Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 12.aprīlī
- 12 aprilis 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Uldis Pīlēns nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu; Pašvaldībām dod iespēju lēmumus par skolu reorganizēšanu pieņemt līdz 30.jūnijam; un Kāpēc pieaug bērnu skaits ar tuvredzību?
Šogad februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,36 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 1,4% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 3%, bet importa vērtība par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Februārī Latvija eksportēja preces 1,57 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,79 miljardiem eiro.
Uzņēmējs, Apvienotā saraksta dibinātājs Uldis Pīlēns nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Esošais Valsts prezidents Egils Levits pagaidām nav atklājis, vai kandidēs atkārtoti. Pīlēns skaidroja, ka lēmums pieņemts, visu pamatīgi apsverot. Tāpēc tam esot bijis nepieciešams tik daudz laika, lai arī par Pīlēna kandidēšanu spekulēts jau ilgstoši.
Pašlaik protesta gājienam un trīs dienu streikam ir atsaukušies vairāk nekā 26 tūkstoši pedagogu. Paredzēts, ka gājienā piedalīsies aptuveni 7,5 tūkstoši pedagogu. Galīgais aktivitāšu atbalstītāju skaits vēl tiekot precizēts, jo līdz piektdienai, 14.aprīlim, ir iespēja tām pieteikties. Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga skaidro, ka lēmums rīkot trīs dienu streiku pieņemts, ņemot vērā, ka nav izpildīta streika vienošanās par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku un darba slodzes sabalansēšanu.
Latvijas valdība vakar atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par Nacionālo bruņoto spēku karavīru nosūtīšanu dalībai ANO starptautiskajā operācijā Libānā uz ANO Drošības padomes rezolūcijā noteikto laiku. Sākotnējā NBS dalība plānota ar trīs štāba virsniekiem. Vēlāk, tuvojoties ANO Drošības padomes vēlēšanām 2025.gadā, Latvija savu klātbūtni misijā paplašinātu ar vienu kājnieku vadu apmēram 30 karavīru sastāvā. Dalība operācijās un misijās esot viens no visredzamākajiem instrumentiem Latvijas atpazīstamības veicināšanā. Iesaiste ANO operācijās veicina Latvijas kā nopietna un uzticama partnera tēlu starptautiskā miera un drošības stiprināšanā un starptautiskajām tiesībām atbilstošu starptautisko attiecību sekmēšanā.
Turpinām ziņas
Pašvaldības lēmumus par sava skolu tīkla sakārtošanu un reorganizēšanu varēs pieņemt līdz 30.jūnijam, paredz valdības vakar pieņemtās izmaiņas. Normatīvais regulējums noteic, ka pašvaldībām lēmumi par skolu reorganizēšanu ir jāpieņem vismaz pusgadu pirms mācību gada sākuma - līdz februāra beigām. Izglītības un zinātnes ministrija virzīja izmaiņas, kas paredz pagarināt lēmumu pieņemšanas termiņu līdz 30.jūnijam, kas vēl dos iespēju piedalīties projektu priekšatlasē, lai pretendētu uz Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda investīcijām programmā "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana". Jau ziņots, ka šogad Jēkabpils novadā pašvaldība nelems par skolu tīkla sakārtošanu jeb reorganizāciju.
Lielai daļai šaujamieroču īpašnieku, tajā skaitā arī medniekiem, līdz 14. septembrim jāsaņem jaunas ieroču glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļaujas. Būtiskas izmaiņas skars arī gāzes ieroču īpašniekus. Valsts policija aicina atļauju saņemšanu neatlikt uz pēdējo brīdi. Šobrīd Latvijā reģistrēti aptuveni 32 tūkstoši šaujamieroču īpašnieku. Tikai 30% no viņiem saņēmuši jaunās ieroču glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļaujas. Valsts policijā vērš uzmanību, ka liela daļa veco atļauju būs derīgas tikai līdz 14. septembrim. Eiropas Savienības direktīvas rezultātā mainījusies ieroču klasifikācija, un tā turpmāk būs vienāda visā ES teritorijā.
Un vēl
Pēdējo 30 gadu laikā Latvijā un visā pasaulē bērnu skaits ar tuvredzību ir dubultojies, to ietekmē dzīves paradumi. Optometristi norāda, ka mūsu ikdienas dzīve ir mainījusies, viss ir pieejams tepat blakus, redzes sistēma pielāgojas, un tālumā bērni sāk redzēt sliktāk. Prognozējams, ka 2050. gadā apmēram 50% iedzīvotāju būs ar tuvredzību. Speciālisti norāda, lai pasargātu bērnu redzi, ir aicināt viņus pavadīt laiku ārā. Nepieciešams ne mazāk kā divas stundas atrasties ārā, lai redzes sistēma spētu uztvert to, kas ir tālumā, kā arī mainītos apgaismojums, bērns būtu dienas gaismā. Pareizs redzes attālums, apgaismojums un āra pastaigas ir galvenie profilaktiskie noteikumi labai redzei. Ir elementārs likums – 20/20. 20 minūtes varam acis noslogot tuvumā, tad 20 sekundes skatīties tālumā, iesaka ārsti.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Starptautiskais Valūtas fonds samazinājis Latvijas izaugsmes prognozi šim gadam; Kādi ir jaunākie politisko partiju reitingi? Un Kāda bijusi aprīļa pirmā dekāde sinoptiķu vērtējumā?
Starptautiskais Valūtas fonds samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi šim gadam. Fonds jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 0,4%, bet nākamgad – par 2,9%. Jaunākajās prognozēs teikts, ka inflācija Latvijā šogad un nākamgad gaidāma attiecīgi 9,7% un 3,5% apmērā. Pēc Fonda aprēķiniem, bezdarba līmenis šogad būs 7% un nākamgad – 6,8%, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 3,1% no Iekšzemes kopprodukta, bet nākamgad - deficīts 2,2% no IKP.
Valsts prezidenta vēlēšanu process būs interesantas, jo "Apvienotā sarasta" virzītajam šī amata kandidātam, uzņēmējam Uldim Pīlēnam nav koalīcijas atbalsta, vakar preses konferencē pavēstīja valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Atbildot uz žurnālistu jautājumu par Apvienotā Saraksta virzīto Valsts prezidenta amata kandidātu Pīlēnu, Kariņš atzina, ka viņš par šo faktu uzzinājis vien otrdienas pēcpusdienā no medijiem, lai gan dienas pirmajā pusē bijusi koalīcijas partneru sanāksme, kurā šī ziņa neizskanēja. Kariņš sacīja, ka jautājums par Valsts prezidenta vēlēšanām vēl tiks pārrunāts kādā no nākamajām koalīcijas sanāksmēm. Jau ziņots, ka Valsts prezidenta vēlēšanas notiks maija beigās.
Pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme patlaban neizskata iespēju atkārtoti kandidēt uz dienesta vadītāja amatu. To Jaunzeme sacīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums". Jaunzeme ir VID ģenerāldirektore kopš 2019. gada 11. februāra. Viņas pilnvaru termiņš beigsies šogad. Vaicāta par atkārtotu kandidēšanu uz šo amatu, Jaunzeme norādīja, ka šādu iespēju neizskata, taču pieļāva, ka situācija var arī mainīties.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī no Ukrainas Polijā ieradušies vairāk nekā 11 miljoni bēgļu, paziņojusi Polijas pārstāvniecība Eiropas Savienībā. Aptuveni 87% no bēgļiem ir sievietes un bērni. ANO Bēgļu aģentūra aprīļa sākumā ziņoja, ka Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši nedaudz vairāk par 10,6 miljoniem cilvēku. Tas nozīmē, ka aizvadītās nedēļas laikā Polijā no Ukrainas ieradušies gandrīz 400 tūkstoši bēgļu. Polijā pašreiz dzīvo vairāk nekā 1,5 miljoni ukraiņu bēgļu un vairāk nekā 3,5 miljoni ukraiņu bēgļu apmetušies citās Eiropas valstīs.
Nopludinātie ASV Aizsardzības ministrijas dokumenti liecina, ka Ēģiptes prezidents Abdelfatahs al Sisi, kurš ir viens no tuvākajiem ASV sabiedrotajiem Tuvajos Austrumos, devis rīkojumu izgatavot līdz 40 tūkstoši raķešu slepenai nosūtīšanai Krievijai, vēsta laikraksts "Washington Post". Laikraksts ziņo, ka ar 17.februāri datētā slepenā dokumentā atstāstītas it kā notikušas sarunas starp Sisi un augstākajām Ēģiptes militārpersonām, kā arī minēti plāni par artilērijas šāviņu un šaujampulvera piegādi Krievijai. Saskaņā ar dokumentu Sisi uzdevis amatpersonām turēt slepenībā raķešu ražošanu un nosūtīšanu, "lai izvairītos no problēmām ar Rietumiem".
Jau ziņots, ka pēdējo dienu laikā sociālajos tīklos ir nonākuši vairāki desmiti nopludinātu dokumentu, kas ietver novērtējumus un slepenus izlūkošanas ziņojumus, kas attiecas ne tikai uz Ukrainu un Krieviju, bet arī ASV sabiedroto analīzi. Tomēr nav skaidrs, vai šie dokumenti ir autentiski vai safabricēti.
Turpinām ziņas
Politisko partiju reitingā martā lielāko kritumu - par 3,4 procentpunktiem - piedzīvojusi premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētā "Jaunā Vienotība", taču partija aizvien saglabā līderpozīciju un par šo politisko spēku balsotu 9,3 procenti vēlētāju, liecina SKDS sociologu veiktā aptauja martā. Opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība cieši seko ar 9,1%. Kopš janvāra piecu populārāko partiju vidū vietu sadalījums nav mainījies. Proti, līderu piecinieku attiecīgi veido "Jaunā Vienotība", ZZS, "Progresīvie", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.
Tālāk gan ir izmaiņas. Piemēram, Aināra Šlesera vadītā "Latvija pirmajā vietā" ir pacēlusies uz 6. vietu un aiz sevis atstājusi Alekseja Rosļikova partiju "Stabilitātei!". Ja vēlētāji balsotu, kā pauduši aptaujā, tad 5% barjeru pārvarētu un Saeimā iekļūtu septiņas partijas – tās pašas, kuras patlaban ir pārstāvētas parlamentā.
Un vēl
Aprīļa pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra valstī bija +3,8 grādi jeb vienu grāda desmitdaļu zem normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Zemākā gaisa temperatūra bija -4,5 grādi 5.aprīlī Mērsragā, savukārt visaugstāk - līdz +17,9 grādiem - termometra stabiņš pakāpās 10.aprīlī Daugavpilī. 7.aprīlī Zvejniekciemā un 10.aprīlī Gulbenē, gaisa temperatūrai sasniedzot +17 grādus, tika pārspēts siltuma rekords.
Vidējais nokrišņu daudzums mēneša sākumā Latvijā bija 7,5 milimetri jeb 54% no 1991.-2020.gada vidējā rādītāja. Daugavpilī nokrišņu daudzums sasniedza 23 milimetrus, bet vismazāk lija un sniga Ventspilī, kur reģistrēti tikai 1,2 milimetri nokrišņu. Biezākā sniega sega novērojumu stacijās bija trīs centimetri 5.aprīlī Saldū. Savukārt stiprākās vēja brāzmas - 17,6 metri sekundē - tika novērotas 2.aprīlī Liepājā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums aprīļa pirmajā dekādē bija 75% - no 71% Ainažos un Rūjienā līdz 81% Daugavpilī.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Ja Pīlēnu ievēlētu Valsts prezidenta amatā, kā mainītos valdības sastāvs? Jēkabpils dome lems vai pārsūdzēt tiesas lēmumu par Goguļa atjaunošanu amatā; un Kā laika apstākļi mainīsies nedēļas nogalē?
Ja uzņēmēju un "Apvienotā saraksta" dibinātāju Uldi Pīlēnu ievēlētu Valsts prezidenta amatā, diez vai Krišjānis Kariņš paliktu premjerministra postenī. Šādu viedokli Latvijas Radio intervijā pauda Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle. Viņa norāda, ka jautājumā par valdības sastāvu, ja Pīlēns kļūs par prezidentu, zināma loma būs arī Nacionālajai apvienībai, varbūt pat galvenā loma visā šajā spēlē, jo jautājums ir par to, vai Nacionālā apvienība vēl aizvien paliek pie Egila Levita kandidatūras vai, iespējams, arī pārorientējas uz Pīlēna kunga kandidatūru. Politoloģe arī atzīmē, ka ir skaidrs, ka tā šobrīd ir spēle arī par citiem amatiem, ne tikai par prezidenta posteni.
Latvijā tikai 36,5 tūkstoši jeb 8% pensionāru ir izvēlējušies Mūža pensijas apdrošināšanu, kas nozīmē, ka liela daļa senioru zaudē iespēju pašiem pārvaldīt savus 2. pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus. Ja Mūža pensijas apdrošināšana izvēlēta netiek, 2. pensiju līmenī uzkrātie cilvēka līdzekļi tiek pievienoti 1. pensiju līmenim un izmaksāti kopā ar ikmēneša pensiju vispārējā kārtībā. Būtisks ieguvums, izvēloties Mūža pensijas apdrošināšanu, ir arī iespēja izvēlēties labuma guvēju - tā ir brīvi izvēlēta persona, ne tikai Civillikumā noteiktie tiešie mantinieki. Šī gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 1,3 miljoni pensiju 2. līmeņa dalībnieki, no tiem 57 procentiem bija uzkrāts pensijas kapitāls virs 2 tūkstoši eiro.
Krievijas izvērstajā karā pret Ukrainu izšķirošās cīņas vēl ir priekšā, tāpēc Ukrainas sabiedrība un partneri nedrīkst novirzīties no uzņemtā kursa, norāda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Krievijas karam Ukrainā turpinoties vairāk nekā gadu, frontes līnija ir nostabilizējusies, tāpēc, iespējams, daļa Ukrainas iedzīvotāju un arī sabiedroto varētu būt nedaudz atslābuši. Šī iemesla dēļ Volodimirs Zelenskis savā ikvakara videopaziņojumā aicināja visus saņemties. Ukrainas prezidents arī uzsvēra, ka nav prātīgi pasīvi cerēt, ka tikai karavīri ierakumos atnesīs cerēto uzvaru, jo cīņa pret ienaidnieku ir visas valsts kopīgs uzdevums.
Krievijas okupētajā Krimā šogad 1. un 9.maijā nenotiks demonstrācijas un parādes, pavēstījis okupantu ieliktenis Ukrainas pussalā Sergejs Aksjonovs. Šāds lēmums pieņemts drošības apsvērumu dēļ, skaidro Aksjonovs. Savukārt Kremļa vietvaldis okupētajā Sevastopolē Mihails Razvožajevs norādījis, ka "lēmums par militārās parādes atcelšanu 9.maijā Sevastopolē pagaidām nav pieņemts". Patlaban notiekot konsultācijas ar Krievijas Aizsardzības ministriju. Arī vadītāji Krievijas Belgorodas un Kurskas apgabalos, kas atrodas līdzās robežai ar Ukrainu, nolēmuši atcelt 9.maija militārās parādes, lai "neizprovocētu pretinieku" ar karavīru un militārās tehnikas koncentrēšanu.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada pašvaldība lems vai pārsūdzēt tiesas spriedumu par bijušā izpilddirektora Guntara Goguļa atjaunošanu darbā. Sarunā ar Radio1.lv Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers sacīja, ka tiesas spriedums šajā lietā saņemts pēdējā darba dienā pirms Lieldienu brīvdienām, tāpēc ar šo dokumentu nav bijis laika pilnībā iepazīties. Patlaban tas tiekot darīts un lēmuma pieņemšanai esot laiks – 30 dienas. Pēc iepazīšanās ar tiesas spriedumu un izvērtējot visus par un pret, tikšot pieņemts lēmums, ko darīt tālāk.
Jau ziņots, ka Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā 8.martā Apelācijas instancē tika skatīta lieta, kurā Jēkabpils novada pašvaldības bijušais izpilddirektors Guntars Gogulis iesūdzējis pašvaldību par nepamatotu atlaišanu no darba un prasību, atjaunot viņu iepriekšējā amatā, izmaksājot kompensāciju par darba piespiedu kavējumu. 6.aprīlī, kļuva zināms apelācijas tiesas lēmums un tas noteic, ka pašvaldībai Guntars Gogulis jāatjauno darbā.
Pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma Lielvārdē atsākta Daugavpils šosejas posma pārbūve no pilsētas robežai līdz Kaibalai 5,4 kilometrus garā posmā. Darbu vietā ir braukšanas ātruma ierobežojums 50 kilometri stundā, platuma ierobežojums trīs metri un satiksmi organizē ar pagaidu luksoforiem. Remontdarbu posma izbraukšanai nepieciešamas 20 minūtes. Ar satiksmes ierobežojumiem Lielvārdē autovadītājiem būs jārēķinās līdz pat būvdarbu beigām šā gada rudenī. Būvdarbu laikā pārbūvēs ceļa segu cauri visai Lielvārdei, kā arī izbūvēs jaunu gājēju un velosipēdistu infrastruktūru, pārbūvēs autobusa pieturvietas, apgaismojumu un uzstādīs jaunus satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus. 1938.gadā uzbūvēto tiltu pār Rumbiņu atjaunos, saglabājot esošo tilta velvi un balstus.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē Latvijā pazemināsies gaisa temperatūra un nedaudz palielināsies austrumu vēja ātrums, prognozē sinoptiķi. Laiks būs visai mākoņains un vietām nedaudz īslaicīgi līs. Iespējams, svētdien un pirmdien Latviju skars plašāks lietus. Vēl piektdien, 14.aprīlī, gaisa temperatūra naktī nav gaidāma zemāka par +5..+9 grādiem, dienā tā paaugstināsies līdz +9..+17 grādiem. Brīvdienās gaisa temperatūra nepārsniegs +15 grādus, zem lietus mākoņiem svētdien arī dienas laikā termometra stabiņš vietām var noslīdēt līdz +5 grādiem. Piektdien un sestdien gaidāmas austrumu vēja brāzmas līdz 9-14 metriem sekundē. Savukārt nākamās nedēļas vidū un otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei, gaisa temperatūra var paaugstināties līdz +18..+22 grādiem, vēsāks laiks būs piekrastē. Visticamāk, nokrišņu būs maz un vējš pūtīs lēni.
Kopš Lieldienu brīvdienās sasniegtā palu maksimuma ūdens līmenis Daugavā posmā Piedruja -Jēkabpils pazeminājies par 5-49 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Ūdens līmenis straujāk krītas upes augštecē. Līdz trešdienas rītam uz Baltkrievijas un Latvijas robežas tas pazeminājies par 49 centimetriem, pie Daugavpils ūdens atkāpies par 18 centimetriem, bet pie Jersikas un Jēkabpils - tikai par pieciem sešiem centimetriem. Arī citās Latvijas upēs ūdens līmenis galvenokārt pazeminās. Tuvākajās diennaktīs ūdens līmeņa kritums Daugavā pamazām kļūs straujāks, tomēr vēl līdz piektdienai Daugavā lejpus Daugavpils spēkā hidrologu izsludinātais oranžais brīdinājums par augstu ūdens līmeni.