Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 17.februarī
- 17 februaris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Pieprasa skaidrojumu par skaidrojumu par 220 miljonus eiro vērto iepirkumu pārtikai bruņotajiem spēkiem; Jēkabpils joprojām ir to pilsētu vidū, kur reģistrēta augstāka saslimstība ar gripu; un No Rotko centra cenzūras dēļ izņemtie mākslas darbi atgriezīsies izstādē uz vienu dienu
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece pieprasījusi skaidrojumu par 220 miljonus eiro vērto iepirkumu loģistikas pakalpojumiem pārtikas piegādei Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kurā uzvarēja uzņēmums “Zītari ZL”. Ministre arī uzdevusi pārbaudīt konkursa kvalifikācijas prasības atbilstību līguma mērķim. Iepirkums veikts, kad Aizsardzības ministrs bija Artis Pabriks.
Aģentūra LETA informē, ka saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju jau 31 gadu pastāvošais uzņēmums “Zītari ZL” patlaban pieder Laurai Zeltiņai un advokātam Modrim Supem. Patiesais labuma guvējs ir Zeltiņa, kura ir arī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze liecina, ka Supe pērn maijā partijai "Latvijas attīstībai" ziedojis 2 tūkstoši 500 eiro, vēl gadu iepriekš 2 tūkstoši eiro. 2017.gadā un 2015.gadā kopumā ziedojis 10 tūkstoši eiro partijai "Gods kalpot Rīgai".
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus, kas paredz no šā gada maija elektroenerģijas galalietotāju rēķinos neiekļaut obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK izmaksas. Likums stāsies spēkā 1.martā.
Saeima vakar atbalstīja parlamenta deputāta Aināra Šlesera izdošanu krimināllietas iztiesāšanas turpināšanai. Šlesers sēdē aicināja deputātus atbalstīt šo lēmuma projektu. Vienlaikus politiķis noliedza vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās. Kā ziņots, tiesībaizsardzības iestādes vērsušās Saeimā, prasot atļauju Šlesera tiesāšanai. Tā dēvētā otrā digitālās televīzijas krimināllieta jau atrodas Rīgas apgabaltiesā, taču pēc Šlesera ievēlēšanas par Saeimas deputātu radās jautājums par to, vai viņu var turpināt tiesāt bez Saeimas piekrišanas.
Savukārt Rīgas pilsētas tiesa ceturtdien bijušajam Saeimas deputātam Artusam Kaimiņam par grāmatvedības dokumentu viltošanu piesprieda 280 stundu sabiedrisko darbu. Kaimiņa aizstāvis advokāts Normunds Duļevskis aģentūrai LETA sacīja, ka spriedums tiks obligāti pārsūdzēts, bet sākumā ir jāsagaida pilnais tiesas spriedums, lai iepazītos ar tiesas motivāciju. Viņa ieskatā Kaimiņš nebija SIA "Al De media" faktiskais valdītājs un viņam nebija piekļuves nedz uzņēmuma kontam, nedz arī grāmatvedības datiem. Attiecīgi viņš nevarēja viltot dokumentus, vai arī lūgt to darīt kādam citam.
Ukraina spēs izvērst plašu pretuzbrukumu dažu nākamo mēnešu laikā, ja Rietumi sniegs tai nepieciešamo militāro palīdzību, uzskata ASV Karas studiju institūta analītiķi. Krievijas pret Ukrainu izvērstās dārgās militārās kampaņas rezultātā Maskavas tehnikas un dzīvā spēka rezerves, kas nepieciešamas sekmīgam plaša mēroga uzbrukumam Ukrainas austrumos, pēc visa spriežot, izsīkst. Krievijas nespēja salabot no ierindas izsisto mehanizēto tehniku tuvākajā laikā vēl vairāk ierobežos Krievijas iespējas vest manevru karu, un rezultātā Krievijas karaspēks spiests paļauties uz vecu tehniku. Ukrainai, visticamāk, būs iespēja sākt plaša mēroga pretuzbrukumu tuvāko mēnešu laikā, bet iespējas to paveikt lielā mērā būs atkarīgas no tā, cik ātri un kādā apjomā Rietumi sniegs tai nepieciešamo militāro palīdzību, arī tankus un bruņumašīnas.
Turpinām ziņas
Gripas vidējā intensitāte Latvijā turpina samazināties. Pagājušajā nedēļā reģistrēti 205,3 gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem, bet iepriekš tādu bija 375. Pacientu skaits, kuri vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūtos augšējo elpceļu infekciju gadījumos – tūkstoš 405 pacienti. Ar pneimoniju pie ārsta vērsušies 33 pacienti. Augstākā saslimstība ar pneimoniju reģistrēta bērniem vecuma grupā no 5 līdz 14 gadiem. Ģimenes ārstu praksēs pagājušajā nedēļā tika reģistrēti 152 klīniskie gripas gadījumi, visbiežāk saslimstība novērota Gulbenē, Daugavpilī, Jēkabpilī, Ventspilī, Valmierā, Rēzeknē un Rīgā. No monitoringā iesaistītām stacionārām ārstniecības iestādēm tika ziņots par 68 hospitalizētiem pacientiem ar gripu, visbiežāk vecuma grupā 65+ gadi. Tāpat tika ziņots par 11 stacionētiem pacientiem ar gripas izraisītu pneimoniju.
Pagājušās nedēļas laikā Latvijā "Covid–19" gadījumu skaits pieaudzis par 9,6%, salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Laboratoriski tika apstiprināti 194 "Covid–19" gadījumi. Par 2,6% pieaudzis pozitīvo testu īpatsvars. Mediķi atgādina, lai mazinātu smagas saslimšanas un nāves risku, vakcinācija pret sezonālo gripu un "Covid–19" ieteicama ikvienam, tomēr īpaši rekomendēta cilvēkiem, kuriem saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām norit smagā formā un kuriem ir augsts komplikāciju risks. Vakcinācijai var pieteikties pie sava ģimenes ārsta.
Un vēl
Ziemas izstāžu sezonas noslēgumā svētdien, 19. februārī, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā uz vienu dienu atkal būs pieejami igauņu mākslinieka Sandera Raudsepa cenzētie mākslas darbi. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs gatavojas pavasara izstāžu sezonai. Tāpēc vēl tikai šonedēļ skatītājiem ir pieejamas visas ziemas sezonas mainīgās izstādes.
Jau ziņots, ka izstādes pēdējā dienā, 19. februārī, pulksten 12 Kultūras ministrija sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru organize tiešsaistes diskusiju "Domas brīvībai (ne) būt? Robežas un iespējas 21. gadsimta kultūrtelpā", aicinot tajā piedalīties dažādu nozaru ekspertus un sabiedrības grupu pārstāvjus, lai sarunās meklētu atbildes uz jūtīgo jautājumu par radošās domas brīvības iespējām un robežām 21. gadsimta Latvijas kultūrtelpā un veicinātu izpratni par laikmetīgās mākslas daudzveidīgo izpausmes formu un demokrātisko vērtību līdzāspastāvēšanu.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Kopš kara sākuma Latvijā ieceļojuši 223 tūkstoši 277 Ukrainas pilsoņi;Jēkabpils slimnīca atkārtotā izsolē mēģinās pārdod bijušo tuberkulozes slimnīcas ēku; un Kāda loma ir mājsaimniecībām apkārtējās vides piesārņošanā?
Pagājušā gadā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā caur ārējo robežu Latvijā ieceļojuši 223 tūkstoši 277 Ukrainas pilsoņi, liecina Valsts robežsardzes apkopotā informācija. Šonedēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs pastāstīja, ka patlaban Ukrainas iedzīvotāju skaits, kas dienā šķērso Latvijas robežu, ir krities gandrīz piecas reizes. Latvijā ir politiski diskutējams jautājums, kādā veidā un cik plaši turpināt atbalstu, taču bēgļu atbalsta plāns un finansējums tā izpildei bija rēķināts ar domu, ka šogad provizoriski Latvijā no jauna ieradīsies 40 tūkstošu Ukrainas iedzīvotāju, kas būtu aptuveni tikpat, cik pagājušajā gadā.
Saeima vakar pārapstiprināja Latvijas valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu Baltkrievijas pierobežā līdz 10.maijam, lai cīnītos ar Baltkrievijas varasiestāžu veicināto nelegālo migrāciju. Iekšlietu ministrija norāda, ka situācija uz robežas ar Baltkrieviju nav mainījusies. Piemēram, naktī uz 31.janvāri Latvijas-Baltkrievijas robežu mēģināja šķērsot 24 imigranti, Lietuvā 15, bet Polijā 64. Janvārī kopumā novērsti 300 mēģinājumi iekļūt Latvijā, bet decembrī reģistrēti vairāk nekā tūkstoš mēģinājumi. Iekšlietu resoram ir pamats domāt, ka kritums saistīts ar gaidām, ka varbūt Latvija atteiksies no ārkārtējās situācijas pagarināšanas.
Slimnīcas mēģinās atrast vidējo finansējuma apjomu, kas nepieciešams, lai izārstētu vienu pacientu, pēc Latvijas pašvaldību savienības tikšanās ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni medijiem sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. Sēdes laikā slimnīcu pārstāvji informēja ministri par aktuālajiem jautājumiem, kādi būtu jārisina slimnīcu darbības jomā. Viens no tiem esot saistīts ar tarifiem. Slimnīcu vadītāji atzina, ka patlaban īsti nav skaidrības par Nacionālā veselības dienesta noteiktajiem tarifiem. Tāpat katrai slimnīcai esot savi individuālie izaicinājumi un attīstības ieceres. Kalējs pauda, ka patlaban pie problēmjautājumu risināšanas strādā divas darba grupas.
Premjers Krišjānis Kariņš pārliecināts, ka valsts turpmāk nevarēs atļauties palielināt skolotāju algas bez skolu tīkla reformas. Viņš Latvijas Radio, komentējot izglītības darbinieku arodbiedrības neapmierinātību ar šī gada valsts budžetu, kuru pašlaik izskata Saeima, uzsvēra, ka šogad budžetā jau ir paredzēts skolotāju algu pieaugums. Viņš atgādināja, ka jau iepriekšējās valdības laikā katru gadu pedagogiem palielinātas algas, bet tas neesot ilgtspējīgs risinājums. Piemēram, Igaunijai no budžeta izglītībai atvēl aptuveni tādu pašu daļu kā Latvijā, taču Igaunijā ir efektīvāka sistēma un skolotāju algas ir lielākas. Savukārt Latvijā ir nereformēta sistēma, kurā slēpjas desmitiem miljonu eiro, kuri ļautu palielināt algas. Tāpēc pašlaik neesot jautājums, vai pedagogu algas augs, bet gan, kas būs avots, lai tās finansētu. Valsts nevarot atļauties vairāk naudas grūst neefektīvā sistēmā, tas ceļš esot izsmelts.
Eiropas Parlaments ierosina veicināt riteņbraukšanu un Eiropas Savienības pāreju uz zaļo ekonomiku, veidojot vairāk velosipēdistiem paredzētu joslu un velosipēdu novietņu, kā arī samazināt pievienotās vērtības nodokli velosipēdu iegādei. Vakar Eiroparlamenta pieņemtajā rezolūcijā par ES velosatiksmes tratēģijas izstrādi deputāti iestājas par to, lai velotransports tiktu atzīts par pilntiesīgu transporta veidu. Viņi uzsver riteņbraukšanas sniegto ieguldījumu pārejā uz videi draudzīgu ekonomiku: tā var palīdzēt uzlabot veselību, mazināt sastrēgumus, trokšņa piesārņojumu, veicināt labāku gaisa kvalitāti un ekonomikas izaugsmi. EP deputāti mudina Eiropas Komisiju izstrādāt Eiropas velotransporta stratēģiju ar mērķi līdz 2030. gadam divkāršot ar velosipēdu nobraukto kilometru skaitu Eiropā.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada slimnīca ar otro piegājienu izsolē mēģinās pārdot agrākās tuberkulozes nodaļas ēku. SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" piederošais nekustamais īpašums Artilērijas ielā 18, Jēkabpilī, sastāv no viena zemesgabala, uz kura atrodas trīs ēkas. Kā iepriekš ziņots, agrākās tuberkulozes nodaļas ēkas slimnīcas funkciju pildīšanai nav nepieciešamas jau kopš 2009.gada. Mēģinājumi pārdot ēkas bijuši arī agrāk, bet nav izraisījuši pircēju interesi un ēkas stāv neizmantotas un neapkurinātas, nesot īpašniekam zaudējumus un problēmas. Izsole notiks 17.martā Jēkabpils slimnīcas Ambulatorās nodaļas ēkā. Pieteikums par piedalīšanos izsolē jāiesniedz līdz 16.martam. Izsoles sākumcena šoreiz samazināta, izsolē janvārī par šo ēku tika prasīti 52 tūkstoši eiro, bet atkārtotajā izsolē īpašuma cena noteikta – 46 tūkstoši 800 eiro, izsoles solis - 100 eiro. Ar izsoles noteikumiem var iepazīties SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" interneta vietnē.
No 17. februāra līdz 19. martam Krustpils pilī skatāma profesora Remigijus Venckus no Lietuvas fotogrāfiju izstāde "My love, My home". Viņš ir mākslas kritiķis un mediju mākslinieks. Venckus ir Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes Fundamentālo zinātņu fakultātes Grafisko sistēmu katedras profesors. Remigija Venckus fotografēšanas stils nav viegli atpazīstams, bet diezgan iespaidīgs. Katra viņa jaunā kolekcija sniedz vairāk jautājumu nekā atbilžu; līdz ar to kritika daudziem pētniekiem un kritiķiem ir kļuvusi sarežģītāka.
Un vēl
Mājsaimniecības ir galvenais avots būvgružiem dabā, ko atzinuši 70% pašvaldību, liecina pēc vides pakalpojumu uzņēmuma SIA "CleanR" pasūtījuma īstenotā pētījuma priekšizpētes rezultāti. Vienlaikus pētījuma priekšizpētē veiktās aptaujas gaitā secināts, ka 76% iedzīvotāju un 60% pašvaldību atzīst, ka remonta un būvniecības atkritumu nonākšana dabā Latvijā ir liela problēma. Pētījumā secināts, ka vairumā gadījumu pašvaldības nav gādājušas par to, lai būvgružu apsaimniekošanai to teritorijā būtu precīzs regulējums un iedzīvotājiem saprotama kārtība. Tikmēr Eiropā kopumā būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi veido vairāk nekā trešdaļu no visiem Eiropas Savienībā radītajiem atkritumiem. Tajos ir daudz dažādu materiālu - betons, ķieģeļi, koks, stikls, metāli un plastmasa, kas ir vērtīgs resurss un otrreizēji pārstrādājams materiāls.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Piena tirgus stabilizēšanai pieļauj valsts subsīdijas un lielveikalu darbalaika ierobežošanu; Jēkabpils novadā šodien diskutēs par tūrisma attīstību; un Brīvdienās Latvijā prognozē draņķīgus laika apstākļus.
Mazumtirgotāju uzcenojumi piena produktiem ir ļoti lieli, norāda zemkopības ministrs Didzis Šmits. Kā vienu no risinājumiem viņš saskata tirgotāju diversificēšanu jeb dažādošanu, ko savukārt varot panākt ar lielo tirdzniecības centru darbalaika ierobežošanu. Risinājumu viņš redz eksporta veicināšanā, norādot, ja mums būs eksportspējīgi uzņēmumi, kas spēj produktu pārdot ārpus Latvijas, tas nodrošinās visu ķēdi uz leju līdz piena ražotājiem. Ministrs skaidroja, ka Eiropas Komisija ir devusi dalībvalstīm tiesības noteikt obligātas prasības ilgtermiņa līgumiem, tajā skaitā nosacījumiem par līgumu garumu un to, kā veidojas cena. Līdz šim piena pārstrāde un ražotāji no šī bija atteikušies, jo vēlējušies ātri svārstīgās cenas. Viņaprāt, šādu nosacījumu noteikšana varētu būt risinājums ražotājiem Latvijā.
Pašvaldībām kavējoties ar skolu tīkla sakārtošanu, skolotājiem būs zemāka alga, intervijā Latvijas Televīzijai šodien teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks. Līdzīgu viedokli iepriekš pauda arī valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai Izglītības un zinātnes ministrija pildītu streika prasības, pretējā gadījumā 24.aprīlī sāksies pedagogu streiks.
Šodien Vācijā sāksies ikgadējā Minhenes Drošības konference, kur šogad uzmanības centrā ir karš Ukrainā. Bavārijas galvaspilsētā notiekošajā konferencē šogad kopumā piedalīsies vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji un 90 ministri. Konferences dalībnieki meklēs atbildes uz jautājumiem – kas bija pamatā Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā un kāpēc daudzas valstis vilcinās atbalstīt Ukrainu un nosodīt Krieviju? Daudzas valstis patiesi ir izvēlējušās būt neitrālas, un konferences direktora ieskatā fakts, ka ievērojams skaits valstu nav nosodījušas Krievijas agresiju, liecina, ka nepietiek tikai ar "status quo" aizstāvēšanu. Lai gan Heisgens šeit domājis Āfrikas, Latīņamerikas un Āzijas valstis, diskusija par atbalstu Ukrainai gan ir arī pašā Eiropā, kaut vai pieminot Ungāriju, bet arī vieta, kurā notiek konference – Vācija, ir plaši kritizēta par tās vilcināšanos palīdzības sniegšanā Ukrainai.
NATO jābūt gatavai ilgai pretstāvei ar Krieviju arī ārpus pašreizējās krīzes, ko izraisījis Krievijas pirms gada uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu, sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.Viņš norāda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins grib savādāku Eiropu, grib Eiropu, kur viņš var kontrolēt kaimiņus, kur viņš var izlemt, ko valstis var darīt. Tāpēc NATO ir jābūt gataviem ilgam pārbaudījumam, kas var ilgt daudzus gadus. Viņš nevēlējās izteikt minējumus, kad Krievijas un Rietumu konfrontācija varētu beigties, norādot, ka pārmaiņas var būt pēkšņas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā raidorganizācijai BBC norādījis, ka neatdošot savas valsts teritorijas, lai panāktu miera līgumu ar Krieviju. Ukrainas zemju atdošana novestu vien pie tā, ka Krievija varētu turpināt atgriezties. Zelenskis intervijā arī norādīja, ka daudzu analītiķu prognozētā Krievijas pavasara ofensīva jau esot sākusies. Taču viņš uzskata, ka Ukrainas bruņotie spēki spēj turpināt Krievijas uzbrukumu atvairīšanu līdz brīdim, kad būs gatavi sākt pretuzbrukumu. Tomēr tam nepieciešama militārā palīdzība no Rietumu partneriem.
Turpinām ziņas
Šodien Jēkabpils novada Kūku pagastā notiks seminārs Jēkabpils novada tūrisma attīstībai. Pasākums "Vietējā biznesa atbalsta dienā - Jēkabpils novada tūrismu produktu attīstība" notiks Jēkabpils novada Kūku pagasta viesu namā "Avotiņi". Tā mērķis ir vietējo Jēkabpils novada tūrisma pakalpojumu stiprināšana un eksportspējas veicināšana. Seminārā pašvaldība aicina piedalīties uzņēmējus, kam pieder kafejnīca vai viesu nams; gidus, tūrisma pakalpojuma sniedzējus, amatniekus, mājražotājus, vēstures zinātājus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kopienu aktīvistus un vienkārši interesentus.
Janvāra plūdos Jēkabpilī zem ledus krāvumiem atradās arī uzraksts “Jēkabpils” uz Daugavas dambja. Iedzīvotāji, sazinoties ar Radio, interesējās, cik lielā mērā šis vides objekts ir cietis un vai tā atrašanās uz dambja plūdu zonā ir īstā vieta, jo var nākties to atjaunot arī citus gadus, un vai tad tā nebūs lieka līdzekļu izšķērdēšana. Radio1 šo jautājumu adresēja pašvaldības vadībai. Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, sacīja, ka ledus uz uzraksta “Jēkabpils” atrodoties joprojām, tāpēc šobrīd speciālistiem neesot iespējams novērtēt, cik lielā mērā cietis šis vides objekts. Viņš prognozēja, ka nevajadzētu būt lieliem bojājumiem, jo zināms, ka uzraksta burti plūdus ir izturējuši. Viņš skaidroja, ka precīzus bojājumus varēs redzēt tad, kad nokusīs ledus, jo šajā dambja posmā nav paredzēts ledus gabalus ņemt nost ar ekskavatoru. Pēc tam, kad uzraksts būs apsekots, tiks lemts par nepieciešamajiem atjaunošanas darbiem. Raivis Ragainis uzsvēra, ka uzraksts “Jēkabpils” uz Daugavas dambja atradīsies arī turpmāk, jo šī esot vislabākā vieta.
Jau ziņots, ka uzraksts uz dambja nogāzes tika izvietots 2021.gada maijā. Vides objekta elementi ir no cinkota trīs milimetru tērauda, burtu biezums ir 40 centimetri, bet augstums – četri metri. Vides objekta izgatavošanas, piegādes un uzstādīšanas izmaksas bija vairāk nekā 14,4 tūkstoši eiro, ko finansēja pašvaldība.
Un vēl
Sestdien un svētdien laikapstākļus Latvijā noteiks spēcīgs ciklons, turklāt nākamās nedēļas sākumā gaidāms jauns ciklons, prognozē sinoptiķi. Nokrišņu daudzums var pārsniegt visa mēneša normu, gaidāms arī stiprs vējš. Lietavu dēļ upēs celsies ūdens līmenis, lielākais kāpums gaidāms Kurzemē. Daudzviet Vidzemē un Latgalē kļūs biezāka sniega sega, daļā valsts tā veidosies no jauna. Piektdienas vakarā un naktī uz sestdienu, sākot no Kurzemes, gaidāms lietus un slapjš sniegs, Kurzemē līs stipri, valsts austrumos arī puteņos. Sestdiena būs lietaina, vietām snigs, savukārt svētdien valsts austrumu un centrālajā daļā gaidāms sniegputenis.
Prognozes par nākamās nedēļas sākumā gaidāmā ciklona virzību, nokrišņu daudzumu un veidu vēl ir mainīgas. Gaisa temperatūra pārsvarā būs -4..+4 grādi, nākamnedēļ brīžiem iespējams lielāks sals, īpaši austrumu novados Šīs nedēļas nogalē rietumu vējš brāzmās pūtīs ar ātrumu līdz 13-18 metriem sekundē, piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 22 metriem sekundē.