Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 13.martā
- 13 marts 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas Pašvaldību savienība iesaka nenoteikt minimālo skolēnu skaitu pamatskolā, Grūtībās nonākušās ģimenes aicinātas pieteikties sēklu un stādu atbalstam, un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Saeimas "savdabīgais rekords" jeb 23 stundas un 56 minūtes garā sēde, pieņemot budžetu, prasījusi ne vien deputātu, bet arī Saeimas darbinieku iesaisti. Lai darbam papildus veltītās stundas segtu, likumā atrunāts, ka šie darbinieki varēs saņemt atpūtas laiku. Kā skaidro Saeimas Preses dienests, darbiniekiem nostrādātās virsstundas tiek kompensētas ar atpūtas laiku atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam. Vienlaikus, atbilstoši Darba likumā noteiktajam, Saeimas darbinieki par nakts darbu - no pulksten 22 līdz 6 - saņemšot arī piemaksu 50% apmērā.
Latvijas Pašvaldību savienība rosina Izglītības un zinātnes ministriju valsts ģimnāzijas saglabāt ne tikai valstspilsētās, kā to iecerējusi ministrija, bet arī novadu centros. Tāpat arī Pašvaldību savienība vērš uzmanību uz to, ka pamatizglītība ir obligāta, tādēļ pamatizglītības pakāpē nevajadzētu noteikt obligāto minimālo skolēnu skaitu klasē vai klašu grupā, bet atstāt to pašvaldību kompetencē. Mācību procesu vajadzētu organizēt tā, lai nebūtu apvienotās klases, izņemot mūzikas, mākslas, sporta un dizaina mācību priekšmetus. Kā ziņots, pašlaik kritērijus un priekšlikumus skolu tīkla reformai izstrādā īpaša darba grupa Izglītības un zinātnes ministrijā.
Krievijā Maskavas apgabalā mobilizēto karavīru mātes un sievas ierakstījušas video, kurā lūdz tuviniekus nesūtīt uz triecienbrigādēm "kā gaļu", svētdien vēsta britu raidsabiedrības BBC krievu redakcija. Video sievietes sūrojas, ka viņu radinieki norīkoti uz triecienbrigādi un nosūtīti uz saskares līniju pēc četrām apmācību dienām. Pēdējo nedēļu laikā teju katru dienu publiski izskanējušas sūdzības, ka mobilizētie no teritoriālās aizsardzības vienībām tiek nodoti Krievijas okupēto Ukrainas reģionu marionešu administrāciju militāro struktūru pakļautībā un nosūtīti frontālos triecienos Ukrainas nocietinātajiem rajoniem. Tikmēr varas pārstāvji visbiežāk problēmas risina vienā veidā - vispirms noliedz, ka mobilizētie tiktu izmantoti triecienos, bet pēc tam pārceļ viņus no priekšējām līnijām.
Donavā nogrimis 85 metrus garš un astoņus metrus plats kravas kuģis, ziņo portāls "Spiegel". Kuģis "Achim" kuģoja zem Vācijas karoga un bija piekrauts ar dzelzsrūdu, taču nezināma iemesla dēļ nogrima vairāk nekā vienpadsmit metrus dziļo slūžu dibenā pēc iebraukšanas Geislingas slūžās, Bavārijā. Abi ungāru apkalpes locekļi - kapteinis un stūrmanis - glābušies peldot. Vraka izcelšana plānota tuvākajā nedēļā.
Sestdienas rītā Indonēzijas Javas salā izvirdis Merapi vulkāns, kas ir viens no aktīvākajiem pasaulē, noklājot tuvējos ciemus ar pelniem. Merapi vulkāna observatorija aplēsusi, ka pelnu mākonis sasniedza 3 tūkstoši metru augstumu virs virsotnes. Varasiestādes noteikušas ierobežojumu zonu septiņu kilometru attālumā no krātera. Vismaz astoņus ciematus netālu no vulkāna ir apklājuši vulkāniskie pelni.
Turpinām ziņas
"Ziedot.lv" aicina grūtībās nonākušas ģimenes no visiem Latvijas reģioniem pieteikties atbalstam, lai arī šosezon saņemtu sēklas, stādus un dārza piederumus, tādējādi pašu spēkiem izaudzējot pārtiku savam saimes galdam. Kopš 2017.gada Borisa un Ināras Teterevu fonds īsteno labdarības programmu "Pats savam saimes galdam", kas atbalsta Latvijas bezpeļņas organizāciju centienus iesaistīt grūtībās nonākušus, taču uzņēmīgus un rosīgus savas apkaimes iedzīvotājus darbos, kas uzlabo viņu dzīves apstākļus. "Ziedot.lv" šajā programmā iesaistās jau trešo gadu, izsniedzot centīgām, grūtībās nonākušām ģimenēm, arī senioriem un daudzbērnu ģimenēm, sēklas, stādus un dārza piederumus. "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta atzina,ka šī gada ekonomiskā situācija ir draudīga sociāla riska ģimenēm, augstie komunālie maksājumi ir radījuši grūtības daudzām Latvijas ģimenēm. Tādēļ programma "Pats savam saimes galdam" dod iespēju pavasara, vasaras sezonā iekopt mazdārziņu un tajā izaudzēto ražu sagatavot ziemas sezonai.
Apzinīgākie dārzkopji jau sākuši plānot, ko šogad stādīt piemājas dārziņā, ko audzēt pašiem un ko iegādāties dārzniecībās. Cenu pieaugums ietekmē gan pārdevējus, gan pircējus, viņiem visiem būs jādomā, ko šogad var atļauties. Dārzkopība kļūst arvien populārāka, tajā skaitā arī pilsētnieku vidū. Vairākās audzētavās stādiņi jau aug, tomēr citās saimnieki vēl pārdomās, vai straujo energoresursu cenu kāpuma dēļ šogad vērts kaisīt zemē sēklas. Arī augļkopji ar satraukumu gaida, ko nesīs gaidāmais pavasaris. Pēdējos gados pircēju interese bijusi liela. Pagaidām dārzkopju lielākās bažas raisa sals, kuru var nomainīt straujš atkusnis un atkal sals un šādi laika apstākļi kaitē augļu dārziem.
Un vēl
Nedēļas sākumā Latvijā gaidāmi nokrišņi un strauja gaisa temperatūras paaugstināšanās, prognozē sinoptiķi. Naktī uz otrdienu gaiss iesils līdz +3..+7 grādiem, gaidāmas dienvidu vēja brāzmas līdz 14-19 metriem sekundē. Dienā vietām valsts dienvidu un rietumu daļā temperatūra sasniegs +10 grādus. Daudzviet gaidāma dūmaka un lietus. Siltais un mitrais gaiss, kā arī lietus un vējš veicinās sniega kušanu - tur, kur sniega sega ir plānāka par desmit centimetriem, tā nokusīs pilnībā. Veidosies lielas peļķes, strauji kāps ūdens līmenis upēs, visstraujāk tas celsies mazajās upēs. Trešdien no rietumiem sāks ieplūst sausāks un vēsāks gaiss. Turpmākajās naktīs piesals, bet nedēļas nogalē varētu kļūt siltāk. Brīžiem iespējams gan lietus, gan sniegs.
Atbilstoši pašreizējai "Global Forecast System" prognozei marta otrā puse kopumā gaidāma vēsa - palaikam vēl snigs un gaisa temperatūra nereti noslīdēs zem nulles.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija Eiropas Savienībai maksā lielas summas par nepietiekamu plastmasas atkritumu pārstrādi; Sēlpils pagastā naktī uz svētdienu degusi saimniecības ēka; Un Zinātnieki atklājuši, kā īss augums ietekmē cilvēka raksturu.
Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis februāra beigās saglabājās nemainīgs un tāpat kā janvāra beigās, bija 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotā informācija. Zemākais bezdarba līmenis februāra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 4,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 13%. Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis februārī nav mainījies un mēneša beigās bija 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Par nepietiekamu plastmasas atkritumu pārstrādi Latvija Eiropas Savienībai jau divus gadus maksā 15 miljonus eiro, vēsta raidījums "Nekā personīga". Šim maksājumam būtu jānāk no ražotājiem un tirgotājiem, kas izvēlas, kādus materiālus izmantot savos produktos un to iepakojumos, taču mēģinājumi uzņēmējiem noteikt šādu pienākumu jau divreiz nobremzēti un maksājumi par nepārstrādāto plastmasu tiek segti no valsts budžeta. Vides aizsardzības departamentā norāda, ka ražotājs patlaban nav motivēts kaut ko mainīt savā pieejā un izvēlē attiecībā uz iepakojumu, jo tam patlaban nav jāmaksā, tā kā par to samaksā visi nodokļu maksātāji.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca plāno iegādāties medikamentus Ukrainas iedzīvotāju atbalstīšanai, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Slimnīca medikamentu iegādei noslēgusi līgumu ar AS "Grindeks" par kopējo līgumcenu 534 tūkstoši 512 eiro.
ASV gaisa spēku stratēģiskais bumbvedējs B-52 sestdien lidojis gar Krievijas ziemeļrietumu robežām aptuveni 200 kilometru attālumā no Sanktpēterburgas, vēsta "Radio Brīvība". Bumbvedēju pavadījuši poļu reaktīvie iznīcinātāji. Lidojums veikts sestdienas vakarā Somu līča rajonā, lidmašīna izlidojusi no lidlauka Polijā, lidojusi virs Baltijas jūras, bet Igaunijas Hījumā salas rajonā pagriezusies Sanktpēterburgas virzienā. Gadījumos, kad tiek pamanīts NATO bumbvedējs, to parasti pavada Krievijas iznīcinātāji. Šoreiz nekas tāds nav noticis. Kā Krievijas laikrakstam "Moskovskij komsomoļec" paskaidroja Krievijas Rietumu kara apgabala preses dienestā, pretgaisa aizsardzības dežūrspēki tiktu pacelti gaisā, ja B-52 būtu pielidojis "kritiski tuvu robežām".
Francijas Senāts balsojumā sestdien apstiprinājis pretrunīgo valsts pensiju sistēmas reformu, kas ir viens no Emanuela Makrona otrās prezidentūras stūrakmeņiem. Pēc apstiprināšanas Senātā reforma jāizskata parlamenta augšnama un apakšpalātas kopīgajā komitejā. Domājams, tas notiks trešdien. Šajā dienā Francijā atkal paredzētas plašas demonstrācijas un streiki.
Turpinām ziņas
Naktī uz svētdienu, pulksten trijos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma izsaukumu uz Jēkabpils novada Sēlpils pagastu, kur dega kopā sabūvēta saimniecības ēka, kūts un malkas šķūnis 200 kvadrātmetru platībā. No kūts ugunsdzēsējiem glābējiem izdevās izglābt 19 vistas un trīs pīles. Ugunsgrēkā gāja bojā sešas vistas. Pēc piecām stundām, pulksten astoņos no rīta svētdien ugunsdzēsējiem glābējiem ugunsgrēku izdevās ierobežot un savukārt dzēšanas darbi notikumi vietā vakar turpinājās arī dienā.
Ar 20 pelēko roņu nomedīšanu pētnieki plāno iegūt datus par roņu uzvedību zvejas rīku tuvumā. Līdz ar pelēko roņu skaita pieaugumu, palielinājies arī roņu radīto postījumu skaits zvejas rīkiem un zvejnieku lomiem gan Baltijas jūrā kopumā, gan Latvijas piekrastes ūdeņos. Lai samazinātu roņu radītos zaudējumus zvejas rīkiem un lomiem, Valsts zinātniskā institūta BIOR pētnieki šogad veiks atbaidīšanas medības. Pētnieki norāda, ka līdz šim veiktie mēģinājumi atbaidīt roņus ar drošākiem murdiem vai skaņas signāliem nav bijuši veiksmīgi. Pavasarī kopumā plānots nomedīt 20 pelēkos roņus. Pētnieku hipotēze, kas jāpierāda, ir noskaidrot, kas notiek, ja izņem dominantos tēviņus ārā no bara, vai tas atstāj kaut kādu iespaidu un vai pārējie roņi, tad sāk baidīties, jo mācās viens no otra.
Latvijā 10.martā reģistrēts pirmais baltā stārķa novērojums šogad, liecina ieraksts dabas novērojumu portālā "Dabasdati.lv". Stārķis novērots Ogres novadā Taurupes apkārtnē. Parasti lielākā daļa balto stārķu no ziemošanas vietām Latvijā atgriežas aprīlī.
Un vēl
Augumā īsi pieaugušie, kuri vēlas izstiepties garāki, sabiedrībai varētu būt bīstami. Cenšoties kompensēt fiziskos trūkumus, šie cilvēki biežāk nekā citi dod vaļu savas personības tumšajām iezīmēm. Citiem vārdiem sakot, zinātnieki būtībā apstiprinājuši, ka tā dēvētais Napoleona sindroms tiešām pastāv. Ar šādiem pētījumiem nodarbojas Itālijas Padujas universitātes zinātnieki. Pētnieks Pīters Džonasons publikācijā pētījumos secinājis, ka augumā īsākiem cilvēkiem ir vairākas raksturīgas iezīmes, kas liek viņiem izrādīties, būt konfrontējošiem un ieinteresētiem varā. Viņš noskaidrojis, ka īsāki cilvēki ir mazāk empātiski, toties viņi ir impulsīvāki un biežāk ignorē sabiedriskās normas. Akcentēts arī tas, ka īsiem vīriešiem narcisma izpausmes novērojamas biežāk nekā augumā īsām sievietēm.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Aprit trīs gadi, kopš Latvijā pirmo reizi stājās spēkā ārkārtas situācija saistībā ar Covid-19; Saimnieciskās darbības veicējiem atkal ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, un Kādus jaunus atklājumus veikuši zinātnieki par bitēm?
Tieši pirms trīs gadiem – 2020. gada 13. martā – Latvijā pirmo reizi stājās spēkā ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību. Kopumā trīs gadu laikā ar Covid-19 tiek saistīta 6 tūkstoši 632 cilvēku nāve. Brīdī, kad Latvijā 2020. gada martā stājās spēkā ārkārtējā situācija, tolaik vēl jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 Latvijā bija apstiprināta 18 cilvēkiem. Slimnīcas vēl nebija pārpildītas ar kovidpacientiem, par pirmo ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu Latvijā bija paziņots pirms nepilnām divām nedēļām. Bet aprīļa sākumā sekoja vēl viens nāves gadījums, tad vēl un vēl. Smagākais Covid-19 pandēmijas laiks bija 2021. gada vēlais rudens un ziema. Smaga situācija rudenī bija slimnīcās, kur vienlaikus ārstējās pat tūkstoš 403 pacienti ar vidēji smagu slimības gaitu un 260 ar smagu slimības gaitu. 17. novembrī bija augstākais mirstības rādītājs saistībā ar koronavīrusu – 79 cilvēku nāve vienā diennaktī. Šogad ne mediji, ne Slimību profilakses un kontroles centrs par Covid-19 datiem vairs neziņo ik dienu, bet gan iknedēļas apskatā par augšējo elpceļu saslimstību. Taču arī tagad ik nedēļu mirst ar Covid-19 sirgstošie. Šajos trijos gados Covid-19 ietekmējis praktiski ikvienu, bet visvairāk cilvēkus, kas zaudējuši savus tuvos.
Prokuratūra cēlusi apsūdzību astoņām personām, tajā skaitā mūziķim Ainaram Mielavam lietā saistībā ar fiktīvu nodarbināšanu toreizējā Rīgas pilsētas pašvaldības nodibinājumā "Rīgas Tūrisma attīstības birojs". Lietu pirms nodošanas kriminālvajāšanai izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Prokuratūrā aģentūrai LETA apliecināja, ka apsūdzība par krāpšanu celta visām astoņām personām, pret kurām KNAB lūdz sākt kriminālvajāšanu. KNAB iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka izmeklētie noziedzīgie nodarījumi īstenoti laikā no 2012. līdz 2019.gadam. Noziedzīgo darbību rezultātā Rīgas pilsētas pašvaldībai nodarīti aptuveni 280 tūkstoši eiro zaudējumi.
Ukrainas austrumos norisinās spraigas kaujas par Bahmutas centru, šodien ziņo abas karojošās puses. Bahmuta, kur pirms kara dzīvoja aptuveni 70 tūkstoši cilvēku, kļuvusi par kauju epicentru, un Krievijas karaspēks un, jo īpaši algotņu grupējums "Vagner" spītīgi cenšas ieņemt pilsētu, lēnām gūstot panākumus. ""Vagner" uzbrukuma vienības virzās uz priekšu no vairākiem virzieniem, cenšoties izlauzties cauri ukraiņu karaspēka aizsardzības pozīcijām un virzīties uz pilsētas centru. Arī "Vagner" ziņo, ka norisinās sīva cīņa par pilsētas centru. Kauja par Bahmutu izvērtusies par ilgāko un asiņaināko no kaujām šajā karā, kas sākās 2022.gada 24.februārī ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Lai samazinātu ūdens noplūdi cauruļvados, Lielbritānijā lielas cerības tiek liktas uz robotizētiem risinājumiem. Inženieri radījuši maza izmēra robotu, kas palīdzētu uzturēt kārtībā ūdens infrastruktūru, laikus ziņojot par potenciālām noplūdes vietām, tādējādi samazinot ūdens zudumus par vairākiem miljardiem litru dienā. Saskaņā ar vietējā ūdens pakalpojumu regulatora sniegtajām ziņām tikai Anglijā un Velsā vienas dienas laikā tiek zaudēti apmēram trīs miljardi litru ūdens, kas noplūst simtiem tūkstošu kilometru garajā ūdens apgādes sistēmā. Kamēr Lielbritānijā vairāki uzņēmumi apsver iespēju ieguldīt ievērojamus naudas līdzekļus robotizētu risinājumu ieviešanai savos uzņēmumos, Latvijā vajadzības pēc šāda veida tehnoloģijām pagaidām neesot. Kā norāda Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Sandis Dejus, šādu tehnoloģiju izmantošana pie mums neatmaksātos, jo ūdens ir gana pieejams resurss un arī tā zudumi Latvijā ir salīdzinoši mazi.
Turpinām ziņas
Pēc divu gadu pārtraukuma šogad saimnieciskās darbības veicējiem atkal ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, paziņojumā medijiem atgādina Valsts ieņēmumu dienests. 2021. un 2022. gadā tas bija atcelts kā viens no nodokļu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes laikā. Šogad pirmais nodokļu avanss jāsamaksā līdz 23. martam. Tāpat kā līdz šim, tas attiecas uz tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā vispārējā kārtībā. Avansa maksājums neattiecas uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, paziņotās saimnieciskā darbības veicējiem un samazinātās patentmaksas maksātājiem.
Tiesībsargs neredz pamatu aizliegt publiski izrādīt neviennozīmīgi vērtētos mākslas darbus Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Juris Jansons skaidro, ka mākslas darbs var būt provokatīvs un var aizskart kādas sabiedrības daļas reliģiskās jūtas, kā tas ir noticis konkrētajā gadījumā, taču tas pats par sevi nenozīmē, ka šāds mākslas darbs nebūtu publiski izrādāms. Tiesībsargs vērš uzmanību uz vairākiem apstākļiem. Mākslā jaunrades brīvība ir ļoti nozīmīgs elements. Viņš uzsver, ka, izņemot mākslas darbus no izstādes, netika ņemts vērā tās sabiedrības daļas viedoklis, kas labprāt vēlētos apskatīt šos darbus un kā jūtas tie neaizskāra. Ņemot vērā plašo rezonansi, ir acīmredzams, ka Daugavpils pašvaldības rīcība aizskāra daudzu sabiedrības pārstāvju, jo īpaši kultūras un mākslas pārstāvju jūtas, radot bažas par mākslinieciskās izpausmes brīvību Latvijā. Visbeidzot, jāņem vērā, ka Latvijas tiesību akti neparedz atbildību par reliģisko jūtu aizskaršanu. Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par reliģiska naida vai nesaticības izraisīšanu, taču konkrētajā gadījumā nav notikušas darbības, kas liecinātu par šiem pārkāpumiem vai centieniem speciāli aizskart kādu sabiedrības daļu, piebilst Jansons.
Un vēl
Lielbritānijas zinātnieki īpašā pētījumā noskaidrojuši, ka bites un bišveidīgie kukaiņi spēj mācīties viena no otras. Šīm zināšanām var būt praktisks pielietojums, un tas vēlreiz atgādina, ka cilvēki nav vienīgā gudrā dzīvu būtņu suga uz mūsu planētas. Karalienes Marijas universitātes pētnieki apmācīja kameni nospiest sarkano izcilni uz ritentiņa, lai atvērtu slēptuvi un iegūtu balvu – cukuru. Citas šīs sugas pārstāves novēroja notiekošo, bet pēc tam 98% gadījumu veica tās pašas darbības. Pētījuma rezultāti apliecina, ka kukaiņu spēja mācīties no citiem var būt daudz lielāka, nekā uzskatīja iepriekš, un bišveidīgie, neraugoties uz niecīgo smadzeņu izmēru, varētu būt tikpat gudri kā putni vai primāti. Šiem kustoņiem ir sava uzvedības kultūra, un, izsakoties cilvēkiem saprotamos jēdzienos, tās spēj sekot tendencēm jeb modei.