Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 3.martā
- 03 marts 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ģimenes ārstu prakses joprojām nav saņēmušas finansējumu par janvāri; Pirmdien Jēkabpils novada skolēni varēs pieteikties darbam vasarā; un Turpmāk reģionālo autobusu pasažieriem izkāpšana pie Zinātņu akadēmijas.
Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 6,8%, un tas bijis augstāks nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina vakar publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 26 bloka zemēm. Pēc šiem datiem, augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū janvārī bijis Spānijā, Itālijā un Zviedrijā. Savukārt zemākais bezdarba līmenis janvārī reģistrēts Čehijā, Polijā, kā arī Maltā un Vācijā. Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,2%, bet Lietuvā - 6,4%.
Ģimenes ārstu prakses joprojām nav saņēmušas finansējumu par janvāri. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide norāda, ka situācija ir gaužām bēdīga, šobrīd jau ir marts, bet finansējums par janvāri joprojām nav saņemts. Nacionālais veselības dienests esot sūtījis ziņu, ka radušās problēmas ar programmatūrām un rēķiniem, kā rezultātā maksājums tiks atlikts, tomēr ģimenes ārsti varot prasīt avansu, tādējādi saņemot kaut nelielu finansējuma apmēru. Veide gan atzina, ka maksimālā summa, ko var prasīt avansā, ir līdz 4000 eiro, un pamatā iespējams saņemt 2000 līdz 3000 eiro. Tomēr ģimenes ārstiem vēl jāizmaksā algas māsām, kā arī jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, īri un jāuztur prakse kā tāda. Viņas vērtējumā, izdevumi ir daudz lielāki nekā maksimālā summa, ko veselības dienests varot piešķirt.
Latvijā pagājušajā gadā 6% mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi bija parādi par komunālajiem pakalpojumiem, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt par galvenā mājokļa īri vai hipotekāro kredītu kaut reizi pagājušajā gadā parādā bija 6,3%. Visbiežāk parādā par komunālajiem maksājumiem palikušas mājsaimniecības ar bērniem, kā arī vienas personas mājsaimniecības vecumā no 16 līdz 64 gadiem. Retāk par komunālo pakalpojumu rēķiniem parādā bijuši pāri bez bērniem un seniori vecumā no 65 gadiem, kuri dzīvoja vieni. Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka vidēji viena mājsaimniecība mājokļa uzturēšanai izdod 12,2% no ienākumiem.
Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā pagaidām nenoskaidroti vandaļi nokrāsojuši Krievijas karoga krāsās pamatni, uz kuras izvietota slavenā "Mazās nāriņas" skulptūra. Kopenhāgenas policija vēsta, ka izmeklē šo lietu kā "vandalisma aktu". Kā zināms, Dānijas sabiedrība un valdība sniedz plašu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. "Mazās nāriņas" skulptūra ir viens no Kopenhāgenas simboliem. 1913. gadā atklātā skulptūra attēlo Hansa Kristiana Andersena pasakas varoni.
Krievija varētu mēģināt atturēt gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu ar provokācijām, radot draudus ap okupantu kontrolē esošo Zaporižjas atomelektrostaciju, savā ikdienas ziņojumā pieļauj ASV bāzētā kara institūta domnīca. ASV eksperti atzīmē, ka februārī nenotika plānotā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras novērošanas misijas Zaporižjas AES rotācija. Savukārt 1. martā Zaporižjas apgabala okupācijas administrācijas vadītājs Vladimirs Rogovs apgalvoja, ka plānoto novērošanas misijas rotāciju ir izjaukuši Rietumu specdienesti, lai ekspertu darba traucēšanā vainotu Krieviju. ASV norāda, ka šie centieni ir vērsti uz to, lai piespiestu starptautisko sabiedrību atzīt Krievijas de facto īpašumtiesības pār šo AES.
Turpinām ziņas
Arī šogad, pašvaldībai sadarbībā ar Nodarbinātības Valsts aģentūru, skolēni vasaras brīvlaikā tiks nodarbināti. Pieteikties var personas, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu un nav vecākas par 20 gadiem, deklarētas Jēkabpils novada pašvaldības administratīvajā teritorijā. Jēkabpils pilsētā skolēni tiks nodarbināti abos pilsētas krastos parku, skvēru, Zilā karoga pludmales, Mežaparka, pirmsskolas izglītības iestāžu teritorijas sakopšanas darbos, Jēkabpils novada teritorijā - pagastu un mazpilsētu labiekārtošanas darbos. Skolēni, kas vēlas vasarā strādāt, aicināti darbam pieteikties, pirmdien, 6.martā no pulksten trijiem dienā līdz septiņiem vakarā. Pieteikšanās Jēkabpils novada domes mājas lapā jekabpils.lv. Šajā laikā mājaslapā tiks publicēta elektroniskā pieteikumu anketa.
Jēkabpils novada pašvaldība līdz 27.martam pulksten 12.tiem aicina nevaldības organizācijas izstrādāt un iesniegt savas idejas 2023.gada NVO projektu konkursam. Ar pieteikšanās kārtību un nosacījumiem var iepazīties Jēkabpils novada pašvaldības mājaslapā. Novada teritorijā strādājošās NVO projektu pieteikumus šogad var iesniegt arī, nedodoties uz Jēkabpili – to var izdarīt visos Klientu apkalpošanas centros.
Un vēl
No pirmdienas, 6. marta vairumam reģionālo autobusu tiek pārcelta izkāpšanas galapunkta pietura pie Rīgas starptautiskās autoostas. Pārmaiņas notiek saistībā ar būvdarbiem “Rail Baltica” projektā. No pirmdienas reģionālo autobusu pasažieru izkāpšanas galapunkta pieturvieta no Maskavas ielas pie Rīgas starptautiskās autoostas pie pilsētas kanāla tilta tiek pārcelta uz Turgeņeva ielu pretī Zinātņu akadēmijai un uz izkāpšanas platformām Rīgas starptautiskās autoostas teritorijā. “Autotransporta direkcija” norāda, ka ir saskaņotas arī Rīgas starptautiskās autoostai tuvajā teritorijā speciāli atvēlētās vietas, kur novietot reģionālos autobusus starp reisu izpildēm.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Veselības ministre aktualizē veselības aizsardzības nozīmīgumu; Koknesē sākas masku festivāls ; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās ?
Saeimas Budžeta un finanšu komisija, noraidot visus opozīcijas priekšlikumus, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam". Komisija šonedēļ izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstījusi arī saistītos budžeta pakotnes likumprojektus. Budžeta projektu galīgajā lasījumā Saeimas sēdē plānots skatīt nākamtrešdien, 8.martā.
Komisija neatbalstīja opozīcijas iesniegtos priekšlikumus dažādās jomās, tajā skaitā, tika noraidīts "Progresīvo" priekšlikums par 2,73 miljonu eiro piešķiršanu jaundzimušo pūriņa nodrošināšanai. Šos līdzekļus bija piedāvāts pārdalīt no finansējuma dzelzceļa publiskai infrastruktūrai. Tika noraidīti arī vairāki Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumi, tajā skaitā, atbalstu nesaņēma priekšlikums par pusmiljona eiro piešķiršanu portāla "Manabalss.lv" darbības nodrošināšanai - kā pretarguments komisijas sēdē izskanēja, ka nekad neesot bijis paredzēts šo portālu finansēt no Saeimas līdzekļiem.
Valstī jānodrošina izpratne, ka veselības aizsardzība ir tikpat svarīga kā raķešu sistēma "HIMARS", jo slimi cilvēki nevarēs ne aizsargāt, ne arī pastāvēt par valsti, ceturtdien diskusijā "Krīzes veselības nozarē: mācībstundas un iespējas" norādīja veselības ministre Līga Meņģelsone. Viņa uzsvēra, ka būtiska nozīme ir kultūras maiņai, ietverot attieksmi pret pacientiem, ārstiem, jo patlaban attiecības starp ārstu un pacientu, ārstu un māsu vai māsu un māsu palīgu bieži vien ir tas sāpju punkts, ka rada vairāk problēmu nekā naudas trūkums. Ministre arī piebilda, ka kopš stāšanās amatā ir novērojusi gadījumus, kur veselības aprūpes sistēma ir augstprātīga, kur tā pastāv tikai sistēmas dēļ un kur pacients nav vērtība. Tādēļ, viņas vērtējumā, kultūras, attieksmes maiņa, motivācija un nostādinājums no valsts puses ir tas, kas īsā laika posmā varētu būt risināms.
Rīgas pilsētas kanālā konstatēta nezināmas izcelsmes viela aptuveni 600 kvadrātmetru platībā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Ceturtdienas pēcpusdienā glābēji devās uz Kronvalda bulvāri Rīgā, kur bija redzama nezināmas izcelsmes viela aptuveni 600 kvadrātmetru platībā. Ugunsdzēsēji izvietoja 45 metrus garas norobežojošās un 35 metrus garas absorbējošās bonas. Par notikumu informēts Valsts vides dienests.
Lauksaimnieku streikošana kā reakcija uz piena cenu kritumu nepalīdzēs krīzei piena nozarē. Tā Latvijas Radio intervijā norādīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa skaidroja, ka šajā situācija vajadzīgs pasākumu kopums, kā palīdzēt saimniecībām. Paši piena ražotāji, atbildīgās organizācijas un ministrija patlaban domā, kā stabilizēt piena tirgu. Viens no risinājumiem ir ātra naudas izmaksa, kas šogad pienākas nozarē strādājošajiem.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņojis, ka valsts dzelzceļa kompānijai jāatsakās no Krievijas un Baltkrievijas kravu pārvadājumiem. Šādu lēmumu principā atbalsta arī pats uzņēmums un premjerministre Ingrīda Šimonīte. Nausēda paziņoja, ka Lietuvas dzelzceļš nav tikai komerciāla, bet arī valsts kontrolēta kompānija, tāpēc nebūtu problēmu izpildīt šādu lēmumu. Savukārt uzņēmumam, lai kompensētu zaudējumus, ir jāmeklē jauni tirgi. Diskusiju rosināja žurnālistu atklājums, ka Eiropas Savienības sankcijām pakļautā Baltkrievijas minerālmēslojuma plūsma caur Lietuvu nav pilnībā apstājusies. Tiek izmantotas īpašas shēmas, lai turpinātu tranzītu.
Lielas problēmas Francijā sagādā nelikumīga stikla zušu ieguve un tirdzniecība. Galvenais nelegālais šo zivju mazuļu noieta tirgus ir Āzijā, kur tos audzē nebrīvē un izmanto pārtikai. "Eiropols" informē, ka kontrabandu organizē vairāki noziedzīgie tīkli, kur Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi galvenokārt atbild par nelegālo zveju, savukārt Āzijas valstu iedzīvotāji nodrošina loģistiku un transportēšanu. Zivju mazuļus iepērk no maluzvejniekiem vai iegūst no oficiāliem avotiem, izmantojot noziedzīgas shēmas, un transportē īpaši aprīkotās tvertnēs. "Eiropols" uzskata, ka katru gadu no Eiropas nelegāli eksportē 100 tonnas stikla zušu 500 miljonu eiro vērtībā.
Jāatgādina, ka Eiropas zuši nārsto Sargasu jūrā Atlantijas okeānā un to mazuļi tiek nozvejoti mājupceļā pie Eiropas valstu krastiem. Šīs zivis līdz šim nav izdevies pavairot nebrīvē, bet legālā nozveja ļauj mazināt briesmas mazuļiem un atjaunot populāciju. Tos iegādājas un izlaiž arī Latvijas ūdenstilpēs.
Starptautiska zinātnieku komanda slavenajā Heopsa piramīdā Ēģiptē atklājusi slepenu koridoru. Tas varētu sniegt vērtīgu informāciju par šo milzīgo konstrukciju būvniecību. Ēģiptes tūrisma un senlietu ministrs Ahmeds Eisa informējis, ka koridors piramīdas ziemeļu pusē atklāts ar skenēšanas palīdzību. Tā garums ir apmēram deviņi metri, bet platums divi metri. Izpētes darbs, izmantojot jaunās tehnoloģijas un zinātniskās metodes, turpinās, un plašāka informācija varētu būt pieejama pēc dažiem mēnešiem.
Turpinām ziņas
Šodien Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs atklāj Pavasara izstāžu sezonu ar Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Žaka Šapiro darbu izlasi un vēl pieciem mākslas projektiem. Rotko centrā varēs aplūkot arī Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstādi "Trāpīts desmitniekā", poļu mākslinieka Pjotra Skovrona grafikas izstādi "Interferences", fotogrāfa un mākslinieka no Austrālijas Ralfa Kerles darbu izstādi "Netveramais cildenums", franču fotogrāfa Uriela Morgenšterna darbu izstādi un izstādi "Par Rotko un Sulāžu: Klusuma krāsa", kas iezīmē savstarpējās saskares punktus Marka Rotko, Pjēra Sulāža un Uriela Morgenšterna daiļradē. Pavasara izstāžu sezona apmeklētajiem būs pieejama līdz 21.maijam.
Koknesē no šodienas līdz svētdienai, 5.martam, notiks 24.tais Starptautiskais Masku tradīciju festivāls. Tā atklāšanas dienā radošajā mājā "Baltaine" no pulksten sešiem līdz astoņiem vakarā notiks masku gatavošanas meistardarbnīca, bet no pulksten astoņiem līdz deviņiem vakarā - viesu masku grupas izrāde un sadancošana. Festivāla vairāk nekā 200 dažādi masku tēli, kas sestdien viesosies pagastu lauku sētās, izrādīsies Kokneses pilsdrupās un svinēs svētku vakaru Kokneses Kultūras centrā. Piedalīsies ap 20 masku grupas no dažādiem Latvijas novadiem. Varēs sastapt Vecīšus, Mārtiņbērnus, Katrīnas, Ziemassvētku čigānus un kaitys, Miežvilkus, Kūjiniekus, Pelnu āžus, Skutelniekus, Ķekatas, Budēļus un Masļeņicas svinētājus. Piedalīsies arī viesi no kaimiņu valstīm - Lietuvas un Polijas, kuri rādīs Masleņicas tradīcijas. Sestdienas vakarā Kokneses Kultūras centrā noritēs individuālo masku skate.
Un vēl
Līdz ar atkusni pārsvarā Kurzemē un Zemgalē uz grants ceļiem ir iestājies šķīdonis. Patlaban visvairāk nestspēju zaudējušu posmu ir Ventspils un Saldus apkārtnē, kur ierobežojumi noteikti attiecīgi 25 un 24 posmos. 17 posmi ir Tukuma, bet 14 Dobeles apkārtnē, Jelgavas un Kuldīgas – desmit, Aizkraukles – septiņi posmi, informē valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi". Kopumā šķīdonis iestājies 124 grants ceļu posmos. Turpinoties atkusnim, šādu posmu skaits var palielināties un šķīdonis iestāsies arī citos valsts reģionos.
Šīs nedēļas nogalē un nākamnedēļ Latvijā snigs, brīžiem gaidāms spēcīgs sniegputenis, prognozē sinoptiķi. Tuvākajā diennaktī ievērojami pastiprināsies rietumu, ziemeļrietumu vējš - sestdien gaidāmas brāzmas līdz 16-21 metram sekundē, piekrastē līdz 26 metriem sekundē, lēnāks vējš būs valsts ziemeļaustrumos. Palaikam snigs, vietām - īpaši Vidzemē - snigs un puteņos spēcīgi. Gaisa temperatūra būs +2..-3 grādi. Svētdien vējš pierims un uzspīdēs saule, daudzviet īslaicīgi snigs, no jūras nākoši mākoņi vietām atnesīs stipru snigšanu. Gaisa temperatūra no rīta dažviet Vidzemē noslīdēs līdz -7 grādiem, dienā gaiss iesils līdz -2..+2 grādiem.
Arī nākamnedēļ bieži snigs, reizēm gaidāms stiprs sniegs un putenis. Sniega segas biezums Kurzemē var sasniegt 20 centimetrus, Vidzemē un Latgalē - pusmetru. Gaisa temperatūra galvenokārt būs zemāka par nulli, vietām, debesīm skaidrojoties, tā īslaicīgi pazemināsies līdz -10..-15 grādiem. Atbilstoši ilgtermiņa prognozēm mēneša otrajā pusē palaikam gaidāms siltāks laiks, tomēr vidējā gaisa temperatūra varētu saglabāties nedaudz zem normas.