Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 16.februārī
- 16 februaris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Slimnīcu tīkls Latvijā ir sakārtots; Pedagogu arodbiedrība draud ar streiku mācību gada izskaņā; un Jēkabpilī un Madonā trešdien pārspēti siltuma rekordi.
Ik pa laikam izskan pārmetumi par it kā nesakārtoto slimnīcu tīklu Latvijā, taču slimnīcu tīkls valsts mērogā ir sakārtots. Šādu viedokli paudis Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. Runājot par valsts budžeta un tajā, pēc nozares domām, paredzēto nepietiekamo papildu finansējumu, Kalējs norādīja, ka līdz šim vienīgais, kas slimnīcām tiek pārmests, ir tas, ka Latvijā nav sakārtots slimnīcu tīkls. Viņš norāda, ka tas neatbilst patiesībai, jo valstī ir universitātes slimnīcas, reģionālās un tālāk pa līmeņiem iet piecu līmeņu slimnīcas, kur tiek ārstēti atbilstoši līmenim noteiktie pacienti. Viņš norāda, ka vislielākā problēma ir Rīgā, kur ir tikai un vienīgi universitātes slimnīcas, nav zemāka līmeņa slimnīcu, līdz ar to slimnīcās Rīgā ārstējas neatbilstoša līmeņa pacienti.
Jau ziņots, ka Slimnīcu biedrība un veselības darbinieku arodbiedrība vērsusies pie Saeimas deputātiem, aicinot veselības nozarei valsts šā gada budžetā piešķirt vairāk finansējuma. Veselības nozarei budžetā papildu plānoti 85,6 miljoni eiro, kas, pēc nozarē strādājošo domām, nav pietiekami liels pieaugums. Papildus jau iezīmētajam finansējumam būtu nepieciešami vēl apmēram 220 miljoni eiro. Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens atzinis, ka šī gada budžetā veselības aprūpe un labklājība nav pienācīgi finansētas, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm. Viņaprāt, attiecībā uz veselības aprūpi arī jāsakārto tās sistēma.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien nolēma izslēgt deputāti Gloriju Grevcovu no dalības nākamajās sešās parlamenta sēdēs par deputātu Ētikas kodeksa pārkāpumu. Gala lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem Saeimā. Komisija lēmumu pieņēma, izskatot deputāta Edvīna Šnores iesniegumu par iespējamu deputātu Ētikas kodeksa pārkāpumu deputātes izteikumos par Latvijas okupāciju. Komisijas ieskatā Grevcova pārkāpusi Saeimas deputātu ētikas kodeksa 4. un 7.pantu.
Eiropas Savienība izveidos darba grupu, lai izpētītu iespējas izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai. Viens no mērķiem ir iegūt skaidrāku ainu par to, kur atrodas Krievijas valstij piederošie aktīvi un kāda ir to kopējā vērtība. Darba grupu vadīs Zviedrijas Nacionālās tirdzniecības padomes ģenerāldirektors Andešs Ahnlids. Tikmēr ASV gatavo jaunu desmit miljardu dolāru palīdzības paketi Ukrainai.
Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena vakar paziņoja par demisionēšanu pēc vairāk nekā astoņiem gadiem amatā. Skotu Nacionālās partijās līdere preses konferencē Edinburgā pavēstīja, ka paliks premjera amatā līdz brīdim, kad partija būs izraudzījusies viņas pēcteci. Stērdžena sacīja, ka nepamet politiku un turpinās personīgas kampaņas. Viņa premjera amatā atrodas kopš 2014.gada novembra, kad pēc neatkarības referenduma nomainīja amatā Aleksu Salmondu.
Viņa pēdējā laikā saskaras ar pieaugošu spiedienu sakarā ar problēmām sarīkot jaunu referendumu par Skotijas neatkarību un transpersonu tiesību likumu.
Turpinām ziņas
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai Izglītības un zinātnes ministrija pildītu streika prasību izpildi, pretējā gadījumā 24.aprīlī sāksies pedagogu streiks. Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga iepriekš skaidroja, ka šobrīd lielākā problēma ir, ka ministrija piedāvā algu kāpumu un slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus šiem grafikiem. Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist ministrijas paustajam par piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar grafiku, kas bija otrdien jāapstiprina valdības sēdē.
Sestdien, 18. februārī pulksten vienos Likteņdārza jaunajā Saieta namā uz sarunu par latviešu mākslas aktualitātēm aicina mākslas vēsturnieks, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālists, gleznotājs, vairāku grāmatu autors, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, sabiedriskais darbinieks un ilggadējais Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Diskusijas ar klātesošajiem vadīs mākslas zinātniece Ginta Gerharde – Upeniece. Sarunu tēmas skars gan Latvijas mākslas vēsturiskās vērtības, gan Imanta Lancmaņa pieredzi, vadot nozīmīgo Latvijas vērtību glabātāju – Rundāles pili, kā arī šobrīd Latvijas Nacionālā mākslas muzejā skatāmo mākslas eksperta vērienīgo izstādi “Imanta Lancmaņa māksla”. Savu daiļradi Imants Lancmanis dēvē par konceptuālo romantismu. Pasākums būs jau trešais sarunu ciklā “Tikšanās ar personībām”.
Un vēl
Uzspīdot saulei, vakar Jēkabpilī un Madonā pārspēts 15.februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Termometra stabiņš Madonas novērojumu stacijā divos dienā pakāpās līdz +5,2 grādiem, par vienu grāda desmitdaļu pārspējot 1995.gada rekordu. Savukārt maksimālā gaisa temperatūra Zīlānu meteoroloģiskajā stacijā, Jēkabpilī, bija +6,1 grāds - grādu augstāka par iepriekšējo rekordu, kas reģistrēts 2001.gada 15.februārī. Augstākā gaisa temperatūra, kas šajā datumā novērota Latvijas teritorijā, ir +9,2 grādi 1925.gadā Rīgā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Pērn uzlabojies uzņēmēju viedoklis par biznesa vidi Latvijā; Norit akcija ““Dzīvības koks” par visiem, visi par Dignāju!”; un Sēlijas kopienas aicina uz Meteņu svinībām Salienā
Uzņēmēju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi Latvijā pagājušajā gadā uzlabojās, tā liecina Biznesa augstskolas Turība un pētījumu kompānijas SKDS apkopotā biznesa indeksa rādītāji. Dati liecina, ka uzņēmēju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi Latvijā pagājušajā gadā paaugstinājies par septiņiem punktiem. Valdības darbu pērn pozitīvi vērtēja 13% aptaujāto uzņēmēju, savukārt vairāk nekā 50% valdības darbu vērtēja drīzāk kā traucējošu uzņēmējdarbībai. Kā pozitīvākos uzņēmējdarbības vides aspektus aptaujātie uzņēmēji vērtējuši uzņēmējdarbības sākšanas ātrumu un vieglumu, pašvaldību attieksmi, kā arī sabiedrības attieksmi pret uzņēmējiem. Savukārt kā negatīvākos aspektus uzņēmēji vērtēja elektroenerģijas tirgu, darbaspēka pieejamību, administratīvo slogu un ar uzņēmējdarbību saistīto normatīvu nestabilitāti.
Vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas kopsēdē deputāti vienojās aicināt Izglītības un zinātnes ministriju līdz 7.martam nepieņemt gala lēmumus par augstskolu konsolidāciju. Komisiju deputāti pauda nosodījumu Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībai, vakar izplatot paziņojumu par to, ka ir panākta vienošanās par Daugavpils Universitātes turpmāko attīstību, paredzot pakāpenisku Daugavpils universitātes integrāciju Latvijas Universitātē, jo šādu lēmumu neesot pieņēmis ne Daugavpils universitātes Senāts, ne padome.
Debesīs virs Kijivas pamanīti seši Krievijas gaisa baloni, un to lielāko daļu notriekuši pretgaisa aizsardzības spēki. Baloni transportējuši stūra atstarotājus un izlūkošanas iekārtas, norādīja administrācija. Balonu palaišanas mērķis, iespējams, bija pamanīt Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkus un tos novājināt. Krievija, iespējams, izmanto gaisa balonus, jo tiek taupīti izlūkošanas lidrobotu krājumi.
Somija un Zviedrija atteikušās no ieceres pievienoties NATO kopā un vienojušās, ka Somija var iestāties aliansē pirmā, ja būs radušies attiecīgi apstākļi, ziņo Somijas laikraksts Iltalehti, atsaucoties uz saviem avotiem. Zviedrija piekritusi scenārijam, ka Somija pievienojas NATO vispirms, ja Turcija un Ungārija ratificēs Somijas pieteikumu par uzņemšanu NATO, bet Zviedrijai liks gaidīt, teikts "Iltalehti" otrdienas publikācijā. Somija un Zviedrija arī turpmāk informēs viena otru par saviem NATO procesiem, vienlaikus Zviedrija piedāvājusi savu politisko atbalstu, ja kļūs skaidrs, ka Somija uz dalību NATO var virzīties ātrāk.
Kauņā otrdienas vakarā tilta demontāžas laikā nogāzusies 400 tonnu smaga tā konstrukcija, trešdien vēsta vietējie plašsaziņas līdzekļi. Lai gan tobrīd pa ielu zem Alfonsa Meškiņa tilta braukušas automašīnas, nevienai no tām nav nodarīti bojājumi un arī cilvēki nav cietuši, paziņojusi policija. Šis tilts pār Neres upi ir daļa no autoceļa A1, kas savieno Viļņu, Kauņu un Klaipēdu. Pašlaik tiek demontēts vecais pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados būvētais tilts ar divām braukšanas joslām. Tā vietā paredzēts uzbūvēt jaunu tiltu ar četrām braukšanas joslām.
Turpinām ziņas
Onkoloģisko pacientu biedrības "Dzīvības koks" pirms desmit gadiem uzsāktās ēkas rekonstrukcijas pabeigšanai Dignājas pagastā nepieciešami vēl 68 tūkstoši eiro. Onkoloģisko pacientu organizācija 15.janvārī sāka ziedojumu vākšanas kampaņu psihosociālā rehabilitācijas centra onkoloģiskajiem pacientiem pabeigšanai. Patlaban šim mērķim jau ir savākti apmēram 12 tūkstoši eiro, patiecoties pašu pacientu ziedojumiem. Biedrība izprot situāciju valstī un negaida, ka to iespējams risināt ar budžeta palīdzību, tāpēc aicinaa sabiedrību ziedot līdzekļus ēkas rekonstrukcijas pabeigšanai, lai atbalstītu cilvēkus, kas saskārušies ar diagnozi vēzis un kuriem nepieciešama psihosociālā rehabilitācija. Rehabilitācijas programmu apmaksā valsts. Cilvēki aicināti ziedot, sekojot interneta saitei dzivibaskoks.lv/lv/ziedo.
Izlemts, ka svina skrošu munīcijas izmantošana mitrājos visās 27 Eiropas Savienības valstīs, kā arī Islandē, Norvēģijā un Lihtenšteinā ir aizliegta. Aplēsts, ka tādējādi ik gadu no smagas saindēšanās un no nāves tiks izglābts aptuveni viens miljons ūdensputnu. Svina skrotis mednieki līdz šim ir izmantojuši ūdensputnu un citu mazu dzīvnieku medīšanai mitrājos un citviet. Svina skrotis ir īpaši bīstamas ūdensputniem, kuri tās apēd sajaucot ar smiltīm. Putni norij sīkus akmentiņus, lai tie palīdzētu pārstrādāt barību putna kuņģī. Svina skrošu aizliegums turpmāk samazinās arī sekundāro saindēšanos plēsējiem un maitēdājiem, kuri barības ķēdes ceļā arī ir pakļauti saindēšanās riskam, ēdot ar svina skrotīm piesārņotu medījumu. Svins ir bīstams ne tikai dzīvniekiem, bet tas rada bīstamību arī cilvēku, īpaši bērnu veselībai.
Un vēl
Lai saliedētu Sēlijas austrumu un rietumu kopienas, 18. februārī Salienas kultūras namā notiks Meteņu svinības. Kopienu sadarbības pasākumā “Gada gaisma austrumos” tiks pasniegtas četras jaunas Sēlijas kopienu identitātes zīmes, ko saņems Eglaine, Kaplava, Pašuliene un Saliena. Pasākumā “Gada gaisma austrumos” savīsies latviskās Meteņu tradīcijas ar slāviskajām – krievu, baltkrievu Masļeņicas un poļu Zapustu tradīcijām, tā kā iedzīvotāju vairākumu šajā Sēlijas pusē veido tieši slāvu tautības iedzīvotāji. Par muzikālu noskaņu gādās sēļu tradicionālās mūzikas grupa “Krāce” no Jēkabpils un Demenes pagasta ansamblis “Aizturi elpu!”, kas dziesmas izpilda latviešu, krievu, baltkrievu, ukraiņu un poļu valodā. Dienas gaitā tiks atklātas divas izstādes – Jēkabpils mākslinieces Mētras Daumes fotogrāfiju izstāde “Substance” un Zasas keramiķes Andas Svarānes trauku izstāde “Pie galda uz pavasari”.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-16.00
Radio1 ziņās klausieties: 24. februārī pie Brīvības pieminekļa notiks mītiņš Ukrainas atbalstam; "Jēkabpils siltums" plāno samazināt tarifu par gandrīz 13%; un Latvijā veido graudaugu kombinēto krustojumu populāciju.
Pirms gada, 24. februāra rītā, mēs visi pamodāmies ar skaudru atgādinājumu, ka Ukrainā jau gadiem notiekošais karš ir pārvērties par liela mēroga ofensīvu. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā lika mums apzināties, ka dzīvojam kara ēnā. Ka dzīvojam pasaulē, kur bērni nevar doties uz skolu, pasaulē, kur pieaugušie nevar iet uz darbu, pasaulē, kur ik dienas nežēlīgi tiek nogalināti cilvēki, iznīcinātas viņu mājas, sagrauti viņu sapņi. Asinsizliešana Ukrainā turpinās, un ukraiņi ik dienas varonīgi cīnās par savas valsts neatkarību. Tāpēc Latvijas Pilsoniskā alianse aicina solidarizēties ar Ukrainas tautu un 24. februāra rītā plkst. 10.00 pulcēties stundu ilgā mītiņā pie Brīvības pieminekļa, paužot savu atbalstu Ukrainai un nosodot Krievijas uzsākto noziedzīgo un agresīvo karu, kas turpinās jau desmito gadu.
Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Māsu asociācija aicina Valsts prezidentu, Saeimu, Ministru prezidentu un valdību uz kopīgu tikšanos, lai nekavējoties pārrunātu plānoto valsts finansējumu veselības nozarei šogad un nākamajos gados. Mediķu organizācijas aicina pārrunāt valsts finansējuma ietekmi uz sabiedrības veselību, valsts ilgtspējīgu attīstību un drošību. Veselības nozarē strādājošo organizācijas uzskata, ka izeju no kritiskās situācijas nozarē ir iespējams rast, tikai visiem apsēžoties pie viena galda un kopīgi meklējot efektīvus risinājumus.
Svaigpiena iepirkuma cena pērn decembrī Latvijā bija 48,33 eiro par 100 kilogramiem, kas ir par 1,5% mazāk nekā novembrī, savukārt salīdzinājumā ar 2021.gada decembri svaigpiena iepirkuma cena pieaugusi par 21,7%, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta jaunākie dati. Latvijā piena iepirkums 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, samazinājies par 0,1% un bija 810 tūkstoši 900 tonnu. Tikmēr Eiropas Savienībā svaigpiena cena decembrī bija 57,41 eiro par 100 kilogramiem, kas ir par 0,6% mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, savukārt, salīdzinot ar 2021.gada decembri, svaigpiena iepirkuma cena ES pieaugusi par 39%.
Naktī uz ceturtdienu krievi izšāvuši uz Ukrainu 32 spārnotās raķetes, no kurām pretgaisa aizsardzība iznīcinājusi 14, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecības preses dienests. Likvidētas arī divas raķetes "H-59". 32 spārnotās raķetes raķetes palaistas no kuģiem un bumbvedējiem un mērķētas pret kritiskās infrastruktūras objektiem. Diemžēl daļa no "H-22" spārnotajām raķetēm sasniedza savus mērķus, trāpot kritiskajai infrastruktūrai, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecības preses dienests, piebilstot, ka Ukrainas Bruņoto spēku rīcībā nav ieroču, kas spētu iznīcināt šāda tipa raķetes.
Upuru skaits pēc pagājušās nedēļas zemestrīces Turcijā un Sīrijā pietuvojies 42 tūkstoši, šodien vēsta Turcijas ziņu aģentūra Anadolu. Turcijā bojāgājušo skaits sasniedzis 36 tūkstoši 187, atsaucoties uz Turcijas katastrofu pārvaldības aģentūru AFAD, ziņoja "Anadolu". Kaimiņos esošajā Sīrijā gājuši bojā vairāk nekā 5 tūkstoši 600 cilvēku. Kopējais apstiprināto upurus skaits sasniedzis 41 tūkstoti 838.
Turpinām ziņas
"Jēkabpils siltums" plāno no 18.marta samazināt siltuma tarifu par gandrīz 13%, liecina uzņēmuma Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniegtais tarifu projekts. Siltumenerģijas gala tarifs līdz šim bija 137,47 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, bet to plānots samazināt līdz 120,11 eiro par megavatstundu jeb par 12,63%. Tarifa izmaiņas saistītas ar kurināmā cenu samazinājumu.
Vakar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes amatpersonas Aizkraukles novadā Neretas pagastā apturēja automašīnu “Renault Scenic”, kuras vadītājs pārvietojās nepārliecinoši. Pārbaudes laikā konstatēts, ka vīrietis atrodas alkohola reibumā – 1,49 promiles. Par notikušo uzsākts kriminālprocess par kukuļdošanu un administratīvā pārkāpuma procesu par transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu, par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, piemēro naudas sodu no 850 līdz tūkstoš 400 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Savukārt par kukuļdošanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
.
Un vēl
Ja uz lauka aug viena šķirne kviešu vai miežu, tad šos graudaugus vienādi ietekmēs sausums vai mitrums, arī slimības un augsnes īpašības. Lai no tā izvairītos, var veidot graudaugu kombinēto krustojumu populācijas, kad uz viena lauka tiek iesētas daudz un dažādas šķirnes. Tā kā augi ir atšķirīgi, tie spēj kompensēt viens otra trūkumus. Par šādu graudaugu populāciju veidošanu vairāku gadu garumā Latvijā veikts pētījums. Latvijas Zinātņu akadēmija to atzinusi par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē. Šādā veidā mērķis ir iegūt uz lauka nevis vienveidīgu kultūru, bet daudzveidīgu populāciju, kas ir izturīgāka pret dažādām slimībām, ar ļoti labiem graudu kvalitātes rādītājiem un spēju labāk konkurēt ar nezālēm, kā arī spēju pilnvērtīgāk uzņemt slāpekli. Tieši tas arī Latvijas pētniekiem ir izdevies. Augu populācijas novērtētas sešās bioloģiskajās saimniecībās, iegūstot vērtīgus datus, kas tagad ir noderīgi gan saimniecībām Latvijā, gan pētniekiem visā Eiropā.