2024.gada 25. jūnijs

Maiga, Milija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 15.martā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 15.martā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties : Pedagogi sāk gatavoties streikam; Malumedībās Dignājas pagastā nošauta grūsnas staltbrieža govs; un Jēkabpils pasta darbiniece labāko vidū

Tā kā valdība nav pieņēmusi lēmumus par pedagogu algu prasībām, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības šonedēļ sāks apzināt skolotāju skaitu, kas gatavi piedalīties streikā. Cerot panākt konkrētu valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu pedagogu atalgojuma celšanai un darba slodzes sabalansēšanai, pedagogu arodbiedrības padome deva valdībai laiku līdz 15.martam, lai regulējumā iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi. Pretējā gadījumā solīts 24. aprīlī ar protesta gājienu sākt visas Latvijas pedagogu streiku. Šonedēļ valdību veidojošo partiju koalīcija konceptuāli vienojās par pedagogu zemākās stundas likmes palielināšanu no 1. septembra. Tomēr valdībā šis jautājums netika skatīts. Tāpēc no šodienas, 15. marta, pedagogu arodbiedrība plāno trīs nedēļu laikā apzināt datus par streikotājiem un gatavojas protestu akcijām.

Rīgas pilsētas tiesa Pārdaugavā vakar 14.Saeimā ievēlētajai deputātei Glorijai Grevcovai, kura apsūdzēta par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai, piespriedusi sabiedrisko darbu 160 stundu apmērā. Prokurors iepriekš gan tiesu lūdza Grevcovai piespriest sabiedrisko darbu 200 stundu apmērā, kā arī naudas sodu 6 tūkstoši 200 eiro apmērā. Pati Grevcova tiesas sēdē lūdza tiesu viņu attaisnot, norādot, ka viņas vaina tiesas procesā netika pierādīta. Tāpat viņa uzsver, ka CVK dati tika mainīti vairākiem viņas partijas biedriem un par to tika informēts arī prokurors, taču viņš apsūdzētās vārdus nav ņēmis vērā.

Īpaša tribunāla izveidi, lai izmeklētu Krievijas militārās un politiskās vadības pastrādātos noziegumus pret Ukrainu atbalsta jau 32 valstis. Par to paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Savukārt Kremlis otrdien paziņojis, ka Krievija neatzīst jurisdikciju Hāgas Starptautiskajai krimināltiesai, kas tiesās Krievijas kara noziedzniekus. Krievijas parlamenta deputāti tikmēr pastiprinājuši sodus par Ukrainā karojošo algotņu kritizēšanu.

Eiropas Komisija otrdien nākusi klajā ar elektrības tirgus reformas priekšlikumiem. To mērķis ir mazināt cenu svārstības tirgū un līdz ar to pasargāt gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus no neparedzētām izmaiņām. Reformas ir nepieciešamas, lai paātrinātu atjaunīgo energoresursu apguvi un atteikšanos no gāzes elektrības ražošanā. Tiks ieviesti pasākumi, kas stimulē ilgāka termiņa līgumus par nefosilas elektroenerģijas ražošanu. Reformas mērķis ir paplašināt patērētāju izvēles iespējas, kā arī veicināt cenu stabilitāti. Savukārt mazaizsargātus patērētājus, kam ir kavēti maksājumi, plānots aizsargāt no elektrības atslēgšanas.

Turpinām ziņas

Daudznozaru uzņēmums Ošukalns sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit uz sava kokapstrādes ražotnes ceha jumta Jēkabpilī uzstādījis vienu no apjomīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem saules paneļu parkiem Latgales reģionā. Projekta investīcijas ir 350 tūkstoši eiro. Projektā uz kokapstrādes ražotnes ēkas jumta uzstādīti tūkstoš 50 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 425 kilovati, kas ik gadu saražos gandrīz 386 megavatstundas zaļas elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs 25% no ražotnes ceha elektroenerģijas pašpatēriņa, vasaras mēnešos saules enerģija spēs nodrošināt pat vairāk nekā 70% no ražotnes ceha dienas patēriņa. Zaļā elektroenerģija tiks izmantota kokapstrādes ražotnes vajadzībām.

Valsts policijā ierosināta krimināllieta par grūsnas staltbrieža govs nošaušanu malumedībās Jēkabpils novada Dignājas pagastā. Svētdien, 12.martā, ap pulksten 6.30 kāda vietējā iedzīvotāja izdzirdējusi šāvienu lauku apvidū, kurā medības nav atļautas, un viņai radušās aizdomas par malumedniecību. Pati būdama medniece, sieviete devās aplūkot tuvumā esošo teritoriju. Aizdomas apstiprinājās un viņa atrada nošautu staltbrieža govi, ko šajā laika posmā ir liegums medīt. Sieviete nekavējoties informējusi Valsts mežu dienestu un Valsts policiju un uzkavējusies notikuma vietas tuvumā. Neilgi pirms pulksten 7 tur ieradās trīs vīrieši, kuri piebrauca ar transportlīdzekli un iecēla tajā medījumu, lai vestu sev līdzi. Sievietes paziņas aizšķērsoja piebraucamo ceļu, aizkavējot nelegālos medniekus un neļaujot viņiem aizmukt. Policisti un mežadinesta pārstāvji, kas ieradās notikuma vietā, aizturēja malumedniekus. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Un vēl

Latvijas pasta organizētajā konkursā "Mans pastnieks" noskaidroti 2022.gada labākie pastnieki un pasta nodaļu operatori. Kopumā kādai no nominācijām izvirzīti 999 "Latvijas pasta" pastnieki un pasta operatori, par kuriem kopumā saņemtas 11 tūkstoši 475 iedzīvotāju anketas. Pastnieku konkurencē klienti par labāko Latgales reģionā atzinuši Daigu Jurdži no Ludzas novada Kārsavas piegādes punkta, Kurzemes reģionā labākais pastnieks ir Normunds Indāns no Talsu novada Rojas pasta nodaļas, Vidzemes reģionā - Solveiga Šķiņķe no Valmieras novada Rūjienas pasta nodaļas, Zemgales reģionā - Inga Osma no Jēkabpils otrā iegādes punkta, bet Rīgas reģionā - Gundega Keiša no Siguldas novada Raganas pasta nodaļas.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Finanšu ministrija meklē iespēju atcelt pašnodarbinātajiem nodokļu avansu; Aicina darba devējus pieteikt vakances skolēnu darbam vasarā; un Pie Zeļķu tilta nedaudz cēlies ūdens līmenis.

Pēc divu gadu pārtraukuma saimnieciskās darbības veicējiem atkal jāmaksā nodokļu avansi, kas jāizdara līdz 23. martam. Tagad lielā steigā finanšu ministrs sola, ka centīsies tomēr šo prasību atcelt. Jau ziņots, ka saimnieciskās darbības veicējiem reizi gadā aprēķina, kāds iedzīvotāju ienākuma nodokļa avanss viņiem ir jāmaksā četras reizes gadā. Prasība maksāt avansā bija atcelta kovida laikā, to sauca par vienu no nodokļu atbalsta pasākumiem. Tagad, kad jau strauji tuvojas pirmā avansa maksājuma termiņš, saimnieciskās darbības veicēji ceļ trauksmi un uzsver, ka ir muļķīgi prasīt nodokļus par to, kas vēl nav nopelnīts tikai tāpēc, ka pērn izdevās nopelnīt. 
.
Lai ar efektīvākām vakcīnām aizvietotu pašlaik Latvijā plaši lietotās vakcīnas pret pneimokoku infekciju, par kuru nepietiekamo aizsardzību trauksmi ceļ Imunizācijas valsts padome, vajadzīgi papildu 1,3 miljoni eiro. Veselības ministrijai neesot tiesības ietekmēt lēmuma pieņemšanu, taču ministrija aicinājusi ieklausīties rekomendācijās, lai tiktu iegādātas efektīvākās pneimokoku vakcīnas. Nākamais iepirkums plānots aprīlī, tāpēc jautājums būtu jāizlemj tuvāko divu nedēļu laikā.

Eiropas Parlaments pieņēma pasākumus, kuri palielinās ēku renovācijas tempu un palīdzēs samazināt energopatēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Eiropas Parlaments prasa, lai Eiropas Savienībā visas jaunās ēkas jau no 2028. gada būtu bezemisiju ēkas. Valsts un pašvaldību iestādēm šis termiņš būtu jau 2026. gads. Eiropas parlaments arīdzan prasa jaunās ēkas līdz 2028. gadam aprīkot ar saules enerģijas tehnoloģijām, ja tas ir tehniski iespējams un rentabli. Jaunie noteikumi neattieksies uz vēstures vai arhitektūras pieminekļiem. Eiropas parlaments arīzdan paaugstina 2030. gada siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazinājuma mērķi no 30% uz 40%. Katrai no ES dalībvalstīm būs savs mērķis, Latvijai tas būs 17% samazinājums, salīdzinot ar 2005. gadu. 

Krievijas reaktīvais iznīcinātājs Su-27 vakar virs Melnās jūras sadūries ar ASV bezpilota lidaparātu "MQ-9 Reaper", paziņoja ASV militārā pavēlniecība Eiropā. ASV lidaparāts "MQ-9" veica rutīnas operācijas starptautiskajā gaisa telpā, kad to pārtvēra un aizķēra Krievijas lidmašīna, izraisot avāriju un pilnīgu "MQ-9" zaudēšanu. NATO diplomāti Briselē apstiprināja incidentu, taču sacīja, ka viņi negaida notikušā tūlītēju izvēršanos tālākā konfrontācijā, visticamāk, notikušais tiks risināts diplomātiskā ceļā. Baltais nams nosodīja Krievijas reaktīvās lidmašīnas "neapdomīgo" sadursmi ar ASV bezpilota lidaparātu.

Turpinām ziņas

Nodarbinātības valsts aģentūra aicina pieteikties darba devējus, kuri var piedāvāt darbu skolēniem vasaras brīvlaikā. Trīs mēnešus garās skolēnu brīvdienas ne visi bērni un jaunieši izmantos laiskai atpūtai. Daudzi vasarā cer arī pastrādāt un nopelnīt. Lielveikalos, zemnieku saimniecībās, ielu tirdzniecībā – jauniešiem ir salīdzinoši lielas iespējas piepelnīties. Nodarbinātības valsts aģentūra līdz 6. aprīlim gaida darba devēju pieteikumus, kuri savos uzņēmumos vēlas nodarbināt skolēnus.

Lauksaimnieki var pieteikties limitētai migrējošo zosu ieguvei. Līdz ar pavasara iestāšanos tīrumos parādīsies migrējošo zosu bari, kas lidojuma starplaikos labprāt atpūtīsies un uzņems barības vielas turpmākajam ceļam. Lai atbaidītu gājputnus no kultūraugu sējumiem un mazinātu nodarītos zaudējumus, lauksaimnieki, kas audzē riskam visvairāk pakļautās kultūras, piemēram, graudaugus un tauriņziežus, Dabas aizsardzības pārvaldē var pieteikties limitētai migrējošo zosu ieguvei jeb atļaujām zosu letālajai atbaidīšanai. Pavasara migrācijā neviena zosu suga Latvijā nav medījama. Pieteikuma forma atļauju saņemšanai pieejama tīmekļa vietnē daba.gov.lv.

Un vēl

Pagaidām Daugavā ūdens līmenis pie Jēkabpils ir zems, bet tas nedaudz paaugstinājies pie Zeļķiem. Iespējams, nedēļas beigās tas varētu atkal pakāpties, Daugavā ieplūstot atkušņa ūdeņiem. Par situāciju Daugavā novada pašvaldībā pagaidām satraukuma nav. Arī pārējā Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā mazajās upēs ūdens līmenis celsies, zemākās palienes, iespējams, applūdīs, jo kūstošā sniega daudzums ir ievērojams, taču būtiskus plūdu draudus tas neradīs.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Lauku ģimenes ārsti aicina Levitu neizsludināt likumu par valsts budžetu;  Nākamnedēļ Jēkabpilī pieminēs komunistiskā genocīda upurus; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija aicina Valsts prezidentu Egilu Levitu neizsludināt iedzīvotāju veselību apdraudošu likumu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam". Lauku ārsti norāda, ka nepietiekami piešķirtais finansējums primārajai veselības aprūpei 2023.gadā, kā arī valsts atbalsta trūkumu primārās veselības aprūpes komandas saglabāšanai apdraud valsts apmaksātas primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, ģimenes ārstu prakšu pastāvēšanu, un negatīvi ietekmē sniegto pakalpojumu kvalitāti. Lai novērstu draudus primārajā veselības aprūpē, asociācija lēmusi uzrunāt Levitu un aicināt to neizsludināt iedzīvotāju veselību apdraudošu valsts budžetu. Tāpat asociācija lēmusi informēt starptautiskas vadošās un koordinējošās organizācijas, kas iesaistītas veselības aprūpes pamatnostādņu un politikas izstrādē, par kritisko cilvēkresursu un finansējuma trūkumu primārajā veselības aprūpē. 

Saeimas vairākums noraidīja Saeimas opozīcijas partiju deputātu rosināto neuzticības izteikšanu aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei saistībā ar 220 miljonus eiro vērto iepirkumu pārtikas piegādēm Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Samērā maza firma "Zītari ZL" ieguvusi tiesības nodrošināt loģistikas pakalpojumus pārtikas piegādēm NBS nākamajos piecos gados. Iepirkums ir 220 miljonus eiro vērts. Iepirkums sākts iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika laikā – 2021. gada oktobrī – un tika noslēgts 2022. gada 22. decembrī, kad dokumentu parakstīja Ināra Mūrniece. Opozīcija uzskata, ka Mūrniecei, kas parakstīja šaubīgo dokumentu, jauzņemas par to atbildība.

ASV spērušas soļus lai drons "MQ-9 Reaper", kas otrdien iegāzās Melnajā jūrā, nenonāktu svešās rokās, paziņoja Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs. Vēl pirms tam Pentagona pārstāvis ģenerālis Patriks Raiders paziņoja, ka avarējušais drons nav nonācis Krievijas armijas rokās. ASV amatpersonas arī solījušas publiskot incidenta kadrus, tomēr pagaidām nav skaidrs, vai runa ir par fotogrāfijām vai videoierakstu.

Lietuva nopirkusi Ukrainai 16 mūsdienīgus radarus. Līdzekļi iekārtām, kas spēj fiksēt dažādus mērķus gaisa telpā, tika savākti īpašā kampaņā.  Ukrainu atbalstošās Lietuvas nevalstiskās organizācijas "Blue Yellow" dibinātājs Džons Omans informēja, ka radarus vairākās partijās sākotnēji atsūtīs uz Lietuvu, bet vēlāk tos pārvedīs uz Ukrainu. Ziedojumu akcijas "Radarom" laikā savākti 14 miljoni eiro, un par šo summu tiks iegādātas 16, nevis sākotnēji plānotās 14 iekārtas. Tie patlaban esot modernākie radari, kas spēj "ieraudzīt" pat snaiperu lodes.

Turpinām ziņas

Nākamnedēļ, 25. martā Jēkabpilī norisināsies piemiņas pasākumi komunistiskā genocīda upuru atcerei. 25.martā pulksten 11. Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks piemiņas dievkalpojums, taču plkst. 12. pie pieminekļa represiju upuriem norisināsies komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis. Aicināts ikviens, kas vēlas, nolikt ziedus un sveces pie pieminekļa. Pasākumā muzicēs Jēkabpils Valsts ģimnāzijas vokālais ansamblis pasniedzējas Sandras Bondares vadībā. Šajā dienā pulksten 11. Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Facebook kontā būs iespēja noklausīties no Jēkabpils novada deportēto personu vārdu lasījumu “Aizvestie. Neaizmirstie”. 1949. gada 25. marta deportācijas.

Kā zināms, 1949. gada 25. marts ir viena no drūmākajām dienām Latvijas vēsturē. Šajā dienā vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku, nesaņemot nekādas izvēles iespējas, tika izsūtīti no Latvijas uz Sibīriju un citiem Padomju savienības reģioniem. Bērni, sievietes, vīrieši, pensionāri – visi, piespiesti atstāt savas mājas, devās nezināmos un svešos plašumos. Daudzi tā arī neatgriezās savā dzimtajā zemē, ļoti daudzi gāja bojā pat nenokļūstot līdz galamērķim.

Jēkabpils novada vadība nolēmusi, ka šogad neviena pašvaldības izglītības iestāde Jēkabpils novadā netiks slēgta vai apvienota ar citu.  Šobrīd salīdzinoši mazākais skolēnu skaits ir Dignājas pamatskolā - 36 skolēni  un 28 bērnudārza audzēkņi un Rubeņu pamatskolā - 54 skolēni un 33 bērnudārzā. Ja nolemtu veikt reorganizāciju, Dignājas pamatskolu varētu apvienot ar Ābeļu pamatskolu un Rubeņu pamatskolu ar Zasas vidusskolu. Kā informēja Izglītības pārvalde, tādā veidā būtu lielākas iespējas nodrošināt gan izglītības programmu izpildi, gan ekonomēt mērķdotāciju līdzekļus. 

Un vēl

Tuvākajās naktīs gaisa temperatūra Latvijā noslīdēs zem nulles, bet brīvdienās kļūs siltāks, liecina prognozes. Ceturtdien vietām Latvijā vēl gaidāmi nelieli nokrišņi, bet nedēļas nogale būs ar pārsvarā sausu laiku. Gaisa temperatūra ceturtdienas un piektdienas agrā rītā lielākajā valsts daļā būs -5...0 grādi, vietām Vidzemē līdz -8 grādiem, bet pēcpusdienās gaiss iesils līdz 2...7 grādiem. Vējš būs lēns, vietām veidosies migla.

Brīvdienās debesis bieži būs mākoņainas, bet uzspīdēs arī saule. Pastiprināsies dienvidu, dienvidaustrumu vējš, sestdien brāzmās 10–15 metri sekundē. Gaisa temperatūra brīvdienu naktīs būs -2...3 grādu robežās, bet pēcpusdienās 4...9 grādi, svētdien daudzviet Kurzemē, Zemgalē un Rīgas apkārtnē līdz 10...12 grādiem. Nākamās nedēļas sākumā kļūs vēl par dažiem grādiem siltāks.

Atstājiet komentāru