2024.gada 22. novembris

Aldis, Aldris, Alfons

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 17.martā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 17.martā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: KNAB kriminālprocesā par bruņoto spēku iepirkumu aizturējis trīs amatpersonas; Jēkabpili apmeklē izglītības un zinātnes minister;  un Bulduru dārzniecībā aicina aplūkot ziedošās pavasara puķes.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas. Ceturtdien KNAB vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas, saistībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra īstenoto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām". KNAB veica padziļinātu apstākļu noskaidrošanu un izvērtēja gan publiskajā telpā pieejamo, gan institūciju rīcībā, gan arī KNAB operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju par īstenoto iepirkumu. Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu, vai iepirkuma procedūras laikā no 2021.gada 18.oktobra līdz šī gada 10.janvārim īstenoti noziedzīgi nodarījumi, Kā ziņots, KNAB 3.martā sācis kriminālprocesu.

Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV piedāvāto sašķidrināto dabasgāzi, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū pieejama, vietnē “Makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners. Viņš norāda, ka 2022.gada aprīļa sākumā toreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ar ierēdņiem un “Latvenergo” pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai “pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā”. Vizītes laikā Latvijas delegācija saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftas gāzi 10 teravatstundu apmērā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem. Kušners norāda, ka cena atbilstu ASV biržas “Henry Hub” cenai. Pagājušā gada laikā “Henry Hub” augstākā gāzes cena bija 30 eiro par megavatstundu, kamēr šobrīd tā ir astoņi eiro par Megavatstundu, bet piedāvājuma izteikšanas laikā – apmēram 10 eiro par megavatstundu. Kušners uzsver, ka, ņemot vērā saspringto situāciju sašķidrinātās gāzes tirgū, tā bija pretimnākšana – dot Latvijai iespēju iegādāties to no termināļa ASV.  Kušners norāda, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām Latvijas valdības līmenī, vai tās uzdevumā, tā arī netika sāktas.

Krievijas pilsētā Rostovā pie Donas vakar izcēlās ugunsgrēks Federālā drošības dienesta robežsardzes noliktavās. Aculiecinieki vēsta, ka dzirdami arī sprādzieni; iespējams, ka noliktavās glabāta munīcija. Rostova pie Donas ir Krievijas dienvidu pilsēta, kas atrodas apmēram 120 km attālumā no Ukrainas robežas. Ukraina pēdējā laikā ar droniem veikusi vairākas diversijas pret Krievijas militārās infrastruktūras objektiem.

Dānijas valdība un parlamentā pārstāvētā partijas panākušas vienošanos par īpaša Ukrainas atbalsta fonda izveidi. 7 miljardus Dānijas kronu jeb apmēram 940 miljonus eiro novirzīs gan militāriem, gan civiliem mērķiem. 730 miljonus eiro novirzīs militārai palīdzībai, 160 miljonus – civilajai palīdzībai, bet 54 miljonus eiro piešķirs Dānijas uzņēmumu atjaunošanas darbiem Ukrainā.

Turpinām ziņas

Šodien Jēkabpili darba vizītē apmeklēs Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Vizītes laikā ministre tiksies ar Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju  Raivi Ragaini un priekšsēdētāja vietnieku izglītības un kultūras jautājumos Alfonu Žuku, lai pārrunātu novada aktuālos jautājumus izglītības jomā. Pēc tikšanās pašvaldībā, Anda Čakša apmeklēs Jēkabpils Agrobiznesa koledžu un Jēkabpils Valsts ģimnāziju, kā arī Jēkabpils sporta halli.

Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku valdībā varētu saskaņot līdz aprīļa vidum. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša raidījumā “Krustpunktā” atzīst, ka esošā pedagogu darba samaksas kārtība ir ļoti sarežģīta, tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija vēlas to padarīt vienkāršāku un saprotamāku, un galvenais mērķis patlaban esot panākt, lai minimālā darba samaksa par vienu stundu būtu 8,50 eiro pirms nodokļu nomaksas. Čakša norāda, ka patlaban ekspertu grupa apmeklē novadus, lai saprastu katra novada esošo skolu tīklu un kādas ir iespējas to optimizēt.


Burkānu un sīpolu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugušas par vairākiem desmitiem procentu, taču tuvākajā laikā vairs nav gaidāms to kāpums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems. Viņš atzīmē, ka patlaban vidējā sīpolu cena sasniegusi vienu eiro par kilogramu, līdztekus arī burkānu cena ir krietni augstāka nekā citus pavasarus. Jaunzems norāda, ka dārzeņu cenas ietekmē ne tikai energoresursu cenu kāpums, kas pēdējā pusotra gada laikā palielinājies par vairākiem desmitiem procentu, bet arī minerālmēslu cenu divkārtējs pieaugums. Tāpat cenas kāpumu ietekmē arī sezonalitāte - Latvijā vietējie sīpoli un burkāni ir beigušies un pieejamo produkciju veido galvenokārt imports. Vienlaikus asociācijas vadītājs minēja, ka patlaban tirgū normalizējusies tomātu cena, kuru iepriekš ietekmēja Holandes lēmums atteikties no tomātu audzēšanas, aukstuma vilnis Spānijā un Marokā, kā arī Turcijas eksporta liegums.

Un vēl

Bulduru tehnikuma siltumnīcās šobrīd jau valda īsts pavasaris – plaukst prīmulas, acālijas, uzziedējušas arī atraitnītes un citas pavasara puķes. 2 tūkstoši 400 kvadrātmetru platībā izvietotas četras telpas – halle, viena siltumnīca ar pludināmajiem galdiem un divas grunts siltumnīcas, kur dārzkopības nozares audzēkņi apgūst profesijai nepieciešamās prasmes un labprāt pavada arī savu brīvo laiku, kopjot savus sētos dārzeņus un puķes, vēstīts tehnikuma mājaslapā. Siltumnīcās pavasara stādīšanas darbi tiek sākti jau februārī ar augsnes sagatavošanu, dārzeņu un puķu sēšanu, piķēšanu un stādīšanu, kam seko augu audzēšana un kopšana. Bulduru tehnikuma siltumnīcās regulāri apskatāmi aptuveni 200 dažādu šķirņu augi. Siltumnīcās pašlaik zied tulpes, hiacintes, narcises, prīmulas un arī karaliskās acālijas bagātīgā klāstā, ko iespējams arī iegādāties. 

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar ievērojamu peļņu; Uz lauku ceļiem sācies pavasara šķīdonis; un Jēkabpils slimnīca veic cenu aptauju ainavas cirtes pārdošanai.

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 325,046 miljoni eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2021. gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati. Tieši banku peļņa Baltijas valstīs raisījusi diskusiju par solidaritātes nodokļa ieviešanu banku peļņai, kur tai, solidarizējoties ar sabiedrību, valstij būtu jāatdod daļa savas peļņas. Tikmēr Latvijas Banka norādījusi, ka minētā solidaritātes nodokļa ieviešana ir tikai galējs risinājums, uzsverot, ka sākotnējie soļi būtu panākt, ka bankas Latvijā palielina noguldījumu likmes, samazina citu pakalpojumu, piemēram, komisijas maksas, kā arī uzlabo kreditēšanas nosacījumus.

Saeimas deputāte Glorija Grevcova, kuru pirmās instances tiesa šonedēļ atzina par vainīgu melošanā Centrālajai vēlēšanu komisijai, pametusi partiju "Stabilitātei" un tās Saeimas frakciju "Stabilitātei", informēja deputāte. Frakcijas "Stabilitātei" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs iepriekš norādīja, ka šāds Grevcovas lēmums esot pieņemts pēc minētā tiesas sprieduma, ar kuru deputātei piespriests 160 stundu sabiedriskais darbs. Savukārt Grevcova sacīja, ka izstāšanās nav saistīta ar tiesas spriedumu. Tas esot bijis "patstāvīgs un apsvērts lēmums". Viņa arī sacīja, ka neatgriezīsies ne partijā, ne frakcijā arī tad, ja tiesas galīgais lēmums būs attaisnojošs. Deputāte turpmāk Saeimā balsošot tāpat kā līdz šim, proti, pēc saviem personiskajiem uzskatiem un vērtējot situāciju pēc tā, kā tas ietekmēs iedzīvotāju labklājību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis jaunu kriminālprocesu pret Eiropas Parlamenta deputātu, bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu saistībā ar brīvbiļetēm Rīgas mikroautobusos. Ušakovs atklāja, ka viņam piemērots aizdomās turētā statuss. Lieta esot saistīta ar brīvbiļetēm Rīgas mikroautobusos. Ušakovs apgalvo, ka procesu pret viņu iniciējusi pašreizējā Rīgas domes vadība. Partijas "Saskaņa" valde un frakcija Rīgas domē paudusi atbalstu Ušakovam. Savukārt Rīgas domes tagadējā vadība noraida Ušakova pārmetumus.

Krievijas veiktā ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana un deportēšana uz tās kontrolē esošajiem apgabaliem pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības un ir kara noziegums. Ar šādu paziņojumu klajā nākuši ANO izmeklētāji, brīdinot arī par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci. Saskaņā ar Ukrainas datiem uz Krieviju deportēts 16 tūkstoši 221 ukraiņu bērns. Izmeklētāji nevarot apstiprināt konkrētus skaitļus, taču vērš uzmanību uz norādēm, ka Krievijas amatpersonas ir veikušas pasākumus, lai ukraiņu bērnus ievietotu institūcijās un audžuģimenēs un piešķirtu viņiem Krievijas pilsonību. ANO Cilvēktiesību padomes pirms gada izveidotā augsta līmeņa izmeklēšanas komisija savā pirmajā ziņojumā konstatēja, ka Krievija ir pieļāvusi plašu pārkāpumu klāstu kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Atrastas aptuveni 2,5 tonnas dabiskā urāna, par kā pazušanu Lībijā iepriekš ziņoja ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra. Urāna mucas atrastas Lībijas dienvidos "gandrīz piecu kilometru attālumā" no vietas, kur tās tika glabātas. ANO inspektori otrdien konstatēja, ka desmit mucas ar urāna rūdas koncentrātu neatrodas iepriekš norādītajā vietā Lībijā un tika sākta izmeklēšana, kas vainagojās panākumiem.

Turpinām ziņas

Līdz ar atkusni uz grants ceļiem ir iestājies šķīdonis. Patlaban visvairāk šādu ceļa posmu ir Zemgalē un Kurzemē. Šobrīd transportlīdzekļa masas ierobežojumi ieviesti jau 112 grants ceļu posmos.  Turpinoties atkusnim, to skaits palielinās. Aktuālā informācija par ieviestajiem ierobežojumiem ir ievietota mājaslapā lvceli.lv. Grants autoceļu uzturēšanas darbus šķīdoņa laikā nav iespējams veikt – uzbraucot ar smago tehniku uz pārmitrināta, nestspēju zaudējuša ceļa, tas tiks sabojāts vēl vairāk. Uzlabot grants ceļa stāvokli var tikai tad, kad tas ir apžuvis, skaidro “Latvijas valsts ceļi”. Lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti, uz tiem ievieš autotransporta masas ierobežojumu – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. 

Šopavasar uz Latvijas ceļiem atkal būs sastopamas “Google” automašīnas. Sākot no 21. marta “Google Street View” transports ceļos pa Latviju, un turpmāko mēnešu laikā apmeklēs dažādus maršrutus visā valstī. Uzņēmuma mērķis ir atjaunināt pilsētu, ceļu un automaģistrāļu attēlus “Google Maps” lietotnē, kur jau ir iespēja apskatīt lielāko daļu Latvijas pilsētu, daudzus kultūras pieminekļus, kā arī dabas objektus. Tā kā infrastruktūra gan pilsētās, gan arī starp tām nepārtraukti attīstās un mainās, uzņēmums atjaunina pieejamos attēlus, lai pēc iespējas precīzāk atspoguļotu aktuālo situāciju. Papildus ielām un ceļiem “Google” iemūžina arī dažādas gājēju zonas un citas vietas, kas nav sasniedzamas ar automašīnu. “Google”  skaidro, ka pirms savākto attēlu publicēšanas tie tiks apstrādāti, lai aizklātu cilvēku sejas un automašīnu reģistrācijas numurus, lai tie nebūtu identificējami.

Un vēl

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” veic tirgus izpēti – cenu aptauju ainavu cirts pārdošanai. SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” publicētā informācija liecina, ka koku ciršana atzīta par neatliekamu. Cirmas izstrādes vēlamais termiņš ir līdz 14.aprīlim. Piedāvātā summa par ainavu cirti nevar būt mazāka par 5 tūkstoši 500 eiro.  Ainavu cirtē atrodas 73 parastās priedes, 46 parastās apses, 91 blīgzna un 324 parastās kļavas. Koki dabā marķēti ar sarkanas krāsas marķējumu – punktu. Sarunā ar Radio1.lv Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers sacīja, ka paredzēts sakopt teritoriju ap slimnīcu un izzāģēt vecos un bojātos kokus, veidojot sakoptu un  pievilcīgu vidi - parkveida ainavu. 

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Arī mediķi pievienosies pedagogu protesta gājienam aprīlī; Jēkabpils novadā brīvdienās notiks zemessargu mācības ; un Prognozē, ka brīvdienās upēs celsies ūdens līmenis.

Arī veselības nozares darbinieku profesionālās organizācijas un to biedri ir apņēmības pilni protestēt un pievienoties skolotāju protesta gājienam aprīlī.  Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece norāda, ka trūcīgais finansējums pacientu aprūpei un zālēm, kā arī paredzētais niecīgais darba samaksas palielinājums no 1.aprīļa neko nemainīs veselības aprūpes nozarē, kas jau 30 gadus nesaņem pienācīgu finansējumu. Piešķirtais finansējums pat nesedz inflāciju un nekādi Latviju netuvina kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas - un Eiropas vidējam līmenim. Līdz ar to veselības nozares darbinieku profesionālās organizācijas un to biedri esot apņēmības pilni protestēt, kā arī aicināt visu sabiedrību pievienoties cīņā par mūsdienīgu un pieejamu veselības aprūpi ikvienam cilvēkam.

Lai samazinātu alkohola patēriņu Latvijā, Veselības ministrija rosina turpmāk uz alkohola pudelēm norādīt produkta uzturvērtību un sastāvdaļas, aizliegt tirgot stiprus dzērienus plastmasas "kortelīšos" un aizliegt azartspēļu zālēs piedāvāt alkoholu par brīvu, kā arī ierobežot alkohola atlaižu reklāmas. Plāno aizliegt alkoholu piedāvāt akcijās ar citiem produktiem un pakalpojumiem, kā arī aizliegt alkoholam akcijas "Pērc vairāk, maksā mazāk".  Tāpat arī iecerēts aizliegt vīna un alus atlaižu reklāmas televīzijā un radio. Alkohola dēļ veselības aprūpei izdevumi – 56 miljoni 2021.gadā. Ministrija norāda, ka 2020. gadā Latvijā ir bijis augstākais absolūtā alkohola patēriņš sabiedrībā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū – 12,1 litrs uz vienu iedzīvotāju, neieskaitot tūristu patēriņu.

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošas informācijas, Ģenerālprokuratūra izteikusi brīdinājumu partijai “Latvijas Krievu savienība”. Tas nozīmē, ka šis politiskais spēks nonācis soļa attālumā no tā, lai tiesa varētu lemt par partijas darbības izbeigšanu. Pagājušā gada martā Valsts drošības dienests jau izteica brīdinājumu Latvijas krievu savienībai par dezinformācijas izplatīšanu un centieniem attaisnot starptautisko tiesību pārkāpumus. Partija to neņēma vērā un pie katras iespējas turpināja izplatīt Krievijas propagandas vēstījumus. Partijas aktīviste Tatjana Andrijeca tiek turēta aizdomās par vēl tiešāku palīdzību Krievijai pret Latviju vērstās darbībās, tādēļ aizturēta un atrodas apcietinājumā. Latvijas krievu savienība savos video vēstījumos – cenšas noskaņot Latvijas cilvēkus pret palīdzības sniegšanu Ukrainai. Par konstatētajiem pārkāpumiem drošības dienests pagājušā gada decembrī informēja Ģenerālprokuratūru, kas izteikusi partijai brīdinājumu.

Lai varētu panākt taisnīgumu saistībā ar Krievijas izvērsto karu pret Ukrainu, jādomā ne tikai par tribunāla izveidi, bet arī zaudējumu reģistru. Tribunālu, lai Krieviju sauktu pie atbildības par agresijas noziegumiem Ukrainā, juridiski ir iespējams izveidot. Bet svarīgi, lai aiz tribunāla stāvētu plašāks valstu sastāvs, norāda Eiropas padome. Ideālajā variantā tribunāla izveidē būtu jāiesaistās Apvienoto Nāciju Organizācijai. Tā tad būtu spēcīga alianse agresijas noziegumu iztiesāšanai. Eiropas padome arī cer izveidot zaudējumu un ievainojumu reģistru, jo pašlaik Ukrainā karā krīt ļoti daudz cilvēku. Turklāt tas būtu arī pirmais solis, lai izveidotu kompensāciju mehānismu.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins nākamnedēļ apmeklēs Krieviju, šodien paziņojusi Pekina. Pēc Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina ielūguma prezidents Sji Dzjiņpins no 20. līdz 22.martam dosies valsts vizītē uz Krieviju. Tikmēr Kremlis paziņojis, ka Sji un Putins apspriedīs "stratēģisko sadarbību", tajā skaitā starptautiskajā arēnā, kā arī parakstīs "svarīgus divpusējus dokumentus".

Turpinām ziņas

Nedēļas nogalē Jēkabpils pilsētā un novada teritorijā norisināsies Zemessardzes 3.Latgales brigādes 56.kaujas nodrošinājuma bataljona mācības. Mācību nolūkos Jēkabpilī un Jēkabpils novada teritorijā sestdien, 18.martā un svētdien, 19.martā, pārvietosies militārais transports. Tā pārvietošanās sagaidāma pa koplietošanas ceļiem un piegulošiem mazākas nozīmes ceļiem.Organizatori aicina iedzīvotājus neuztraukties, redzot militārā transporta pārvietošanos ārpus militārajiem poligoniem.

Sēlijas tūrisma tirgus šogad notiks Bebrenē, kur pulcēsies tūrisma pakalpojumu sniedzēji, amatnieki, mājražotāji un kopienu pārstāvji no visas Sēlijas. Bebrenes vēsturiskajā centrā 13.maijā paredzēta virkne aktivitāšu, darbosies bērnu atrakcijas un apmeklētājus priecēs Sēlijas pašdarbības kolektīvu priekšnesumi. Kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas" vadīs nevalstisko organizāciju un kopienu sarunu telti, kurā kopā ar tūrisma nozares pārstāvjiem spriedīs par gaidāmo tūrisma sezonu, vērtēs esošo tūrisma pakalpojumu kvalitāti un pārrunās citas Sēlijas vēsturiskās zemes aktualitātes. Pirmo reizi tirgū norisināsies sēļu ēdienu meistarklase, kuru vadīs profesionāls šefpavārs Ēriks Aleksejevs. Bebrenes dzirnavās tiks atklāta mākslinieces Sarmītes Bogdanovičas fotogrāfiju izstāde, bet pēcpusdienā varēs doties iepazīt Bebreni ar gidu - tiks iedarbinātas gan dzirnavas, gan atvērta Romas katoļu baznīca. Tirgus noslēgsies ar etnokompānijas "Zeidi" koncertu un latviešu dančiem.

Un vēl

Šīs nedēļas izskaņā un nākamajā nedēļā Latvijā būs pārsvarā mākoņainas debesis, brīžiem līs, prognozē sinoptiķi.Sestdien gaidāms sauss un vējains laiks - dienvidu vēja ātrums brāzmās sasniegs 12-17 metrus sekundē. Gaisa temperatūra naktī valsts austrumos vēl noslīdēs nedaudz zem nulles, pēcpusdienā tā būs +4..+8 grādi. Svētdien pierims vējš un daudzviet uzlīs, nākamnedēļ līs vairāk. Lietus un kūstošā sniega dēļ upēs saglabāsies augsts ūdens līmenis.

Turpmākajās naktīs gaisa temperatūra galvenokārt saglabāsies virs nulles atzīmes, dienās tā visbiežāk pakāpsies līdz +5..+10 grādiem. Atbilstoši pašreizējai "Global Forecast System" prognozei pirmdien, uzspīdot saulei, gaiss vietām iesils līdz +13 grādiem, bet otrdien temperatūra nepārsniegs +3..+8 grādus. 

Daugavā pie Daugavpils, atkarībā no nokrišņu daudzuma, ūdens līmenis līdz mēneša beigām var kāpt vēl par četriem metriem, pie Jēkabpils - par diviem metriem. Plūdi netiek prognozēti.

Atstājiet komentāru