Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 21.martā
- 21 marts 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā faktiskā bezdarba līmenis pieaudzis līdz 7%; Latvijas universitāte plāno būtiski samazināt fakultāšu skaitu; un Aicina uz pavasara maršruta atklāšanu Rīgas Zoodārzā
Latvijā faktiskā bezdarba līmenis februāra beigās bija 7%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Vīriešu bezdarba līmenis februārī pieauga par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 9,1%, kamēr sieviešu vidū bezdarba līmenis saglabājās nemainīgs - 4,9%. Vienlaikus statistikas pārvaldē norāda, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētā bezdarba līmenis februārī saglabājās nemainīgs un mēneša beigās veidoja 6,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šī gada februārī Latvijā bija 66 tūkstoši 500 bezdarbnieku, tajā skaitā 23 tūkstoši 400 sieviešu un 43 tūkstoši 100 vīriešu. Gan sieviešu, gan vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir palielinājies par 300.
Finanšu ministrijas darba grupa valdības uzdevumā vērtēs iespēju piemērot virspeļņas nodokli ne tikai banku, bet arī enerģētikas sektoram. To pēc koalīcijas sēdes atzina valdības partiju pārstāvji. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc koalīcijas sēdes atzina, ka liels skaits Eiropas Savienības valstu lēmušas par virspeļņas nodokļa piemērošanu energokompānijām, ņemot to pēdējā gada rekordpeļņas, kas lielā mērā saistīts ar eneroresursu cenu kāpumu. Koalīcijas pārstāvji norādīja, ka politiķi līdz šim nav apsprieduši iespējamā vispeļņas nodokļa likmes. Tas arī būšot jāvērtē Finanšu ministrijas darba grupā.
Nelielā mājputnu novietnē Lietuvā konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums. Pārtikas un veterinārais dienests norāda, ka ir sākti slimības ierobežošanas un apkarošanas pasākumi. Pērn Lietuvā un Igaunijā putnu novietnēs putnu gripa netika konstatēta. Savukārt 2021.gadā Igaunijā slimība konstatēta trīs novietnēs, bet Lietuvā - 54 novietnēs. Latvijas Zemkopības ministrija no 1.aprīļa plāno ieviest pastiprinātus biodrošības pasākumus mājputnu turēšanai. Ņemot vērā gājputnu pavasara migrāciju un ar to saistītos putnu gripas riskus, PVD aicina mājputnu turētājus stingri ievērot biodrošību un citus noteikumus, lai nepieļautu putnu gripas un citu slimību ievazāšanu novietnē.
Somija sesto gadu pēc kārtas atzīta par laimīgāko valsti pasaulē, bet Latvija pakāpusies par vienu pozīciju uz 41.vietu, lai gan joprojām atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm, liecina jaunākais Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules laimes ziņojums. Latvija indeksā ieņem 41.vietu, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā pērn. Lietuva, kas pērn reitingā bija 34.vietā, šogad atzīta par 20.laimīgāko valsti pasaulē un ir vienīgā jaunpienācēja pirmajā divdesmitniekā. Savukārt Igaunija ieņem 31.vietu, kas ir par piecām pozīcijām augstāk nekā pērn. Pētījuma autori norāda, ka Baltijas valstis pēdējo gadu laikā būtiski uzlabojušas savu sniegumu. Pirmajā pasaulē laimīgāko valstu trijniekā Somijai seko Dānija un Islande, bet pirmajā desmitniekā ir arī Izraēla, Nīderlande, Zviedrija, Norvēģija, Šveice, Luksemburga un Jaunzēlande.
Turpinām ziņas
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība gatavojas trīs dienu streikam un protesta akcijai, pieprasot algu pieauguma grafiku un slodžu sabalansēšanu, tikmēr nozares ministrija sola algu grafiku pieņemt līdz streika datumam. Pedagogu arodbiedrības vadītāja norāda, ka problēmas ir pat Latvijas streiku likumā, kas sabiedrību līdz pat 24.aprīlim, kad ir pieteiktā protesta akcija, turēs neziņā, vai tā patiešām notiks. Pedagogi tikās ar izglītības un Zinātnes ministrijas un nozares ekspertiem, pārrunājot arodbiedrības prasības. Ministrijas pārstāvji sola, ka algu celšanas grafiku pieņems aprīlī, pirms pieteiktā streika. Pedagogu arodbiedrības vadība norāda, ka tas nozīmē, ka politiķi var par streika pieteicēju prasībām lemt pašā pēdējā brīdi. Tas liecina, ka ir nepieciešami grozījumi streika likumā. Arī Saeimas opozīcijas deputāti uzsver, ka pedagogu satraukumam ir pamats, jo ir sistēmiska problēma – Saeimas maza iesaiste budžeta veidošanā.
Latvijas Universitāte plāno būtiski samazināt fakultāšu skaitu. Patlaban universitātē ir 13 fakultātes, kas aptver četras zinātņu nozares. Dabaszinātņu nozarē augstskolā darbojas Bioloģijas, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu un Ķīmijas fakultātes. Humanitārās un mākslas zinātnes var apgūt Humanitāro zinātņu, Teoloģijas un Vēstures un filozofijas fakultātēs. Sociālās zinātnes pārstāv Biznesa, vadības un ekonomikas, Juridiskā, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas un Sociālo zinātņu fakultātes. Savukārt medicīnas un veselības zinātnes tiek pārstāvētas Medicīnas fakultātē. Jaunās fakultātes varētu tikt veidotas, balstoties minētajos zinātņu virzienos. Pagaidām nav zināms, cik fakultātes varētu tikt izveidotas konsolidācijas rezultātā, taču to nebūs mazāk par četrām, bet maksimālais fakultāšu skaits varētu būt sešas vai septiņas.
Un vēl
Šajā nedēļas nogalē, 25. un 26. martā, Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā notiks pavasara maršruta atklāšana. Lai iemūžinātu pavasari, Rīgas Zoodārzs šajā nedēļas nogalē piedāvās ne tikai iespēju nofotogrāfēties un uzreiz saņemt foto izdrukas, bet arī oriģinālu, zvēru ieskautu 360 grādu video. Atklāj sev pavasara maršrutu un dodies mājās ar foto, video un piedzīvojuma sajūtu! 25. un 26. martā apmeklētāji varēs saņemt zoodārza karti ar iezīmēto maršrutu un īpašiem uzdevumiem. Maršrutu būs iespējams atrast Rīgas Zoodārza mājaslapas sadaļā "Tematiskie maršruti". Apmeklētāji to varēs lietot savās viedierīcēs vai izdrukāt mājās.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Uzdots vērtēt iespējas lauzt līgumu par pārtikas piegādi Latvijas armijai ar iepirkumā uzvarējušo uzņēmumu; Atcels pašnodarbināto nodokļu avansus; un Jēkabpilī Zīlānu novērošanas stacijā pārspēta 20. marta maksimālā temperatūra.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzdevis Aizsardzības ministrijai vērtēt iespējas lauzt līgumu par pārtikas piegādi Latvijas armijai ar iepirkumā uzvarējušo uzņēmumu "Zītari LZ", vienlaikus nodrošinot pārtikas apgādes nepārtrauktību. Kariņš ir uzdevis to vērtēt, ņemot vērā informāciju par nepilnībām publiskajā iepirkumā pārtikas piegādei Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. Aizsardzības ministrijai informatīvais ziņojums par līguma laušanas iespējām ir jāsagatavo līdz 31. martam, lai to būtu iespējams izskatīt valdības sēdē 4. aprīlī.
Pērn Latvijas muitnieki uzmanību pievērsa luksusa precēm un kokmateriāliem, bet šogad biežāk jāpārbauda kravas ar precēm, ko var izmantot, piemēram, raķetes izgatavošanai. Šogad muitā kopumā jau 500 gadījumos radušās aizdomas par Krievijai noteikto sankciju pārkāpumiem. Tikmēr Finanšu izlūkošanas dienests teju katru mēnesi saņem arvien vairāk ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kuros iespējams, mēģināts apiet sankcijas. Šogad ar desmito sankciju kārtu uzsvars ir uz divējādas izmantojamības precēm – preces, ko var izmantot ikdienišķā patēriņā, bet vienlaikus var izmantot arī kara nolūkiem, kādas tehnoloģijas uzbūvēšanai, raķetes uzbūvēšanai. Tāpat mainās arī valstis, kur tiek iesaistīti uzņēmumi kā starpnieki. Kopumā aizdomas muitai aizvien biežāk rodas par kravām, kurām kā izcelsmes valstis norādītas Kazahstāna, Armēnija un Kirgizstāna.
Februārī Latvijā saražots par 18% vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, lai gan kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms attiecībā pret janvārī samazinājies par 25%. Tādējādi februārī Latvija kopumā uz kaimiņvalstīm eksportējusi 104 gigavatstundas elektroenerģijas. Februārī Latvijā turpinājās pali un kopumā Daugavas HES saražotās elektroenerģijas apjoms saglabājas augsts. Tāpat februārī, turpinot samazināties gāzes cenām, par 35% pieaugusi elektroenerģijas ražošana lielajās koģenerācijas stacijās, savukārt mazo koģenerācijas staciju izstrāde pieaugusi par 116%.
Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu un aizsardzības ministri vakar vienojās ieguldīt divus miljardus eiro munīcijas ražošanā. Tas nepieciešams, lai varētu pastiprināt munīcijas piegādes Ukrainai, kas cīnās pret Krievijas agresiju. ES ministri izteikuši cerību, ka tuvākā gada laikā Ukrainai būs iespējams piegādāt vismaz miljonu šāviņu. Ukrainai visvairāk nepieciešama 155 mm artilērijas munīcija.
Krievijas prezidenta administrācijas darbinieki saņēmuši rīkojumu līdz marta beigām nomainīt savus "iPhone" telefonus pret kādas citas markas viedtālruņiem, vēsta Krievijas laikraksts "Kommersant". Šāda prasība amatpersonām izteikta seminārā Kremļa administrācijas iekšpolitiskā bloka darbiniekiem, kas marta sākumā noticis Piemaskavā. Prasība atteikties no "iPhone" tālruņiem saistīta ar drošības apsvērumiem, sacīja "Kommersant" sarunbiedri. Kremlī uzskata, ka "iPhone" telefoni lielākā mērā nekā citu marku viedtālruņi pakļauti riskam, ka tos var uzlauzt un izspiegot Rietumu izlūkdienesti.Kremļa darbiniekiem ieteikts iegādāties telefonus ar operētājsistēmu "Android", tās Ķīnas analogiem vai Krievijas uzņēmuma izstrādāto "Aurora".
Turpinām ziņas
Koalīcijas partijas ir vienojušās atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu pašnodarbinātajiem, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes medijiem sacīja Saeimas deputāts Artūrs Butāns un "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars. Butāns akcentēja, ka tas ir svarīgs lēmums radošajai nozarei un visiem, kas strādā pašnodarbināto režīmā. Tiek pieļauts, ka Finanšu ministrija varētu sagatavot grozījumus, un tos jau šo ceturtdien skatīt Saeimā divos lasījumos steidzamības kārtā.
Līdzīgi kā ierakumu sveces Ukrainai, kas dažbrīd lietas nepareizi, arī maskēšanas tīkli jāpin precīzāk. Pretējā gadījumā tie kara laukā būs ne tikai nederīgi, bet pat bīstami. Ukrainā karojošie latvieši atzīst, ka tīklu krāsu toņi ir neprecīzi, audumi smagi un mezgli sieti nevietā. Arī Preiļos un citviet konstatētas kļūdas, tādēļ organizēta nodarbība, kur kopā ar ekspertiem apgūts, kā pareizi veidot kvalitatīvus un tieši kara apstākļiem piemērotus maskēšanās tīklus. Lai turpmāk nepieļautu šādas kļūdas, praktiskas meistarklases tīklu pīšanā tiks rīkotas visā Latvijā.
Un vēl
Pirmdien augstākā gaisa temperatūra reģistrēta Skrīveros, kur gaiss iesilis līdz plus 14,6 grādiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra publiskotie dati. Meteorologi vēsta, ka pirmdien septiņās novērojumu stacijās pārspētas 20.marta maksimālās gaisa temperatūras. Jēkabpilī, Zīlānu stacijā vakar reģistrēti plus 13,6 grādi, Daugavpilī - plus 13,2 grādi, Madonā - plus 13,1 grāds, Bauskā - plus 12,9 grādi, Rucavā - plus 12,4 grādi. Savukārt Saldū, Dobelē un Jelgavā vakar termometra stabiņš sasniedzis plus 12 grādus. Kā vēstīts, maksimālās gaisa temperatūras rekords reģistrēts 1990.gada 20.martā, kad Daugavpilī gaiss iesila līdz plus 15,4 grādiem.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: VUGD iecelts jauns priekšnieks ; Jēkabpilī atsāk ielu remontus ; un Marta beigās debesīs norisināsies “planētu parāde”
Valdība šodien Mārtiņu Baltmani apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka amatā.
Līdzšinējā VUGD priekšnieka vietnieka Mārtiņa Baltmaņa prioritātes būs rūpes par nodarbinātajiem un aprīkojuma un infrastruktūras attīstīšanu. Baltmanis norāda, ka nesen pieņemta jauna stratēģija par dienesta atbildības jomām, kurā noteikti rezultatīvie rādītāji. Tagad Baltmanim kopā ar pārējiem dienestā nodarbinātajiem jācenšas sasniegt šie rādītāji. Vērtējot 2023.gada valsts budžeta projektu, Baltmanis atzīmēja, ka budžetā ir iekļauts prasītais finansējums, kas attiecas uz transportlīdzekļu iegādēm. Tāpat ir vairāki pasākumi, kas attiecas uz infrastruktūru.
Centralizēto eksāmenu mutvārdu daļā eksāmenus kārtojošos skolēnus nodalīs atsevišķās telpās no skolēniem, kuri gatavojas eksāmenam, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi "Noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību". Izglītības iestādei būs jānorīko kāds skolas pedagogs par eksāmena mutvārdu daļas vadītāju, lai pārraudzītu skolēnu sagatavošanās procesu atsevišķajā telpā skolēniem, kuri gatavojas eksāmena mutvārdu daļas kārtošanai. Sākot ar šo mācību gadu valsts pārbaudes darbus centralizēto eksāmenu formā kārtos arī 9.klašu skolēni, tādēļ būtiski pieaugs to skolēnu skaits, kuriem būs nepieciešams piemērot atbalsta pasākumus.
ASV prezidents Džo Baidens parakstījis likumu, kas izlūkdienestiem liek atslepenot iespējami vairāk informācijas par Covid-19 izcelsmi, arī par potenciālo saistību starp pandēmiju un laboratoriju Uhaņā, Ķīnā. ASV Pārstāvju palāta šomēnes nobalsoja par ASV izlūkošanas informācijas atslepenošanu attiecībā uz Covid-19 izcelsmi. Likumprojektu atbalstījis arī Senāts. Kā paziņojis Federālā Izmeklēšanas biroja direktors Kristofers Rejs, FIB uzskata, ka Covid-19 pandēmiju, visticamāk, izraisīja negadījums laboratorijā Uhaņā, Ķīnā. ASV laikraksti pirms dažām nedēļām, atsaucoties uz saviem avotiem, vēstīja, ka arī ASV Enerģētikas ministrija atzinusi - Covid-19 pandēmiju, visticamāk, izraisīja noplūde Ķīnas laboratorijā. Tikmēr Pekina kategoriski noliedz varbūtību, ka globālo pandēmiju būtu izraisījusi noplūde Uhaņas laboratorijā pētījumu gaitā.
Pasaules valstu pārstāvji konferencē Briselē apsolījušas 7 miljardus eiro palīdzībai Turcijai un Sīrijai postošās zemestrīces seku likvidēšanai. Turcijā tā nodarījusi kopumā 97 miljardu eiro zaudējumus. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena informēja, ka Eiropas Savienība piešķirs miljardu eiro Turcijas atjaunošanai un 108 miljonus eiro humānajai palīdzībai Sīrijā. Par papildu palīdzību paziņoja arī konkrētas valstis, un, piemēram, Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka solīja dubultot savas valsts atbalstu zemestrīces upuriem abās valstīs līdz 240 miljoniem eiro.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī, iestājoties labvēlīgiem laikapstākļiem, tiek atsākti ielu remonti. Marta sākumā projektā "Industriālās teritorijas piekļuves uzlabošana un revitalizācija uzņēmējdarbības attīstībai Jēkabpils pilsētas Ziemeļaustrumu daļā" ir sākti būvdarbi Zīlānu ielas posmā no Oļu ielas līdz Mežāres ielai. Šajā ielas posmā veiks ielas seguma pārbūvi, tiks izbūvētas gājēju ietves un veloceliņš, ierīkots apgaismojums un izbūvēta autostāvvieta. Būvdarbus veic SIA "Ošukalns". Ielas posma būvdarbu izmaksas ir 1,6 miljoni eiro. Zīlānu ielas posmā no Ķieģeļu ielas līdz Oļu ielai, kur darbi 2022.gada būvdarbu sezonā neatsākās, jo tika izbeigts līgums ar būvdarbu veicēju AS "Ceļu pārvade", ir noslēgusies atkārtotā iepirkuma procedūra. Šobrīd tiek vērtēti iesniegtie piedāvājumi. Plānots, ka tuvāko nedēļu laikā būvdarbi atsāksies arī šajā Zīlānu ielas posmā.
Savukārt Ķieģeļu ielā, kas arī tiek pārbūvēta iepriekš minētajā projektā, darbi atsāksies, tiklīdz būs piemēroti laika apstākļi asfaltēšanai un labiekārtošanas darbu veikšanai. Projekta mērķis ir nodrošināt ražošanas teritoriju sasniedzamību Zīlānu, Mālu, Oļu un Ķieģeļu ielā, videi draudzīgu un vides ilgtspēju veicinošu teritoriālu izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu atbilstoši Jēkabpils novada Attīstības programmai, skaidro pašvaldībā. Projektā iekļauto sešu ielu posmu pārbūves kopējās izmaksas plānotas 4,7 miljoni eiro, no kurām Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējums ir 3,7 miljoni eiro, Valsts budžeta dotācija 182 tūkstoši 673 eiro, bet pārējais ir Jēkabpils novada pašvaldības finansējums.
Tiesībsargs vērsies Eiropas Komisijā ar sūdzību par pieejamas vides nenodrošināšanu Smiltenes vidusskolas dienesta viesnīcā. Iepriekš pārbaudes lietā konstatēts, ka Smiltenes novada pašvaldība par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem no jauna uzbūvēja Smiltenes vidusskolas dienesta viesnīcas trīs stāvu ēku, bet nenodrošināja pieejamu vidi cilvēkiem ar kustību traucējumiem ratiņkrēslos, lai viņi varētu patstāvīgi nokļūt augstāk par dienesta viesnīcas pirmo stāvu. Pēc vairākkārtējiem tiesībsarga aicinājumiem pašvaldība trūkumu nenovērsa. Tiesībsargs norāda, ka bieži vien valsts un pašvaldību iestādes kā attaisnojumu pieejamas vides nenodrošināšanai min finansējuma trūkumu. Taču, konkrētais gadījums spilgti apliecina neizdarību, nevis naudas trūkumu. Būtiski uzsvērt, ka jaunās kopmītnes uzbūvētas par ES fondu līdzekļiem. Lai šādu projektu apstiprinātu, tam ir jāatbilst ES normām. Šajā situācijā obligātā norma par vides pieejamību nav ievērota.
Un vēl
Astronomi vēsta, ka no 25. līdz 30. martam norisināsies tā saucamā planētu parāde, kad retā veidā naksnīgajās debesīs izvietosies piecas planētas – Jupiters, Merkurs, Venera, Urāns un Marss. Paredzams, ka Jupiters pēc 28. marta vairs nebūs redzams, tāpēc visiem, kas vēlas šo reto notikumu vērot paši, to ieteicams izdarīt līdz šim datumam. Tiesa, lai redzētu visas piecas planētas vienā naktī, ir nepieciešams sagaidīt īsto brīdi, kā arī horizontam priekšā nedrīkst būt šķēršļi – to skaitā mākoņi. Dažas no šīm planētām būs iespējams redzēt arī pilsētas debesīs. Piemēram, ar neapbruņotu aci visvieglāk pamanīt būs Veneru. Tādas planētas kā Urānu un Merkuru būs grūtāk pamanīt; lai tas izdotos, būs jāpamet pilsēta, kā arī jāpārliecinās, ka debesis nesegs mākoņi.