Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 20.februārī
- 20 februaris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijai arī būtu jāseko Igaunijas piemēram, samazinot skolu skaitu, Virza likuma grozījumus, kas ierobežos ārzemēs nopirktu auto pārdošanu; un Kādu atklājumu veikuši Vācijas zinātnieki?
Saeima piektdien konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā. Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta šodiena, 20.februāris. Galīgajā lasījumā valsts 2023.gada budžeta projektu Saeimā paredzēts izskatīt 8.martā, kas nodrošinātu tā stāšanos spēkā 1.aprīlī.
Latvijai arī būtu jāseko Igaunijas piemēram, samazinot skolu skaitu, kas ļautu palielināt algas pedagogiem, piektdien debatēs Saeimā par valsts budžeta 2023.gadam likumprojektu pauda premjers Krišjānis Kariņš. Valdības vadītājs vērsa uzmanību, ka nepieciešams veikt izmaiņas izglītības sistēmā, kur pašlaik ir liela nevienlīdzība. Viņš norādīja, ja audzēknis ir dzimis novada centrā vai lielākā pilsētā, tad viņiem ir iespēja mācīties labā skolā. Taču ir milzu izaicinājums palīdzēt tur, kur izglītības līmenis ir zem vidējā. Politiķis pauda, ka jāseko Igaunijas piemēram, kurā tika veikta skolu tīkla reforma - kaimiņvalstī ir mazāk skolu, katrā skolā ir vairāk audzēkņu, valstī kopā ir mazāk skolotāju, bet skolotājiem ir divreiz lielāka alga.
Piektdien pēc nodarbībām ieroču tīrīšanas laikā kāds Nacionālo bruņoto spēku karavīrs guvis šautu brūci, no kuras gājis bojā. Militārā policija par notikušo sākusi kriminālprocesu. Izmeklēšanu un ekspertīzes laikā tiks noskaidroti notikušā apstākļi. Sākta arī nelaimes gadījuma speciālā izmeklēšana un dienesta izmeklēšana.
Nīderlandes valdība sestdien paziņoja, ka daudziem Krievijas diplomātiem būs jāpamet valsts, apsūdzot Maskavu mēģinājumā slepeni ievest spiegus valstī, kurā atrodas tādas institūcijas kā Starptautiskā Krimināltiesa un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija. Krievijas diplomātiem tiek dotas divas nedēļas, lai atstātu valsti. Tāpat Krievijas tirdzniecības misijai Amsterdamā dots rīkojums līdz otrdienai slēgt savas durvis. Valdība ne tikai apsūdzēja Krieviju mēģinājumā izvietot spiegus Nīderlandē, bet arī paziņoja, ka Maskava atsakās piešķirt vīzas Nīderlandes diplomātiem Nīderlandes konsulātā Sanktpēterburgā un vēstniecībā Krievijas galvaspilsētā. No šodienas tiek slēgts Nīderlandes ģenerālkonsulāts Sanktpēterburgā.
Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks Minhenes drošības konferencē paziņojis par turpmāku ieroču palīdzību Ukrainai karā pret Krieviju. Sunaks uzsvēra, ka Lielbritānija un tās sabiedrotie vēlas palīdzēt Ukrainai iegūt “vismodernākās pretgaisa aizsardzības sistēmas” un izveidot modernus gaisa spēkus. Savukārt ASV viceprezidente Kamala Harisa sestdien apsūdzēja Krieviju noziegumu pret cilvēci pastrādāšanā Ukrainā un Krievijas spēkus plašu un sistēmisku uzbrukumu veikšanā valsts civiliedzīvotājiem. Tā ir pirmā reize, kad ASV Krievijas rīcību Ukrainā oficiāli atzīst par noziegumiem pret cilvēci.
Upuru skaits pēc 6.februārī notikušās zemestrīces Turcijā un Sīrijā pārsniedzis 46 tūkstoši un, domājams, vēl pieaugs. Nedz Turcija, nedz Sīrija vēl nav paziņojušas, cik cilvēku pēc zemestrīces ir pazuduši, bet to skaits, visticamāk, ir liels. Pasaules Veselības organizācija aplēsusi, ka humānā palīdzība Turcijā un Sīrijā nepieciešama aptuveni 26 miljoniem cilvēku.
Sīrijā zemestrīcēs gājuši bojā vairāk nekā 5 tūkstoši 800 cilvēku, bet Turcijā vairāk nekā 40 tūkstoši.
Jau ziņots, ka 6.februārī agrā rītausmā Turcijas un Sīrijas robežas reģionu satricināja 7,7 magnitūdas stipra zemestrīce, kurai pāris stundas vēlāk sekoja otra 7,6 magnitūdas stipra zemestrīce. Tām sekojuši vairāk nekā 5 tūkstoši 700 pēcgrūdienu.
Turpinām ziņas
Konceptuāli atbalstīti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, ar kuriem pēc būtības paredzēts nostiprināt aizliegumu uz laiku pārdot ārvalstī iegādātu transportlīdzekli. Arī fiziskām personām, kas ārvalstī iegādājušās transportlīdzekli, vienlaikus ar tā pirmo reģistrāciju Latvijā uz laiku plānots noteikt aizliegumu to pārdot. Tas ir viens no valsts 2023. gada budžeta pakotnes likumprojektiem. Pārdošanas jeb atsavināšanas aizliegums plānots 30 dienas, un to paredzēts attiecināt transportlīdzekļiem, kuri nav vecāki par pieciem gadiem. Patlaban, pirmo reizi reģistrējot transportlīdzekli Latvijā, atsavināšanas aizliegums noteikts juridiskām personām, un tas ilgst 15 dienas. Izmaiņas likumā rosinātas, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta konstatēto, ka automobiļu iegādēs juridiskās personas iesaista fiziskās personas, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas transportlīdzekļu realizācijas darījumos un radot zaudējumus valsts budžetam.
Starptautiskie eksperti prognozē, ka līdz 2030. gadam olu un putnu gaļas patēriņš varētu palielināties par 30%, to ietekmēs gan cilvēku skaita pieaugums pasaulē, gan uztura ieradumu maiņa. Latvija putnkopība ir otrā lielākā lauksaimniecības nozare, kas nodarbina vairāk nekā 2 tūkstoši cilvēku, gadā eksportā ģenerē ap 86 miljoniem eiro, bet nodokļos - teju 20 miljonus eiro. Vienlaikus līdz ar iespējām nozare saskaras ar būtisku izaicinājumu, proti, putnu gripa ir aktīva teju visu gadu un starptautiskajos tirgos tas ir radījis pat olu deficītu. Nule ziņots, ka Lielbritāniju ir skāris jauns šā vīrusa vilnis. Latvijā līdz šim mājputnu ganāmpulkos putnu gripa konstatēta nav. Līdz ar to Latvijas olu ražotāji šo brīdi var izmantot, lai aizpildītu citviet Eiropā radušos olu deficītu un vēl palielināt eksporta apjomus.
Un vēl
Vācijas zinātnieki veikuši vērienīgu atklājumu. Viņi kosmosā atklājuši jaunu planētu, kura, iespējams, ļoti līdzinās Zemei, vēsta medijs "Daily Star". Kā tiek ziņots, tad jaunatklātā planēta ir tikpat liela kā Zeme un, iespējams, uz tās virsmas ir sastopams ūdens. Pateicoties tam, ka uz šīs planētas varētu būt ūdens, iespējams, uz tās mīt arī ciplanētieši. Jaunā planēta ieguvusi neoficiālo nosaukumu "Earth 2" jeb latviskojot "Zeme 2". Zinātnieki uzskata, ka šī ir vistuvāk esošā planēta Zemei, kur, iespējams, varētu būt dzīvības formas. Šī planēta atrodas 31 gaismas gada attālumā no Zemes, kas nozīmē to, ka būtu nepieciešamas trīs desmitgades, lai cilvēks varētu ar kosmosa kuģi tur nonākt.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Samazinājies eksports uz Krieviju un Baltkrieviju; Rīgas domei pieteikts ikgadējais gājiens 16.martā leģionāru dienā ; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Preces uz Krieviju pagājušajā gadā eksportēja 831 Latvijas uzņēmums, kas ir par 18% mazāk nekā 2021.gadā, bet uz Baltkrieviju - 383 uzņēmumi, kas ir samazinājums par 21,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus preces no Krievijas 2022.gadā importēja tūkstoš 268 uzņēmumi, kas ir par 29,3% mazāk nekā 2021.gadā, bet no Baltkrievijas - 588 uzņēmumi, kas ir samazinājums par 33,9%. 2022.gadā preces no Latvijas tika eksportētas uz kopumā 199 pasaules valstīm. Pieci lielākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija un Zviedrija.
Saeimas deputāte Glorija Grevcova varētu nesaņemt mazliet vairāk nekā vienu mēnešalgu, ja Saeima lems par viņas izslēgšanu no sešām parlamenta sēdēm par deputāta ētikas pārkāpumiem. Saeimas kārtības rullis noteic, ka deputāts, kas izslēgts no Saeimas sēdēm vai neierodas sēdē bez svarīga iemesla maksā par katru sēdi sodu 20 procentu apmērā no mēnešalgas. Taču soda kopsumma vienā kalendārajā mēnesī nedrīkst pārsniegt summu, kuras ieturēšanas rezultātā deputāts saņem mazāk par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Tas nozīmē, ka, izslēdzot deputāti no Saeimas sēdēm, Grevcova saņemtu vismaz minimālo mēnešalgu. Saeimas deputāta mēnešalga 2023. gadā ir 3 tūkstoši 981 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Ukraina saņem vairāk aplausu, nekā munīciju, un tas ir jāmaina. Minhenes Drošības konferences noslēdzošajā dienā sacīja Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Viņš uzsvēra, ka no vārdiem jāpāriet uz darbiem, palielinot un paātrinot militārais atbalsts Ukrainai. Savukārt vidējā termiņā būs nepieciešams palielināt pašas Eiropas militāro industriju, kas nav iespējams ļoti ātri. Borels arī norādīja, ka nav iespējams domāt par Eiropas drošību, neskatoties aiz pašas Eiropas robežām un nestrādājot ar partneriem citviet pasaulē. Viņš pieminēja „Globālos dienvidus” jeb reģionus, ar kurām konferencē tiek apzīmētas Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā esošās valstis, kas vilcinās Ukrainu atbalstīt vai nosodīt Krieviju.
Eirovīzijas dziesmu konkursā, kas šogad notiks Lielbritānijā, Lietuvu pārstāvēs Monika Linkite ar dziesmu "Stay", ko radījuši latviešu mūziķi Krists Indrišonoks un Jānis Jačmenkins. Finālā sestdien par iespēju pārstāvēt Lietuvu 67.starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Liverpūlē sacentās desmit dalībnieki. Uzvarētāju noteica skatītāju balsojums un žūrija. Linkite jau vienreiz pārstāvēja Lietuvu Eirovīzijas dziesmu konkursā. 2015.gadā viņa uzstājās ar dziesmu "This Time" duetā ar Vaidu Baumilu. Toreiz Lietuva palika 18.vietā. jau ziņots, ka Eirovīzijas pusfināli notiks 9. un 11.maijā, bet fināls - 13.maijā.
Turpinām ziņas
Rīgas pašvaldība ir saņēmusi pieteikumu ziedu nolikšanai pie Brīvības pieminekļa 16.martā, kad daļa sabiedrības piemin 2. pasaules karā kritušos leģionārus. Pieteikumu iesniegusi biedrības "Daugavas vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa, kas vēlas rīkot gājienu no Rīgas Sv.Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim, kur plānota ziedu nolikšana. Šādi pasākumi tiek rīkoti katru gadu. Iecerēts, ka pasākumā piedalīsies 100 cilvēki. Pašvaldība vēl nav lēmusi, vai pasākuma rīkošanu saskaņot. Pagaidām pašvaldības rīcībā gan neesot informācijas, kas liktu pieņemt lēmumu par pasākuma ierobežošanu.Citi pieteikumi pasākumu rīkošanai 16.martā vēl nav saņemti.
Kā zināms, 16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
Mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Pata" grupa, kurā ietilpst 14 uzņēmumi, tajā skaitā SIA « Pata Jēkabpils », investējusi gandrīz astoņus miljonus eiro, iegādājoties 27 "Scania Super" kravas automašīnas. Kā norāda "Pata" pārstāvji, uzņēmums no "Scania" saņems 21 kokvedēja sastāvu un sešus vilcēju sastāvus koksnes beramkravu pārvadāšanai. Noslēdzoties autoparka paplašināšanas projektam, "Pata" grupai kopumā būs 90 meža tehnikas autoparka vienības, tai skaitā kokvedēji, šķeldvedēji un šķeldotāji. Uzņēmumā uzsver, ka līdz ar parka paplašināšanu tiks izveidotas 60 jaunas darbavietas.
Un vēl
Šīs nedēļas sākums atnesīs nokrišņiem bagātu un vējainu laiku, gaidāms gan lietus, gan sniegs, tāpat arī putenis. Otrdien laikapstākļus turpinās noteikt ciklons, bet dienā tā ietekme jau pakāpeniski sāks mazināties. Naktī uz trešdienu atmosfēras spiediens sāks paaugstināties, laika apstākļus noteiks anticiklons, līdz ar to debesis skaidrosies, laiks būs lielākoties sauss, un ar ziemeļu puses vēju pie mums strauji ieplūdīs aukstāka gaisa masa, prognozē Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Naktī uz ceturtdienu gaisa temperatūra pazemināsies pat līdz -20…-22 grādi, arī dienas būs aukstas. Sala periods gan nebūs ilgs, jo jau nedēļas izskaņā atgriezīsies ciklonam raksturīgi laikapstākļi.
Otrdien laikapstākļus turpinās noteikt ciklons, bet dienā tā ietekme jau pakāpeniski sāks mazināties. Lai arī mākoņu būs daudz, brīžiem starp tiem izlauzīsies kāds saules stars. Daudzviet gaidāmi nokrišņi - vietām austrumos sniega sega palielināsies vēl par 1-4 cm. Ceļi joprojām būs slideni. Pūtīs mērens līdz mēreni stiprs dienvidrietumu, rietumu vējš, kas brāzmās pastiprināsies līdz 15-19 m/s, nakts vidū jūras piekrastē līdz 20 m/s, dienā vējš iegriezīsies no ziemeļu puses un pierims. Gan dienā, gan naktī gaisa temperatūra pieturēsies 0…-5 grādu robežās.
Kā trešdien, tā arī ceturtdien debesī būs mainīgs mākoņu daudzums. Diennaktis paies bez būtiskiem nokrišņiem. Pūtīs lēns ziemeļu puses vējš, līdz ar to naktīs austrumos atsevišķos rajonos var veidoties migla, sarma. Naktī uz trešdienu valsts lielākajā daļā termometra stabiņš noslīdēs līdz -9…-14° atzīmei, vietām Kurzemes piekrastē līdz -5…-10, bet valsts austrumos gaidāms sals pat līdz -20°. Dienās nebūs siltāks par -2…-7°, bet austrumos par -7…-13. Nakts uz ceturtdienu varētu būt vēl aukstāka - debesīm skaidrojoties, vietām valsts austrumos temperatūra var pazemināties arī līdz -20…-22.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-16.00
Radio1 ziņās klausieties: Darbu sāks finanšu sektora tā dēvētā «kapitālā remonta »komisija ; "Jēkabpils autobusu parks" plāno iegādāties divus ar gāzi darbināmus autobusus ; un Aicina piedalīties aptaujā par Jēkabpils dzīvnieku patversmi.
Saeimā strādājošās frakcijas izvirzījušas pārstāvjus finanšu sektora tā dēvētā 'kapitālā remonta' parlamentārajā izmeklēšanas komisijā. Saeima 30. Janvārī atbalstīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi par finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām. Vēlāk partijas tika aicinātas izvirzīt savus kandidātus komisijā, tādējādi darbam komisijā tiek virzīti Vilis Krištopāns no Latvija pirmajā vietā, Edmunds Jurēvics no jaunās Vienotības, Andris Kulbergs no Apvienotā saraksta, Andris Šuvajevs no partijas Progresīvie, Harijs Rokpelnis no ZZS, Ģirts Lapiņš no nacionālās apvienības un Viktorija Pleškāne no Stabilitātei. Iecerēts, ka komisija vērtēs, kādu ietekmi uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu atstājis finanšu sektora tā dēvētais "kapitālais remonts".
Jau ziņots, ka Eiropas padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja jeb Moneyval 2038.gadā noteica Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu, jo Latvija saņēma zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzina par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Lai Latvija nenonāktu tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā", kas būtiski pasliktinātu finansēšanas nosacījumus tautsaimniecībai, valsts īstenoja tā dēvēto finanšu nozares "kapitālo remontu".
Vairāki farmācijas nozares pārstāvji nosūtījuši vienotu vēstuli Veselības ministrijai, aicinot palielināt farmāciju studējošo skaitu Rīgas Stradiņa universitātē un dubultot par valsts budžeta līdzekļiem pirmajā kursā uzņemto daudzumu, pretējā gadījumā nozarē nebūs novēršams darbaspēka trūkums. Vēstuli veselības ministrei Līgai Meņģelsonei ar aicinājumu valstij turpmāk finansēt 52 studiju vietas esošo 26 vietā parakstījuši aptieku un farmācijas nozares profesionālo organizāciju un uzņēmēju pārstāvji. Saskaņā ar jaunākajiem apkopotajiem datiem, no aptiekās pašlaik strādājošajiem aptuveni 22% farmaceitu ir vecumā virs 60 gadiem, bet vecumposmā no 51 līdz 60 gadiem – pat 33%, kas ir ļoti straujas izmaiņas īsā laikposmā. Laikus nenodrošinot farmaceitu ataudzi, var rasties arvien lielākas problēmas ar farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, it īpaši attālākos reģionos.
Francija nedēļas laikā sāks piegādāt Ukrainai apsolītos bruņutransportierus "AMX-10", kurus klasificē kā tankus uz riteņiem, svētdien paziņojusi Parīze. Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornī intervijā laikrakstam "Le Parisien" atklāja, ka pirmie vieglie tanki Ukrainai tiks piegādāti līdz nākamajai nedēļas nogalei.
Ziemeļkoreja šodien izšāvusi divas tuvas darbības rādiusa ballistiskās raķetes un artilērijas šāviņus ūdeņos starp Korejas pussalu un Japānu. Sestdienas pēcpusdienā Ziemeļkoreja no Phenjanas lidostas izšāva starpkontinentālo ballistisko raķeti "Hwasong-15", kas nokrita Japānas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Japāna nosodīja Ziemeļkoreju par raķešu palaišanu, uzsverot, ka tas apdraud mieru un drošību Japānā un starptautisko sabiedrību. Ziemeļkorejas artilērijas vienības šorīt arī izšāvušas artilērijas šāviņus, reaģējot uz ASV un Dienvidkorejas gaisa spēku manevriem, ko šīs valstis sarīkoja, atbildot uz starpkontinentālās ballistiskās raķetes izšaušanu.
Tadžikistānā lavīnās pēdējās dienās gājuši bojā 19 cilvēki. Varasiestādes ziņo, ka no 15.februāra līdz 19.februārim reģistrētas 200 sniega lavīnas, septiņi noslīdeņi un seši akmeņu nogruvumi. Lielākā daļa bojāgājušo bija Kalnu Badahšānas autonomā apgabala iedzīvotāji. Kalnu Badahšāna robežojas ar Afganistānu, Ķīnu un Kirgizstānu un to aptver Pamira kalni. Izolētais reģions veido aptuveni pusi no Tadžikistānas teritorijas, bet tajā dzīvo tikai 2% no valsts 9,5 miljoniem iedzīvotāju.
Turpinām ziņas
SIA "Jēkabpils autobusu parks" ir izsludinājis iepirkumu divu pilsētas autobusu iegādei, kam kopsummā plānots atvēlēt 0,5 miljonus eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publiski pieejamā informācija. Pilsētas vajadzībām plānots iegādāties ar gāzi darbināmus autobusus. Pieteikties konkursā var līdz 3.martam. Autobusi būs jāpiegādā septiņu mēnešu laikā. "Jēkabpils autobusu parka" īpašnieks ir Jēkabpils novada pašvaldība, liecina "Firmas.lv"dati. Uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 5,84 miljoni eiro, bet peļņa - 0,99 miljoni eiro.
Ar lielo gada izlozi svētdien, 19. februārī, noslēgusies Valsts ieņēmumu dienesta rīkotā čeku loterija. Trīs ar pusi gadu laikā loterijā ir piedalījušies 241 tūkstotis 189 dalībnieki, iesniedzot kopumā 41,8 miljonus čeku, kvīšu, biļešu un tiešsaistes pirkumu rēķinu. Savukārt no šiem maksājumu dokumentiem iegūtā informācija un VID darbs ar uzņēmējiem ir ļāvis palielināt valsts budžeta ieņēmumus kopumā par 10,9 miljoniem eiro. Analizējot iedzīvotāju iesniegtos čekus, VID ieguva informāciju par uzņēmumu nedeklarētajiem ienākumiem, no kuriem nebija nomaksāti nodokļi. Tāpat tika atklāti gadījumi, kad uzņēmumi darbojas ar nereģistrētiem kases aparātiem, kad pakalpojumus sniedz uzņēmumi, kuriem ir apturēta saimnieciskā darbība, vai kad uzņēmumi nelegāli nodarbina darbiniekus un izmaksā “aplokšņu algas”.
Un vēl
SIA “Jēkabpils pakalpojumi” aicina iedzīvotājus aizpildīt aptaujas anketu par Jēkabpils dzīvnieku patversmi. Aptaujas dalībniekiem jāsniedz informācija par to, cik bieži viņi apmeklē dzīvnieku patversmi, kā vērtē komunikāciju ar patversmes darbiniekiem un vai kādreiz ir adoptējuši dzīvnieku no patversmes. Tāpat jāizvērtē, cik pieejami ir dažādi patversmes pakalpojumi, kā arī jāizsaka viedoklis par patversmes darba laiku un jānorāda, kurā laikā labprātāk vēlētos apmeklēt patversmi. Aptaujas dalībnieki var dalīties ar savu vērtējumu par patversmi un ierakstīt savus ierosinājumus tās darbības uzlabošanai. Aptaujas anketa pieejama tīmekļa vietnē jekabpilspatversme.lv