Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 7.martā
- 07 marts 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas slimnīcām šogad izveidosies 88 miljonus eiro liels parāds; Jēkabpilieši, kuru mājokļi cieta janvāra plūdos var saņemt pabalstus; un Noskaidrots, kurās nedēļas dienās visbiežāk notiek satiksmes negadījumi.
Latvijas Slimnīcu biedrība aprēķinājusi, ka, nesaņemot no valsts pilnu samaksu par pacientu ārstēšanu, slimnīcām šogad izveidosies vismaz 88 miljonus eiro liels parāds. Gan Veselības ministrija, gan galvenais veselības naudas maka turētājs – Nacionālais veselības dienests – atzīst, ka ārstniecības iestāžu prasības ir pamatotas un situācija ir patiešām kritiska. Valsts par viena pacienta ārstēšanu slimnīcām maksā tūkstoš 90 eiro. Savukārt reālās izmaksas viena pacienta ārstēšanai ir no tūkstoš 159 līdz 2 tūkstoši 400 eiro. Starpību daudzas slimnīcas pašlaik sedz no savas naudas, izmantojot peļņu. Slimnīcu biedrība norāda, ka peļņa būtu jāiegulda attīstībā. Veselības ministrija norāda, ka situācija ir kritiska. Slimnīcas pieļauj, ka ieilgstot šādai situācijai, tās varētu sniegt tikai neatliekamo palīdzību un dažus pakalpojumus par maksu.
Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" pagājušā mēneša laikā vairāk nekā 300 adresēs Ventspilī ir konstatējis tam piederošā optiskā interneta tīkla neatļautu izmantošanu AS "Balticom" labā. SIA "Tet" ir vērsies Valsts policijā par optiskā interneta tīkla infrastruktūras bojāšanu Ventspilī, kurā uzņēmums vaino savus konkurentus "Balticom", paziņojumā medijiem informē "Tet". Tikmēr "Balticom" medijiem paziņojis, ka arī gatavo atbildes iesniegumu policijai, apgalvojot, ka tieši "Tet" traucē tā tīkla darbību Ventspilī un atslēdz pakalpojumus tā klientiem. Balticom norāda, lai kādi strīdi izceltos starp uzņēmumiem, tiem nevajadzētu skart klientus un viņa izvēlētos pakalpojumus.
Kādā mājputnu novietnē Igaunijā konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums. Novietnē, kurā tiek turēti vairāk nekā 160 dažādu sugu putni, tajā skaitā dējējvistas, pīles, zosis, baloži un pāvi, uzsākti slimības ierobežošanas un apkarošanas pasākumi. Ņemot vērā gājputnu pavasara migrāciju un ar to saistītos putnu gripas riskus, Partikas un veterinārais dienests aicina Latvijas mājputnu turētājus stingri ievērot biodrošību un citus noteikumus, lai nepieļautu putnu gripas un citu slimību ievazāšanu novietnē. Tāpat PVD iesaka šajā laikā mājputnus nelaist ārā brīvi pastaigāties, lai nepieļautu to inficēšanos ar putnu gripu.
Mazliet vairāk par diviem mēnešiem atlicis līdz brīdim, kad Lielbritānijas pilsētā Liverpūlē, spožām gaismām pielieta, skatītājiem tiks atklāta starptautiskā dziesmu konkursa Eirovīzijas lielā skatuve. Sagatavošanās darbi rit pilnā sparā. BBC pagājušajā nedēļā paziņoja, ka vērienīgajam pasākumam būs deviņi vadītāji. Eirovīzija ir dārgs pasākums, un tā izmaksas ar katru gadu pieaug. Aizvadītās nedēļas nogalē kļuva zināms, ka Lielbritānijas valdība pasākumam novirzīs 10 miljonu sterliņu mārciņu. Finansējumu izmantos plašiem drošības pasākumiem, vīzu nodrošināšanai, kā arī tam, lai konkursa norise būtu Ukrainas kultūras caurvīta.
Turpinām ziņas
Stājušies spēkā Jēkabpils novada domes saistošie noteikumi par vienreizēja pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, ja mājoklis ir cietis terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā. Noteikumus 28. februāra sēdē apstiprināja Jēkabpils novada dome, un tiem saņemts saskaņojums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Personas, kuras cietušas šī gada janvāra plūdos, iesniegumu par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā aicinātas iesniegt mēneša laikā no noteikumu spēkā stāšanās dienas, līdz 4.aprīlim. Iesniegumi pieejami pašvaldības klientu apkalpošanas centros, kā arī mājaslapā.
Jēkabpils novada domes saistošie noteikumi paredz, ja mājoklis cietis katastrofā, kas ir plūdi izmaksāt 3 tūkstoši 500 eiro, ja mājokļa atrašanās vietā konstatēta ūdens līmeņa celšanās plūdu ietekmē virs 1 m no mājas 1. stāva grīdas līmeņa; 2 tūkstoši 500 eiro, ja mājokļa atrašanās vietā konstatēta ūdens līmeņa celšanās plūdu ietekmē līdz 1 m, mērot no mājas 1. stāva grīdas līmeņa; tūkstoš 500 eiro, ja mājokļa atrašanās vietā konstatēta ūdens līmeņa celšanās plūdu ietekmē dzīvojamās mājas 1. stāva grīdas līmenī. Tāpat arī uz šādu atbalstu var pretendēt, ja komisija konstatē, ka mājai ir bijis applūdis apdzīvojams vai ar inženierkomunikācijām aprīkots pagrabs.
Valdību veidojošās partijas ir vienojušās Daugavas dambja rekonstrukcijai Jēkabpilī piešķirt 12,5 miljonus eiro, aģentūrai LETA apgalvojis Jēkabpils mērs Raivis Ragainis. Viņa pārstāvētā Latvijas Zaļā partija ietilpst valdošās koalīcijas politiskajā spēkā "Apvienotais saraksts". Ragainis informē, ka no valdības sadarbības padomes saņemts akcepts, ka tiks piešķirti 12,5 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, lai nostiprinātu dambi ar betonu no iekšpuses. Ragainis norāda, ka šos darbus nepaspēs paveikt vienā gadā, iepirkumu procedūru dēļ. Jēkabpils mērs prognozē, ka paies vismaz trīs mēneši, līdz varēs noslēgt līgumu par dambja rekonstrukcijas darbiem.
Un vēl
Latvijā pēdējos gados visbiežāk satiksmes negadījumi tiek reģistrēti ceturtdienās, bet visretāk - sestdienās, liecina Valsts policijas vakar Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē prezentētā informācija. Izpētītais par 2020-2022.gadu liecina, ka attiecībā uz diennakts stundām ikdienā vislielākais izsaukumu skaits ir darba dienas beigās no plkst.16 līdz 18. Vismazāk negadījumu tiek reģistrēts nakts stundās. Ņemot vērā šādus rādītājus. attiecīgi policija organizējot atbilstošus resursus un darbu satiksmes uzraudzības jomā. Pērn reģistrēti 19 tūkstoši 152 satiksmes negadījumi, kas ir par 419 mazāk nekā 2021.gadā. Iemesls šādam kritumam ir policijas aicinājums transportlīdzekļu vadītājus noformēt saskaņotos paziņojumus, jo tas atvieglo policijas resursus, lai varētu reaģēt uz nopietnākiem gadījumiem.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Koalīcija vienojusies medicīnas iestādēm piešķirt ap 10 miljoniem eiro; Aicina ziedot dronu iegādei latviešu karavīriem Ukrainas frontē; un Mēneša beigās notiks pāreja uz vasaras laiku.
Koalīcija tomēr vienojusies, ka vairākām medicīnas iestādēm tiks piešķirti ap desmit līdz 11 miljoni eiro energocenu pieauguma kompensēšanai, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pavēstīja "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Valdības vadītājs skaidroja, ka līdzekļi tiks piešķirti no jau iepriekš rezervētā finansējuma energoatbalstam. Premjers arī norādīja, ka koalīcija vienojās līdz aprīļa vidum skatīt ar slimnīcu tīklu saistītos jautājumus.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments informē, ka 2022.gadā tautības ierakstu maiņa tikusi veikta 125 cilvēkiem. Tas ir piecas reizes vairāk nekā 2021.gadā, kad tautības ieraksta maiņa tika veikta vien 20 cilvēkiem. Visvairāk personas atteikušās no krievu tautības ieraksta, mainot to uz tautības ierakstu, kas ir citām personām viņu dzimtā. Visvairāk personas mainījušas tautības ierakstu uz «latvietis» vai «latviete».
Baltkrievijas tiesa pirmdien aizmuguriski piespriedusi 15 gadu cietumsodu demokrātiskās opozīcijas kustības līderei Svjatlanai Cihanouskai, vēsta Baltkrievijas ziņu aģentūra "Belta". Cihanouska, kura pašlaik dzīvo Lietuvā, tika notiesāta apsūdzībās par "valsts nodevību" un "sazvērestību ar mērķi sagrābt varu". Līdz ar Cihanousku aizmuguriski tika notiesāts arī bijušais Baltkrievijas diplomāts un kultūras ministrs Pāvels Latuško, kurš pārgāja opozīcijas pusē. Viņam tika piespriests 18 gadu cietumsods.
Jau ziņots, ka Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 2020.gada 9.augustā Cihanouska bija Aleksandra Lukašenko vienīgā reālā konkurente. Viņa vēlēšanās piedalījās sava vīra Sergeja Cihanouska vietā, kurš tika aizturēts pēc tam, kad paziņoja par nodomu kandidēt vēlēšanās. Viņš joprojām atrodas cietumā. Par vēlēšanu uzvarētāju kārtējo reizi tika pasludināts Lukašenko, tomēr opozīcija un starptautiskā sabiedrība apsūdzēja režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā. Vēlēšanām sekoja plaši protesti, ko varasiestādes nesaudzīgi apspieda, un Cihanouska bija spiesta Baltkrieviju pamest un pārcelties uz Lietuvu.
Krievijas armija, ciešot būtiskus bruņutehnikas zaudējumus Ukrainā, spiesta izmantot tankus T-62, kas tiek ražoti jau 60 gadus, teikts kārtējā britu militārā izlūkdienesta ziņojumā. Kopš pagājušā gada vasaras no glabāšanas režīma noņemti aptuveni 800 tanku T-62. Daži tikuši pie modernizētām tēmēšanas iekārtām, kas, visticamāk, uzlabos to efektivitāti naktīs. Pastāv varbūtība, ka pat Krievijas galvenais tanku formējums - 1.gvardes tanku armija - izmantos T-62, lai kompensētu zaudējumus.
Turpinām ziņas
Jēkabpils Vidusdaugavas NVO centra pārstāvji patlaban vāc līdzekļus, lai iegādātos DJI Mavic 3 markas dronus, kas nepieciešami latviešu karavīriem Ukrainas frontē. Nesen droni tika piegādāti ukraiņu karavīriem, šoreiz līdzekļi tiek vākti, lai atbalstītu latviešu karavīrus. Plašāk stāsta Rita Šteina.
AUDIO
Droni aizsardzībai un uzbrukuma operācijām nepieciešami latviešu karavīriem Austrumukrainas frontē. Par to pielietojumu un atbalsta nozīmi stāsta viens no latviešu brīvprātīgajiem, kas kopā ar ukraiņu karavīriem cīnās pret Krievijas agresoru Austrumukrainas frontē.
AUDIO
Radio1 klausītāji, kuri vēlas ziedot dronu iegādei var to darīt pārskaitot līdzekļus uz Vidudaugavas NVO biedrības kontu ar norādi Ukrainai. Rekvizīti pieejama biedrības mājaslapā vidusdaugavasnvo.lv.
Un vēl
Latvijā 26. martā plkst.3 – naktī no sestdienas uz svētdienu – notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu, liecina Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks būs spēkā līdz 2023. gada 29. oktobrim.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija ar gandrīz 37 miljoniem eiro plāno būvēt katastrofu pārvaldības centrus; Sēlijas vēsturiskajai zemei top viedā reģiona stratēģija; un Latvijai atkal tuvojas putenis.
Nākamajā apkures sezonā gāzes deficīts mūsu reģionā nav prognozējams, bet cenas, salīdzinot ar 2020.- 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas, intervijā aģentūrai LETA teica AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Komentējot gāzes pieejamību nākotnē, Kalvītis sacīja, ka šīs lietas nevar vispārināt, jo Krievija Eiropas Savienībai piegādāja 200 līdz 220 miljardu kubikmetru gāzes. "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs piebilda, ka cena veidojas Eiropā, un, ja Eiropa rudenī nonāks deficīta apstākļos vai iztrūkuma apstākļos un būs nedrošības sajūta, atkal var sākties kādas panikas izpausmes, kā tas jau bija periodā no 2022.gada augusta līdz oktobrim, kad tika sasniegtas vēsturiski augstākās gāzes cenas.
Pēc stabilās 2,6% izaugsmes pagājušajā gadā, 2023. gads iesācies ar apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu sarukumu 6,1% apmērā, kas nozarei ir lielākais samazinājums kopš 2020. gada maija. Kritumu noteica lejupslīde lielākajās apstrādes rūpniecībās apakšnozarēs, vienlaikus datoru, elektronisko un optisko ierīču, kā arī elektrisko ierīču ražošanā janvārī joprojām saglabājušies spēcīgi pieaugumi. Rūpniecības nozare kopumā janvārī samazinājusies par 9,8%. Tikmēr saražotie elektroenerģijas apjomi šā gada janvārī bijuši augstākie kopš 2017. gada marta, sasniedzot 935 miljonus kilovatu jeb par 73,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Elektroenerģijas ražošanu veicināja lielais nokrišņu daudzums un kūstošais sniegs, kas arī izraisīja plūdus Jēkabpilī.
Latvijā par gandrīz 37 miljoniem eiro no Atveseļošanas fonda naudas plāno būvēt vairākus katastrofu pārvaldības centrus. To paredz šodien Iekšlietu ministrijas, Nodrošinājuma valsts aģentūras un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta parakstītā trīspusējā vienošanās par Atveseļošanas fonda investīciju projekta “Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija” īstenošanu. Šī projekta mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgi efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā Latvijas teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju un uzbūvējot vairākus jaunus katastrofu pārvaldības centrus, tajā skaitā arī Līvānos un Madonā.
Jau vairākus mēnešus gan Latvija, gan Eiropa piedzīvo situāciju, kad aptiekās trūkst medikamentu – bezrecepšu zāļu, antibiotiku, bērnu suspensiju u.c. Šis fenomens tiek skaidrots ar respiratoru saslimšanu piegumu, kā arī farmācijas uzņēmumu ražošanas jaudas un izejvielu nepietiekamību, lai apmierinātu pieaugušo pieprasījumu. Tomēr problēma ir daudz plašāka. Eiropas farmācijas uzņēmumi ceļ trauksmi – esošo birokrātisko slogu dēļ medikamentu iztrūkums turpmāk var kļūt par ikdienu, savukārt daži medikamenti no tirgus var pazust pavisam. Arī Latvijas farmācijas uzņēmumu vairākkārt vērsušies pie valdības ar aicinājumiem iet uz kompromisiem, pārskatot veselības aprūpes sistēmu, ļaujot iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvu ārstēšanu un tiem nepieciešamos medikamentus. Diemžēl arī šajā nozarē piedzīvojam situāciju, kad Baltijas kaimiņvalstīs nosacījumi ir draudzīgāki. Nesākot izskatīt tūlītējus un proaktīvus risinājumus nacionālā un Eiropas līmenī, situācija turpinās pasliktināties, vissāpīgāk ietekmējot tieši mazos tirgus, tajā skaitā Latviju.
Turpinām ziņas
Mediķu organizācijas kopīgā tikšanās vienojās nekavējoties sāk gatavoties ārkārtas situācijas izsludināšanai gan primārajā, gan ambulatorajā, gan neatliekamajā medicīnā. Apzinoties dramatisko situāciju Latvijas veselības aprūpē un smagās sekas, ko jau šogad izraisīs nepietiekamais valsts finansējums, nozarē strādājošo un slimnīcu profesionālās organizācijas ir sākušas gatavošanos ārkārtas situācijas izsludināšanai medicīnā. Par smago situāciju Latvijas veselības aprūpē vēstules nosūtītas Eiropas Komisijai, Eiropas ārstu pastāvīgai komitejai un Eiropas Medicīnas speciālistu apvienībai, lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību. Tāpat par gaidāmo valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos jau ir informēti Saeimas deputāti, Valsts prezidents un tiesībsargs.
Sēlijas vēsturiskajai zemei top viedā reģiona stratēģija, kas būs jauna reģionāla līmeņa attīstības plānošanas dokuments, un vienlaikus tas būs pirmais pētījums par sociālo un ekonomisko situāciju Sēlijas vēsturiskajā zemē, kas sabiedrībai būs pieejams 2024.gada rudenī. Izstrādātā stratēģija ar plašu pētījumu par sociālo un ekonomisko situāciju būs pirmais šāda līmeņa dokuments, un tas būs saistošs gan visām Sēlijas pašvaldībām, gan valsts pārvaldes institūcijām. Tā kā Sēlijas vēsturiskā zeme ir sadalīta četru novadu un vienas pilsētas pašvaldībā, kuras visas Sēlijā atrodas tikai daļēji un ietilpst divos atšķirīgos plānošanas reģionos, līdz šim ne valsts, ne pašvaldības nav veikušas vienotu Sēlijas teritorijas izpēti. Aizvadītajās brīvdienās notikušajās kopienu sadarbības tīkla "Sēlijas salas" klātienes apmācībās Ilgu muižā tika sperti pirmie soļi šīs stratēģijas izstrādē. Apmācībās piedalījās 35 Sēlijas kopienu un nevalstisko organizāciju līderi, pārstāvot 16 dažādas Sēlijas apdzīvotās vietas.
Un vēl
Šovakar Latviju sasniegs sniegputenis, kas ar pārtraukumiem turpināsies visu trešdienu, liecina prognozes. Gan nākamajā naktī, gan trešdien pūtīs stiprs dienvidu, dienvidrietumu vējš, brāzmās 13–18 metri sekundē, piekrastē līdz 20–24metriem sekundē. Šāds vējš var radīt nelielus postījumus, pārsvarā nolaužot atsevišķus kokus un to zarus. Puteņa laikā pasliktināsies redzamība, uz ceļiem veidosies sniega sanesumi, braukšanas apstākļi būs slikti.
Lielākais sniega segas pieaugums gaidāms Kurzemē un Vidzemē, kur tā palielināsies par vidēji 5–10 centimetriem, tomēr brāzmainā vēja dēļ sniega segas biezums būs nevienmērīgs. Lielākajā valsts daļā snigšana mitēsies trešdienas pēcpusdienā un vakarā, bet Vidzemē turpinās snigt arī naktī uz ceturtdienu. Minimālā gaisa temperatūra naktī -5...0 grādi, dienā gaiss iesils līdz -1...2 grādiem.
Jau vēstīts, ka arī nedēļas nogalē Latviju sasniegs jauns ciklons, atnesot gan daudz nokrišņu, gan spēcīgu vēju. Jaunākās prognozes rāda, ka sestdien īslaicīgi pie mums var ieplūst siltāks gaiss, tādēļ daļa nokrišņu būs lietus un slapjdraņķis, bet vēlāk tas pāries sniegā.