2024.gada 25. jūnijs

Maiga, Milija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 10.martā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 10.martā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā trūkst 300 ārstu un 8 tūkstoši māsu; Tiesībsargs aicina sniegt informāciju par dzīvi pansionātā; un Ārsti vecāka gadagājuma cilvēkus tuvākajās dienās aicina palikt mājās

Patlaban Latvijā trūkst 300 ārstu un 8 tūkstoši medicīnas māsu, vakar  AS "Olainfarm" rīkotajā konferencē "Veselība. Drošība. Farmācija" sacīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. Viņa uzsvēra, ka sociāla un ekonomiska valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem un aktīviem iedzīvotājiem, ko ietekmē medicīnas nozarei piešķirtais finansējums. Viņa pauda, ka pagājušajā gadā vienam iedzīvotājam Latvijā medicīnas pakalpojumiem valsts tērēja tūkstoš 369 eiro, Igaunijā – 2 tūkstoši 400 eiro, bet Lietuvā – 2 tūkstoši 100 eiro. Salīdzinājumā ar Latviju Igaunijā un Lietuvā iedzīvotāju dzīves ilgums un ekonomiski aktīvais dzīves periods ir garāks, kas, kā uzsvēra Aizsilniece, sekmē arī valsts ekonomisko attīstību.

Pēc frakcijas "Latvija pirmajā vietā" iniciatīvas ir savākti 18 Saeimas deputātu paraksti, lai pieprasītu aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces demisiju un demisijas pieprasījums vakar iesniegts Saeimā. Demisijas pieprasījuma iemesls ir Aizsardzības ministrijas 220 miljonus eiro vērtais pārtikas iepirkums, par kuru ministrija pēc pārbaudes sākusi dienesta izmeklēšanu un kura dokumentāciju pārbauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Kā norāda Latvija Pirmajā vietā, iepirkums, kas uzsākts bijušā ministra Arta Pabrika laikā, tika pabeigts jau Mūrnieces laikā, kas uzliek ministrei tiešu politisku atbildību par noslēgto līgumu. Opozīcija uzskata, ka Mūrniecei jāuzņemas atbildība par šo iepirkumu, jo viņa stājās amatā pirms uzsāktais iepirkums bija noslēgts.

Eiropas Savienībā 2022.gadā ieradās apmēram 16 miljoni ukraiņu, bet 11 miljoni no viņiem jau ir atgriezušies dzimtenē, paziņoja ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone. Viņa norāda, ka 2022.gadā Eiropas Savienībā uzņēma 16 miljonus ukraiņu. 11 miljoni atkal ir atgriezušies Ukrainā. Četri miljoni vēl arvien ir Eiropā. Vēl viens miljons aizbrauca tālāk, piemēram, uz Kanādu, ASV un Lielbritāniju. Komisāre uzsver, ka ukraiņi pameta ES teritoriju nevis tāpēc, ka būtu nelaimīgi, bet tāpēc, ka bija atstājuši savas ģimenes vai gribēja piedalīties karā pret Krieviju. Komisāre piebilda, ka katru nedēļu tiek reģistrēti apmēram 200 tūkstoši robežas šķērsošanas gadījumu, ukraiņiem dodoties uz ES vai prom no ES.

ASV bažījas, ka Ķīna izmantos ietekmi globālajos piegāžu tīklos kā papildu ieroci, lai veicinātu savu politisko un militāro varenību, liecina Savienoto Valstu nacionālo izlūkdienestu direktores Avrilas Heinsas publiskotais ziņojums.Tajā teikts, ka Ķīna jau šobrīd izmanto savu dominējošo stāvokli piegāžu tīklos, lai piespiestu ārvalstu uzņēmumus un valstis uz to pārcelt tehnoloģijas un intelektuālo īpašumu. ASV izlūkdienesti uzskata, ka Pekina izmanto savu ekonomisko varu paralēli militārajai varenībai, lai nodrošinātu reģionālo un globālo ietekmi. Tikmēr Ķīna kritizējusi šo ziņojumu, paušot viedokli, ka tajā Pekina tiekot apmelota. Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis sacīja, ka Pekinai neesot nodomu apdraudēt vai apgrūtināt ASV vai citas valstis.

Francijas galvaspilsētā atklāta 2019. gada ugunsgrēka izpostītās Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai veltīta izstāde. Vienlaikus turpinās restaurācija, un dievnams cilvēkiem varētu būt pieejams nākamā gada decembrī. Bezmaksas izstāde izvietota pazemes telpās netālu no katedrāles, un tajā parādīta pašreizējā situācija, kā arī metodes, kādas speciālisti izmanto pašas ēkas, to elementu un kultūrvēsturisko artefaktu atjaunošanai. Starp eksponātiem ir baznīcas makets un pārogļojušies svina rotājumi, kas visskaidrāk parāda briesmīgo karstumu ugunsgrēka laikā. Interesenti var iepazīties ar detaļām no ērģelēm, kuras izdevās izglābt, vitrāžu fragmentiem un dažādiem mākslas darbiem.

Turpinām ziņas

Līdz 19.martam tiesībsargs Juris Jansons aicina iedzīvotājus sniegt informāciju par dzīvi pansionātā. Pēcāk tiesībsargs apkopos informāciju un pastāstīs sabiedrībai, ko ir uzzinājis, kā tas sasaucas ar Tiesībsarga biroja pieredzi, kādus secinājumus var izdarīt. Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs jau vairākus gadus īpašu uzmanību velta situācijas apzināšanai senioru aprūpes namos jeb pansionātos. Ziņotājs var palikt anonīms, var iepazīstināt ar sevi, svarīgi ir norādīt pansionāta nosaukumu, par kuru tiek rakstīts. Tiesībsargs aicina rakstīt īsziņas un “Whatsapp” ziņas uz tālruņa numuru “29596075” vai sūtīt e-pastu uz adresi “pansionati@tiesibsargs.lv”. Savukārt pieredzi telefoniski iespējams pastāstīt katru darba dienu laikā no pulksten 10 līdz pulksten 16, zvanot uz iepriekšminēto tālruni.

Andreja Upīša memoriālais muzejs neatbalsta latviešu rakstnieka pieminekļa demontāžu, tāpēc muzejs ar atklātu vēstuli vērsies pie Rīgas mēra Mārtiņa Staķa un Rīgas domes deputātiem. Muzeja ieskatā, Publiskās atmiņas centra rosinātais un Rīgas Pieminekļu padomes atbalstītais priekšlikums demontēt vairāku literātu, tajā skaitā Upīša, skulptūras Rīgas pilsētvidē ietver vairākas problēmas un pretrunas. Vēstules autori atzīmē, ka debatēs demontējamie tēlniecības objekti tika nodēvēti par “impērijas ikonām”. Muzejs uzsver, ka Upīša ieguldījums Latvijas kultūras vēsturē ir plašāks. Muzejs retoriski jautā, vai runas par Upīša pieminekļa demontāžu varētu būt saistītas ar mākslas cenzūru. Pēc vēstules autoru domām, neeksistē konstruktīva polemika – objektīva un zinātniski pamatota vēstures pētniecība ir aizvietota ar politiskām interpretācijām.

Un vēl

Pēdējās dienās vairāk nekā divas reizes pieaudzis traumu skaits, ko cilvēki guvuši uz apledojušajām ietvēm. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas 
ārsti skaidro, ka patlaban vērojams pieaugošs pacientu skaits, kas guvuši traumas slideno laikapstākļu dēļ. Tā kā tuvākajās dienās sola mainīgus laikapstākļus un atkalu, ārsti aicina cilvēkus ņemt vērā meteorologu brīdinājumus par gaidāmo apledojumu un būt uzmanīgiem, ejot pa slidenajām ietvēm, kā arī izvēlēties šādiem laikapstākļiem piemērotus apavus, kas palīdz drošāk pārvietoties slidenā laikā. Tāpat arī ārsti atgādina, ka šādos laikapstākļos vecāka gadagājuma cilvēkiem labāk ir palikt mājās un aicina jaunākos radiniekus parūpēties par saviem tuviniekiem, lai tiem pēc iespējas mazāk būtu nepieciešamība iziet no mājas. Biežākās traumas, kas gūtas uz slidenajām ietvēm ir augšdelma kaula lūzumi, pēdas locītavas kaula lūzumi, kā arī ir daudz vecāka gadagājuma cilvēki ar augšstilba kaula lūzumiem.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Kā dažādu jomu eksperti vērtē Saeimā pieņemto budžetu; Šovasara būs iespēja strādāt vairāk kā 10 tūkstošiem skolēnu; un Brīdina par krāpniekiem, kas uzdodas par VID

Saeimā pieņemto valsts budžetu dažādi vērtē ne tikai deputāti, bet arī nozaru eksperti. Vislielāko kritiku pieņemtajam budžetam izsaka veselības un izglītības jomas pārstāvji, citu jomu eksperti to vērtē pozitīvāk. Un tomēr ekspertu vidējais vērtējums – visai skarbs. Ārstu biedrība 2023. gada valsts budžetam  dod apaļu nulli. Pedagogu arodbiedrība budžetu novērtē ar 3 ballēm, jo nav ievēroti 10 normatīvie akti. Savukārt Latvijas Zinātnes akadēmija dokumentam piešķir 4 balles, bet Pašvaldību savienība budžetu novērtē ar 4,5 ballēm. Tikai par balli augstāku vērtējumu – 5,5 – piešķir arodbiedrību savienība. Darba devēju konfederācija budžetam piešķir 6,5 balles. Tādu pašu vērtējumu piešķir Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Un tātad – 2023. gada valsts budžeta vidējais vērtējums latvijas televīzijas aptaujāto organizāciju starpā – 4,3 balles. Sekmīga atzīme, tomēr skolas sistēmā – tikai gandrīz viduvēji.

Latvijas zemkopības ministrs Didzis Šmits un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Kēstuts Navicks vienojās saskaņot darbības un kopīgi vērsties Eiropas Komisijā pēc palīdzības piena nozarei. Ministri ceturtdien tikās Biržos, Lietuvā, kur ieradās ne tikai ministriju speciālisti, bet arī abu valstu lauksaimnieki. Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka krīze piena nozarē vienlīdz skārusi gan Lietuvu, gan Latviju – pie pietiekami atšķirīgas ražošanas un pārstrādes struktūras piena cenu kritums abās valstīs ir līdzīgs. Tādēļ nevarot meklēt risinājumus katrā valstī atšķirīgi – tie jāmeklē, raugoties vismaz Baltijas mērogā. Abas puses pieprasīs steidzamu ārkārtas finansiālo atbalstu piena ražotājiem no ES krīzes rezerves fonda lauksaimniecības nozarē.

Veselības inspekcija vērtēs Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstes rīcību, neļaujot Vladim Spārem apmeklēt un atbalstīt savu paralizēto dzīvesbiedri. Dažu dienu laikā sieviete, kuru ievietoja slimnīcā invazīvas procedūras veikšanai, mira. Vlada Spāres un viņa sievas Lienītes stāsts raisīja lielu līdzjūtību un plašu rezonansi. Nodaļas neiroloģe viņam sievu apmeklēt neļāva, aizbildinoties ar karantīnu. Tikmēr Neiroloģijas klīnikas vadītājs notikušo sauca par nelaimīgu sagadīšanos, jo pacientus apmeklēt nav liegts. Tas netiekot ļauts vienīgi dienā, kad notiek invazīvas procedūras un jānodrošina sterila vide. Veselības inspekcijā Latvijas Televīzijai skaidroja, ka tiks vērtēts gan ārstēšanas process, gan saziņa ar vīru.

Eiropas Savienības dalībvalstis ceturtdien vienojušās atļaut Kosovas pilsoņiem ieceļot bloka teritorijā bez vīzām. Dalībvalstu lēmums vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kas varētu stāties spēkā no 2024.gada, cilvēki ar Kosovas pasi varēs brīvi bez vīzas ceļot ES un uzturēties ES līdz 90 dienām 180 dienu periodā. Eiroparlaments jaunos noteikumus varētu apstiprināt aprīlī.

Turpinām ziņas

Nodarbinātības valsts aģentūras filiāles visā Latvijā līdz 6.aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu nodarbinātības pasākuma īstenošanai 2023.gada vasarā. Darba devējs, kurš piedāvās darba vietu skolēnam vasaras brīvlaikā, saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba devējs nodarbinās skolēnu ar invaliditāti, dotācija būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā - 620 eiro pirms nodokļu nomaksas. Skolēns pasākumā tiks nodarbināts vienu mēnesi, atsevišķos gadījumos, vienojoties ar darba devēju, līdz diviem mēnešiem. Šogad pasākuma īstenošanai paredzētais finansējums ir 3 miljoni 542 tūkstoši 672 eiro, kas ir pietiekams, lai izveidotajās darba vietās nodarbinātu 10 tūkstoši 302 jauniešus.

Šā gada sākumā VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" ieviestā jaunā parauga vadītāja apliecība starptautiskā drošo dokumentu tehnoloģiju konferencē ir ieguvusi apbalvojumu "Labākais jaunais drošais dokuments". Tas apliecina CSDD izsniegto dokumentu augsto kvalitāti un pretviltošanas līmeni. Jaunā parauga vadītāja apliecības izsniegšana Latvijā uzsākta no 2.janvāra, nepalielinot dokumenta cenu. CSDD atgādina, ka vadītāja apliecība ir jāmaina, ja tai beidzas derīguma termiņš, mainījušies personas dati, piemēram, vārds, uzvārds vai personas kods, kā arī, ja apliecība ir bojāta. Tāpat vadītāja apliecību var mainīt brīvprātīgi jebkurš, kurš vēlas saņemt jauno dokumentu. 

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" brīdina par krāpniekiem, kas uzdodas par Valsts ieņēmumu dienesta  darbiniekiem. Kā tviterī raksta "Cert.lv", krāpnieki VID vārdā sūta SMS paziņojumus par it kā nodokļu atmaksu. Paziņojumā iekļauta saite, kas ved uz pikšķerēšanas vietni, kas var imitēt gan "SEB", gan "Luminor" internetbanku. Krāpnieku mērķis ir izgūt bankas piekļuves datus, brīdina "Cert.lv" un aicina iedzīvotājus būt modriem.

Un vēl

Šorīt līdz pulksten 7 minimālā gaisa temperatūra Zosēnos bija -26,4 grādi, un tas ir lielākais sals Latvijā 2022.-2023.gada ziemā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Iepriekšējo reizi tik liels sals Latvijā bija pirms 15 mēnešiem - 2021.gada decembra sākumā. Savukārt iepriekšējā zemākā gaisa temperatūra, kas reģistrēta valsts novērojumu stacijās šajā ziemā, bija -23,7 grādi Zosēnos 23.februārī. Nav pārspēts Latvijas 10.marta aukstuma rekords - 1956.gadā Zosēnos termometra stabiņš noslīdēja līdz -27,2 grādiem. Pārspēti atsevišķi vietējas nozīmes 10.marta temperatūras rekordi. Lielā daļā Vidzemes un Latgales gaisa temperatūra nakts gaitā pazeminājās līdz -20..-25 grādiem, daudzviet Kurzemē un Zemgalē - līdz -14..-19 grādiem. Jēkabpilī, Zīlānu stacijā saullēktā bija -18 grādi.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādu prognozē šī gada kopproduktu? Kādā no Jēkabpils novada skolām skolēns ieradies ar šaujamierocim līdzīgu priekšmetu; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās un nākamās nedēļas sākumā?

Latvijas iekšzemes kopprodukts 2023. gadā saglabāsies pagājušā gada līmenī, bet 2024. gadā gaidāma ekonomikas izaugsme 2% apmērā, liecina Finanšu ministrijas atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2026. gadam. 2024. gadā prognozē ekonomikas izaugsmi 2% apmērā. Gada vidējā inflācija 2023. gadam prognozēta 10% līmenī, bet mēneša vidējās bruto darba samaksas palielinājums šogad – 8,5%. Finanšu ministrija prognozē, ka  nākamajos gados algu pieauguma temps kļūs lēnāks. Savukārt bezdarba līmeņa prognoze 2023. gadam ir samazināta līdz 7,1%.

Eiropas Savienības dalībvalstis savu kopējo enerģijas patēriņu līdz 2030.gadam samazinās par 11,7%, paredz šodien starp bloka valstīm un Eiropas Parlamentu panākta vienošanās. Šis enerģijas samazināšanas mērķis, kuram kā atskaites vērtība izmantoti 2020.gada dati, būs saistošs visām ES valstīm. Lai sasniegtu šo mērķi, katrai ES dalībvalstij no 2024.gada līdz 2030.gadam būs papildus jāsamazina enerģijas patēriņš vidēji par 1,49% gadā. Ja valstu pūliņi mērķa sasniegšanai nebūs pietiekami, EK varēs lūgt atsevišķām valstīm palielināt enerģijas taupīšanu. Šo vienošanos vēl nepieciešams apstiprināt Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstīm, lai tā stātos spēkā.

Šonedēļ Ukrainā pie Bahmutas gājis bojā Igaunijas pilsonis – bijušais Aizsardzības spēku virsnieks Ivo Juraks. Igaunijas medijs  Postimees ziņo, ka Juraks ir pirmais Igaunijas pilsonis, kurš gājis bojā karā Ukrainā. Viņš gājis bojā artilērijas apšaudēs. Juraks kopš pagājušā gada rudens karojis Ukrainas Starptautiskā leģiona sastāvā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi brīdinājis, ka elektroenerģijas padeves pārrāvumam Ukrainas Zaporižjas atomelektrostacijai vajadzētu būt kā vēl vienam atgādinājumam par bīstamo situāciju ap spēkstaciju. Ceturtdien Krievijas raķešu triecienā tika bojāta pēdējā elektrolīnija, kas piegādāja elektroenerģiju Zaporižjas AES un stacija darbojas ar dīzeļģeneratoriem. Ceturtdien pēcpusdienā gan kļuva zināms, ka Zaporižjas AES elektroapgāde ir atjaunota. Grosi sacīja, ka šī ir pirmā reize kopš pagājušā gada 23. novembra, kad spēkstacijai pilnībā pārrauta elektrības piegāde.

Turpinām ziņas

Šonedēļ, kādā no Jēkabpils novada lauku skolām tās audzēknis ieradās ar šaujamierocim līdzīgu priekšmetu. Plašāk par notikušo stāsta Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ilze Jurēvica.

Latvijas skolās vienaudžu pāridarījumu izplatības mazināšanai ieviesīs starptautisku profilakses programmu "KiVa", kas tiek īstenota vairāk nekā 20 valstīs. Pāridarījumu un ņirgāšanās jeb bulinga izplatība Latvijas skolu vidē ir izteikti augsta – visaugstākā starp Eiropas Savienības valstīm, liecina OECD dati. 35 % skolēnu atzīst, ka vismaz pāris reizes mēnesī ir cietuši no vardarbības skolā. Latvijā ir vairākas programmas bulinga mazināšanai, tomēr līdz šim atbalsts skolēniem ir bijis fragmentārs un sadrumstalots, iepriekš paziņojumā medijiem atzina Veselības ministrija. Tādēļ tagad tiks ieviesta "KiVa" starptautiskā programma. Jirgensone skaidroja, ka šī programma, kas darbojas 20 pasaules valstīs, ir zinātniskos pierādījumos balstīta. Viena no tās komponentēm ir situācijas monitorings, kas ļāvis saskatīt uzlabojumus. Savukārt līdz šim Latvijā izmantotās pieejas nav ļāvušas gūt pierādījumus par uzlabojumiem. Programma paredz rīcību konkrētās situācijās, kad jau notikuši kādi pāridarījumi. 

Un vēl

Arī šajās brīvdienās gaidāma snigšana, vietām stipra, līdz ar to sniega segas biezums turpinās palielināties, prognozē Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Sestdiena nesīs krasas laika apstākļu izmaiņas, jo Latvijas teritorijai no dienvidrietumiem pietuvosies aktīvs ciklons, kas atnesīs nemierīgu laiku. Līdz ar mākoņu daudzuma palielināšanos, naktī gaidāma neliela snigšana dienvidaustrumu rajonos. Dienas laikā mākoņu un nokrišņu zona jau šķērsos visu valsti, tā atnesīs ilgstošu sniegu, vietām ļoti stipru. Austrumu rajonos būs arī slapjš sniegs, lietus un atkala. Ceļi būs slideni, jo īpaši valsts austrumos, kur lietus un atkalas dēļ veidosies stiprs apledojums, kā arī snigšanas laikā ievērojami pasliktināsies redzamība. Minimālā gaisa temperatūra naktī būs -3…-7 grādu robežās, ziemeļaustrumos pazemināsies līdz pat -9, savukārt dienā tā paaugstināsies līdz +1…-4, dienvidaustrumu rajonos līdz +3 grādiem.

Svētdien, mākoņu un nokrišņu zonām atkāpjoties, dienā jau saule mīsies ar mākoņiem. Teritorijas lielākajā daļā snigs, nakts stundās austrumos gaidāms arī slapjš sniegs un lietus. Brāzmainā rietumu, ziemeļrietumu vēja ietekmē, gaidāms neliels putenis, ceļi saglabāsies slideni. Naktī termometra stabiņš noslīdēs līdz -3…-8, jūras piekrastē līdz -1…-3, maksimālā gaisa temperatūra dienā būs 0…-3 grādu robežās.

Nākamās nedēļas sākumā un vidū laikapstākļus noteiks plašs ciklons - atkal bieži gaidāmi nokrišņi, turklāt, ieplūstot siltākām gaisa masām un gaisa temperatūrai paaugstinoties virs 0 grādiem, sniegu īslaicīgi nomainīs ne vien slapjš sniegs, bet arī lietus, tomēr pēc tam atkal atgriezīsies aukstās gaisa masas un sniegs.Brīžiem nokrišņi būs stipri. Savukārt darba nedēļas otrajā pusē atmosfēras spiediens varētu paaugstināties un nokrišņi uz dažām dienām mitēties. Pamatā vēl Latvijā valdīs vēsās gaisa masas - naktīs piesals visā Latvijā un termometra stabiņš dažviet noslīdēs pat zem -10 grādu atzīmes, vien dienā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +3…-3 grādiem.


Atstājiet komentāru