2024.gada 20. aprīlis

Mirta, Ziedīte

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 14.martā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 14.martā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties:  Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi šogad plānoti 245,6 miljonu eiro apmērā; Jauniete no Jēkabpils novada izcīna ceturto vietu konkursā “Laukiem būt”; un Novērots Latvijā ļoti reti sastopamais priežu krustknābis.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi šogad plānoti 245,6 miljonu eiro apmērā, liecina Ministru kabinetā saskaņošanai iesniegtais Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2023.gadā projekts. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumus veidos valsts budžeta dotācija 81,09 miljonu eiro apmērā un pašvaldību iemaksas 164,51 miljona eiro apmērā. No izlīdzināšanas fonda Jēkabpils novadam - 10 miljoni 817 tūkstoši 347 eiro apmērā jeb 4,4%, Madonas novadam - 8 miljoni 84 tūkstoši 322 eiro apmērā jeb 3,3%, Aizkraukles novadam plānota dotācija 6 miljoni 362 tūkstoši 224 eiro apmērā jeb 2,6%, Preiļu novadam - 5 miljoni 537 tūkstoši 869 eiro apmērā jeb 2,3%, Līvānu novadam - 3 miljoni 300 tūkstoši 72 eiro apmērā jeb 1,3%, un Varakļānu novadam - 959 tūkstoši 25 eiro apmērā jeb 0,4%.

Koalīcija vakar konceptuāli vienojusies par pedagogu zemākās stundas likmes palielināšanu no 1.septembra, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes informēja "Jaunās vienotības" politiķis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars. Gaidāmās likmes oficiāli būs zināmas, kad par Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu tiks lemts valdībā. Provizoriski paredzams, ka pēc izmaiņām pirmskolas izglītībā zemākā likme varētu būt 7,75 eiro stundā un pārējos līmeņos - 8,5 eiro stundā.

No 1.aprīļa ārstniecības personu vidējā darba samaksa palielināsies par 120 eiro pirms nodokļu nomaksas (bruto). Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība panākusi vienošanos ar Veselības ministriju par vidējās darba samaksas paaugstināšanu veselības nozares darbiniekiem, un tā ir nostiprināta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sadarbības formātā.Pēc mediķu arodbiedrības paustā, sākotnējais piedāvājums bija pieaugums ārstiem par 3,7%, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem - par 6,2% un jaunākajam personālam - par 9,8%. Mediķu arodbiedrība to noraidīja kā reālajai situācijai nederīgu.

Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks, komentējot faktu, ka Oskara balvu saņēmusi dokumentālo filma par Krievijas opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju, neslēpa sašutumu. Citēju: "Ja "Oskars" ir ārpus politikas, kā mums ir jāsaprot Navaļnija dokumentālais manifests, kurš ir pārpildīts ar Krievijas iekšpolitiku? Ja "Oskars" ir ārpus Ukrainas kara un ukraiņu masveida genocīda konteksta, kāpēc jūs pastāvīgi runājat par humānismu un taisnīgumu?" - Podoļaks pauda savu sašutumu tviterī. Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēlējās teikt virtuālu uzrunu šī gada "Oskara" pasniegšanas ceremonijā, bet ASV Kinoakadēmija noraidīja šo ieceri, uzsverot, ka šis pasākums ir ārpus politikas. 

Tūkstošiem slimnīcu ārstu Lielbritānijā pirmdien sāka trīs dienu streiku, pieprasot atalgojuma palielināšanu. Ārsti norāda, ka gadiem ilgi saņem algu pielikumus, kas ir mazāki par reālo inflāciju valstī, tāpēc viņu atalgojums kopš 2008.gada kopumā nokrities par 26%. Pirms jaunākā streika Britu mediķu asociācija īstenoja reklāmas kampaņu, kurā norādīts, ka nesen kvalifikāciju ieguvis ārsts nopelna mazāk par daļu kafejnīcu darbinieku. Šo streiku rīko jaunākie ārsti, un tas būs līdz šim ilgākais.

Turpinām ziņas

Paziņoti ikgadējā biznesa ideju konkursa "Laukiem būt" uzvarētāji. Kopumā konkursā tika iesniegtas 43 biznesa idejas, pusfinālā startēja 41, bet finālā iekļuva 18 jauniešu idejas. Kategorijā "Lauksaimniecība un pievienotās vērtības radīšana, pārtikas pārstrāde" pirmo vietu ieguva Jolanta Smane ar biznesa ideju par kazas siera ražotnes izveidi, kamēr otrajā vietā ierindojās Ieva Cibuļska ar sparģeļu audzēšanas un sparģeļu produktu mājražošanas biznesa ideju. Tikmēr trešo vietu ieņēma Alise Greiziņa ar projektu "Ilgmūžīgi sausie ziedi un floristikas materiāli". Ceturtajā vietā ierindojās jauniete no Jēkabpils novada Variuešu pagasta - Evelīna Rudzīte ar konditorejas "Evelīnas kūkas" izveidi, piektajā - Kristiāna Griķe un projekts "Efektīva medus fasēšana", bet sestajā - Signe Žuka ar ieceri par ķiploku pārstrādes produktiem un dāvanu komplektiem.

Imunizācijas valsts padome pieprasa steidzami mainīt pneimokoku vakcīnu, jo pašlaik Latvijā plaši izmantotā vakcīna pret pneimokoku nepietiekami sargā bērnus un pieaugušos. Turklāt pērn, saslimstot ar šo infekciju, miris pilnībā vakcinēts bērns. Tāpat no pneimokoku infekcijas mirst arī vecākās paaudzes cilvēki. Pneimokoku vakcīna Latvijas vakcinācijas kalendārā ir iekļauta kopš 2010. gada, jo pneimokoku infekcijai ir augsti saslimstības un mirstības rādītāji, turklāt slimība ir ne vien grūti atpazīstama, bet arī ārstējama.

Un vēl

Februāra izskaņā Latvijas valsts meži Dienvidkurzemes reģiona Rendas iecirknī, mežu masīvā Usmas ezera apkārtnē, vides eksperts Gaidis Grandāns novērojis visā Latvijā ļoti reti sastopamo priežu krustknābi. Vides eksperts kustknābju pāri konstatējis ligzdošanai piemērotā biotopā. Gan priežu krustknābji, gan samērā bieži izplatītie egļu krustknābji ir vienas no Latvijā visagrāk ligzdojošajām putnu sugām. Krustknābju ligzdošanas sezona ir izstiepta, bet agrākajos perējumos krustknābju ligzdās jau šobrīd ir iespējami mazuļi. Latvijā ligzdojošās populācijas lielums tiek vērtēts kā 5 līdz 20 pāri. Krustknābji pārsvarā dzīvo koku galotnes daļā, tāpēc to iemūžināšana fotografējot vienmēr ir apgrūtināta.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Politiķiem un valsts augstākajām amatpersonām nākamgad algas augs par vairākiem simtiem eiro; VARAM sākusi darbu pie plānošanas reģionu darbības pilnveidošanas;  un Nedēļas beigās Jēkabpili varētu sasniegt atkušņa ūdeņi no Daugavas pietekām.

Atbilstoši Saeimas lēmumam par vidēja termiņa budžetu politiķiem un valsts augstākajām amatpersonām nākamgad algas augs vēl par 239 līdz 478 eiro, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" aprēķini. Atbilstoši minētajiem aprēķiniem Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētāju alga no šogad noteiktajiem 7 tūkstoši 962 eiro nākamgad palielināsies līdz 8 tūkstoši 440 eiro.Ģenerālprokurora alga no 7 tūkstoši 621 eiro palielināsies līdz 8 tūkstoši 78 eiro 2024.gadā, ministru alga no 7 tūkstoši 52 eiro palielināsies līdz 7 tūkstoši 475 eiro, bet Saeimas deputātu alga pieaugs no 3 tūkstoši 981 eiro šogad līdz 4 tūkstoši 220 eiro nākamajā gadā. Jau ziņots, ka daļā sabiedrības neapmierinātību izraisīja jau iepriekš aktualizētais valsts augstāko amatpersonu algu pieaugums šogad par 27%-75%.

Latvija gatavo atbildes vēstuli Eiropas Komisijai pārkāpuma procedūrā, kas pret Latviju ierosināta saistībā ar nepilnīgu piektās naudas atmazgāšanas apkarošanas direktīvas pārņemšanu. Atbildē tiks skaidrota Latvijas normu atbilstība, kā arī iespējamā tālākā rīcība. Finanšu ministrija norāda, ka Eiropas Komisija veic visu Latvijas normatīvo aktu, kas paredz Eiropas Savienības direktīvu pārņemšanu, izvērtējumu - direktīvu pārņemšanas pilnīguma un atbilstības pārbaudi. Pēc šo pārbaužu veikšanas Eiropas komisija ir sniegusi viedokli par dažu normu saturu. Savukārt  Latvijai divu mēnešu laikā ir jāsniedz savs viedoklis par šīm normām un to atbilstību.

Jau ziņots, ka Eiropas komisija ir ierosinājusi pret Latviju pārkāpuma procedūru saistībā ar nepilnīgu piektās naudas atmazgāšanas apkarošanas direktīvas pārņemšanu un 15.februārī nosūtījusi Rīgai attiecīgu oficiālu vēstuli.

Neatliekamās palīdzības mediķi novērojuši narkotisko vielu lietotāju skaita strauju pieaugumu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietniece neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājumos Māra Dīriņa norāda, ka šobrīd situācija valstī nav laba, jo no pieredzes un izsaukumu skaita redzams, ka narkotisko vielu lietotāju skaits strauji pieaug, kā arī izplešas šo vielu izplatība un pieejamība. Tikmēr paši narkomāni ātrajai palīdzībai sacījuši, ka viņiem vieglāk un lētāk ir nopirkt dažādas narkotiskās vielas, nekā kvalitatīvu alkoholu. Tāpat ātrās palīdzības darbinieki pēdējā laikā novērojuši, ka narkotisko vielu tirgū ienāk jaunas vielas, jau ar pavisam citu sastāvu, kas ir daudz bīstamākas to lietotājam.

Tadžikistānas varasiestādes nākušas klajā ar jaunām ģērbšanās stila vadlīnijām sievietēm, mudinot godāt tradicionālos tadžiku tērpus un atturēties gan no nevēlamām Rietumu modes, gan konservatīvo musulmaņu tradīciju ietekmēm. Varasiestādes sievietēm iesaka nevalkāt melnas krāsas, islāma konservatīvo tradīciju ietekmētu apģērbu, arī hidžābu, atsaucoties uz vadlīnijām. Sievietēm arī nevajadzētu staigāt "puskailām eiropiešu stila drēbēs" un valkāt sintētisku apģērbu. Nav vēlamas pieguļošas bikses, topi, minisvārki un plānas drēbes. Sievietēm sabiedrībā arī nevajadzētu valkāt galošas un gumijas čības. Līdz 30. maijam notiek kampaņa "Mēs ģērbjamies tadžiku stilā", un tās gaitā sievietēm birojos visā valstī ieteikts valkāt tradicionālos tadžiku tērpus.

Eiropas Centrālā banka 10. martā pieņēmusi lēmumu anulēt Latvijas Bankas tieši uzraudzītās "Baltic International Bank" licenci. Lēmums ir stājies spēkā sestdien, 11. Martā. Eiropas centrālās bankas lēmums pieņemts pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma. Tas darīts, rūpējoties par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un bankas klientu interešu aizsardzību. Latvijas Banka sagatavos un iesniegs pieteikumu tiesai par "Baltic International Bank" likvidācijas procesa uzsākšanu un likvidatora iecelšanu.

Turpinām ziņas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jeb VARAM sākusi darbu pie plānošanas reģionu darbības pilnveidošanas, pārskatot to funkcijas. Ministrija iecerējusi tādejādi stiprināt plānošanas reģionus kā efektīvu lēmumu pieņemšanas platformu starp nozaru ministrijām un pašvaldībām katrā reģionā. VARAM vadība un eksperti pagājušajā nedēļā tikušies ar Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, lai pārrunātu plānošanas reģionu stiprināšanu un turpmāko sadarbību. VARAM gatavo informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem teritoriālās pieejas piemērošanai ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos.

Kā zināms, saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu Latvijā ir izveidoti pieci plānošanas reģioni. To teritorijas nosaka attiecīgi Ministru kabineta noteikumi. Esošais ikgadējais valsts budžeta finansējums plānošanas reģionu funkciju izpildes nodrošināšanai ir 2,2 miljoni eiro.

No otrdienas, 21.marta, līdz ceturtdienai, 23.martam Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors", norisināsies trīs dienu radošā laikmetīgās mūzikas un cirka darbnīca jauniešiem. Tas ir pirmais no četriem notikumiem, kurus koncertzāle "Lielais dzintars" organizēs starptautiskajā projektā "Mākslu laboratorija "CirqueMusique"". Projekts tapis, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas grantu atbalstam. Radošās darbnīcas mērķis ir iepazīstināt jauniešus vecumā no 12 līdz 18 gadiem ar laikmetīgo skatuves mākslu, izmantojot mūzikas un cirka valodu. Nodarbībās uzsvars būs uz sadarbības un skatuves prasmju attīstību, jauniešus iesaistot izrādes tapšanā. Savukārt mākslas profesionāļi meistarklasēs smelsies iedvesmu, lai kopā ar jauniešiem radītu 2024.gadā plānoto izrādi, kurā apvienota mūzika un cirka māksla. 

Un vēl

Nedēļas beigās Jēkabpili varētu sasniegt atkušņa ūdeņi no Daugavas pietekām. Jēkabpils novada ūdens līmeņa monitoringa stacijās ūdens līmenis joprojām ir zems, pie Zeļķiem tas nedaudz paaugstinās. Vižņi stājas pie Melderēm Krustpils pagastā. Saistībā ar gaidāmo atkusni augšpus Jēkabpils daudzās Daugavas pieteku upēs izsludināts dzeltenais brīdinājums. Paredzams, ka šie ūdeņi Jēkabpili sasniegs nedēļas beigās. Jēkabpils novada atbildīgie speciālisti nemitīgi seko līdzi aktuālajai situācijai.

Kā ziņots, kopš marta sākuma Daugavā pie Zeļķiem ūdens līmenis pazeminājies par metru, 5.marta rītā noslīdot līdz 4,75 metriem virs novērojumu stacijas nulles punkta, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Februāra pēdējā dienā ūdens līmenis bija sasniedzis sešu metru atzīmi, savukārt janvāra plūdu maksimums bija 8,6 metri. Augšpus Pļaviņām Daugavā februāra otrajā pusē krājās vižņi un ūdens līmenis pie Zeļķiem cēlās par trim metriem, bet marta pirmajā nedēļā, laikam kļūstot siltākam, vižņu iešana mitējās.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts drošības dienests sagaidot 16.martu strādā pastiprinātā režīmā; Jēkabpils novada Vīpes pagastā sūdzas par neizbraucamiem ceļiem; un Šonedēļ ir pieejamas bezmaksas advokātu juridiskās konsultācijas.

Valsts drošības dienesta vērtējumā, tāpat kā iepriekšējos gados, pastāv risks, ka 16.martā plānoto pasākumu laikā atsevišķas prokremliski noskaņotas personas var īstenot dažādas demonstratīvas, izaicinošas vai prettiesiskas aktivitātes. Tuvojoties 16.martam, Valsts drošības dienests sadarbībā ar Valsts policiju, līdzīgi kā citus gadus, strādā pastiprinātā režīmā, lai savlaicīgi identificētu un novērstu iespējamas provokācijas. Arī 16.martā dienesti pastiprināti uzraudzīs situāciju gan pasākumu norises vietās, gan informatīvajā telpā. Drošības dienests aicina iedzīvotājus, 16.martā saskaroties ar provokatīvām aktivitātēm, izvairīties no reaģēšanas uz tām un informēt par šīm darbībām atbildīgos dienestus. 

Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldība ir saņēmusi pieteikumu ziedu nolikšanai pie Brīvības pieminekļa 16.martā, kad daļa sabiedrības piemin 2.pasaules karā kritušos leģionārus. Pieteikumu iesniegusi biedrības "Daugavas vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa, kas vēlas rīkot gājienu no Rīgas Sv.Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim, kur plānota ziedu nolikšana. Šādi pasākumi tiek rīkoti katru gadu. Iecerēts, ka pasākumā piedalīsies 100 cilvēki. Citi pieteikumi pasākumu rīkošanai 16.martā nav saņemti, lai gan iepriekšējos gados šajā dienā pasākumus centušies sarīkot arī aktīvisti, kas sevi dēvē par "antifašistiem".

Ukrainas armijas kaujasspējas ir pasliktinājušās, jo frontē ir zaudēti daudzi pieredzējušākie karavīri, tāpēc Ukrainas amatpersonu vidū valdot domstarpības par to, vai armija ir gatava pavasara ofensīvai, vēsta ASV izdevums "The Washington Post" . Frontē esošie ukraiņu karavīri "The Washington Post" žurnālistiem pastāstīja, ka Ukrainas armija cieš no artilērijas un mīnmetēju lādiņu deficīta, bet mobilizētajiem karavīriem trūkstot kauju pieredzes. Atsevišķi militārie analītiķi ir neizpratnē par Zelenska lēmumu turpināt aizstāvēt Bahmutu, nevis veikt stratēģisku spēku atvilkšanu, lai varētu pārgrupēties pirms ilgi gaidītās pavasara ofensīvas. 

Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Krozeto apsūdzērjis Krieviju un algotņu grupējumu "Vagner" migrantu pieplūdumā pāri Vidusjūrai. Kā norādīja ministrs, tagad var gandrīz droši apgalvot, ka nelegālo imigrantu pieplūdums ir Krievijas īstenotā hibrīdā kara sastāvdaļa un ka Maskava izmanto šī grupējuma ievērojamo ietekmi vairākās Āfrikas valstīs. Tiek uzskatīts, ka "Vagner" darbojas vairākās Āfrikas valstīs, tai skaitā Lībijā, Mali un Centrālāfrikas Republikā. Šogad Itālijā, šķērsojot Vidusjūru, ieradušies aptuveni 20 tūkstoši nelegālo imigrantu. Pērn šajā pašā periodā Itālijā ieradās tikai 6 tūkstoši 100 migranti, liecina Itālijas Iekšlietu ministrijas dati.

Austrālija plāno iegādāties līdz piecām ASV kodolzemūdenēm un pēc tam izstrādāt jaunu modeli ar ASV un Lielbritānijas tehnoloģiju palīdzību, vienojušās trīs valstis. Par vienošanos tika paziņots pirmdien militārajā bāzē Sandjego, Kalifornijā, kur ASV prezidents Džo Baidens uzņēma Austrālijas premjerministru Entoniju Albanīzu un Lielbritānijas premjerministru Riši Sunaku. Baidens preses konferencē sacīja, ka ASV desmitiem gadu sargājusi stabilitāti Indijas un Klusā okeāna reģionā un vienošanās par zemūdenēm stiprinās izredzes uz mieru nākamajās desmitgadēs.

Turpinām ziņas

Vīpes iedzīvotāja Inga Štolcere šodien sociālajā vietnē Facebook publicēja video un repliku, ka Vīpes pagastā jau vairākas dienas nav tīrīti ceļi no sniega un ir kļuvuši neizbraucami ne tikai nomaļākās vietās, bet pat pagasta centrā. Viņas publicētajā video redzams, ka ceļi nav greiderēti, uz tiem sakrājies slapjš sniegs un autovadītāji pārvietojas pa automašīnu iebrauktajām risēm. Lai noskaidrotu, kāpēc Vīpē netīra ceļus, sazinājāmies ar pagasta pārvaldnieci Nadeždu Mitrofanovu un lūdzām komentēt situāciju.

Audio

Vai ir zināms, kad Vīpē varētu sākt tīrīt ceļus?

Audio

Sarunā ar Radio1, Vīpes pagasta iedzīvotāja Inga Štolcere sacīja, ka problēmas ar ceļu tīrīšanu Vīpē, visticamāk, ir tāpēc, ka mainīta kārtība, kā tiek slēgti līgumi ar darbu veicējiem. Iepriekš tie bijuši ar vietējiem zemniekiem, kas darbus veica daudz operatīvāk. Savukārt patlaban līgums ir ar firmu no Jēkabpils, kas apkalpo vairākus pagastus, līdz ar to nākoties gaidīt rindas kārtībā, kamēr ceļus iztīra un uz operativitāti neesot ko cerēt.

Un vēl

Atzīmējot Advokatūras 102.gadadienu, šonedēļ ir pieejamas bezmaksas juridiskās konsultācijas. Bezmaksas konsultācijas sniegs vairāk nekā 100 zvērināti advokāti un viņu palīgi no Rīgas un citām pilsētām, tajā skaitā Jēkabpils. Daļa kolēģu konsultācijas sniegs arī attālināti – tiešsaistē ar e-pasta vai video saziņas rīku starpniecību, kā arī telefoniski. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties tie iedzīvotāji, kuriem līdz šim nav bijusi iespēja saņemt advokātu juridisko palīdzību samaksas vai citu ierobežojumu dēļ. Konsultācijai var pieteikties mājaslapas advokatura.lv  sadaļā Advokatūras dienas, kur ir pieejams saraksts ar to advokātu kontaktinformāciju, pieejamiem laikiem un pārstāvēto tiesību jomu, kuri Advokatūras dienās sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas.

Atstājiet komentāru