kazahstānu Latvijas preču eksports pērn ir sasniedzis 118 miljonu eiro vērtību, kas ir par 2,5 reizēm vairāk nekā 2021.gadā. Uz citām NVS valstīm eksporta vērtība ir zemāka, taču izcelšanas vērta ir arī, piemēram, Kirgizstāna, uz kuru Latvijas eksporta apjomi ir auguši par 3,5 reizēm - līdz 24 miljoniem eiro, un Armēnija, uz kuru eksports pieaudzis par 2,7 reizēm - līdz 23 miljoniem eiro. Valsts iestādes gan tiešā veidā to, vai Krievijā caur tās kaimiņvalstīm nenonāk ES sankcijām pakļautas preces, kontrolēt nevar.
Ukrainā veido "Uzbrukuma gvardi" Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošanai. Tajā iestāties pieteikušies jau vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Par to telemaratona ēterā informējis Ukrainas Nacionālās gvardes pārstāvis Ruslans Muzičuks. Visvairāk "Uzbrukuma gvardē" gaida tos, kuriem ir militārā dienesta pieredze vai kuri strādājuši iekšlietu struktūrās. Taču aicināti pieteikties arī cilvēki bez šādas pieredzes.
Ukrainas atbalstītāji Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā izplatījuši rezolūcijas projektu, kurā gadu pēc atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā pieprasīts garantēt mieru, kas nodrošina Ukrainas "suverenitāti, neatkarību, vienotību un teritoriālo nedalāmību". Rezolūcijas projektā aicināts "pēc iespējas ātrāk" panākt "visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru" Ukrainā atbilstoši ANO Hartas principiem, kas nosaka, ka valstīm starptautiskajās attiecībās jāatsakās no spēka izmantošanas pret citas valsts teritoriālo nedalāmību un politisko neatkarību.
Simtiem tūkstoši cilvēku sestdien izgājuši Francijas ielās. Viņi jau ceturto reizi protestēja pret prezidenta Emanuela Makrona ierosināto pensiju reformu jeb izmaiņām. Reforma paredz arī palielināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem. Arodbiedrības paziņojušas, ka tikai Parīzē protesta akcijā piedalījušies pusmiljons cilvēku. Arodbiedrības sola pastiprināt streikus, ja valdība neatteiksies no plāniem. Nākamā protesta akcija plānota 16. februārī.
Turpinām ziņas
Ik gadu vairāk nekā miljons Latvijas iedzīvotāju iesniedz ikgadējās nodokļu deklarācijas, lai atgūtu pārmaksātos nodokļus – tajā skaitā arī par ziedoto. Valsts ieņēmumu dienests attaisnoto izdevumu čeku iesniegšanai aicina izmantot VID mobilo lietotni, kā arī izmantot ārstniecības iestāžu pakalpojumu – automātisku kvīts sūtīšanu ieņēmumu dienestam. Sākot no 1. martā būs iespēja iesniegt deklarāciju par pagājušo gadu.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā aknu transplantācijas šogad atsāktas netiks. Ķirurģijas klīnikas vadītājs apliecināja, ka tuvākajos mēnešos sāksies speciālistu apmācība ārvalstīs. Visticamāk, tā būs Zviedrija, kur gadā veic 70 aknu pārstādīšanas. Un tikai nākamgad, kad ķirurgi būs specializējušies, plānots atjaunot aknu transplantāciju programmu Latvijā.
Jau ziņots, ka aknu transplantāciju programmu Stradiņa slimnīcā apturēja decembra beigās. Pēdējos gados Stradiņa slimnīcā veiktas 13 transplantācijas, astoņas – neveiksmīgas. Pacienti nomira drīz pēc operācijas. Tagad visas šīs operācijas vērtē Veselības inspekcijā. Savukārt slimnīcā gatavi apmācīt pilnīgi jaunu ārstu komandu, kura stažēsies ārzemēs, un tikai pēc tam ar ārvalstu ārstu palīdzību atsāks aknu transplantāciju Latvijā.
Un vēl
Pagājušas nedēļas nogalè vides speciālisti veikuši ledus biezuma pārbaudi Radžu ūdenskrātuvē, Jēkabpilī. Veicot mērījumus vairākās ūdenskrātuves vietās secināts, ka ledus biezums ir no 10-16 cm. Ņemot vērā, ka ledus struktūra ir poraina un irdena, ka arī to, ka tuvākajā laikā tiek prognozēts atkusnis, tiek norādīts, ka uz Radžu ūdenskrātuves ledus atrasties nav droši un aicina nekāpt uz ūdenstilpes ledus.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Ceļu Saeimā sāk šā gada valsts budžeta projekts; Šodien atzīmē Pasaules radio dienu ; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā. Tāpat izskatīšanai komisijās Saeima šodien nodeva saistītos grozījumus vairākos likumos. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā. Ieņēmumu un izdevumu pieaugumu Finanšu ministrijā skaidro ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju.
Eiropas Komisijas jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad palielināsies par 0,1%. Vienlaikus šodien publiskotajās ziemas prognozēs Eiropas komisija sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā palielināsies par 2,7%. Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 7,9% apmērā, bet nākamajā gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,5% apmērā. Identisku izaugsmi kā Latvijā Eiropas Komisija šogad sagaida arī Igaunijā, kur IKP nākamgad palielināsies par 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad veidos attiecīgi 6,2% un 2,2%. Tikmēr Lietuvā komisija sagaida, ka šogad IKP pieaugs par 0,3%, bet nākamgad - par 2,1%. Inflācija Lietuvā šogad prognozēta 8,7%, bet nākamgad 2,1% apmērā.
Inflācijas maksimums sasniegts un enerģētikā vissliktākais ir aiz muguras, šodien "SEB bankas" jaunākā ekonomikas apskata "Nordic Outlook" prezentācijā norādīja bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš sacīja, ka ļoti efektīvi esam pielāgojušies jaunajai situācijai, un Krievijas gāzes šantāža nav izdevusies. Vienlaikus arī biznesi ir pielāgojušies esošajai situācijai, samazinot gāzes patēriņu. Tomēr sagaidāms, ka cenas agri vai vēlu pieaugs. Savukārt attiecībā uz naftu, Krievijas energoresursu iziešana no naftas tirgus nozīmē daudz saspīlētāku tirgu, kaut arī redzams, ka sankcijas un cenu griesti radījuši pozitīvus apstākļus, kā rezultātā cenas nedaudz samazinās, tomēr prognozējams, ka cenas vēl pieaugs. Vienlaikus SEB ekonomists norādīja, ka enerģijas cenas ir vājinājušas eirozonas konkurētspēju.
Rīgas Svētā Pētera baznīcas jaunie īpašnieki – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotais nodibinājums Rīgas senākā dievnama restaurāciju plāno uzsākt 2024. gada vasarā. Vācijas Bundestāgs šim projektam ir rezervējis 33 miljonus eiro. Vācijas vēstnieks Kristians Helts, velkot paralēles ar Vāgnera zāles atjaunošanas projektu, pieļauj, ka vajadzīgā dokumentu sagatavošana naudas saņemšanai var paņemt krietni ilgāku laiku, nekā baznīcas īpašnieki iecerējuši. Tāpēc diplomāts nekādus termiņus projektā, kurā redz jaunu perspektīvu Vācijas–Latvijas attiecībām, negrib minēt.
Turpinām ziņas
Lai arī pašlaik iedzīvotājiem apdraudējuma nav, mainoties laikapstākļiem, situācija Jēkabpilī atkal var pasliktināties un sākties plūdi, sarunā ar vietējo mediju žurnālistiem preses konferencē sacīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Viņš skaidroja, ka pašlaik vižņi veidojas, to krāvums ir no Zeļķu tiltam līdz Pļaviņām. Vienlaikus viņš akcentēja, ka pašlaik ūdens līmenis cēlies nav un bīstamība nepastāv. Ragainis gan atgādināja, ka situācija, mainoties laikapstākļiem, var pasliktināties, piemēram, ja atkal sāktos liels sals, kas veidotu vairāk vižņu. Jau ziņots, ka pašlaik pilsētā tiek strādāts, lai nostiprinātu dambi.
Lai atgādinātu par radio lomu informācijas pieejamības nodrošināšanā, UNESCO ik gadu 13.februārī atzīmē Pasaules radio dienu, kura šogad veltīta tēmai "Radio un miers». Šajā dienā UNESCO aicina ikvienu - klausītājus un radio raidorganizācijas - ne tikai novērtēt radio nozīmi, bet arī izmantot radio kā unikālu miera vairošanas iespēju. UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē atzīmē, ka šodien tiek izcelts radio spēks vairot mieru. Viņa skaidro, ka kopš radio izgudrošanas tas ir izrādījies izcils komunikācijas un viedokļu apmaiņas līdzeklis, jo ir viens no pieejamākajiem un izplatītākajiem veidiem, kā nodrošināt informācijas pieejamību. UNESCO uzsver, ka profesionāls radio ir tāds, kas spēj mazināt konfliktus un spriedzi, pievēršoties miera atjaunošanas sarunām.
Āfrikas cūku mēris pagājušajā nedēļā Latvijā konstatēts 17 mežacūkām, kamēr nedēļu iepriekš saslimšana tika konstatēta 16 mežacūkām, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta publiskotā informācija. Saslimšana pagājušajā nedēļā konstatēta arī divām mežacūkām Jēkabpils novadā, - vienai mežacūkai Rubenes pagastā un vienai mežacūkai Viesītes pagastā, kā arī vienai mežacūkai Preiļu novada Silajāņu pagastā. Tādējādi mežacūku populācijā mēris šogad Latvijā konstatēts kopumā 99 mežacūkām 21 novada 45 pagastos.
Un vēl
Šonedēļ temperatūras režīms Latvijā būtiski nemainīsies, saglabājot marta sākumam raksturīgu siltumu. Darba nedēļā gaisa temperatūra dienās lielākoties 0...5 grādu robežās, otrdien vietām Kurzemē līdz 6...8 grādiem, bet valsts austrumos dažās dienās līdz -2 grādiem, savukārt naktīs temperatūra visā valstī būs tuvu nullei, trešdienas agrā rītā vietām valsts austrumos līdz -7 grādiem.
Nedēļas nogalē mūsu reģionā ieradīsies ciklons, kas atnesīs nokrišņus – gan lietu, gan sniegu. Latvijas austrumos nedaudz palielināsies jau esošie sniega krājumi, bet citviet, kur sniegs nokusis, īslaicīgi var veidoties jauna sniega kārtiņa.
Līdz šodienaii, 13. februārim, meteoroloģiskais pavasaris iestājies lielākajā daļā Kurzemes, kā arī Ziemeļvidzemes piekrastē – Ainažu pusē, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Meteoroloģiskais pavasaris sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir virs nulle grādiem.