2024.gada 22. novembris

Aldis, Aldris, Alfons

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 11.aprīlī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 11.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Levits aicina Saeimu apstiprināt Sēlijas ģerboni; Regulators atsakās paaugstināt apkures tarifu; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?

Valsts presidents Egils Levits nosūtījis Saeimai izskatīšanai izstrādāto likumprojektu, ar kuru tiktu apstiprināts Sēlijas ģerbonis. Levits iesniedzis grozījumus Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā, rosinot mainīt likuma nosaukumu uz "Latviešu vēsturisko zemju ģerboņu likums", tādējādi līdzās Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņiem likumā būtu ietverts arī Sēlijas ģerbonis. Jaunā ģerboņa autors ir mākslinieks Edgars Sims. Sēlijas ģerbonis veidots, uz sarkana lauka attēlojot pretēji pagrieztu, ejošu sudraba staltbriedi.

Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā 8.martā Apelācijas instancē tika skatīta lieta, kurā Jēkabpils novada pašvaldības bijušais izpilddirektors Guntars Gogulis iesūdzējis pašvaldību par nepamatotu atlaišanu no darba un prasību, atjaunot viņu iepriekšējā amatā, izmaksājot kompensāciju par darba piespiedu kavējumu. Lieldienu priekšvakatā, 6.aprīlī, kļuva zināms apelācijas tiesas lēmums un tas noteic, ka pašvaldībai Guntars Gogulis jāatjauno darbā. Jau ziņots, ka iepriekš lieta tika skatīta Aizkraukles rajona tiesā un arī tās spriedums noteica, ka pašvaldībai Guntars Gogulis jāatjauno darbā. Nepiekrītot šim tiesas spriedumam, Jēkabpils novada dome lēmumu pārsūdzēja apelācijas instancē. Taču arī apelācijas tiesas lēmums ir par labu Guntaram Gogulim. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

ASV izvērtē, kā slepeno dokumentu noplūde varētu ietekmēt nacionālo drošību, paziņoja Pentagons. Dokumenti ietver novērtējumus un slepenus izlūkošanas ziņojumus, kas attiecas ne tikai uz Ukrainu un Krieviju, bet arī  ASV sabiedroto analīzi. Arī ASV sabiedrotie novērtē un mēģina noteikt, vai informācijas noplūde ir skārusi viņu pašu avotus un metodes. ASV Tieslietu ministrija sestdien, 8. aprīlī, paziņoja, ka uzsākusi izmeklēšanu. Pēdējo dienu laikā sociālajos tīklos ir nonākuši vairāki desmiti nopludinātu dokumentu un arvien parādās jauni dokumenti.

Krievijas varasiestādes turpina izmantot reliģiju kā ieroci, mēģinot diskreditēt Ukrainu starptautiskajā arēnā un veikt uz reliģiju balstītas informācijas operācijas militāru mērķu sasniegšanai, teikts ASV Kara studiju institūta jaunākajā ziņojumā. Pētnieki norāda, ka Krievija var izmantot gaidāmās pareizticīgo Lieldienas, lai aizkavētu Ukrainas pretuzbrukumu, aicinot uz pamieru aiz cieņas pret pareizticīgo reliģiju, lai gan pati Krievija neizrāda cieņu pret reliģiju okupētajās teritorijās.

Turpinām ziņas

SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” informē, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nav apstiprinājusi uzņēmuma februārī iesniegto siltumenerģijas tarifu 67,24 EUR par megavatstundu, līdz ar to siltumenerģija tiek piegādāta ar spēkā esošo tarifu 54,23 EUR par megavatstundu.  Jau ziņots, ka Preiļos siltumenerģijas tarifu plānots paaugstināt par 24%. Spēkā esošā tarifa izmaiņas bija plānotas saistībā ar iepirktā kurināmā izmaksu izmaiņām un ar pašu saražotās un iepirktās siltumenerģijas attiecības izmaiņām.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par iespēju ārstniecības iestādēm pašām izvērtēt masku lietošanas nepieciešamību. Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Sesila Zvirbule. Viņa uzskata, ka ir jāļauj ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēm pašām izvērtēt medicīnisko masku lietošanas nepieciešamību. Idejas autores ieskatā pašreizējais regulējums, kas nosaka masku lietošanas obligātumu ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs gan darbiniekiem, gan šo iestāžu apmeklētājiem, nav samērīgs. Tāpēc viņa aicina pastāvošos noteikumus mainīt uz brīvu izvēli.

Šajā sezonā stādu audzētāji atsevišķām produktu grupām, visticamāk, mainīs cenu par 5-10%. Tas attiecās uz ziemcietēm, košumkrūmiem. Stipri spēcīgāk šosezon mainījušās cenas arī dižstādiem. Stādu tirgus spēcīgi izjūt gan energoresursu cenu, gan dažādu citu izejmateriālu izmaksu kāpuma spiedienu.  Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš norāda, ka stādu audzētājus īpaši ietekmē energoresursu un dažādu izejmateriālu cenu kāpums, tāpēc daudzi paaugstinās cenas, taču esot arī audzētāji, kuri spēcīgās konkurences dēļ ir nolēmuši stādiem cenas necelt, bet kāpināt apjomus, lai mēģinātu noturēt iepriekšējo ieņēmumu līmeni.

Un vēl

Šonedēļ laiks Latvijā kļūs mazliet siltāks, daudzviet īslaicīgi līs un vietām gaidāms arī pērkona negaiss, prognozē "Global Forecast System". Šodien un rīt, pūšot nelielam dienvidaustrumu vējam, gaisa temperatūra pakāpsies līdz +14..+18 grādiem, vietām piekrastē saglabāsies nedaudz vēsāks laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, kas daudzviet atnesīs īslaicīgu lietu, vietām gaidāmas pērkona lietusgāzes. Paredzams, ka nedēļas otrajā pusē gaisa temperatūra dažās dienās nedaudz pazemināsies, naktīs tā būs +2..+9 grādi, bet nedēļas izskaņā vietām valsts austrumos termometra stabiņš var noslīdēt kādu grādu zem nulles. Visticamāk, nokrišņu būs maz, vējš lēni līdz mēreni pūtīs no dienvidaustrumiem.

Daugavā lejpus Daugavpils ūdens līmenis svētdien bija sasniedzis šā pavasara augstāko atzīmi, upes augštecē tas turpina pakāpeniski pazemināties. Pie Jersikas un Jēkabpils ūdens līmenis vēl nepazeminās un šodien var pakāpties centimetru augstāk. Pie Jēkabpils ūdens līmenis ir 6,08 metri, bet pie Zeļķu dzelzceļa tilta, kas atrodas starp Jēkabpili un Pļaviņām, ūdens līmenis ir 6,31 metrs.  Tuvākajās diennaktīs nav gaidāmi plaši un stipri nokrišņi, un ūdens līmenis Daugavā turpinās lēnām pazemināties. 

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas augstskolās šovasar būtiski mainīsies studentu uzņemšanas kārtība; Patērētāji tiesā varēs sniegt kolektīvo prasību; un Kāpēc vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju plāno audzēt ziedus, zaļumus un dārzeņus uz balkona vai terases?

Latvijas augstskolās šovasar būtiski mainīsies studentu uzņemšanas kārtība. 12. klases beidzēji pirmo reizi eksāmenus kārtos dažādos grūtības līmeņos. Universitātes izmaiņām esot jau pielāgojušās, taču paredz, ka būs arī neapmierinātie. Īpaši tie, kuri vidusskolu absolvējuši iepriekš, jo viņu kārtotie eksāmeni turpmāk konkursā par budžeta vietām tiks vērtēti par ceturtdaļu zemāk. Līdz ar jaunā satura ieviešanu, šogad 12. klašu skolēni pirmo reizi eksāmenus kārtos vai nu optimālajā vai augstākajā līmenī, kamēr profesionālo skolu audzēkņi vispārīgajā jeb visvieglākajā līmenī. Tādēļ arī augstskolas turpmāk, cīņā par iekļūšanu studiju programmās, katra eksāmenu rezultātam piešķirs atšķirīgu vērtību. 

Latvijā tikai 36,5 tūkstoši jeb 8% pensionāru ir izvēlējušies Mūža pensijas apdrošināšanu, kas nozīmē, ka liela daļa senioru zaudē iespēju pašiem pārvaldīt savus 2. pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus. Ja Mūža pensijas apdrošināšana izvēlēta netiek, 2. pensiju līmenī uzkrātie cilvēka līdzekļi tiek pievienoti 1. pensiju līmenim un izmaksāti kopā ar ikmēneša pensiju vispārējā kārtībā. Būtisks ieguvums, izvēloties Mūža pensijas apdrošināšanu, ir arī iespēja izvēlēties labuma guvēju - tā ir brīvi izvēlēta persona, ne tikai Civillikumā noteiktie tiešie mantinieki. Šī gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 1,3 miljoni pensiju 2. līmeņa dalībnieki, no tiem 57 procentiem bija uzkrāts pensijas kapitāls virs 2 tūkstoši eiro.

No Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām turpina pienākt ziņas par piespiedu Krievijas pašu izsniegšanu vietējiem iedzīvotājiem. Krievijas iebrucēji draud okupēto teritoriju iedzīvotājiem ar piespiedu izlikšanu no viņu pašu mājām un mantas konfiskāciju gadījumā, ja viņi atteiksies saņemt Krievijas pases. Kā norādīja Ukrainas armijas ģenerālštābs, tie okupētajās teritorijās dzīvojošie pilsoņi, kuri nav saņēmuši Krievijas pases, tiek pakļauti pastāvīgām kratīšanām un iebiedēšanai.

Pirmdienas rītā apšaudē bankas ēkā ASV Kentuki štata pilsētas Luisvilas centrā nogalināti pieci cilvēki, ieskaitot šāvēju. Policija ziņo, ka pēc pirmdienas rīta apšaudes uz slimnīcu nogādāti vēl astoņi cilvēki. Ievainoto vidū ir arī divi policisti, no kuriem viens ir kritiskā stāvoklī. Policija pavēstīja, ka šāvējam "bija sakars ar banku", domājams, ka viņš ir bijušais darbinieks.

Turpinām ziņas

Ja līdz šim patērētāji konfliktu gadījumos ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju prasību tiesā varēja iesniegt individuāli, tad Eiropas direktīva paredz, ka, veicot grozījumus nacionālajā likumdošanā, turpmāk tiesā varēs iesniegt arī kolektīvās prasības. Tas būs ātrāk, vienkāršāk un lētāk, jo patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels katras valsts iecelta kvalificētā institūcija – biedrība, kas pārstāv patērētāju intereses. Plānots, ka kolektīvās prasības tiesā varēs iesniegt šī gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Latvijā lielākās darba devēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera – iesniegušas Finanšu ministrijai vienotu nostāju par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu. Tajā skaitā tiek rosināts Latvijā ieviest obligāto veselības apdrošināšanu un izvērtēt iespēju esošos iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus aizvietot ar pabalstu. Piedāvā arī mazināt darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu skaitu. Tāpat rosināts samazināt virsstundu un dīkstāves apmaksas apmērus. 

Plaši pazīstamajam svītrkodam, kas visā pasaulē tiek izmantots uz daudzām precēm un produktiem, šomēnes aprit 50 gadi. Tomēr jau tuvākajos gados šo tehnoloģiju varētu pakāpeniski aizstāt ar kvadrātkodu. Tas tādēļ, ka kvadrātkods var saturēt krietni vairāk informācijas par preci, tās lietošanu un pārstrādi. Turklāt to var nolasīt ne tikai pārdevēji, bet arī klienti. No 2027. gada svītrkodus uz precēm sāks pakāpeniski aizstāt kvadrātkodi, kas tiek uzskatīti par mūsdienīgāku risinājumu.

Un vēl

Šogad 58% iedzīvotāju plāno ieguldīt dārza, balkona un terases iekārtošanas darbos, tiem galvenokārt atvēlot līdz 50 vai līdz 150 eiro, liecina pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" veiktā aptauja. Tajā arī noskaidrots, ka vairāk nekā 200 eiro pavasarim raksturīgajos dārza, balkona, terases iekārtošanas darbos un dārza piederumu iegādē plāno investēt 11% respondentu, galvenokārt vecumā no 40 līdz 74 gadiem. Galvenais iemesls, kāpēc respondenti ir nolēmuši veidot dārzu, balkonu vai terasi ar ziediem, dārzeņiem un garšaugiem ir, lai veidotu skaistāku apkārtējo vidi, uzturēt veselīgāku dzīvesveidu un darbojoties ar augiem mazinātu stresu.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība secinājusi, ka algu celšana politiskajiem amatiem ir atbalstāma; Lieldienu brīvdienās Jēkabpils novadā dzēsti seši kūlas ugunsgrēki; un Iedzīvotāji aicināti pieteikties finansējuma saņemšanai invazīvo sugu ierobežošanai.

Pēc  Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas aicinājuma Ministru kabinetam atkārtoti izvērtēt valsts augstāko amatpersonu atalgojuma sistēmu, valdība secinājusi, ka tā nebūtu pārskatāma un algas nebūtu jāiesaldē. Kā ziņots, pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023. gada valsts budžetā papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem. Rezultātā no šī gada premjera alga kāpusi par 52%, pārējiem ministriem – par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam – par 75%, tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta, vēstīja raidījums de facto.

Marta beigās un aprīļa pirmajās dienās Latvijas iedzīvotāju pieprasījums pēc krājobligācijām ir sasniedzis augstāko līmeni. Kopš 30.marta iedzīvotāji ir iegādājušies krājobligācijas aptuveni septiņu miljonu eiro apmērā, savukārt 3.aprīlī, ir sasniegts lielākais līdz šim novērotais noguldījumu apmērs krājobligācijās vienas dienas laikā - 1,8 miljoni eiro. Vispieprasītākās ir 12 mēnešu krājobligācijas, bet ir novērota interese arī pēc garāka termiņa - piecu un 10 gadu krājobligācijām. Valsts kasē atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāju interese ieguldīt līdzekļus krājobligācijās ir būtiski pieaugusi kopš 2022.gada vidus līdz ar procentu likmju kāpumu finanšu tirgos. 

Pirmo reizi novērojumu vēsturē Latvijas krievvalodīgie valsts ārpolitiskā kursa orientēšanos uz Rietumiem uzskata par vēlamāku, nekā raudzīšanos uz Austrumiem, liecina Sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" veiktās aptaujas dati. Iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, kādiem būtu jābūt starpvalstu attiecību veidošanas prioritārajiem virzieniem Latvijā - vai nu orientējoties uz Rietumiem, vai Austrumiem, tajā skaitā bijušajām PSRS republikām. Kopumā šogad fiksēts novērojumu vēsturē augstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka Latvijas ārpolitikai jāraugās Rietumu virzienā. Šādu viedokli pauduši 63% iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā gadu agrāk. 2021. gadā mērījumi netika veikti, taču pirms tam šis rādītājs ne reizi nav sasniedzis 50% robežu. Sasniegts arī vēsturiski zemākais to iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka Latvijai būtu jāorientējas uz Austrumiem - šādi uzskata tikai 18% iedzīvotāju.

Ukrainā paralēli cīņām frontē pēdējā laikā saasinājušās arī cīņas par pareizticīgo baznīcu. Kopš Krievijas vispārējā iebrukuma sākuma pērn februārī šobrīd 277 Ukrainas pareizticīgo draudzes ir pārgājušas no Maskavas patriarhāta vadībā esošās pareizticīgo saimes uz Ukrainas pareizticīgo baznīcas pakļautību, taču vēl joprojām 8 tūkstoši 505 pareizticīgo baznīcas Ukrainā atrodas Maskavas patriarhāta pakļautībā. Pēdējā laikā gan arvien vairāk un vairāk baznīcu draudzes pieņem lēmumus pāriet "ukraiņu pusē", taču šis process nav viegls un vienkāršs, nereti izvēršas sadursmes starp pretēji domājošajiem. 

ASV un Filipīnu bruņotie spēki šodien uzsāka pēdējo desmitgažu laikā lielākās kopīgās kaujas gatavības mācības, kas norisināsies Dienvidķīnas jūrā. Filipīnās rīkotie manevri tiek rīkoti, lai cita starpā izvērtētu sabiedroto militāro spēku kombinēto ieroču kaujas šaušanas un informācijas un izlūkdatu apmaiņas spējas. Manevros piedalīsies gandrīz 18 tūkstoši karavīru. Aģentūra "Bloomberg" norāda, ka Filipīnās rīkoto manevru vērienīgums liecina par ASV centieniem stiprināt attiecības ar Filipīnām prezidenta Ferdinanda Markosa jaunākā prezidentūras laikā. Iepriekšējais Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte deva priekšroku attiecību stiprināšanai ar Ķīnu.

Turpinām ziņas

Aizvadītajās Lieldienu brīvdienās glābēji dzēsuši 106 kūlas ugunsgrēkus. Lielākie kūlas ugunsgrēki dzēsti Lieldienās Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, kur pērnā zāle dega 2,5 hektāru platībā, pirmdien Aizkraukles novada Klintaines pagastā, kur pērnā zāle arī dega 2,5 hektāru platībā un aizvadītajā naktī Salaspils novada Salaspils pagastā, kur pērnā zāle dega trīs hektāru platībā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona pārvalde saņēma 52 izsaukumus – 25 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem un vēl 13 izsaukumi bija maldinājums. Piektdien Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā kūla dega 200 un 300 m2 platībā, Gatves ielā Aizkrauklē dega kūla un siena rullis 12 m2 platībā, Jēkabpils novada Mežāres pagastā dega kūla 600 m2 platībā. Sestdien Smilgu ielā Jēkabpilī kūla dega 50 m2 platībā. Savukārt pirmdien Jēkabpilī Ķieģeļu ielā, Mālu ielā, Dzelzceļmalas ielā un Ķieģeļu ielas rajonā –  katrā vietā 1 hektāra platībā. 

Ugunsdzēsēji glābēji atgādina, ka kūlas dedzināšana ir sodāma rīcība un maksimālais sods fiziskām personām ir no 280 līdz 700 eiro.  Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks. Ja cilvēks pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs paša veselību un dzīvību. Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst, sitot un spārdot ar kājām, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes.

Un vēl

Iedzīvotāji aicināti pieteikt savus projektus invazīvo sugu ierobežošanai, kam var saņemt atbalsta finansējumu līdz 5 tūkstoši eiro.  Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs informē, ka pieteikt savus projektus var līdz 28.aprīlim grantu konkursā, ko, sadarbībā ar Daugavpils universitāti un Dabas aizsardzības pārvaldi rīko konsultāciju centrs. Projektus finansēs no ES fondiem. Viena projekta īstenošanai paredzētais finansējums ir no tūkstoš līdz 5 tūkstoši eiro, ar atbalsta apjomu līdz 100%. Projekta apstiprināšanas gadījumā tas jāievieš divu gadu laikā no līguma parakstīšanas brīža.


Atstājiet komentāru