Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 16.martā
- 16 marts 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Pedagogi nosaka datumu un gatavojas streikam; Zemgalē centralizētajā siltumapgādē dažādo kurināmā veidus; un Aprīļa sākumā daudzviet Latvijā notiks Putnu dienu pasākumi
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padome nolēmusi 24.aprīlī rīkot protesta akciju, kā arī sākt trīs dienu visas Latvijas pedagogu streiku. Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norāda, ka pedagogi vairs nav gatavi sarunām ar politiķiem - izlīgšanas sarunas vairs netiks organizētas, un laikā līdz streika datumam pedagogu arodbiedrība precizēs dalībnieku skaitu gan protesta akcijā, gan streikā. Pedagogi nav apmierināti ar to, ka valdība nav pildījusi tiem dotos solījumus, kā arī spēkā esošos normatīvos aktus. Tāpēc padome lēmusi rīkot trīs dienu streiku, kā arī protesta gājienu.
Prokuratūra sākusi pārbaudi par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu, līdz ar to šī ir otra tiesībsargājošā iestāde, kas pēta šo iepirkumu. Dokumentus pieprasījusi Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa un dokumenti saņemti tikai otrdien. Prokuratūrā gan nekomentēja iemeslus kāpēc pārbaudi veic minētā nodaļa. Nodaļas kompetencē ir vairākas funkcijas, piemēram, veikt pārbaudes un piemērot nepieciešamos prokurora reaģēšanas līdzekļus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, ja ģenerālprokurors vai prokuratūras departamenta virsprokurors atzinis šādas pārbaudes nepieciešamību.
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija saistībā ar 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu sākusi dienesta pārbaudi. Ministrija arī informējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un prokuratūru.
Daugavpilī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās izplatīti sludinājumi ar aicinājumu autovadītājiem nopelnīt no nelegālās imigrācijas. Sludinājumos tiek aicināti transportlīdzekļu vadītāji ar personīgo transportu, kas gatavi nogādāt cilvēkus no Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas līdz noteiktai vietai valsts iekšienē vai līdz galamērķim Vācijā. Tāpat cilvēkiem tiek piedāvātas papildu ienākuma iespējas, noīrējot dzīvojamās telpas, kur pirmo diennakti varētu izmitināt no valsts robežas atgādātos cilvēkus. Robežsardze vērš uzmanību, ka minētās darbības, kas saistītas ar personu nelikumīgu pārvietošanu, kā arī nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, ir krimināli sodāmas. Par šādu noziegumu draud brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem, sabiedriskais darbs vai naudas sods.
Austrijas policija brīdina par iespējamiem islāmistu uzbrukumiem Vīnes baznīcām, atsaucoties uz informāciju, ko tā saņēmusi no valsts izlūkdienesta. Vīnes policija tviterī pavēstīja, ka ir pastiprinājusi drošības pasākumus pie dažām ēkām, arī dievnamiem, un palielinājusi policistu klātbūtni pilsētā. Policija norāda, ka saņemti, pagaidām neapstiprināti draudi par uzbrukumu baznīcām. Policija nekonkretizēja, cik ilgi pastiprinātie drošības pasākumi būs spēkā un aicinājusi nefotogrāfēt un neizplatīt twiterī drošības pasākumos iesaistīto policistu sejas.
Bali salā Indonēzijā vietējie iedzīvotāji un uzņēmēji arvien skaļāk sāk protestēt pret to, ka tūristu iecienītā sala kļuvusi par patvēruma vietu tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kuri pametuši savu valsti bailēs par mobilizēšanu vai ekonomisku iemeslu dēļ. Bali gubernators vērsies pie Indonēzijas valdības ar prasību atcelt atvieglojumus vīzu izsniegšanai Krievijas un arī Ukrainas pilsoņiem, kuri šo dokumentu var saņemt lidostās uzreiz pēc ielidošanas. Gubernators savu prasību pamatoja ar to, ka arvien vairāk Krievijas un Ukrainas pilsoņu ierodoties Bali nevis, lai atpūstos, bet gan apmestos tur uz ilgstošu laiku un arī strādātu. Līdz ar to viņi atņemot darba vietas vietējiem iedzīvotājiem un radot papildu konkurenci Bali uzņēmējiem.
Turpinām ziņas
Zemgales novados centralizētās siltumapgādes uzņēmumi dažādo apkurē izmantojamā kurināmā veidus, lai nākamajā sezonā pakalpojumu varētu nodrošināt ar lētāko kurināmo. Jēkabpils novadā lielākais siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs ir SIA "Jēkabpils siltums". Līdz šim uzņēmums lielu daļu siltuma saražoja ar dabasgāzes palīdzību. Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, ir parakstīti līgumi par divu šķeldas katlu māju - Tvaika un Ķieģeļu ielā - projektēšanu un būvniecību. Tāpēc uzņēmums vēl neiepērk kurināmo nākamajai sezonai, jo vēl nav īsti saprotams, cik daudz dabasgāzes būs nepieciešams pēc jauno katlu māju nodošanas ekspluatācijā, skaidro novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers. SIA "Vīgants", kas sniedz siltumapgādes pakalpojumus Jēkabpils novada Salā un līdz šim 100% izmantoja dabasgāzi, izskata iespēju izveidot pieslēguma vietu, lai nepieciešamības gadījumā pakalpojumu varētu nodrošināt arī ar sašķidrinātās gāzes palīdzību atkarībā no tā, kurš kurināmā veids katrā brīdī tirgū ir lētāks.
Ārstniecības procesā konkrēta pacienta vai visu slimnīcā esošo pacientu interesēs var tikt noteikti tuvinieku apmeklējumu ierobežojumi, īpaši epidemioloģiskās drošības nolūkos, skaidro Tiesībsarga birojs. Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kādam vīrietim netika ļauts apmeklēt savu sievu, kas intensīvajā terapijā nomira. Tikmēr Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā skaidro, ka pašlaik visās slimnīcas nodaļās, tajā skaitā Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā, tuvinieku apciemojumi ir atļauti noteiktos laikos. Savukārt Jēkabpils reģionālajā slimnīcā katrs gadījums tiekot vērtēts individuāli, bet, parasti, pie aizejoša pacienta ielaiž vienu vai divus radiniekus atvadīties, norāda slimnīcas Intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas vadītājs Mareks Andruškevičs.
Tiesībsargs arī uzsver, ka ārstniecības procesā konkrēta pacienta vai visu slimnīcā esošo pacientu interesēs var tikt noteikti tuvinieku apmeklējumu ierobežojumi, īpaši epidemioloģiskās drošības nolūkos. Tomēr, kā jebkuram cilvēktiesību ierobežojumam, tam ir jābūt noteiktam iespējami šauri. Tas nozīmē, ka tiklīdz uzlabojas epidemioloģiskā situācija, stingrie ierobežojumi būtu mazināmi. Vai arī īpašos gadījumos, par ko būtu uzskatāma situācija, kad pacientam tās ir pēdējās dzīves dienas, tuviniekiem ir jādod iespēja būt klāt pie aizgājēja, ja nepieciešams, nosakot īpašas drošības prasības - aizsargmasku, aizsargtērpu, dezinfekciju vai citas prasības.
Un vēl
Aprīļa pirmajā nedēļas nogalē, 1.aprīlī un 2.aprīlī, Latvijas Ornitoloģijas biedrības virsvadībā norisināsies "Putnu dienas 2023". Programmā paredzēti vairāk nekā 30 pasākumi, tajā skaitā putnu vērošanas pārgājieni, veloekskursijas, pūču klausīšanās, putnu būrīšu darbnīcas, izstādes, lekcijas un citas tematiskas aktivitātes dažādās vietās Latvijā. "Putnu dienu 2023" koordinatore Agnese Gaile uzsver, ka aprīlis ir laiks, kad norisinās gājputnu pavasara migrācija un daba kļūst aizvien skaļāka, putnu balsīm bagātīgāka. Šis ir īstais brīdis, lai, ņemot rokā putnu noteicēju, dotos dabā ieraudzīt putnus un censties tos atpazīt. Ja pašam tas vēl nesokas tik raiti, Putnu dienas ir piemērota iespēja to izmēģināt kopā ar pieredzējušākiem putnu vērotājiem. Ornitlogi aicina ne vien vērot putnus, bet arī ziņot par saviem novērojumiem. Vairāk informācijas tīmekļa vietnē putnudienas.lv.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Plāno ieviest jaunu pagaidu nodokli banku peļņai; Tiesībsargs Ogres pašvaldības rīcībā saskata pulcēšanās brīvības ierobežošanu, un Vasarā tiks pazemināts Pļaviņu HES ūdenslīmenis.
Iespējams, arī Latvijā daļu komercbanku peļņas varētu novirzīt valsts aizsardzības vajadzībām līdzīgi, kā tas plānots Lietuvā, ieviešot jaunu pagaidu nodokli banku peļņai. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens informē, ka paredzējis nākamnedēļ par šo ideju koalīcijā rosināt diskusiju. Kā ziņots, Lietuvā rosina aplikt komercbanku pieaugušo peļņu ar nodokli aizsardzības vajadzībām. "Euribor" likmes kāpuma dēļ Lietuvas banku peļņa augs trīs reizes – līdz miljardam eiro. Lietuvā ar 60% nodokli varētu aplikt peļņas daļu, kas par vismaz 50% pārsniedz četru gadu vidējo. Tas ļautu Lietuvas budžetam iegūt aptuveni 510 miljonus eiro. Aug arī Latvijas banku peļņa, finanšu ministrs rosinās diskutēt par līdzīgu nodokli. Latvijas Banka gan šādu nodokli uzskata par galēju soli un sliktu signālu komersantiem. Arī Finanšu nozares asociācija uzskata, ka Latvijai nevajadzētu pārņemt Lietuvas ieceri.
Saslimstība ar gripu Latvijā mazinās, pagājušajā nedēļā tā visbiežāk novērota Daugavpilī un Ventspilī. Ģimenes ārstu praksēs pagājušajā nedēļā tika reģistrēti 58 klīniskie gripas gadījumi, vairumā gadījumu Daugavpilī un Ventspilī. Augstāka saslimstība ar gripu reģistrēta bērniem līdz četriem gadiem. No monitoringā iesaistītām stacionārām ārstniecības iestādēm tika ziņots par 24 hospitalizētiem pacientiem ar gripu. Tāpat tika ziņots par 12 stacionētiem pacientiem ar gripas izraisītu pneimoniju, visbiežāk vecuma grupā virs 65 gadiem. Tāpat no monitoringā iesaistītajām slimnīcām saņemti 60 ziņojumi par stacionētiem pacientiem ar Covid-19 infekciju.
Latvijā joprojām ir garas rindas pie ārstiem speciālistiem. Visgarākās rindas valstī ir uz oftalmoloģijas jeb acu ārsta pakalpojumiem dienas stacionārā un psihoterapeita pakalpojumiem. Nacionālajā veselības dienestā skaidro, ka gaidīšanas ilgums, lai saņemtu valsts apmaksātu ārsta speciālista konsultāciju vai izmeklējumu, dažādās pakalpojumu grupās ir atšķirīgs. Vidējais gaidīšanas rindu garums uz oftalmoloģiju dienas stacionārā sasniedz 227 dienas, bet uz psihoterapeita pakalpojumiem - 215 dienas. Tāpat garas rindas ir arī uz elektromiogrāfijas, ģenētiķa un hronisko sāpju pacientu ārstēšanas pakalpojumiem - vidējais gaidīšanas rindu garums sasniedz attiecīgi 197, 189 un 129 dienas. Savukārt uz populārākajiem izmeklējumiem vidējais gaidīšanas rindu garums ir mazāks. Piemēram, uz magnētisko rezonansi vidēji rindā jāgaida 109 dienas, ultrasonogrāfiju - 82 dienas, bet elektrokardiogrāfiju - sešas dienas. Pie kardiologa vidēji rindā jāgaida 62 dienas, bet pie ķirurga - desmit dienas.
Izglītības un zinātnes ministrija mainījusi viedokli un tomēr nodrošinās pilnu finansējumu Latvijas Olimpiskās vienības sportistiem Aļonai Ostapenko, Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Grozījumi lēmumā paredz novērst pabalsta aizturēšanu minētajiem sportistiem un nodrošinās pilnu finansējuma apjomu.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans vakar devis mājienu, ka Turcija varētu drīzumā atbalstīt Somijas pievienošanos NATO. Pagājušā gada maijā Zviedrija un Somija iesniedza pieteikumu dalībai NATO, kas jāapstiprina visām 30 NATO dalībvalstīm. Abas valstis paudušas cerību tikt uzņemtas aliansē līdz NATO samitam jūlijā Viļņā. Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO dalībvalstis, kuras joprojām nav ratificējušas Somijas un Zviedrijas lūgumus pievienoties.
Turpinām ziņas
Ogres pašvaldības rīcībā saskatāma pulcēšanās brīvības ierobežošana, norāda Tiesībsarga birojs. Tiesībsargs, vērtējot pašvaldības lēmumu februārī aizliegt "Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrībai" plānoto sapulci, kuras mērķis bija paust atbalstu Ogres vēstures un mākslas muzejam un tā darbiniekiem, secinājis, ka pastāv pamatotas bažas par veidu, kādā Ogres pašvaldība ierobežo iedzīvotāju pulcēšanās brīvību. Tiesībsargs atgādina, ka Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pulcēšanās brīvība līdztekus biedrošanās brīvībai un vārda brīvībai pieder pie būtiskākajām politiskajām tiesībām.
Lielvārdē daļēji nogrimis Daugavā pietauvots kuģītis "Līgo". Privātpersonai piederošais 21 metru garais un četrus metrus platais kuģītis sācis grimt, tā korpusam neizturot ledus radīto spiedienu un saplīstot. Šonedēļ notikuma vietā strādāja vides eksperti, kuri novērtēja, vai nepastāv piesārņojuma riski. Iesaistījusies ir arī pašvaldība. Glābēji drošības pēc notikuma vietā ir uzstādījuši absorbējošās bonas 72 metru garumā. Kādi produkti un cik lielā daudzumā no kuģīša varētu noplūst, neesot zināms. Kuģīša saimniece norādījusi, ka tiek darīts viss iespējamais, lai "Līgo" no ūdens tiktu izcelts pēc iespējas ātrāk.
Un vēl
Hidrotehnisko būvju remontdarbiem šovasar pazeminās ūdens līmeni Pļaviņu un Rīgas HES ūdenskrātuvēs. Rīgas HES ūdenskrātuvē ūdens līmeni pazeminās jūlija sākumā, bet Pļaviņu HES - no augusta vidus līdz septembra beigām. No 14.augusta līdz 29.septembrim remontdarbi noritēs Pļaviņu HES. Šeit plānota ūdens līmeņa pazemināšana un noturēšana no atzīmes 68,5 metri līdz 69,14 metri. Šajā laikā notiks būvprojekta "Pļaviņu HES augšas bjefa balstu un atbalstsienu atjaunošana" zemūdens konstrukciju atjaunošana - bojāto dzelzsbetona virsmu atjaunošana mainīgajā un zemūdens līmeņa zonā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-16.00
Radio1 ziņās klausieties: Rīgā piemin leģionārus; Šogad plāno izbūvēt un sakārtot valsts autoceļus 632 kilometru garumā; un Kā norit ikdiena Durbes ērgļu ligzdā?
Šodien Rīgā, vairāki simti cilvēku nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, pieminot leģionāru. Sākotnēji notika piemiņas dievkalpojums, bet pēc tam gājiens no Jāņa baznīcas līdz Brīvības laukumam. Gājiena dalībniekus pie Brīvības pieminekļa sagaidīja improvizēta valsts karogu aleja. Gājiena dalībnieki nesa Latvijas, Igaunijas, Ukrainas karogus un dziedāja leģionāru dziesmas. Notiekošo uzraudzīja policijas spēki, kas pēdējos gados vairs netiek piesaistīti tik plašā mērogā kā kādreiz. Arī gājiena dalībnieku skaits ir daudz mazāks nekā iepriekšējos gados. Starp gājiena dalībniekiem kā katru gadu bija Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības.
Šodien Rīgā, pie Brīvības pieminekļa pret 2.pasaules karā kritušo leģionāru pieminēšanu protestēja Eiropas parlamenta Latvijas deputātes Tatjanas Ždanokas palīgs, Jelgavas domes deputāts Andrejs Pagors. Viņš turēja rokās plakātu uz kura bija rakstīts, ka latviešu leģionāri deva zvērestu Ādolfam Hitleram un nogalināja Zlēku ciema iedzīvotājus. Vēlāk viņš vairāku policistu pavadībā devās prom no Brīvības laukuma, iespējams, sniegt tālākus paskaidrojumus. Februārī sociālajos tīklos izskanēja informācija, ka Pagors ar Ždanoku Vācijā piedalījās protesta akcijā pret rietumvalstu ieroču piegādēm Ukrainai.
Kā ziņots, šodien Rīgā notika 2.pasaules karā kritušo latviešu leģionāru piemiņas gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. 16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien oficiālā vizītē Kijivā, Ukrainā, tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku un Ukrainas premjerministru Denisu Šmihalu, lai pārrunātu turpmāko nepieciešamo atbalstu Ukrainas cīņā pret Krievijas agresiju un Ukrainas integrācijas centienus Eiropas Savienībā un NATO. Latvija līdz šim Ukrainai un tās valstspiederīgajiem Latvijā ir sniegusi atbalstu 498 miljonu eiro apjomā, kas veido 1,14% no IKP. Valdība pirms nedēļas pieņēma lēmumu par kārtējo militārā atbalsta sūtīšanu uz Ukrainu un ir apņēmības pilna turpināt visa veida palīdzības sniegšanu tās cīņā pret Krievijas agresiju. Iesaistoties Ukrainas rekonstrukcijā, Latvija 2023.gada budžetā ir paredzējusi finanšu līdzekļus Čerņihivas apgabalam - kritiskās infrastruktūras un mājokļu atjaunošanai. Ministru prezidents vizītes laikā apmeklēs arī Irpiņu un Buču.
Polijas Iekšējās drošības aģentūra ir aizturējusi sešus ārzemniekus no Krievijas spiegu tīkla, kas gatavojis diversijas uz dzelzceļa, trešdien ziņoja Polijas radio. Spiegu darbību bija paredzēts koncentrēt uz dzelzceļa infrastruktūru, sevišķi valsts austrumos pie Žešovas-Jasjonkas lidostas, kas ir galvenais punkts Rietumu ieroču un munīcijas pārsūtīšanai uz Ukrainu. Raidstacija "RMF FM" informēja, ka šie ārzemnieki darbojušies Krievijas vārdā un gatavojušies diversiju rīkošanai. Tuvākajā laikā paredzēts publicēt oficiālu paziņojumu par šo spiegu tīklu.
Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs ir apsolījis algotņu grupējumam "Vagner" 15 miljonus ASV dolāru par Itālijas aizsardzības ministra Gvido Krozeto slepkavību, ziņoja Itālijas laikraksts "Il Foglio", atsaucoties uz Itālijas izlūkdienesta brīdinājumu valdībai par šāda atentāta iespējamu plānošanu. Laikraksts ziņo, ka Itālijas izlūkdienests ir pārtvēris grupējumam "Vagner" adresētu Medvedeva "pasūtījumu" nogalināt Krozeto par 15 miljoniem dolāru. Medvedevs pasūtījis šo atentātu vēl pirms Krozeto paziņojumiem, kuros ministrs apsūdzēja "Vagner" migrācijas krīzes uzkurināšanā, vadot migrantu plūsmas no Āfrikas uz Eiropu.
No objekta Lībijā pazudušas aptuveni 2,5 tonnas dabiskā urāna, paziņojis ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Viņš trešdien Starptautiskās atomenerģijas aģentūras dalībvalstīm pavēstīja, ka inspektori otrdien secinājuši, ka desmit mucas ar urāna rūdas koncentrātu neatrodas iepriekš norādītajā vietā Lībijā. Aģentūra turpinās izmeklēšanu, lai noskaidrotu apstākļus, kādos urāna rūdas koncentrāts ir pārvietots un uz kurieni.
Turpinām ziņas
Šogad plānots izbūvēt valsts autoceļus 632 kilometru garumā, atvēlot tam 193,1 miljonu eiro, no tiem lielāka daļa – 131,5 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums, savukārt 61,6 miljoni eiro ir Eiropas Savienības fondu finansējums. Ministrijas 2023. gada budžetā 341,9 miljoni eiro jeb 46% no kopējā finansējuma paredzēts ieguldīt valsts autoceļu nozarē – autoceļu būvniecībai un uzturēšanas darbiem. Reģionālo un vietējo autoceļu sakārtošanai šogad papildus piešķirti 11,5 miljoni eiro, nākamgad plānots ieguldīt 15 miljonus eiro, 2025. gadā – 17 miljonus eiro.
Šogad būvdarbi plānoti 379 kilometros reģionālo autoceļu, kopumā ieguldot 76,5 miljonus eiro, tajā skaitā 30,7 miljonus eiro no ES Atveseļošanas fonda. Gājēju un velosipēdistu ceļu gar valsts autoceļiem būvniecībai plānoti 4,7 miljoni eiro. Tajā skaitā šogad uzsāks būvdarbus veloceļa izveidei arī autoceļa posmā no Salas līdz Jēkabpilij. Tāpat plānoti darbi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai uz galvenā autoceļa Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki) un reģionālā autoceļa Pļaviņas (Gostiņi)–Madona–Gulbene.
Uzņēmums “Pasažieru vilciens” rosina izstrādāt dzelzceļa staciju iedalījuma modeli, kas balstīts uz esošo pakalpojumu klāstu tajās. “Pasažieru vilciena” piedāvājums paredz stacijas iedalīt četrās kategorijās, ņemot vērā pasažieru skaitu, ģeogrāfisko atrašanās vietu un mobilitātes potenciālu. Pirmajā jeb “A” kategorijā varētu ietilpt septiņas stacijas — Rīga, Ogre, Jelgava, Majori, Tukums I, Carnikava un Daugavpils. Otrajā jeb “B” kategorijā varētu ietilpt 24 stacijas, tajā skaitā arī — Aizkraukle, Koknese, Pļaviņas un Krustpils. Savukārt “C” kategorijā varētu ietilpt 20 stacijas — galvenokārt Pierīgā un Jūrmalā. Visas pārējās dzelzceļa stacijas varētu iekļaut “D” kategorijā.
Paredzēts, ka “A” kategorijas stacijās būtu biļešu tirdzniecības automāti, informācijas punkts ar kasi, kā arī uzgaidāmā zāle. “B” kategorijas stacijās būtu uzgaidāmā zāle un biļešu automāti, “C” kategorijas stacijās arī būtu biļešu automāti, kā arī nojume, bet “D” kategorijas stacijās būtu nojume un digitāla formāta informācijas dēļi, kas nodrošina reāllaika vilcienu kustības saraksta atspoguļošanu.
Un vēl
Pie Durbes esošajā jūras ērgļu ligzdā, kurā notiekošo Latvijas Dabas fonds translē videotiešraidē, šosezon izdētas trīs olas. Pirmā ola tika izdēta 8.marta vēlā pēcpusdienā, otrā - 11.marta pēcpusdienā, savukārt trešās olas izdēšanas laiks nav fiksēts. Šopavasar olas ligzdā ir dziļi ierušinātas, tādēļ tās ir grūti saskaitīt, taču šorīt, kad jūras ērgļu mātīte Milda apgrozīja olas, bija redzams, ka ir trīs olas. Šopavasar olas uz maiņām perē abi putni. Tēviņš Voldis arī regulāri piegādā zivis un pat vistas galvu, ko visticamāk nokodusi kāda lapsa un jūras ērglis to atradis tuvējā apkārtnē. Tāpat abi putni ligzdu papildina ar egļu zariem un sausa siena kumšķiem, lai siltinātu savu mājvietu.
Jau ziņots, ka jūras ērgļu mītne Kurzemē, Dienvidkurzemes novadā ir pati populārākā Dabas fonda tiešraide. Tā atrodas vecas egles galotnē apmēram deviņstāvu mājas augstumā. Jūras ērglim Durbertai, kas izšķīlās 2015.gadā, pat veltīta Imanta Bunkša sarakstīta grāmata "Brīnumola".