Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 27.februārī
- 27 februaris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Kādu palīdzību Ukrainas bēgļiem sniedz pašvaldības? Darba meklētājiem ar invaliditāti rīkos atvērto durvju dienas uzņēmumos; un Kāds laiks gaidāms marta sākumā?
Pagājušajā gadā Latvijas pašvaldības sniegušas atbalstu Ukrainas bēgļiem, kuri ieradušies Latvijā, vairāk nekā 57,7 miljonu eiro apmērā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem pašvaldībām pārskaitījusi minēto summu, lai kompensētu atbalsta pasākumus laikā no 2022.gada februāra līdz decembrim.
Jēkabpils novada pašvaldība kopš Ukrainas bēgļu kustības sākuma līdz šim uzņēmusi 770 bēgļus, bet šobrīd novada teritorijā dzīvo 372 Ukrainas iedzīvotāji. Lielākā daļa atradusi dzīvesvietu bez pašvaldības palīdzības. Tiem, kuri lūdz pašvaldības palīdzību, tā sniedz 120 dienu izmitināšanas pakalpojumus. Šobrīd tos izmanto 61 Ukrainas bēglis. Pašvaldība izmitina viņus viesnīcā “Vārpa”, Biržos un “Līkumos”. Ja situācija saasinātos un bēgļu kļūtu vairāk, Jēkabpils novadā ir iespēja viņus izmitināt arī divos dzīvokļos Mežārē, kopumā tā var izmitināt 130 bēgļus.
Atgūstot Krimu, mēs atjaunosim mieru, svētdien, kad Ukrainā atzīmēja Krimas pretošanos krievu okupācijai, apliecināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, paužot pārliecību, ka Ukrainas karogs atgriezīsies visos Ukrainas nostūros. Ar Zelenska rīkojumu 2020. gadā 26. februāris oficiāli tika pasludināts par dienu, kad tiek pieminēta Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas pretošanās okupācijai. Šajā dienā 2014. gadā pie Krimas parlamenta ēkas notika plašs proukrainisko spēku mītiņš. Tajā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku.
Eiropas Savienība desmitās pret Krieviju vērstās sankciju paketes ietvaros, kas tika apstiprināta sestdien, noteikusi sankcijas arī Krievijas bankām "Alfa Bank", "Tinkoff Bank" un "Rosbank". Kopumā pēdējā sankciju paketē soda pasākumi noteikti 121 fiziskai un juridiskai personai. Attiecībā uz bankām paredzēta aktīvu iesaldēšana ES valstu teritorijā, darījumu aizliegums ar šīm organizācijām, kā arī atslēgšana no SWIFT. Tikmēr banku pārstāvji Krievijas ziņu aģentūrai TASS apgalvojuši, ka iekļaušana sankciju sarakstā to darbu neietekmēs.
Turpinām ziņas
Nodarbinātības valsts aģentūra aicina darba meklētājus ar invaliditāti piedalīties ikgadējā pasākumā “Atvērto durvju dienas uzņēmumos personām ar invaliditāti”. Pasākums visā Latvijā norisināsies no 1. līdz 31.martam. Darba meklētāji tiksies ar uzņēmumu un iestāžu pārstāvjiem, lai darba vidē klātienē vai videokonferenču platformā “Zoom” iepazītu nodarbinātības iespējas. Informācija par aktuālajiem pasākumiem un darba devēju piedāvājumi, kā arī iespēja pieteikties sarunām, visa mēneša laikā tiks publicēti un regulāri aktualizēti Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā.
Šajā mācību gadā nevienā Latvijas izglītības iestādē nemācās tūkstoš 881 skolēns obligātajā izglītības vecumā. Savukārt vēl 14 tūkstoši 289 Latvijā deklarēti bērni dzīvo un mācās ārvalstīs, tajā skaitā 13 bērni - adoptēti uz ārzemēm, 2 tūkstoši 385 - ir citas valsts pilsoņi ar uzturēšanās atļaujām Latvijā, kas pamatā dzīvo un mācās savas pilsonības valstī, 692 bērniem Latvijā piešķirts bēgļa, pagaidu aizsardzības vai alternatīvais statuss, bet 11 tūkstoši 212 bērni ir no ģimenēm, kas dažādos laika periodos izbraukušas no valsts. Izglītības kvalitātes valsts dienests uzsver, ka visiem Latvijā esošiem obligātā izglītības vecuma bērniem ir jābūt reģistrētiem izglītības iestādēs un jāiegūst pamatizglītība.
Un vēl
Šonedēļ gaisa temperatūra Latvijā bieži pakāpsies virs nulles, bet no nedēļas beigām gaidāms aukstāks laiks, prognozē sinoptiķi. Iespējams, pirmo reizi kopš 2018.gada marta vidējā gaisa temperatūra būs zemāka par normu, kas globālās sasilšanas ietekmē paaugstinājusies no -1,3 grādiem 1961.-1990.gadā līdz +0,2 grādiem 1991.-2020.gadā. Pēdējos desmit gados tikai divas reizes - 2013. un 2018.gadā - pavasara pirmais mēnesis Latvijā bijis auksts, vidējā gaisa temperatūra šajos gados bija attiecīgi -5,5 un -2,4 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Šodien Latvijā būs pārsvarā sauss un saulains laiks. Otrdiena būs mākoņaināka, dažviet gaidāma migla un nelieli nokrišņi, gaiss iesils līdz +1..+6 grādiem. Arī turpmākajās dienās gaisa temperatūra pakāpsies virs nulles, bet naktīs daudzviet gaidāms sals. Kurzemē un Zemgalē nokusīs sniegs, bet, sākot ar nedēļas beigām, sniega sega veidosies no jauna. Kā prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, nedēļas vidū laiks būs mākoņains, taču brīžiem caur mākoņiem uzspīdēs arī saule.
Balstoties uz šī brīža prognozēm, laika apstākļi nedēļas izskaņā neliecinās par pavasara tuvošanos - gaidāmi nokrišņi, kas vietām atnesīs stipru snigšanu un sniega segas pieaugumu. Gaisa temperatūra arvien būs mainīga - diennakts tumšajās stundās gaiss lielākajā valsts daļā pieturēsies zem nulles atzīmes, taču dienā iesils līdz +5 grādiem. Marta pirmajā pusē no jūras nākoši mākoņi vietām valsts rietumu un centrālajā daļā sagādās stipru snigšanu, iespējams arī putenis. Gaisa temperatūra naktīs nereti noslīdēs zem -10 grādiem, dienas bieži būs saulainas.
Vižņu sastrēguma dēļ pēdējās trijās dienās – piektdien, sestdien, svētdien - ūdens līmenis Daugavā pie Zeļķu dzelzceļa tilta - starp Jēkabpili un Pļaviņām - kopumā cēlies par 2,8 metriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Svētdien ūdens līmenis Zeļķu novērojumu stacijā bija 5,57 metri virs nulles atzīmes, un tikpat augsts ūdens līmenis šajā vietā bija pirms divām nedēļām. Savukārt janvārī maksimālais ūdens līmenis bija par trim metriem augstāks - 8,6 metri.
Savukārt pie Jēkabpils ūdens līmenis Daugavā šajā nedēļas nogalē ir nedaudz pazeminājies, un tas ir metru zemāks nekā mēneša sākumā. Iet vižņi. Arī augšpus Jēkabpils ūdens līmenis Daugavā ir ievērojami zemāks nekā februāra sākumā, patlaban tas nedaudz svārstās. Tikmēr Daugavā pie Pļaviņām saglabājas ledus sega, ūdens līmenis ir zemāks nekā iepriekšējās nedēļās.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Šogad sarucis valsts kopējais pamatmaksājums ģimenes ārstiem; Jēkabpilī šogad taps trīs jauni vides objekti; un Aktualitātes Sēlijas vēsturiskās zemes identitātes stiprināšanai.
Nacionālā veselības dienesta aprēķinātā kapitācijas nauda jeb maksa par ģimenes ārstu praksēs reģistrētajiem pacientiem un viņu apmeklējuma biežumu šogad kopumā sarukusi par 400 tūkstoši eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu, vēsta raidījums “De facto”. Šī iemesla dēļ daļā ārstu prakšu šogad valsts samaksātais finansējums samazinājies par vairākiem simtiem eiro. Šī nauda veido katras prakses pamatfinansējumu. Veselības dienests skaidro, ka kapitācijas naudu ik gadu pārrēķina, ņemot vērā pacientu skaitu un to, cik bieži viņi apmeklēja ģimenes ārstu. Ārstiem ir aizdomas, līdzekļu samazinājumu ietekmējis tas, ka Covid-19 laikā pacientus, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkus, biežāk konsultēja telefoniski un pacientus nevarēja pieņemt klātienē. Lai arī ārsts tērēja laiku sarunās konsultējot pacientus, viņš kapitācijas naudu nesaņem, jo pacients nav bijis klātienē. Arī veselības ministre Līga Meņģelsone nav gatava solīt, ka ģimenes ārsti atgūs zaudēto kapitācijas naudu vai atradīs iespēju turpināt trešā darbinieka algošanu, kas prasītu 7,7 miljonus eiro.
Latvijas iedzīvotājiem jau kopš 2020. gada ir iespēja izvēlēties, kas mantos viņu pensijas 2. līmeņa uzkrājumus. Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija, līdz šim iesniegumu par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir iesnieguši vien 26% jeb aptuveni 345 tūkstoši no pašreizējiem valsts fondētās pensiju sistēmas dalībniekiem. Tas nozīmē, ka lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju uzkrātais pensiju kapitāls viņu nāves gadījumā pirms pensionēšanās laika tiktu ieskaitīts valsts budžetā. Valsts fondēto pensiju likums paredz, ka pensiju 2. līmeņa dalībnieks savu uzkrājumu var nodot mantojumā Civillikuma noteiktajā kārtībā vai pievienot kādas izvēlētas personas 2. pensiju līmeņa kapitālam. Tāpat Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja neko nedarīt un visu uzkrājumu atstāt valsts budžetā, kas notiek arī gadījumos, kad cilvēks nav norādījis savu izvēli par pensijas mantošanas iespējām.
Mačuļišču lidlaukā, kas atrodas 12 kilometrus no Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas svētdienas rītā atskanējuši divi sprādzieni. Incidenta cēloņi joprojām nav zināmi. Šādu informāciju savā oficiālajā “Telegram” kanālā izplatīja portāls BYPOL. Divi sprādzieni nodarīja bojājumus Krievijas militārajai transporta lidmašīnai un sniega tīrītājiem. Nav zināms, tieši kāda tipa vai modeļa lidmašīna šajā incidentā bojāta. Oficiāli komentāri par sprādzienu cēloņiem no Baltkrievijas valdības vēl nav saņemti. Tomēr vietējie iedzīvotāji ziņoja, ka Mačulišču apgabalā tika novērota liela militāro un ceļu policijas ekipāžu koncentrācija. Viņi pārbauda visas automašīnas, kas brauc garām militārajam objektam. Mačulišču lidlauku Krievija aktīvi izmanto savā bruņotajā agresijā pret Ukrainu.
Itālijas piekrastē avarējot kuģim ar migrantiem, dzīvību zaudējuši vismaz 59 cilvēki. Daļa līķu atrasti liedagā pie Stekato di Kutro, vēl citi – jūrā, vēsta ziņu aģentūra ANSA. Avārijā izdzīvojuši 80 cilvēki, no viņiem 21 nogādāts slimnīcā. Kuģī, kas Kalabrijas austrumu piekrastē uzskrējis uz klintīm, bijuši vismaz 250 cilvēki. Ziņu aģentūra "Adnkronos" vēsta, ka tie bijuši migranti no Irānas, Pakistānas un Afganistānas.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī šogad tiks iz vietoti trīs jauni vides objekti. Kā preses konferencē informēja Jēkabpils novada domes vadība, šogad paredzēts izvietot vides objektu “Lūsis” pie vēsturiskā uzraksta “Jēkabpils”, iebraucot pilsētā no Rīgas puses. Šī objekta aptuvenās izmaksas plānots ap 8 tūkstoši eiro. Tāpat arī plānots Madonas ielas satiksmes aplī izvietot objektu “Cukurgrauds”, piemiņai par kādreiz šeit tuvumā esošo cukurfabriku. Šī objekta aptuvenās izmaksas ir ap 25 tūkstoši eiro. Un veisbeidzot – jauns vides objekts taps arī pie Radžu ūdenskrātuves – “Mazais makšķernieks”. To paredzēts izvietot uz lielā akmens, kas atrodas stāvlaukumā pie Radžu ūdenskrātuves galvenās peldvietas. Šī vides objekta aptuvenās izmaksas ir pieci tūkstoši eiro.
Jēkabpils pilsētas svētkus šogad svinēs 11. un 12. augustā. Svētki uz vasaras pēdējo mēnesi pārcelti, jo jūlija sākumā, laikā, kad tradicionāli Jēkabpilī notiek pilsētas svētki, šogad norisināsies Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. Jēkabpils novada Kultūras pārvalde pagaidām neatklāj sīkāk nedz svētku moto, nedz svētku programmu. Plānots, ka aprīlī Kultūras pārvalde rīkos preses konferenci, kurā sniegs sīkāku informāciju par pilsētas svētku aktivitātēm. Kultūras pārvaldē norāda, ka šovasar līdzīgi kā citus gadus, visā novadā norisināsies mazpilsētu un pagastu svētki. Tuvākajā laikā kultūras pārvaldes mājaslapā būs publicēta informācija par norises laikiem.
Un vēl
Pagājušajā nedēļā notikušajā Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes sēdē tika apspriesti vairāki Sēlijai būtiski jaunumi. Daži no tiem - reģionālā kultūras programma un ceļazīmes - varētu tikt īstenotas jau drīzumā. Pagājušajā nedēļā Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi. Tajā piedalījās arī Sēlijas vēsturiskās zemes pārstāvji - Sēlijas pašvaldību pārstāvis, Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns un Sēlijas sabiedrības pārstāve Ieva Jātniece, biedrības "Ūdenszīmes" valdes priekšsēdētāja un kopienu sadarbības tīkla "Sēlijas salas" stratēģiskā plānotāja. Šogad pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē tiks uzsākta Sēlijas reģionālā kultūras programma ar mērķi veicināt kultūras pieejamību sabiedrībai tieši Sēlijas vēsturiskajā zemē. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv sadaļā Jēkabpils novads/NVO.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Janvārī no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti gandrīz 1 miljons eiro; VID aicina nesteigties ar ienākumu deklarāciju iesniegšanu marta pirmajās dienās; un Šodien atzīmē nevalstisko organizāciju dienu!
Janvārī no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi gandrīz 1 miljona eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. 2023. gada janvārī no četru lielāko banku – Swedbank, SEB, Citadele un Luminor klientiem izkrāpto līdzekļu apjoms pārsniedzis 965 tūkstošus eiro. Vislielākā summa – 497 tūkstoši eiro – pretlikumīgi tika iegūti telefonkrāpšanas rezultātā, bet vēl 387 tūkstoši eiro no cilvēkiem iegūti investīciju krāpšanas rezultātā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem, taču atklājies, ka ir notikusi krāpšana. Novērsto krāpšanas mēģinājumu apjoms šā gada janvārī pārsniedz 500 tūkstošus eiro.
Sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv ir uzsākta parakstu vākšanas kampaņa par to lai tiktu indeksēts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti, kurām nav darba stāža. Parakstu vākšanas autore ir Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste Vera Semjonova. Kā autore uzsver savā iniciatīvā pašlaik Latvijā sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti netiek indeksēts - tas netiek pārskatīts katru gadu, kā tas ir invaliditātes pensijām un vecuma pensijām. Valsts ik pa kādam periodam paaugstina sociālā nodrošinājuma pabalstu, tomēr tas nav nepietiekami, jo personas ar invaliditāti, kurām nav darba stāža, saņem neadekvāti zemus ienākumus savu pamatvajadzību nodrošināšanai. Pēc iniciatīvas autores domām lai nodrošinātu Satversmē nostiprinātos tiesību principus, ir nepieciešams ieviest arī sociālo pabalstu indeksēšanu personām ar invaliditāti.
Svētdien Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis atlaidis vienu no vecākajiem militārajiem komandieriem Eduardu Moskaljovu, kurš valsts austrumos palīdzēja vadīt karaspēku un cīnīties pret Krievijas karavīriem. Iemeslu atstādināšanai prezidents nav sniedzis, ziņo aģentūra "Reuters". Par Moskaljova atbrīvošanu no amata Zelenskis paziņoja vienā īsā teikumā. Moskaljovs bijis komandieris Ukrainas Apvienotajiem spēkiem, kuri kopš iebrukuma darbojušies Doņeckas apgabalā. Ukrainas Apvienotie spēki vēl nav snieguši komentāru par komandiera atbrīvošanu no amata.
Kremlis teju nepārtraukti ir biedējis pasauli ar “neuzvaramo un vareno Krievijas armiju, kuru pat teorētiski nav iespējams sakaut”. Tomēr karš Ukrainā pierādīja, ka Krievijas armija nemaz nav “tik varena un neuzvarama”, kā varētu šķist. “Forbes” apkopojis Krievijas armijas zaudējumus Krievijas-Ukrainas kara pirmajā gadā. 12 kara mēnešu laikā Ukrainā gājis bojā milzīgs skaits krievu karavīru, tāpat iznīcinātas atsevišķas armijas. Turklāt lielākie zaudējumi ir tām armijām, kas tika gatavotas un bruņotas vairākas desmitgades. Pēc “Forbes” aprēķiniem, Krievija karam iztērējusi 114,4 miljardus dolāru gada laikā jeb aptuveni 10 miljardus dolāru mēnesī – tā ir trešā daļa no 2021. gada Krievijas budžeta izdevumiem. Summā tiek iekļauti vien tiešie izdevumi, un netiek rēķināti ekonomiskie un citi netiešie zaudējumi, ko Krievija cieš no sankcijām un ekonomiskās izolācijas.
Turpinām ziņas
Sākot no marta, iedzīvotāji varēs iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022. gadu. Iedzīvotāji, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, līdz pat 1. jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests aicina nesteigties ar deklarāciju iesniegšanu marta pirmajās dienās. VID aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas.
Sestdien, 4. martā, notiks gada lielākais Junior Achievement Latvia un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotais skolēnu mācību uzņēmumu pasākums Cits Bazārs. Tas norisināsies tirdzniecības centrā Domina Shopping, piedaloties un ar pašu radītiem produktiem tirgojoties 270 skolēnu mācību uzņēmumiem no visas Latvijas. Kopumā skolēni sarūpējuši pašu radītās preces desmit kategorijās: pakalpojumi, apģērbi un auduma izstrādājumi, kosmētika un preces skaistumam, aksesuāri un bižutērija, pārtika, elektropreces, preces mājai un interjeram, suvenīri, dāvanas un sezonas preces, tehnoloģiju produkti, spēles un preces bērniem.
Un vēl
27. februārī tiek atzīmēta Vispasaules nevalstisko organizāciju jeb NVO diena. Tie ir nozīmīgi svētki visam nevalstiskajam sektoram, un ikvienam, kas tajā darbojas. Šogad Vidusdaugavas NVO šo dienu atzīmēs ar neparastu akciju “NVO NĀK MODĒ” ! Popularizējot to, kas ir nevalstiskās organizācijas, to, ka biedrība darbojas sabiedrības labā, ievēro un atbalsta zero waste jeb bezatkritumu kustības idejas un sniedz apģērbam otro iespēju – tiks izsūtītas bezmaksas apģērba kas visā Latvijā! Lai pieteiktos uz “NVO NĀK MODĒ” kasti, tuvumā ir jābūt DPD pakomāts, jo tur tiks saņemti sūtījumi. Pieteikuma ziņa - sms vai WhatsApp jāsūta uz numuru 25142360, ar savu adresi un vēlamo izmēru. Akcija spēkā līdz 31.martam vai kamēr kastes būs pieejamas.