Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 1.martā
- 01 marts 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, Rēzeknē atklās bezmaksas pārtikas apmaiņas punktu; un Nākamnedēļ sāksies Vecrīgas modināšanas pasākumi.
Latvijas iekšzemes kopprodukts jeb saīsinājumā IKP pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu. 2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tajā skaitā ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro. Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās. Ja divu mēnešu laikā svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī turpinās būtiski samazināties, Zemkopības ministrija lūgs valdībai finansiālo atbalstu piena nozares stabilizēšanai, liecina ministrijas saskaņošanai iesniegtais informatīvais ziņojums. Ziņojumā pausts, ka Zemkopības ministrija vērsīsies Ministru kabinetā ar lūgumu pēc finansiāla atbalsta piena nozares stabilizēšanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Vienlaikus Zemkopības ministrijas ziņojumā uzsvēra nepieciešamību vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai.
Robežas infrastruktūras izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas sastopas ar grūtībām, tomēr kopējo plānoto būvdarbu pabeigšanas termiņu novirzēm nevajadzētu ietekmēt, ziņojumā valdībai norādījusi Iekšlietu ministrija. Lai nodrošinātu infrastruktūras izbūvi gar Latvijas-Baltkrievijas robežu pārskata periodā atbilstoši iepriekš noteiktajiem veicamo darbu kārtu un posmu apjomiem turpinājās iepriekš noslēgto līgumu izpilde. Tāpat sākta valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves trešā kārta. Projektēšanas darbus torņu un pievedceļu pie tiem izbūvei plānots sākt šī gada martā, pabeigt izbūvi - līdz 2024.gada trešajam ceturksnim.
Ziemas sezonā vairākos Francijas un Itālijas reģionos turpinās sausums. Varas iestādes, gatavojoties karstai vasarai, jau patlaban iesaka taupīt ūdeni. Lietusgāzes ziemas periodā parasti piepilda ūdenstilpes un paaugstina gruntsūdens līmeni, taču klimata izmaiņas izjaukušas ierasto ciklu. Februāris Francijā ir sausākais kopš 1959. gada, un arī vidējā gaisa temperatūra paaugstinās jau vairākus gadus pēc kārtas. Taupības nolūkos uzņēmumiem un lauksaimniekiem ūdens patēriņš jāsamazina vismaz par pusi. Līdzīga situācija ir Itālijas ziemeļu un centrālajā daļā.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada dome 28.februāra sēdē apstiprināja 2023.gada budžetu ieņēmumos – 62 miljoni 227 tūkstoši 252 eiro un izdevumos – 82 miljoni 798 tūkstoši 891 eiro. Deputāti budžeta jautājumu skatīja trīs stundas, kas ir vēsturiski ilgākais laiks budžeta pieņemšanā Jēkabpilī. Tāpat arī šajā sēdē no opozīcijas tika iesniegti 28 priekšlikumi, kas arī ir vēsturiski lielākais vienā sēdē iesniegto priekšlikumu skaits. Jēkabpils novada domes sēdē par budžetu balsoja domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, viņa vietnieki – Kārlis Stars, Aivars Vanags un Alfons Žuks, kā arī deputāti – Ainars Vasilis, Kaspars Štolnieks, Aija Bojāre, Mārtiņš Svilis, Daina Vītola, Daina Kalve, Edvīns Meņķis, Māris Trušelis, Valdis Vizulis un Aivars Kraps. Pret budžeta projektu balsoja Leonīds Salcevičs un Māris Dimants. Sēdē nepiedalījās Andrejs Gavrilovs, savukārt sēdi pirms lēmuma pieņemšanas objektīvu iemeslu dēļ pameta Aigars Nitišs un Elīna Serkova.
Valdība otrdien atbalstīja 14 tūkstoši eiro pārskaitīšanu pašvaldībām, lai segtu izdevumus, kas tām radušies 2022.gadā, apglabājot mirušas personas, kuru personība nav noskaidrota. Daugavpils pašvaldībai piešķirts 251 eiro, Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai - 400 eiro, Jēkabpils pašvaldībai - 338 eiro, Krāslavas pašvaldībai - 500 eiro, Liepājas pašvaldībai - 301 eiro. Līvānu novada pašvaldībai piešķirti 317 eiro, Rīgai - 11 tūkstoši 24 eiro, Ropažiem - 362 eiro, bet Ventspilij - 512 eiro.
Piektdien, 3.martā, Rēzeknē atklās bezmaksas pārtikas apmaiņas punktu. Pārtikas apmaiņas punkts atrodas pie Rēzeknes pilsētas Sociālā dienesta galvenās ieejas. Pārtikas skapis darbosies visu diennakti. Lai saņemtu šāda veida palīdzību, nav jābūt trūcīgai vai maznodrošinātai personai. Bezmaksas pārtikas apmaiņas punkts iecerēta kā vieta, kur ikviens var ievietot pārtikas produktus, lai palīdzētu tiem, kam šie produkti būtu vairāk nepieciešami. Tā ir vieta, kur sniegt palīdzību līdzcilvēkiem pārtikas produktu veidā, un vieta, kur šo palīdzību saņemt, skaidro pašvaldībā. Pārtikas apmaiņas punkta konstrukcija ir veidota no ūdensnecaurlaidīga materiāla, tajā ir izveidoti plaukti un iebūvēts ledusskapis pārtikas ievietošanai. Šajā skapī drīkstēs ievietot tikai kvalitatīvus produktus, kam nav beidzies derīguma termiņš un ir zināms ražotājs, ir skaidra produkta izcelsme.
Un vēl
No 10. līdz 19.martam plānoti Vecrīgas modināšanas pasākumi. Vecrīga modināšanas nedēļu rīko Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra sadarbībā ar Latvijas Bāru asociāciju un Vecrīgas restorāniem. Tās laikā notiks dažādi pasākumi gardēžiem, kultūras un mākslas cienītājiem, kā arī naktsdzīves baudītājiem. Pasākumi 10. un 11.martā sāksies ar "Street Food" festivālu un turpināsies līdz 19.martam ar Vecrīgas restorānu un bāru nedēļu. Muzejos, mākslas galerijās un Vecrīgas kultūras vietās Modināšanas nedēļas ietvaros lieliem un maziem interesentiem būs iespēja atklāt un izpētīt vecpilsētas unikālos mākslas un vēstures muzejus, izstāžu zāles, koncertus, piedalīties dažādās aktivitātēs, radošajās darbnīcās un izglītojošās spēlēs. Šajā pasākumā piedalīsies vairāk nekā 30 uzņēmēji.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas komisija vēršas pret Latviju tiesā; Reģionālajos maršrutos no Jēkabpils un Varakļāniem noteiktas izmaiņas; un Daugava pie Zeļķiem appludina palienes, izsludināts dzeltenais brīdinājums.
Eiropas Komisija 15.februārī izlēmusi vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā, jo tā nav pārņēmusi Atklāto datu direktīvas normas par atklātajiem datiem un sabiedriskā sektora datu atkārtotu izmantošanu, teikts Eiropas Savienības oficiālajā tīmekļa vietnē. Līdz ar Latviju Eiropas komisija tiesā vērsusies arī pret Beļģiju, Bulgāriju un Nīderlandi. Lai gan direktīvas normu pārņemšanai dotais termiņš beidzās 2021.gada 17.jūlijā, minētās četras valstis nav informējušas par visiem nacionālajiem likumdošanas aktiem, kas pieņemami šajā jautājumā. Ņemot vērā to, ka Eiropas Komisijai kā Eiropas Savienības līgumu garantam jāuzrauga ES tiesību normu pārņemšana nacionālajā likumdošanā, Komisija izlēmusi vērsties pret minētajām dalībvalstīm Tiesā.
Kompensējamo zāļu sarakstā nepieciešams iekļaut tādas diagnozes kā cukura diabēts, atopiskais dermatīts, dzemdes mioma un migrēna, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē norādīja klātesošie. Patlaban, lai arī Latvijā kompensējamo zāļu saraksts kā sistēma ir labi sakārtota, tomēr nav pietiekami labu iespēju ārstēt cukura diabētu, norāda Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes locekle Una Gailiša. Šobrīd pasaulē un Eiropā pieaug saslimstība ar cukura diabētu, un tas rada lielāku mirstības risku no sirds un asinsvadu slimībām.
Vairākos Krievijas reģionos piedzīvoti dronu uzbrukumi. Pēc kāda uzlidojuma Krasnodaras novadā Tuapsē izcēlies ugunsgrēks naftas pārstrādes rūpnīcā. Bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma netālu no Sanktpēterburgas uz laiku virs pilsētas tika slēgta gaisa telpa. Dronu uzbrukuma rezultātā virs "Rosneft" naftas pārstrādes rūpnīcas naktī bija vērojami milzu dūmu stabi. Krasnodaras reģionā esošo rūpnīcu liesmas bija pārņēmušas 200 kvadrāmetru platībā. Krievijas medijos publicētās fotogrāfijas, pēc ekspertu domām, liecina, ka tas bijis Ukrainas uzņēmuma "Ukrjet" ražotais "UJ-22 Airborne" drons. "Ukrjet" apgalvo, ka šis drons ir spējīgs sasniegt mērķus līdz pat 800 km attālumā.
Dānijas parlaments pieņēma pretrunīgi vērtēto likumprojektu par valsts brīvdienu atcelšanu, lai vairāk līdzekļu novirzītu tās armijai, kas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā kļuvusi par prioritāti. Dānijas valdība janvārī paziņoja par plāniem atcelt reliģiskos svētkus, kas pazīstami kā Lielā lūgšanu diena. Šie svētki tie atzīmēti ceturtajā piektdienā pēc Lieldienām un tiek svinēti jau kopš 17.gadsimta. Valdības plāni raisīja plašu neapmierinātību, un vairākas nedēļas notika protesti. Valdība apgalvo, ka svētku atcelšana valsts kasē nodrošinātu papildus 3 miljardus kronu jeb aptuveni 403 miljoni eiro. Iegūto naudu paredzēts izmantot, lai līdz 2030.gadam palielinātu aizsardzības budžetu līdz NATO izvirzītajam mērķim – 2% no iekšzemes kopprodukta.
Turpinām ziņas
No šodienas, 1. marta vairākos reģionālas nozīmes autobusu maršrutos Zemgalē, kur pakalpojumu sniedz AS “Nordeka”, plānotas izmaiņas. Tās rosinājuši gan iedzīvotāji, gan izglītības iestādes un pārvadātājs, pilnveidojot sabiedriskā transporta pakalpojuma kvalitāti atbilstoši pasažieru ērtībām. Reģionālās nozīmes maršrutā Jēkabpils–Aizkraukle–Bauska reisos pulksten 15.15 no Jēkabpils un pulksten 9.25 no Bauskas turpmāk autobuss apstāsies arī pieturā Ozolaine, uzlabojot sabiedriskā transporta pieejamību Ozolaines ciema iedzīvotājiem.
Savukārt reģionālas nozīmes maršruta Madona–Varakļāni–Stirniene kustību sarakstā no šodienas vakara reisa kustības grafikā tiks iekļauta pietura Stirnienes muiža. Tas ļaus dažiem desmitiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri šobrīd mitinās Varakļānu novada pansionāta telpās, nokļūt uz izglītības iestādēm un darbu Varakļānos, kā arī tikt atpakaļ mājās. Izmaiņas skars reģionālo autobusu reisu pulksten 15.50 no Madonas. Līdz mācību gada beigām, šī gada 30. maijam, autobuss minētajā reisā apstāsies arī pieturā Stirnienes muiža, pulksten 17.07 izbrauks no Varakļāniem, bet gala pieturā Murmastiene pienāks piecas minūtes vēlāk – plkst. 17.40, iepriekš – pulksten 17.35.
Un vēl
Daugava pie Zeļķiem Pļaviņu pusē appludina palienes un zemākās vietas, brīdina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs saistībā ar ūdenslīmeņa paaugstināšanos izsludinājis dzelteno brīdinājumu, kas ir spēkā no otrdienas, 28.februāra pulksten 19.00 līdz piektdienai, 3.martam pulksten 14.00. Ūdens līmenis otrdienas vakarā pie Zeļķu tilta bija 6 metri virs stacijas nulles atzīmes. Saglabājoties aukstām naktīm, turpināsies ledus un vižņu blīvēšanās Pļaviņu ūdenskrātuvē, prognozē speciālisti. Šādos apstākļos turpināsies ūdens līmeņa svārstības ar tendenci tam paaugstināties un turpināsies plašāku teritoriju applūšana.
Jau ziņots, ka šogad janvārī plašus plūdus piedzīvoja Jēkabpils, bet situācija Daugavā pie Pļaviņām bija nedaudz mierīgāka.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Kāda pagājušajā gadā bijusi vidējā darba alga? Kādi ir biežāk sastopamie biežāk sastopamie ugunsdrošības prasību pārkāpumi daudzdzīvokļu mājās? Un Kāda bijusi šī ziema sinoptiķu vērtējumā?
2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija tūkstoš 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % - no 8,54 līdz 9,10 eiro. Vidējā neto darba samaksa jeb alga, ko darbinieks saņem “uz rokas”, aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija tūkstoš 006 eiro jeb 73,3 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 7,1 %. Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 8,7 %, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos. Visstraujāk algas augušas privātajā sektorā. Savukārt labāk atalgoto nozaru tops palicis nemainīgs - lielāka alga par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, enerģētikas, veselības un sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.
Valsts ieņēmumu dienestā šorīt iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits pārsniedzis 100 tūkstošus. VID pārstāvji informē, ka trešdien pirmajās 30 minūtēs tika iesniegti teju 9 tūkstoši deklarāciju, pirmajā stundā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits sasniedza 15 tūkstoši 992, bet līdz pulksten deviņiem rītā iesniegto deklarāciju skaits pārsniedzis jau 100 tūkstošus. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3 šodien sacīja, ka trešdien pirmajās stundās ir iesniegti gandrīz 10% no visām plānotajām gada ienākumu deklarācijām.
Slimību profilakses un kontroles centrs saņēmis informāciju par apstiprinātu difterijas gadījumu pagājušajā nedēļā un uzsācis epidemioloģisko izmeklēšanu. Laika periodā no 2009. līdz 2019. gadam Latvijā reģistrēti 119 difterijas gadījumi, deviņi no tiem jeb 7,6% beigušies letāli. Difterijas infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju, bet ir difterijas baktērijas nēsātājs. Slimības inkubācijas periods ir no 2 līdz 5 dienām, bet dažos gadījumos tas var būt pat līdz 10 dienām. Slimības simptomi - vispārējs vārgums; temperatūras paaugstināšanās; kakla sāpes, apsārtums, tūska, rīšanas grūtības; uz mandelēm parādās netīri pelēks aplikums, kas var izplatīties pa visu rīkli; iespējamas arī galvassāpes un apetītes zudums. Ja cilvēkam tiek konstatētas jebkuras difterijai raksturīgās pazīmes, viņš nekavējoties ir jāievieto slimnīcā, jāizolē un jāuzsāk specifiskā ārstēšana. Ar difteriju var saslimt visu vecumu pacienti. Vislabākā aizsardzība – vakcinācija.
Vismaz 36 cilvēki gājuši bojā, bet vēl vairāk nekā 80 guvuši ievainojumus pasažieru un kravas vilcienu sadursmē Grieķijā. Avārijas vietā turpinās izdzīvojušo meklēšanas darbi. Pagaidām nav zināmi katastrofas iemesli. Traģiskā avārija notika otrdienas vakarā netālu no Larisas pilsētas Tesālijas reģionā. Sadursmes rezultātā no sliedēm nobrauca četri pasažieru vilciena vagoni, bet pirmie divi esot gandrīz pilnībā iznīcināti, vismaz trīs vagoni aizdegās, un glābēju darbu nopietni traucēja biezie dūmi. No vairākām tuvākajām pilsētām ieradās ātrās palīdzības vienības, un operācijā iesaistījās arī armija. Pasažieru vilcienā atradās aptuveni 350 cilvēku, kuri no galvaspilsētas Atēnām devās uz Salonikiem valsts ziemeļos. Notikuma vietā visu nakti strādāja aptuveni 150 ugunsdzēsēji un glābēji, kuri no sadragātajiem vagoniem centās izcelt izdzīvojušos. Glābšanas darbi turpinās, un līdz šim brīdim apzināti vismaz 85 ievainotie.
Turpinām ziņas
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaudēs konstatēts, ka biežākais ugunsdrošības prasību pārkāpums dzīvojamā sektorā ir neveiktas elektroinstalāciju pārbaudes. Dzīvojamo māju pārbaužu rezultāti liecina, ka 36% no apsekotajām dzīvojamām mājām nav veiktas elektroinstalāciju pārbaudes. Cilvēku ieradumi un vienlaikus lietoto elektroierīču skaits gadu gaitā mainījies, bet elektroinstalācijas lielā daļā ēku sen nav mainītas. Tas palielina īssavienojuma risku. Elektroinstalācijas pārbaudi jāveic sertificētiem speciālistiem reizi 10 gados. Ja pārbaudē tiek konstatētas nepilnības, tās iespējami īsā laika posmā jānovērš. Piektdaļā jeb 20,8% apsekoto māju materiāli un priekšmeti uzglabāti tam neparedzētās vietās. Desmitajā daļā apsekoto ēku jeb 10,7% gadījumu nav izstrādāta ugunsdrošības instrukcija daudzdzīvokļu ēkas koplietošanas telpām un teritorijai, bet 12% gadījumu nav veikta daudzdzīvokļu kopīpašnieku, īrnieku un nomnieku iepazīstināšana ar ugunsdrošības instrukciju.
Valsts vides dienests atgādina, ka no šodienas, 1. marta līdz 30. aprīlim saistībā ar zivju nārstu ir aizliegta jebkura veida makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos ūdeņos, izņemot Baltijas jūru un Rīgas līci, kā arī noteiktos kanālos un caurtecēs Daugavas upju, Gaujas upju, Lielupes upju un Ventas upju baseinu apgabalos. Savukārt no 1. marta līdz 15. jūnijam aizliegts zvejot jebkādas zivis visās ūdenstilpēs ar zivju tīkliem. Tāpat arī noteikts, ka no 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts iegūt līdakas.
Maksimālais administratīvais sods par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem ir naudas sods 350 eiro, bet par rūpnieciskās zvejas pārkāpumu – fiziskai personai 700 eiro, juridiskai – 4 tūkstoši 300 eiro. Ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā konstatēts būtisks kaitējums, pārkāpējam draud kriminālatbildība. Zaudējuma atlīdzība par vienu lieguma laikā lomā paturētu līdaku ir 145 eiro.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē Latvijā snigs un pazemināsies gaisa temperatūra, ziemai atbilstoši laikapstākļi būs arī nākamajā nedēļā, prognozē sinoptiķi. Austrumu novados sniega sega kļūs biezāka, Kurzemē un Zemgalē tā veidosies no jauna, daudzviet snigs stipri, vietām gaidāms arī putenis. Saskaņā ar pašreizējo "Global Forecast System" prognozi līdz piektdienas pēcpusdienai Latvijā nav gaidāmi būtiski nokrišņi, bet nedēļas nogalē valsts lielākajā daļā uzsnigs 5-10 centimetri sniega, no jūras nākoši sniega mākoņi lokāli atnesīs vairāk nokrišņu. Ieplūstot gaisam no Arktikas, svētdien arī dienas laikā saglabāsies neliels sals; minimālā temperatūra gaidāma no -1 grāda Kurzemes piekrastē līdz -7 grādiem valsts austrumos. Nākamnedēļ gaisa temperatūra dažās naktīs vietām, kur izklīdīs mākoņi, var noslīdēt zem -15 grādiem. Sniega sega kļūs biezāka. Sagaidāms, ka mēneša vidū un otrajā pusē brīžiem kļūs siltāks, bet aukstuma viļņi un īslaicīgs sniegs vēl būs arī aprīlī.
Aizvadītā kalendārā ziema Latvijā bijusi siltāka un mitrāka par klimatisko normu. Provizoriskie dati rāda, ka trīs ziemas mēnešu – decembra, janvāra un februāra – vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir bijusi -1,5 grādi, bet klimatiskā norma ir -2,4 grādi. Ziemas aukstākais mēnesis bija decembris, kad sals bija visnoturīgākais, vidējā mēneša temperatūra bija -3,1 grādi, bet tad sekoja relatīvi silts janvāris ar vidējo temperatūra -0,6 grādi un itin līdzīgs februāris ar -0,9 grādiem. Ziemas aukstākais rīts bija 23. februārī, kad Zosēnos gaisa temperatūra noslīdēja līdz -23,7 grādiem, bet daudzviet Latvijā šoziem sals tā arī nesasniedza pat -20 grādu atzīmi. Ziemas siltākā diena bija 1. javāris, kad daudzviet Latvijā tika sasniegti siltuma rekodi, Daugavpilī temperatūra pakāpās līdz 11,1 grādam. Nokrišņu daudzums valstī kopumā šajos trīs mēnešos bijis ap 190 milimetriem, kas ir par aptuveni 30 % vairāk par klimatisko normu.