2024.gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 23.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 23.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā samazinās saslimstība ar gripu, Jēkabpils novada pašvaldība iedzīvotāju vērtējumā saņem 4,2 punktus no pieciem, un Botāniskajā dārzā apskatāma ziedošu aloju kolekcija.

Iepriekšējā nedēļā, no 13. februāra līdz 19. februārim, gripas vidējā intensitāte Latvijā turpināja samazināties, bet ar to aizvien visvairāk slimo bērni vecuma grupā 5–14 gadi, un tāpat šajā vecuma grupā visvairāk slimo ar pneimoniju. Aizvadītajā nedēļā kopumā reģistrēti 199,9 gripas gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem. Ģimenes ārstu praksēs pagājušajā nedēļā tika reģistrēti 148 klīniskie gripas gadījumi, visbiežāk saslimstība novērota Gulbenē, Daugavpilī, Valmierā un Rēzeknē. No monitoringā iesaistītām stacionārām ārstniecības iestādēm tika ziņots par 55 hospitalizētiem pacientiem ar gripu, visbiežāk vecuma grupā 65+ gadi. Tāpat  tika ziņots par 8 stacionētiem pacientiem ar gripas izraisītu pneimoniju.

Lai stabilizētu medikamentu cenas, Veselības ministrija šobrīd vērtē iespēju samazināt nodokļus visām recepšu zālēm. Ministrijas budžetā 2023.gadam kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai paredzētais finansējums palielināts līdz 219,34 miljoniem eiro. Pērn finansējums bija 191,866 miljoni eiro. Veselības ministrija arī plāno šogad pārskatīt un pilnveidot medikamentu un medicīnisko ierīču kompensācijas principus. Patlaban Latvijas kaimiņvalstīs ir atšķirīga pieeja nodokļu piemērošanā medikamentiem. Piemēram, Igaunijā PVN 9% apmērā piemēro kompensējamiem medikamentiem, bet Lietuvā - 5% PVN visām zālēm. Latvija šobrīd meklē vidusceļu, lai saprastu, kā to valsts tirgū varētu ieviest.

Eiropas Savienībā pieteikumu skaits par patvēruma piešķiršanu pērn pēc Covid-19 ceļošanas ierobežojumu atcelšanas pieaudzis par 50%, salīdzinot ar 2021.gadu, un sasniedzis augstāko atzīmi kopš 2016.gada migrācijas krīzes. ES 27 dalībvalstīs, Norvēģijā un Šveicē 2022.gadā iesniegts gandrīz miljons pieteikumu par patvēruma piešķiršanu, liecina ES Patvēruma aģentūras provizoriskie dati. Visvairāk lūgumu saņemts no Sīrijas un Afganistānas pilsoņiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis plāno apmeklēt NATO samitu, kas jūlijā notiks Viļņā. Viņš norādījis, ka vispirms esot nepieciešams ielūgums, ko Ukraina cerot saņemt. Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma pirms gada Zelenskis ir apmeklējis ASV, Lielbritāniju, Franciju un Eiropas Savienības galveno mītni Briselē.

Turpinām ziņas

Konkursā “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022” ikvienam iedzīvotājam bija iespēja balsot par sev tīkamāko pašvaldību, vērtējot tās skalā no 1 punkta līdz pieciem, kur pieci bija augstākais vērtējums. Jēkabpils novada pašvaldība iedzīvotāju vērtējumā saņēma 4,2 punktus. Savukārt konkursā pašvaldība ieguva 252,27 punktus, iekļūstot konkursa finālā. Fināls norisināsies pavasarī. Zemgales Plānošanas reģionā Jēkabpils novads konkurē ar Jelgavas novadu un Jelgavas valstspilsētu.

Policija saņēma informāciju, ka Jēkabpilī kāda sieviete, iespējams, atrodas alkohola reibumā un nepilda bērna aprūpes pienākumus. Policisti, ierodoties sievietes mājoklī, atrada mazgadīgu bērnu, viņa māti un vēl vienu sievieti. Bērna māte atradās 1,8 promiļu stiprā alkohola reibumā, savukārt viņas draudzene – 1,6 promiļu stiprā reibumā. Ņemot vērā, ka sieviete šādā stāvoklī nespēj nodrošināt bērna aprūpi un drošību, bērns nodots aprūpē citam ģimenes loceklim, bet pret māti uzsākts administratīvā pārkāpuma process par bērna uzraudzīšanu, atrodoties alkohola ietekmē. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu par šādu administratīvu pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 210 eiro. 

Un vēl

Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī apskatāma ziedošu aloju kolekcija. Aloju kolekcija esot viens no Nacionālā botāniskā dārza lepnumiem. Tajā esot vairāk nekā 40 sugu un tā esot lielākā kolekcija Baltijā. Pašlaik alojes viena pēc otras uzzied. Aloju kolekcija sadarbībā ar citu valstu botāniskajiem dārziem veidota vairāk nekā 60 gadus, līdzdarbojoties pasaules apdraudēto augu genofonda kolekciju veidošanā. Lai pievērstu uzmanību aloju daudzveidībai un botānisko dārzu lomai to saglabāšanā, jau otro nedēļas nogali notiks pasākums "Alojes rapsodija". Šonedēļ pasākums notiks no 24.februāra līdz 26.februārim

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00

Radio1 ziņās klausieties:  Latvijā produktivitāte joprojām ir 60% no ES vidējās;  Zināms, cik SIA “Jēkabpils siltums” klientiem izmaksājis viens apkures kvadrātmetrs janvārī ; un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs nedēļas nogalē būs apmeklējams bez maksas.

Latvijā produktivitātes pieauguma dinamika ir straujāka nekā Eiropas Savienībā vidēji, tomēr produktivitāte joprojām ir 60% no ES vidējās. Produktivitātes līmeni 2010.gadā pieņemot par 100, 2020.gadā Latvijas produktivitātes līmenis bija 125,8, 2021.gadā – 134,4, bet 2022.gadā – 134,1. Savukārt ES vidējais produktivitātes līmenis 2020.gadā pieauga līdz 102,4, 2021.gadā – 106,3, bet pērn – līdz 108,3. Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskā institūta direktore Inna Šteinbuka atzīst, ka dinamika Latvijā ir krietni straujāka nekā ES, tomēr kopējais produktivitātes līmenis joprojām ir 59,8% no ES vidējā. 
 
Saskaņā ar analītiskā centra "Ember Climate" trešdien publicētajiem pētījuma rezultātiem, atsakoties no Krievijas gāzes importa un paplašinot elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem avotiem, Eiropas Savienības valstīm izdevās ietaupīt 12 miljardus eiro. No 2022. gada marta līdz 2023. gada janvāra beigām Eiropas Savienība saražoja par 10 procentiem vairāk vēja un saules elektroenerģijas nekā tajā pašā laika posmā no 2021. līdz 2022. gadam. Pētījuma autori lēš, ka kopumā norādītajos mēnešos papildus saražotas 50 teravatstundas elektroenerģijas, kas atbilstu 90 teravatstundu gāzes importam 12 miljardu eiro vērtībā.

Krievija tīši iznīcina Ukrainas kultūru, secinājuši Apvienoto Nāciju Organizācijas eksperti, norādot, ka tas ir Krievijas mēģinājums atņemt ukraiņiem viņu identitāti. ANO mudināja izbeigt Ukrainas kultūras, vēstures un reliģiskas nozīmes vietu un objektu postīšanu. Eksperti arī uzskata, ka Ukrainas tautas vēstures un identitātes nomelnošana tiek izmantota kā attaisnojums karam un naidam. Iznīcināti memoriāli un monumenti, muzeji, teātri, skulptūras, lūgšanu vietas, kapsētas un citi objekti. UNESCO aplēses liecina, ka gada laikā Ukrainā nodarīti postījumi vairāk nekā 240 kultūras objektiem. Taču eksperti norāda, ka šis skaits varētu būt lielāks.

Turpinām ziņas
 
SIA “Jēkabpils siltums” publiskojis informāciju par apkures izmaksām janvārī. Vienas megavatstundas siltumenerģijas cena janvārī bija 102,73 eiro bez PVN, kas ir mazāk par 8, 36 eiro kā mēnesi iepriekš, jo samazināti tarifi, decembrī vienas megavatstundas siltumenerģijas cena bija 111,09 eiro bez PVN. Tikmēr vidēji viens apkures kvadrātmetrs janvārī izmaksājis 2,59 eiro bez PVN, kas ir par 0,44 eiro mazāk, kā decembrī, kad viens apkures kvadrātmetrs vidēji izmaksāja 3,03 eiro bez PVN.  Visdārgākā apkure nemainīgi ir ēkā Rīgas ielā 175, kur iemītniekiem par apkuri janvārī  jāmaksā – 4,69 eiro par kvadrātmetru. Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri janvārī bijuši jāmaksā mājas Dārza ielā 7 iedzīvotājiem – 1,22 eiro bez PVN par apkures kvadrātmetru.  Plašāk par to, cik katrā mājā, kurai apkuri nodrošina SIA “Jēkabpils siltums” izmaksājis apkures kvadrātmetrs janvārī skatieties  SIA “Jēkabpils siltums” sagatavotajā tabulā, kas publicēta portālā Radio1.lv.

Aizkraukles novada domē janvārī saņemts Kokneses pamatskolas-attīstības centra direktores Anitas Ščerbinskas iesniegums, kurā viņa informē, ka dodas ilgstošā attaisnotā prombūtnē. Lai nodrošinātu iestādes nepārtrauktu darbību, šīs prombūtnes laikā domei jāapstiprina direktora pienākumu izpildītājs. Pēc Anitas Ščerbinskas ieteikuma no šī gada 1. marta par Kokneses pamatskolas-attīstības centra direktora pienākumu izpildītāju iecelta direktores vietniece izglītības jomā Sanita Baltcere.

Un vēl

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina uz 250 gadu jubilejas atklāšanas svētkiem 25. un 26.februārī ar īpašu bezmaksas svētku programmu. Sestdien un svētdien muzejs būs atvērts visu dienu, piedāvājot apmeklētājiem izgaismotas ekspozīciju zāles un Rīgas Doma krusteju, ekskursijas un citas aktivitātes. Senākā un viena no lielākajām un nozīmīgākajām Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma krātuvēm - Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs šogad atzīmē 250 gadu jubileju. Šajā gadā ar pateicību tiks pieminēts Rīgas rātes 1773.gada 22.februāra lēmums - apstiprināt pirmā publiskā muzeja dibināšanu Baltijā, un nosaukt to par Himzela muzeju.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima aicina uz visaptverošu Krievijas izolāciju; Iedzīvotājiem ar derīgu pasi nebūs obligāti jāsaņem ID karte; un Šis bijis aukstākais rīts šogad latvijā.

Saeima dienu iepriekš, pirms aprit gads kopš sācies Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā,  vienbalsīgi pieņēmusi   Saeimas Ārlietu komisijas izstrādāto lēmumu, kurā uzsver atbalstu Ukrainai un nosoda Krievijas noziegumus, kā arī aicina uz visaptverošu Krievijas izolāciju un norāda, ka ir pamats Krieviju atbalstošo Baltkrieviju un Irānu atzīt par līdzvainīgām starptautisko tiesību pārkāpumos. Par šo lēmumu balsoja visi 78 deputāti, kuri piedalījās balsojumā.  "Stabilitātei!" frakcijas deputāti balsojumā nepiedalījās. Saeima lēmumā atgādināja par iznīcību un ciešanām, ko radījis karš, par Krievijas uzbrukumiem pilsētām un apdzīvotām vietām, daudzu tūkstošu Ukrainas civiliedzīvotāju slepkavībām un terora aktiem pret civilās infrastruktūras objektiem.

Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai pagājušā gada laikā pārsniedzis 1% no valsts iekšzemes kopprodukta. Piektdien būs pagājis gads kopš Krievijas sāktā pilna apmēra kara Ukrainā. Latvija no 2022.gada februāra ir viena no aktīvākajām valstīm, kas nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu un iestājas par stingru starptautisku reakciju pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu. Latvija ir rādījusi piemēru citām Rietumu demokrātijām - mūsu valsts sniegtā humānā, ekonomiskā un militārā palīdzība Ukrainai un ukraiņiem ir bijusi proporcionāli viena no lielākajām. Tās sniegšanā iesaistījusies gan valdība, gan nevalstiskais sektors un sabiedrība kopumā.

Tadžikistānas austrumos šorīt notika 6,8 magnitūdas stipra zemestrīce, paziņoja ASV Ģeoloģiskais dienests. Zemestrīce notika pulksten 5.37 pēc vietējā laika, kas ir pulksten 2.37 pēc Latvijas laika. Tās hipocentrs bija apmēram 20,5 kilometru dziļumā. ASV Ģeoloģiskais dienests lēsa, ka šīs zemestrīces izraisīti zemes nogruvumi apdraudētu ļoti mazu skaitu iedzīvotāju. Zemestrīces epicentrs atradās Kalnu Badahšānas autonomajā apgabalā, kas atrodas Pamira kalnu ielenkumā, un tās teritorijā ir Sarezas ezers, kas izveidojies 1911.gadā spēcigas zemestrīces laikā. Dziļi kalnos aiz šī ezera atrodas Usojas dambis, un eksperti brīdinājuši, ka tā pārraušana izraisītu katastrofālus plūdus.

Nobela Miera prēmijai šogad izvirzīti 305 kandidāti, kas ir mazākais skaits pēdējos četros gados. Kandidatūras Nobela Miera prēmijai bija jāiesniedz līdz 31.janvārim. Nobela komiteja iesaka kandidātu izvirzītājiem neatklāt savus ierosinājumus, kā arī pati 50 gadus kandidātu vārdus tur slepenībā. Neraugoties uz šo ieteikumu, daži kandidātu izvirzītāji par saviem priekšlikumiem tomēr informē plašāku sabiedrību. Piemēram, zināms, ka balvai izvirzītas klimata aktīvistes Grēta Tūnberga no Zviedrijas un Vanesa Nakate no Ugandas.Godalga pirmo reizi tika pasniegta 1901.gadā, un to iedibināja dinamīta izgudrotājs zviedrs Alfrēds Nobels.

Turpinām ziņas

Personām, kurām līdz šī gada 30. aprīlim ir izsniegta tikai pase, elektroniskā identiifikācijas karte būs obligāta tad, kad beigsies pases derīguma termiņš, paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā. Kamēr Latvijas iedzīvotājam, pilsonim vai nepilsonim ir derīga pase, eID karte nebūs obligāta līdz pat 2031. gadam.

Lai nodrošinātu valsts un pašvaldību sadarbību krīzes, tajā skaitā militāra apdraudējuma gadījumā, Latvijā jāizveido vienota krīzes vadības sistēma, par to vienisprātis bijuši pašvaldību vadītāji Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā diskusijā ar civilās aizsardzības ekspertiem. Diskusijas laikā pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka ir jādefinē krīzes vadības darbu vadītāju atbildība, skaidri norādot augstāko vadības līmeni, kā arī ir jāizstrādā sadarbības algoritms starp valsti un pašvaldībām. 
Tostarp būtiski jāuzlabo komunikācija starp ministrijām un to padotības iestādēm.  Līdzšinējā pašvaldību pieredze krīžu vadībā arī liecina, ka ir jāpilnveido operatīvo un detalizēto datu apmaiņas kārtība, jo īpaši civilās aizsardzības plānu sadaļā par civilās aizsardzības pasākumiem militārā iebrukuma vai kara gadījumā. Tāpat neatņemama civilās aizsardzības sistēmas uzlabošanas sastāvdaļa esot regulāras un sistemātiskas valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības pašvaldībām.

Un vēl

Ceturtdienas rītā daudzviet Latgalē un Vidzemē gaisa temperatūra ir -20..-24 grādi, un šis ir aukstākais rīts Latvijā šoziem, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām. Minimālā gaisa temperatūra līdz plkst.5 bija no -4,6 grādiem Rucavā līdz -23,7 grādiem Zosēnos un Zilupē. Lielākajā daļā Kurzemes un Zemgales gaisa temperatūra nav noslīdējusi zem -10 grādiem, savukārt visā Latgalē un daudzviet Vidzemē tā ir -18..-24 grādi. Iepriekšējā zemākā gaisa temperatūra šajā ziemā bija -22..-23 grādi decembrī, savukārt 23.februāra aukstuma rekords ir -32 grādi 2007.gadā Zosēnos.

Atstājiet komentāru