Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 28.februārī
- 28 februaris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijai vismaz desmit dienas ir jābūt gatavai pretoties jebkādai agresijai; Slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits; un Deju kolektīvs “Krustpilietis” gatavojas 35 gadu jubilejas koncertam.
Latvijai vismaz desmit dienas ir jābūt gatavai pretoties jebkādai agresijai un draudiem, vakar diskusijā par topošo Latvijas valsts aizsardzības koncepciju norādīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece. Ziemeļatlantijas līgums paredz, ka bruņotu uzbrukumu vienai valstij uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, tomēr ministre vērsa uzmanību, ka saskaņā ar šo līgumu katra valsts ar ilgstošiem un efektīviem centieniem apņemas uzturēt un attīstīt savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam. Runājot par galvenajiem draudiem mūsu reģionā Mūrniece neuzskata, ka Krievijā redzēsim pārmaiņas tuvākajā laikā. Krievijas sāktajā karā Ukrainā ir vajadzīga pilnīga Ukrainas uzvara un Krievijas sakāve. Ukrainai ir nepieciešams atgūt okupētās teritorijas. Tāpat ir jāizveido starptautisks tribunāls Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai. Tikai tādā gadījumā varam cerēt uz ilgstošāku mieru reģionā, akcentēja Mūrniece.
Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad janvārī, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaudzis par 2,9% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija kritums par 3,2%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 5,7%, bet autodegvielas - pieauga par 8,5%. Salīdzinot ar 2022.gada janvāri, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā, vienlaikus apgrozījums samazinājās nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā pārdod nepārtikas preces, kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome tikšanās laikā vienojušās par ciešāku sadarbību Latvijā ražotā piena virzīšanai tirgū, izceļot vietējos piena produktus veikalu plauktos un aicinot valdību krīzes periodā samazināt pievienotās vērtības nodokli piena produktiem. Tirgotāji apliecinājuši izpratni par sarežģīto situāciju, kurā nonākuši Latvijas zemnieki, vienlaikus skaidrojot, ka ar pārstrādātājiem norēķinās pilnā apmērā un noteiktā laikā, akceptējot pieprasītās cenu izmaiņas. Savukārt norēķini ar zemniekiem ir pārstrādātāju atbildība. Zemniekiem, kas nesaņem atbilstošu samaksu par savu produkciju ir jārunā ar pārstrādātājiem. Tieši pārstrādātāju rokās ir iespēja un arī pienākums norēķināties ar zemniekiem.
Turcija plāno 9.martā Briselē turpināt sarunas ar Zviedriju un Somiju par to pievienošanos NATO, pirmdien paziņojis Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu. Tikšanās sākotnēji bija plānota februārī, bet pēdējā brīdī tika atcelta saistībā ar Stokholmā notikušo labējo demonstrāciju, kurā tika sadedzināts Korāns. Turcijas un Zviedrijas attiecību pasliktināšanās raisīja jautājumus, vai Somija nenolems iestāties NATO pirms Zviedrijas.
Baltkrievijā notiekošajā tiesas prāvā, kurā aizmuguriski tiek tiesāti Baltkrievijas opozīcijas līderi, apsūdzība Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas kustības līderei Svjatlanai Cihanouskai pieprasījusi 19 gadu cietumsodu, ziņo Baltkrievijas propagandas aģentūra “Belta”. 19 gadu cietumsodu apsūdzība pieprasījusi arī citam opozīcijas līderim - kādreizējam Baltkrievijas kultūras ministram Pēvelam Latuško. Trīs citiem lietā tiesājamajiem - Marijai Morozai, Olgai Kovaļkovai un Sergejam Diļevskim apsūdzība pieprasījusi 12 gadu cietumsodu. Prokurors pieprasījis atzīt visus apsūdzētos par vainīgiem sazvērestībā ar mērķi sagrābt varu, ekstrēmiska grupējuma izveidošanā un vadīšanā, kā arī publiskos aicinājumos uz pastāvošās varas gāšanu, sociālā naida kurināšanā un Baltkrievijas nacionālās drošības apdraudēšanā.
Turpinām ziņas
Latvijas slimnīcās patlaban ārstējas kopumā 145 Covid-19 pacienti, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija. Salīdzinoši pirmdienā pirms nedēļas Latvijas slimnīcās ārstējas 139 Covid-19 pacienti. Pēdējās diennakts laikā Latvijas stacionāros ievietoti 15 Covid-19 pacienti un četri izrakstīti. Kopumā no visiem stacionāros esošajiem Covid-19 pacientiem 61 cilvēkam Covid-19 ir pamatdiagnoze. No stacionētajiem, kuriem Covid-19 ir pamatdiagnoze, 56 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet pieci- ar smagu slimības gaitu.
Daugavpils Universitātes padome, balsojot ar četrām balsīm par un vienam padomes loceklim atturoties, lēmusi attīstīt augstskolu kā patstāvīgu augstākās izglītības un zinātnes institūciju, nodrošinot augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu un virzoties uz zinātnes universitātes statusa iegūšanu. Pieņemot lēmumu, padome ņēma vērā nepieciešamību turpmāk attīstīt Daugavpils universitātes studiju un pētniecības programmu, veidojot ciešākas saites ar vairākām Latvijas augstskolām, kā arī augstskolas starptautisko zinātnisko novērtējumu 2020.gadā, kas šobrīd atbilst vērtējumam "labi" un neparedz pievienošanos kādai no augstskolām. Šodien plānota Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēde, kurā skatīs jautājumu par Latvijas augstākās izglītības piedāvājumu reģionālajā griezumā, uz kuru aicināti arī Daugavpils universitātes pārstāvji.
Un vēl
Krustpils kultūras centra senioru deju kolektīvs “Krustpilietis” gatavojas 35 gadu jubilejas koncertam “… sirds man ir jauna…”, ko atzīmēs 18.martā Krustpils kultūras centrā. Senioru deju kolektīvs „Krustpilietis” savus pastāvēšanas gadus skaita no 1987. gada. „Krustpilietis” - tie ir ļaudis, kas savu ikdienu ir pakārtojuši dejošanai un atraduši tajā dzīves jēgu un kolektīvu uzskata par otru ģimeni. Uz jubilejas koncertu aicināti visi bijušie deju kolektīva “Krustpilietis” dejotāji. Pēc koncerta paredzēta galdiņballe ar lustīgu latvju mūziku. Gadu gaitā kolektīvs ne tikai priecējis iedzīvotājus dažādās Latvijas malās, bet arī viesojies Norvēģijā, Dānijā, Vācijā un citviet ārpus mūsu valsts robežām, kā arī savā pastāvēšanas laikā ir bijis visu Dziesmu un Deju svētku dalībnieks.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Rosina pagarināt termiņu skolu sakārtošanai; Šodien plānots apstiprināt Jēkabpils novada budžetu 2023.gadam; un Valsts piešķirs Jēkabpilij virs diviem miljoniem eiro plūdu seku likvidēšanai.
Izglītības un zinātnes ministrija rosina no šodienas, 28.februāra līdz 30.jūnijam pagarināt termiņu, kurā pašvaldībām jāpieņem lēmumi par skolas tīkla sakārtošanu. Noteikumu projekta mērķis ir pagarināt termiņu, kādā novadu pašvaldību domēm ir jāpieņem lēmumi par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, lai piedalītos atveseļošanas fonda investīcijas "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" projektu iesniedzēju priekšatlasē.
6.februāra zemestrīce, kas satricināja Turcijas dienvidus, un tās pēcgrūdieni valstij nodarījuši postījumus 34 miljardu dolāru jeb 32 miljardu eiro apmērā, informē Pasaules Banka. Šī summa ir līdzvērtīga Turcijas 2021.gada Iekšzemes kopprodukta 4 procentiem, norāda Vašingtonā bāzēta organizācija, piebilstot, ka šajās aplēsēs nav ietvertas atjaunošanas darbu izmaksas, kas potenciāli varētu būt divtik lielas. Bojāgājušo skaits zemestrīcē, kas februāra sākumā skāra Turciju un Sīriju, pārsniedzis 50 tūkstošus, liecina pēdējie dati.
ASV Enerģētikas ministrija esot konstatējusi, ka Covid-19 pandēmiju varēja izraisījusi noplūde vienā no Ķīnas laboratorijām, vēsta laikraksts Wall Street Journal. Kā vēsta laikraksts, secinājums par noplūdi esot minēts ASV Nacionālās izlūkošanas direktores Evrilas Heinsas biroja slepenā ziņojumā un tas iezīmē maiņu Enerģētikas ministrijas nostājā, kas iepriekš norādījusi, ka tā nav nosliekusies par labu kādam konkrētam viedoklim šajā jautājumā. Reaģējot uz mediju ziņām, Ķīna pirmdien šos apgalvojumus noraidīja.
Turpinām ziņas
Šīsdienas Jēkabpils novada domes sēdes darba kārtībā ir tikai viens jautājums - "Par saistošo noteikumu apstiprināšanu" jeb 2023. gada budžeta apstiprināšanu. Pagājušajā nedēļā 2023.gada budžeta projekts tika skatīts Finanšu komitejas sēdē. Pašvaldības Finanšu ekonomikas nodaļas vadītāja Gita Kalniete Finanšu komitejas sēdē iepazīstināja ar budžeta projektu. Jēkabpils novada pašvaldības šī gada budžeta ieņēmumi plānoti 62 miljoni 227 tūkstoši 252 eiro, savukārt izdevumi - 82 miljoni 798 tūkstoši 891 eiro. Gita Kalniete skaidroja, ka izdevumu pārsnieguma par ieņēmumiem gandrīz 20 miljonu eiro apmērā galvenais finansējuma avots ir no kopējo līdzekļu atlikuma uz šī gada sākuma, kas bija 16 miljoni 443 tūkstoši 630 eiro.
Finanšu komitejā deputāti domes vadībai uzdeva daudzus jautājumus saistībā ar budžetu. Viena no budžeta ailēm paredz ieņēmumus no īpašumu pārdošanas un iznomāšanas - 1,75 miljoni eiro. Deputāts Leonīds Salcevičs interesējās vai arī pārējie deputāti var iepazīties šo pašvaldības īpašumu sarakstu?
Audio
Atbildi sniedza Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Attīstības jautājumos Kārlis Stars.
Audio
Deputāts Leonīds Salcevičs atgādināja, ka uz informācijas pieejamību visiem deputātiem ir vienādas tiesības.
Audio
Jēkabpils novada domes deputāts Aivars Kraps interesējās, cik liels ir algu fonds?
Audio
Atbildi sniedza Gita Kalniete.
Audio
Deputāte Elīna Serkova interesējās kā veidots bērnudārzu aukļu atalgojums, ja atsevišķu pirmsskolas iestāžu budžetos parādās līdzekļu samazinājums?
Audio
Kā tika veidots atalgojums bērnudārzu auklēm, skaidroja Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kultūras un izglītības jautājumos Alfons Žuks. Viņu papildināja Gita Kalniete.
Audio
Jēkabpils novada domes budžeta projekts 2023.gadam stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas domes sēdē.
Un vēl
Koalīcija vakar pēc tikšanās ar Jēkabpils mēru Raivi Ragaini politiski atbalstīja virs divu miljonu eiro piešķiršanu Jēkabpilij plūdu seku likvidēšanai. Naudu paredzēts ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu līdz šim samaksātos rēķinus, tajā skaitā, par darbiem, kas pašlaik turpinās, skaidro premjers Kriešjānis Kariņs. Par šo līdzekļu piešķiršanu vēlāk paredzēts lemt arī oficiāli valdībā. Tiks mēģināts piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, lai stiprinātu un daļēji pārbūvētu aizsargmehānismu plūdu riska mazināšanai, kam nepieciešami ap 12 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka 14. un 15.janvārī, kad ūdens līmenis Jēkabpilī tikai dažus centimetrus atpalika no vēsturiski augstākā rādītāja, pilsētas aizsargdambis atsevišķās vietās tika izskalots un radās bažas par tā noturību. Pilsētā applūda ielas, mājas, iedzīvotājiem nācās evakuēties. Jēkabpils novadā plūdos kopumā cietušas ap 450 dzīvojamās mājas.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausisties: Satversmes aizsardzības birojs publoskojis 2022.gada pārskatu, Skolēni darbam vasarā varēs pieteikties vasaras sākumā, un Jelgava guvusi augstu starptautisku novērtējumu.
Krievija turpina konfrontējošo un agresīvo politiku pret rietumvalstīm. Tās mērķis ir šķelt Rietumu vienotību pret Krieviju, norādīts Satversmes aizsardzības biroja 2022. gada darbības pārskatā. Birojs paziņojumā medijiem norādīja, ka Kremlis ir ieinteresēts mazināt Rietumu pasaules vienotību, it īpaši neļaujot vienoties par kopējām ekonomiskajām sankcijām Krievijai un bruņojuma piegādēm Ukrainai. Tāpat Krievijas interesēs ir veicināt iekšējo spriedzi rietumvalstīs, veicināt sabiedrības neapmierinātību ar to valdību darbu vai ekonomisko situāciju, pieļaujot, ka iekšpolitikas problēmas pašu mājās varētu samazināt atsevišķu Eiropas valstu politisko fokusu uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā. Biroja informācija liecina, ka Vladimira Putina režīma skatījumā starp Krieviju un Rietumiem ir iestājies jauns "aukstais karš".
Valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" atklātajā konkursā par bezpilota gaisa kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmas informācijas sistēmas infrastruktūras izveidošanu par uzvarētāju atzīts informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "ZZ Dats". Sistēmu plānots izveidot līdz gada beigām. Līdz ar līguma parakstīšanu starp aģentūru un izpildītāju tiek uzsākta arī vienotās informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas izveide. Dronu pārvaldības un uzraudzības sistēma tiek ieviesta ar mērķi uzlabot gaisa satiksmes drošību,
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka situācija frontē pie Bahmutas kļūst sarežģītāka. Tomēr pagaidām neesot pazīmes, ka Ukrainas armija gatavojas atstāt pilsētu. Zelenskis ikvakara videouzrunā norādīja, ka patlaban lielākā uzmanība pievērsta situācijai austrumos un, protams, Doneckas apgabalam. Bahmutas virzienā situācija kļūst sarežģītāka, un iebrucēji iznīcina visu, ko var izmantot pozīciju aizstāvēšanai.
Eiropas Komisija kopā ar Poliju un Apvienoto Nāciju Organizāciju vāks pierādījumus par Ukrainas bērnu piespiedu evakuāciju uz Krieviju. ANO eksperti arī ziņo, ka kopš Krievijas iebrukuma humānā palīdzība bija nepieciešama 4,1 miljonam bērnu. Vācijas raidorganizācija "Deutsche Welle", atsaucoties uz Eiropas Komisijas pārstāvi Danu Spinantu, vēsta, ka Krievijas militāristi pēc pērnā gada 24. februāra no okupētajām Ukrainas teritorijām ir aizveduši adopcijai Krievijā tūkstošiem bērnu. Kopīgās iniciatīvas mērķis ir viņus atrast, kā arī saukt pie atbildības vainīgos. Plašākus komentārus Eiropas Komisija sola sniegt tuvākajās dienās.
Turpinām ziņas
Paredzams, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasītais pedagogu atalgojuma un darba slodzes sabalansēšanas grafiks tiks apstiprināts valdības sēdē 14. martā. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša skaidro, ka patlaban tiek veikts ļoti daudz priekšdarbu un saistītu pasākumu, lai minēto grafiku varētu pieņemt, tajā skaitā ir jādefinē ilgtspējīgas skolas nosacījumi, kas būs nepieciešami aizdevumu saņemšanai, kā arī jātiek skaidrībā ar valsts budžeta plānu, lai būtu skaidri plāna realizēšanas finansējuma avoti.
Arī šogad, sadarbībā ar Nodarbinātības Valsts aģentūru, skolēnu vasaras brīvlaikā tiks realizēts aktīvais nodarbinātības pasākums “Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs”. Pieteikties var personas, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu un nav vecākas par 20 gadiem, deklarētas Jēkabpils novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Jēkabpils pilsētā skolēni tiks nodarbināti abos pilsētas krastos parku, skvēru, Zilā karoga pludmales, Mežaparka, pirmsskolas izglītības iestāžu teritorijas sakopšanas darbos, Jēkabpils novada teritorijā - pagastu un mazpilsētu labiekārtošanas darbos. Skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt labiekārtošanas darbos Jēkabpils pilsētā, būs iespēja pieteikties dalībai pasākumā 6.martā no pulksten 15 līdz 19 Jēkabpils novada pašvaldības mājas lapā jekabpils.lv, elektroniski aizpildot pieteikuma anketu.
Un vēl
Financial Times” izdevums “FDi Magazine” publicējis pētījumu “Eiropas nākotnes pilsētas un reģioni 2023”. Kategorijā “Ārvalstu tiešo ieguldījumu stratēģija”, kurā tiek vērtēta ārvalstu investīcijām pieejama vide, Jelgava ieņem 5. vietu. Jāpiebilst, ka Jelgavas rezultāts ir uzlabojies – pagājušajā gadā šajā topā pilsēta ieņēma 6. vietu.
Kā ziņots, “Financial Times” pētnieki ik gadu pēc noteiktiem kritērijiem veic izvērtējumu, lai apzinātu investīciju piesaistē veiksmīgākās un daudzsološākās Eiropas pilsētas un reģionus.