2024.gada 29. marts

Agija, Aldonis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 22.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 22.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: 2023.gada budžeta pakotnē saņemti tuvu 250 priekšlikumiem; Daugavpilī veidos jaunu vides objektu; un Dailes teātrī notiks tiešsaistes diskusija «Kā nosargāt valsti»?

Valsts 2023.gada budžeta projekta pakotnes likumprojektiem uz otro, galīgo lasījumu saņemti tuvu 250 priekšlikumiem. Pašlaik 2023.gada budžeta likumprojektam iesniegti 169 priekšlikumi un pavadošajiem likumprojektiem - 74 priekšlikumi. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noslēdzās pusnaktī uz otrdienu. Taču Budžeta komisijai arī pēc iesniegšanas termiņa beigām ir tiesības nepieciešamības gadījumā vienoties par jaunu priekšlikumu virzīšanu un atbalstīšanu. Jau ziņots, ka Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs norādījis, ka galīgajā lasījumā valsts 2023.gada budžeta projektu Saeimā paredzēts izskatīt 8.martā.

Janvāra sākumā Latvijā pamata vakcinācijas pret Covid-19 aptveres rādītājs bija 69,2% no kopējā iedzīvotāju skaita, kas ir ļoti tuvu vēlamajam sabiedrības vakcinācijas pārklājuma rādītājam - 70% - un vidējam Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas rādītājam - 73%, teikts Veselības ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā, ar kuru vakar iepazinās valdība. Dati uz 18.janvāri liecina, ka pēdējo sešu mēnešu laikā 84 tūkstoši 636 jeb 4,5% personu ir saņēmuši vismaz vienu vakcinācijas devu, neskaitot pirmo poti, tātad viņi ir saņēmuši balstvakcināciju vai pabeiguši pamatvakcinācijas kursu.

AS "Latvijas gāze" ir sākusi tai piederošā gāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanas procesu. "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis skaidro, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam "Gaso" nevar pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri, un, ņemot vērā, ka "Latvijas gāzei" ir Krievijas valsti pārstāvoši akcionāri, "Gaso" ir jāpārdod. Kalvītis norāda, ka pārdošanas process varētu rezultēties gada vidū. 

Jau vēstīts, ka 2022.gada 8.augustā "Latvijas gāzes" akcionāru ārkārtas sapulcē tika nolemts sākt reorganizāciju nodalīšanas ceļā - "Latvijas gāzei" piederošās "Gaso" akcijas tika nolemts nodot jaundibināmai kompānijai.

Valdība otrdien atbalstīja pulkveža Kaspara Pudāna iecelšanu Zemessardzes komandiera amatā. Vienlaikus valdība lēma par brigādes ģenerāļa Egila Leščinska atbrīvošanu no Zemessardzes komandiera amata. Leščinskis amatā tika apstiprināts 2019.gada maijā. Lai veicinātu virsnieku militāro karjeru, ņemot vērā dienesta intereses, Leščinska turpmākā militārā karjera plānota Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka amatā. Pudāns Nacionālajos Bruņotajos spēkos dienē kopš 1996.gada un no 2018.gada bija Zemessardzes 1.Rīgas brigādes komandieris. Februāra sākumā viņš atstāja brigādes komandiera amatu.

Prokuroru amatu pretendenti pārbaudījumos demonstrē zemu zināšanu līmeni, kas liek domāt, ka Latvijā izglītības sistēma degradējas, šādu vērtējumu otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pauda ģenerālprokurors Juris Stukāns. Prokuratūra ilgstoši nevarot aizpildīt brīvās prokuroru amatu vietas. Vidēji katru gadu ir brīvas 35 prokuroru štata vietas. Stukāna skatījumā, grūtības ar brīvo vietu aizpildīšanu ir saistītas ar kritiskajiem demogrāfijas rādītājiem un jauniešu slikto zināšanu līmeni. Stukāns kritiski vērtēja arī nesenā valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena rezultātus - šo eksāmenu nokārtojuši vien 26% studentu.

Turpinām ziņas

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija aicina palielināt onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai piešķirto finansējumu no astoņiem miljoniem eiro līdz 51 miljonam eiro. Šāds finansējums, asociācijas ieskatā, atbilstu valdībā apstiprinātajam "Onkoloģijas plānam 2022.-2024.gadam".
Tiek norādīts, ka Latvijā pacienti ir nevienlīdzīgākā situācijā nekā vidēji Eiropas Savienībā, piemēram, reto slimību jomā ik gadu tiek atklātas jaunas zāles, kas ļauj ārstēt iepriekš neārstējamas slimības, tomēr, kamēr Vācijas pacientiem ir pieejami aptuveni 95% no medikamentiem, Latvijas pacientiem jaunākās zāles nav pieejamas gandrīz nemaz. Ja nepalielinās finansējumu,  no vairāk nekā tūkstoš 600 jauniem pacientiem atbilstošu terapiju saņems tikai sestā daļa, bet gandrīz 1000 onkoloģijas pacientu šogad paliks bez atbilstošas terapijas.

Nogāztā padomju režīmu slavinošā obeliska vietā Slavas skvērā Daugavpils dome ierīkos jaunu vides objektu. Plānots, ka pieminekļa vietā jau šogad būs krāšņi apstādījumi ar trim lieliem akmeņiem, kas simbolizēs pagātni, tagadni un nākotni. Daugavpilieši tika aicināti iesniegt priekšlikumus, kā labiekārtot Slavas skvēru. Viens no piedāvājumiem bija arī kapelas būvniecība, taču pilsētplānojums to nepieļauj.

Un vēl

Dailes teātris un fonds "Mākslai vajag telpu" 24. februārī pulksten 14.00 aicina uz tiešsaistes diskusiju  "Kā nosargāt valsti".  Diskusijas tiešraide tiks pārraidīta sabiedrisko mediju portālā. Diskusija "Kā nosargāt valsti" iecerēta kā turpinājums jau noritējušām sarunām, kas notika pirms jauniestudējuma "Kur pazuda valsts" pirmizrādes 6. janvārī. Diskusijas otrā daļa "Kā nosargāt valsti" notiks zīmīgā datumā, 24. februārī, kad aprit gads, kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Dailes teātris šo diskusiju ciklu iecerējis kā izzinošu un izrādes tematu papildinošu sarunu ar skatītājiem, rosinot pārdomāt pašiem savu attieksmi pret izrādē skartajiem tematiem un spriest par šī brīža aktuālajiem notikumiem.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00

Radio1 ziņās klausieties:  Pērn samazinājies ugunsgrēkos bojā gājušo skaits; Daudzbērnu ģimeņu apvienība aicina brīvpusdienām skolās atvēlēt lielāku valsts finansējumu; un Aicina rīt pieminēt kara Ukrainā upurus.

Jēkabpils novadā pērn reģistrēti 253 ugunsgrēki. Lielākā daļa – 155 notikuši Jēkabpils pilsētā. Ugunsgrēkos pērn gāja bojā divi cilvēki, cietuši – četri, bet izglābti – pieci cilvēki. Gada laikā ugunsdzēsēji veikuši arī daudz glābšanas darbu – Jēkabpils pilsētā 118, bet pārējā novadā – 100. Statistika par Zemgali kopumā liecina, ka 2022.gadā ir samazinājies ugunsgrēkos bojā gājušo skaits. Zemgales reģionā ugunsgrēkos gāja bojā 12 cilvēki, kas ir par trim mazāk nekā gadu iepriekš. Tomēr ir palielinājies ugunsgrēkos cietušo skaits – Zemgalē tie bija 30 cilvēki, kas ir par sešiem vairāk nekā 2021.gadā.

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis šogad janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, pieaudzis par 22,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis gada laikā ir palielinājies par 37,3%, bet eksportētajai produkcijai - par 9,4%. Ražotājcenu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, un siltumapgādē. Savukārt 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada decembri, ražotājcenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 2,7%.

Ukrainas pasta operators "Ukrpošta" plāno pilna apjoma kara gadskārtā 24.februārī izlaist jaunu pastmarku ar ielu mākslinieka Benksija grafiti un uzrakstu kirilicas burtiem "PTN PNH!". Uz pastmarkas būs redzams Benksija darbs - džudists nokauta brīdī, kuru mākslinieks pērn uzzīmēja uz sagrauta nama sienas Kijivas apgabala Borodjankas ciematā. Pastmarkas tirāža būs pusotrs miljons eksemplāru jeb 250 tūkstoši pastmarku lapu. Vienas lapas cena būs 180 grivnas jeb 4,57 eiro, no kurām 42 grivnas jeb 1,07 eiro būs labdarības maksājums. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti mācību iestāžu atjaunošanai, kurām nodarīti postījumi Krievijas militārās agresijas rezultātā.

Krievijas Ārlietu ministrija vakar izsaukusi ASV vēstnieci Krievijā Linnu Treisiju un izteikusi protestu par “pieaugošo ASV iesaisti kaujas darbībās” Ukrainas pusē karadarbībā Ukrainā. Krievija savā protestā norādījusi, ka ASV pārpludinot Ukrainu ar militāro tehniku un palīdz Ukrainai ar mērķu izvēli triecienu veikšanai. Tas uzskatāmi pierādot, ka meli ir ASV apgalvojumi, ka tā nav viena no pusēm Ukrainas konfliktā. Krievijas Ārlietu ministrija pieprasījusi situācijas deeskalācijas nolūkā Vašingtonai spert soļus, kas paredz ASV un NATO karaspēka un militārās tehnikas izvešanu no Ukrainas, kā arī jāizbeidz pretkrieviskās aktivitātes. ASV vēstniecība Krievijā šo absurdo Krievijas paziņojumu pagaidām nav komentējusi.

Baltkrievija papildinās krimināllikumu, lai attiecinātu nāvessodu uz ierēdņiem un militārpersonām par valsts nodevību. Baltkrievijas valdības kontrolētā ziņu aģentūra "Belta" vēsta, ka parlaments attiecīgo likumprojektu apstiprinājis pēdējā lasījumā. Baltkrievija ir pēdējā valsts Eiropā, kur vēl tiek piemērots nāvessods.

Turpinām ziņas

Pašvaldību krasi atšķirīgās izvēles, kuriem skolēniem kādās klašu grupās piedāvāt brīvpusdienas, mudinājušas Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienību vērsties pie Saeimas. Rosinājums ir palielināt valsts finansējumu, jo – kā nekā – jau šobrīd daļēji brīvpusdienas sākumskolēniem izmaksā valsts. Skolēnu ēdināšanas finansēšana Latvijā atkarīga nevis no pašvaldību rocības, bet to politiskajām prioritātēm, secināts Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienībā. Vēstuli ar aicinājumu meklēt brīvpusdienām vairāk naudas Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība nosūtījusi ne vien Saeimai, bet arī pašvaldībām. Daudzām gan šī gada budžets jau apstiprināts.

 No nākamā gada vidējās izglītības programmās obligāta būs valsts aizsardzības mācība, taču tā joprojām nav iekļauta izglītības standartā. Lai samērotu jau tā lielo slodzi skolēniem, var nākties samazināt atsevišķu apgūstamo priekšmetu skaitu – Valsts izglītības un satura centrs skatās sporta stundu virzienā, samazinot par vienu stundu Sporta nodarbības. Valsts aizsardzības mācība 10. un 11. klašu skolēnu vai profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītojamajiem pašlaik ir brīvprātīga. Kopš 2018. gada to ik gadu paredzējušas aizvien vairāk skolu. Šajā mācību gadā – 147 izglītības iestādes. Aiznākamajā mācību gadā valsts aizsardzības mācība būs obligāts mācību priekšmets.

Un vēl

Rīt, 24.februārī apritēs gads, kopš Krievijas bruņotie spēki aizsāka pilna mēroga militāru agresiju Ukrainā. Solidarizējoties ar Ukrainas tautu, Latvijas Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents un ārlietu ministrs aicina visus Latvijas iedzīvotājus 24.februārī pulksten 9 uz brīdi pārtraukt savas ikdienas gaitas un vienoties klusuma brīdī, pieminot un godinot Ukrainas tautas upurus. Karā gājuši bojā tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju. Vēl tūkstošiem ir deportēti uz agresora teritoriju, savukārt vairāki miljoni devušies bēgļu gaitās.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Baltijas jūrā aizdedzies kuģis ar bīstamu kravu; Saistībā ar norisēm ap Ogres muzeju Puntulis sasaucis Muzeju padomes ārkārtas sēdi; Un Kāds bijis februāra vidus sinoptiķu vērtējumā?

Valsts prezidents Egils Levits šodien pēcpusdienā Varšavā tiksies ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Sanāksmē piedalīsies vēl astoņu Baltijas un Centrāleiropas valstu līderi, kā arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Sarunas galvenais temats būs drošība Eiropā un turpmākā palīdzība Ukrainai. "Bukarestes devītnieks" ir 2015. gadā izveidota NATO Austrumu flanga valstu apvienība, kurā ietilpst Baltijas valstis, Polija, Rumānija, Bulgārija, Ungārija, Čehija un Slovākija. Šādas apvienības izveidošana lielā mērā bija reakcija uz Krievijas draudiem un Krimas aneksiju.

Baltijas jūrā pagājušajā naktī aizdedzies kuģis ar bīstamu kravu, kurš kādu laiku bez apkalpes dreifēja Rīgas jūras līcī. Patlaban viens no velkoņiem, kas devies dzēst ugunsgrēku, apturējis cietušā kravas kuģa "Escape" dreifu un un kontrolē viņa pārvietošanās virzienu. Pirms trijiem naktī Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs saņēma informāciju no kravas kuģa "Escape", ka uz tā izcēlies ugunsgrēks, ko nav izdevies nodzēst ar autonomās ugunsdzēsības sistēmu, tāpēc apkalpe degošo kuģi pameta glābšanas laivā. Uz kuģa "Escape" atrašanās vietu devās velkoņi "Stella" un "Orion", kas ir aprīkoti ar ūdens stobriem un putu ģeneratoriem, lai veiktu dzēšanu. "Escape" kuģo zem Nīderlandes karoga, un uz tā konteineros ir bīstama krava - polimēri un krāsu materiāli. Patlaban nav ziņu, ka konteineri būtu deguši. Kuģis bija ceļā no Klaipēdas uz Rīgu.

Elektroenerģijas vidējā cena janvārī Latvijā samazinājās par 52%, salīdzinot ar decembri, un bija 99,74 eiro par megavatstundu. Janvārī elektroenerģijas cenas samazinājušās visā "Nord Pool" reģionā. Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena decembrī bija 103,06 eiro par megavatstundu, Igaunijā - 99,27 eiro par megavatstundu, un abos tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cena kritās par 51% pret iepriekšējo mēnesi. Savukārt Latvijā janvārī vidējā cena bija 99,74 eiro par megavatstundu, kas, salīdzinot ar decembri, ir samazinājums par 52%. Aizvadītajā mēnesī Baltijā ik stundu cenas svārstījās no 0,05 eiro par megavastundu līdz 263,74 eiro par megavatu.  Galvenais faktors, kas noteica cenu svārstības janvārī, bija nesezonāli silti un mitri laikapstākļi.

Turpinām ziņas

Ogres novada pašvaldība nolēmusi neizsniegt atļauju rīkot sapulci Ogres muzeja atbalstam, ko rīt, 23.februārī, pašvaldībai bija pieteikusi Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība, šodien preses konferencē paziņoja pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale. Izskatot Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības pieteikumu par sapulces rīkošanu, secināts ka sapulces organizatori publiskajā telpā aicinājuši uz sapulci ierasties maskās, slēpjot savu identitāti. Bārbale skaidroja, ka likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" ir noteikts, ka šādos pasākumos ir liegts slēpt savu seju zem maskas. Viņa uzsvēra, ka sanāksmē bija pieaicināti Ogres novada pašvaldības policijas un Valsts policijas pārstāvji. Biedrībai likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pašvaldības lēmumu pārsūdzēt.

Saistībā ar norisēm ap Ogres Vēstures un mākslas muzejā kultūras ministrs Nauris Puntulis 24.februārī ir sasaucis Kultūras ministrijas Muzeju padomes ārkārtas sēdi. Kultūras ministrs informē, ka uz Muzeju padomes sēdi ir aicināti Ogres pašvaldības un Ogres Vēstures un mākslas muzeja pārstāvji. Arī tiesībsargs Juris Jansons vēsta, ka esot pievērsis uzmanību Ogres muzeja slēgšanai un šobrīd Tiesībsarga birojs strādājot pie situācijas analīzes un vērtējuma.

Kristīgā baznīca šodien atzīmē Pelnu dienu, kas ievada gavēņa laiku pirms Lieldienām.  Ticīgie ar šo dienu sāk intensīvu gatavošanos Lieldienām. Bībeliskais skaidrojums pelnu lietošanai pirmkārt ir kā zīme cilvēka trauslumam un vājumam. Pelnu zīme ir arī ārēja apņemšanās zīme tam, kurš nožēlo savus sliktos darbus. Savukārt senlatviešu ieražās Pelnu dienu pazīst kā jaunu saimniecību dibināšanas laiku, pārcelšanos uz jaunu dzīvesvietu. Turpretī mājinieki met pelnus pakaļ aizgājējiem, lai tos nepiemeklē nelaime un slinkums. Pelnu dienas trešdiena bijusi arī derēšanas vai atsacīšanās - norēķināšanās diena. Šogad Lieldienas kristīgā baznīca svinēs 9. aprīlī.

Un vēl

Nedēļas otrajā pusē Latvijā palaikam gaidāms sniegs un lietus, prognozē sinoptiķi. Naktī uz ceturtdienu austrumu novados gaisa temperatūra pazemināsies līdz -20..-25 grādiem, un tas varētu būt ziemas lielākais sals Latvijā. Maksimālā gaisa temperatūra ceturtdien gaidāma no +2 grādiem Dienvidkurzemes krastā līdz -5 grādiem valsts austrumos. Piektdien naktī un no rīta visā valstī atgriezīsies nokrišņi, vietām stipri snigs, dažviet gaidāma atkala, Kurzemē - arī lietus un migla.

Nokrišņi gaidāmi arī sestdien, no svētdienas laiks kļūs sausāks. Gaisa temperatūra piektdien un sestdien būs starp -5 un +5 grādiem, svētdien visā valstī gaidāms neliels sals. Naktī uz pirmdienu gaisa temperatūra var noslīdēt zem -10 grādiem, bet, uzspīdot saulei, termometra stabiņš vietām Kurzemē un Zemgalē nākamās nedēļas pirmajā pusē, iespējams, sasniegs +8 grādus. Pastāv augsta varbūtība, ka martā bieži pūtīs ziemeļvēji, kas atnesīs aukstu gaisu no Arktikas.

Februāra otrajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1 grāds jeb 4,2 grādi virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Gaisa temperatūra nenoslīdēja zem -8 grādiem, un maksimālā temperatūra bija +8,3 grādi 14.februārī Rucavā, kas ir jauns šā datuma siltuma rekords Latvijā. Kopumā tika pārspēti 13 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Nokrišņu daudzums valstī vidēji bija 26,5 milimetri jeb 175% no normas. Visvairāk nokrišņu - 44 milimetri - bija Siguldā, bet mazākais lietus un sniega daudzums reģistrēts Staļģenē, kur tas bija 11,4 milimetri.  Kopš gada sākuma pārspēti 60 siltuma rekordi, bet vēl nav labots neviens aukstuma rekords.

Atstājiet komentāru