Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 14.aprīlī
- 14 aprilis 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Veselības ministrija rosinājusi atteikties no obligātās prasības lietot sejas maskas; Jēkabpilieši valsts neatkarības dienā saņems apbalvojumus; un Jēkabpils dzīvnieku patversme aicina uz mācībām brīvprātīgos.
Veselības ministrija rosinājusi atteikties no obligātās prasības lietot sejas maskas veselības aprūpes un ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs, nodrošinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Patlaban regulējums noteic, ka, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus gan darbiniekiem, gan pacientiem ir jālieto sejas maskas. Veselības ministrija norāda, ka patlaban ir uzlabojusies epidemioloģiskā situācija valstī un pasaulē. Pēdējā laikā vairs nav novērojami uzliesmojumi ar ļoti lielu Covid-19 inficēto skaitu, kā arī Covid-19 saslimšana vairumā gadījumu norit vieglā formā un slimnīcās nonāk mazāks skaits pacientu ar pamatdiagnozi Covid-19. Koronavīruss vairs nerada tik augstu risku veselības aprūpes sistēmai, kā tas bija agrāk.
No 1.maija dabasgāzes tirgus, tāpat kā elektroenerģijas tirgus, būs pilnībā atvērts, un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vairs neregulēs dabasgāzes cenu mājsaimniecībām. Lietotāji turpmāk varēs izvēlēties savam patēriņam piemērotāko dabasgāzes tirgotāju un piedāvājumu, un dabasgāzes cena tiks noteikta abām pusēm - lietotājam un dabasgāzes tirgotājam -, savstarpēji vienojoties. Regulators sagaida, ka līdz nākamās apkures sezonas sākumam lielākā daļa mājsaimniecību, kas dabasgāzi izmanto apkurei, būs rūpīgi izvērtējušas savu situāciju, izvēlējušās tirgotājus un noslēgušas jaunus līgumus.
Ceturtdien pasniegtas pirmās AS Olainfarm stipendijas topošajiem ķīmijas skolotājiem. Lai rosinātu nozares attīstību jau skolas līmenī un veicinātu jauniešu interesi par ķīmijas apguvi, topošo ķīmijas pedagogu atbalstam uzņēmums investēs 75 tūkstoši eiro, turpmākos piecus gadus katram no 25 izcilākajiem topošajiem ķīmijas skolotājiem piešķirot vienreizēju stipendiju 3 tūkstoši eiro. Par pirmajiem trīs stipendiātiem kļuvuši Latvijas Universitātes studenti – rīdziniece Marija Kramorenko, liepājniece Vika Viktorija Kreitāle un dobelnieks Mārtiņš Mārcis Pavļukovskis. Visi trīs stipendijas ieguvēji jau bērnībā zināja, ka vēlas būt skolotāji, un atzīst, ka liela loma bijusi tieši iedvesmojošiem skolotājiem, kas arī viņus pamudinājis izvēlēties pedagoģiju.
Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas statistika, 2021./2022. akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstākās izglītības iestādēs bija 77 tūkstoši studējošo. No tiem tikai 10% apgūst dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas un tikai 6,6% izvēlējušies izglītības zinātni, turklāt studējošo skaitam ar izglītību saistītajās zinātnēs ir tendence samazināties.
Eiropas Centrālā banka arī 4. maijā gaidāmajā sēdē gatavojas celt bāzes likmes, turpinot cīņu ar augsto inflāciju. Taču joprojām nav skaidrības, cik liels varētu būt kāpums. Ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz pieciem lēmumu pieņemšanā iesaistītiem avotiem, vēsta, ka šobrīd bankas padome sliecas noteikt kāpumu 25 bāzes punktu apmērā, taču vienprātības neesot. Jāatgādina, ka pēdējās sešās Eiropas centrālās bankas padomes sēdēs bāzes likmes katrā ir celtas par 50 bāzes punktiem, skaidrojot to ar cīņu pret augsto inflāciju. Taču vairāku faktoru kopums šobrīd bankai liekot domāt nepieciešamību būt piesardzīgiem un piebremzēt likmju celšanas tempu. Tomēr lēmumu vēl varētu ietekmēt aprīļa inflācijas dati un centrālās bankas veiktās banku kreditēšanas aptaujas dati par pirmo ceturksni.
Turpinām ziņas
Tuvojoties Latvijas neatkarības atjaunošanas 33.gadadienai, ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula 4.aprīļa lēmumiem 105 sabiedrības pārstāvjiem piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi - Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts. Minētie apbalvojumi piešķirti cilvēkiem, kuru godprātīgais darbs, aktīvā pilsoniskā stāja, pašaizliedzība, drosme un patriotisms stiprina Latviju kā demokrātisku, tiesisku un nacionālu valsti. Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula 4.aprīļa lēmums paredz par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Atzinības krustu un iecelt par Atzinības krusta komandieri lauksaimnieku, Jēkabpils novada zemnieku, saimniecības "Vīnkalni" īpašnieku Andri Felsu un Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini.
Jaunie elektrovilcieni pasažieru pārvadājumos varētu sākt kursēt šogad augustā, vakar intervijā Latvijas Televīzijai sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs. Vienlaikus Vitenbergs pieļāva, ka pirmie jaunie elektrovilcieni pasažieru pārvadājumos varētu kursēt Tukuma līnijā, jo šajā līnijā jau virknē staciju peroni ir nepieciešamajā augstumā. Jau ziņots, ka elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu. Paredzēts, ka ar jaunajiem vilcieniem izpildīs reisus Aizkraukles, Tukuma, Saulkrastu un Jelgavas virzienā. Visa projekta kopējās izmaksas ir 257,88 miljoni eiro.
Un vēl
No aprīļa Jēkabpils dzīvnieku patversmē jauna kārtība, ja vēlas doties pastaigās ar suņiem vai socializēt dzīvnieku, jāiziet brīvprātīgo apmācība, pēc kuras saņems brīvprātīgā palīga apliecību. Par brīvprātīgo var kļūt ikviens no 14 gadu vecuma. Jāņem vērā, ka personām no 14 līdz 18 gadiem uz apmācībām jāierodas ar vecāku izziņu, kurā vecāki apliecina savu piekrišanu šai aktivitātei un ar to saistītajiem riskiem. Pirmās brīvprātīgo palīgu apmācības notiks 29.aprīlī. Apmācības vadīs Jēkabpils dzīvnieku patversmes vadītāja un Valsts policijas Zemgales grupas kinologs Gints Vuškāns. Dalībnieku skaits apmācībās ir ierobežots. Interesentus aicina pieteikties apmācībām, aizpildot anketu elektroniski, kas pieejama pašvaldības mājaslapās vai klātienē patversmē.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: "Rail Baltica" būvdarbos svarīgi nodrošināt finansējuma nepārtrauktību, Valsts meža dienests iegādāsies piecas meža ugunsdzēsības autocisternas; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?
"Rail Baltica" būvdarbos svarīgi nodrošināt finansējuma nepārtrauktību, vakar, apmeklējot "Rail Baltica" starptautiskās stacijas Rīgā būvlaukumu, atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Premjers norādīja, ka Eiropas Savienībā jābūt pārliecībai, ka būvdarbi notiek ne tikai Rīgā, bet arī visā "Rail Baltica" trasē, jo tad būšot vieglāk pārliecināt Eiropas Komisiju par nākamo finansējuma daļu piešķiršanu. Nacionālā projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris sacīja, ka kopējais Rīgas starptautiskās stacijas projekta apjoms ir ap 450 miljoniem eiro, bet patlaban ir piešķirti tikai 200 miljoni eiro. Tādēļ Kariņš norādīja, ka Latvijai jāmeklē iespējas projektam piešķirt priekšfinansējumu no valsts.
Parlamentā skatītajos grozījumos, kas paredz mainīt likumus, kuri regulē informāciju dienesta vajadzībām, saskatāmi vairāki cilvēktiesību riski, teikts tiesībsarga Jura Jansona vēstulē Saeimas atbildīgajai komisijai. Tiesībsargs atzīmē, ka likumprojektu galvenais mērķis ir informāciju dienesta vajadzībām, kas pašreiz ir regulēta Informācijas atklātības likumā, pārnest uz likuma "Par valsts noslēpumu" regulējumu. Šajā kontekstā Jansons vērš uzmanību, ka likums "Par valsts noslēpumu" neparedz kārtību, kādā persona var prasīt iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju un kā negatīvu lēmumu varētu apstrīdēt un pārsūdzēt. Ievērojot iepriekšminēto, tiesībsarga ieskatā minēto likumprojektu pašreizējais likumdošanas process neatbilst labas likumdošanas principam, tāpēc amatpersona aicina turpmākā to izskatīšanas gaitā iesaistīt un uzklausīt speciālistus un ieinteresētās personas, kā arī izvērtēt tā atbilstību cilvēktiesībām.
No Norvēģijas tiek izraidīti 15 Krievijas diplomāti, kas tiek turēti aizdomās, ka, strādājot Krievijas vēstniecībā Oslo, nodarbojušies ar spiegošanu. Šis solis ir svarīgs pasākums, lai pretdarbotos Krievijas izlūkošanas aktivitātēm Norvēģijā un ierobežoto to vērienu, tādējādi gādājot par Norvēģijas nacionālajām interesēm, paziņoja Norvēģijas ārlietu ministre Annikena Huitfelta. Krieviem, kas pasludināti par nevēlamām personām, "jāpamet Norvēģija īsā laikā", norādīja ministre, piebilstot, ka Norvēģija "nepiešķirs vīzas izlūkdienestu virsniekiem". Izraidīto krievu aktivitātes "nav savietojamas ar viņu diplomātisko statusu", paziņoja Norvēģijas valdība.
ASV pirms Krievijai svarīgajām ANO Drošības padomes sēdēm nevienam Krievijas delegācijas pārstāvim vēl nav izsniegusi vīzu. Tas izraisījis Maskavas sašutumu. Aprīļa beigās ANO Drošības padomē, kuras mītne atrodas Ņujorkā, plānota Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vadīta sanāksme. Šī sēde Maskavai ir viens no galvenajiem notikumiem tās ANO Drošības padomes prezidentūras laikā. Lavrova lidmašīnai nav dota arī nosēšanās atļauja. Kā norāda Maskava, kavēšanās ar vīzu izsniegšanu būtu ASV saistību pārkāpums pret starptautisko organizāciju, kas atrodas ASV teritorijā.
Jau ziņots, ka Krievija aprīlī uz mēnesi kļuva par Drošības padomes prezidētājvalsti, ko Ukraina nodēvēja par jaunu absurda līmeni. Pēc tam kad sociālajos tīklos nonāca video ar Krievijas spēku pastrādāto ukraiņu karavīra nežēlīgo slepkavību, Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicināja Krieviju izslēgt no ANO.
Turpinām ziņas
Šogad Valsts meža dienests par aptuveni 1,25 miljoniem iegādāsies piecas jaunas "Volvo FMX 6 X 6" meža ugunsdzēsības autocisternas. Dienests norāda, ka pirmo autocisternu ceturtdien saņēma Zemgales virsmežniecība. Auto dislokācijas vieta būs Jelgava. Savukārt pārējo četru autocisternu dislokācijas vietas būs Daugavpilī, Ādažos, Cesvainē un Ventspilī. Viena specializētā automašīna izmaksā vairāk nekā 250 tūkstoši eiro. Šāda tipa autocisternas meža dienesta rīcībā būs pirmoreiz. Tām ir paaugstināta caurgājība, kā arī spēja vest 10 kubikmetrus ūdens. Tāpat autocisternas ir aprīkotas ar jaudīgiem "Rosenbauer" zemspiediena ugunsdzēsības sūkņiem, kas cisternu spēj uzpildīt piecās līdz sešās minūtēs. Jaunās mašīnas būtiski atvieglos meža ugunsgrēku dzēšanu vietās, kur trūkst vai nav pieejamas ūdens ņemšanas vietas.
Latvijā ir 768 virszemes ūdensobjekti, un tikai mazāk nekā trešdaļa no tiem ir labā ekoloģiskā stāvoklī. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijas ūdeņi ir tik sliktā stāvoklī, ir notece no intensīvās lauksaimniecības teritorijām, jo aizsargjoslu trūkuma vai to neievērošanas dēļ caur grāvjiem un mazajām upēm apkārtējā vidē nonāk izkliedētais piesārņojums – slāpeklis un fosfors, kas būtiski ietekmē virszemes ūdeņu kvalitāti. Priekšlikums noteikt piecu metru platu buferjoslu, kurā nevar apstrādāt zemi, un tos, kuri prasības neievēro, saukt pie atbildības, tika virzīts jau sen, taču šī iecere tā arī palikusi nerealizēta. Zemkopības ministrija norāda, ka aizsargjoslu noteikšana nozīmētu, ka 3 tūkstoši 500 hektāri lauksaimniecības zemes no ražošanas tiktu izņemtas. Savukārt Eiropas Parlaments paredz, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2027. gadam visās ūdenstilpēs ir jāpanāk labs ekoloģiskais stāvoklis. Vides eksperti atzīmē, ka nav zināms kā Latvija panāks labu ekoloģisko stāvokli ūdenstilpēs, ja tikai 2026. gadā izskatīs iespēju noteikt piecu metru aizsargjoslu.
Un vēl
Brīvdienās Latvijā pazemināsies gaisa temperatūra un nedaudz palielināsies austrumu vēja ātrums, prognozē sinoptiķi. Laiks būs visai mākoņains un vietām nedaudz īslaicīgi līs. Iespējams, svētdien un pirmdien Latviju skars plašāks lietus. Brīvdienās gaisa temperatūra nepārsniegs +15 grādus, zem lietus mākoņiem svētdien arī dienas laikā termometra stabiņš vietām var noslīdēt līdz +5 grādiem. Savukārt nākamās nedēļas vidū un otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei, gaisa temperatūra var paaugstināties līdz +18..+22 grādiem, vēsāks laiks būs piekrastē. Visticamāk, nokrišņu būs maz un vējš pūtīs lēni.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Ašeradens aicinājis drošības iestādes veikt pārbaudes par VID IT sistēmu drošību; Sākoties siltam laikam, Jēkabpilī policija arvien biežāk publiskās vietās aiztur personas stiprā alkohola reibumā ; un Aicina ziedot tiešsaistes kameru uzturēšanai pie putnu ligzdām.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens aicinājis drošības iestādes veikt pārbaudes par iespējamu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas tehnoloģiju sistēmu ārējo ietekmējamību. Pēdējās dienās sociālajos medijos ir izskanējusi informācija, ka VID IT sistēmas varētu būt ārēji ietekmējamas. Ņemot vērā, ka tā ir valsts kritiskā infrastruktūra, kas ietekmē visu Latvijas uzņēmēju un indivīdu ekonomisko darbību, nav pieļaujama tās iespējamā kompromitēšana. Reaģējot uz to, finanšu ministrs ir sazinājies ar valsts drošības iestāžu vadītājiem un aicinājis veikt visas nepieciešamās pārbaudes.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā pašlaik ir brīvi 11,4% štata vietu, norāda VUGD jaunais priekšnieks Mārtiņš Baltmanis. Viņš atgādina, ka viņa kā VUGD priekšnieka galvenās prioritātes būs ieguldījumi cilvēkresursos un tehnikā. VUGD vadītājs atzina, ka darbinieku joprojām trūkst. Gada pirmajos mēnešos VUGD pieņemts darbā par pieciem cilvēkiem vairāk nekā aizgājuši, kas gan ir ļoti neliels uzlabojums. Dienests, iztaujājot cilvēkus, kuri atvaļinās no darba VUGD, noskaidrojis, ka cilvēki darbu pametot lielās slodzes dēļ, attāluma no dzīvesvietas līdz darbavietai dēļ un arī atalgojuma dēļ. Savukārt lūgts novērtēt Latvijas civilās aizsardzības sistēmas kvalitāti, Baltmanis sacīja, ka to vērtē ar atzīmi seši jeb gandrīz labi. Piemēram, Jēkabpils plūdi parādījuši, ka sistēma kopumā strādā, lai arī brīžiem trūkst skaidrības par katra atbildību.
Jēkabpils aizsargdambja pārbūve varētu notikt nākamgad, intervijā aģentūrai LETA teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks. Viņš informēja, ka ministrija ir saņēmusi Jēkabpils pieprasījumu par 12 miljoniem eiro. Kopumā ir pieejami 49 miljoni Eiropas fondu programmas līdzekļu plūdu teritorijām, tajā skaitā Jēkabpilij. Kopīgi ar Finanšu ministriju tiks izdomāts mehānisms, vai atbrīvot visu programmu uzreiz visām plūdu teritorijām vai Jēkabpils saņems visus tai nepieciešamos līdzekļus. Ja Jēkabpils projektēs un būvēs vienlaicīgi, tad šogad varot kaut ko izdarīt, bet nevarēs apgūt visus 12 miljonus. Eiropas Savienības fondu naudu varot apgūt, tikai piesakot projektu, kura rezultātā tiek sasniegts konkrēts mērķis.
ASV Federālā izmeklēšanas biroja aģenti ceturtdien aizturēja 21 gadus vecu Nacionālās gvardes darbinieku, kurš tiek turēts aizdomās par slepenu ASV valdības dokumentu publiskošanu, tostarp par Ukrainas karu. Dramatiskā aizturēšana, kuru tiešsaistē parādīja ASV telekanāli, bija kulminācija nedēļu ilgai izmeklēšanai par vienu no postošākajām slepenas informācijas nopludināšanām kopš Edvarda Snoudena 2013.gadā īstenotās Nacionālās drošības aģentūras dokumentu publiskošanas. ASV ģenerālprokurors Meriks Gārlends preses konferencē paziņoja, ka aizturētais Džeks Tekseira ir ASV Gaisa spēku Nacionālās gvardes darbinieks un tiešsaistes tērzēšanas grupas līderis. Nopludinātie dokumenti pirmoreiz parādījās šajā grupā.
Turpinām ziņas
Sākoties siltam laikam policija Jēkabpilī arvien biežāk aiztur personas stiprā alkohola reibumā publiskās vietās, kas ar savu uzvedību apdraud citu drošību. Par diviem šādiem gadījumiem plašāk stāsta Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ilze jurēvica.
7.aprīlī ap pulksten 22.50 Valsts policija saņēma izsaukumu uz Jēkabpili, Dambja ielu 17, Kena parku, kur iedzīvotāji ziņoja par kādu cilvēku, kurš traucē sabiedrisko kārtību un drošību. Valsts policijai ierodoties notikuma vietā likumsargi sastapa 1971.gadā dzimušu vīrieti, kurš bija 2,65 promiļu stiprā alkohola reibumā un nespēja paskaidrot savu rīcību. Par fiksēto pārkāpumu vīrietim sākts administratīvā pārkāpuma process par atrašanos publiskā vietā tādā reibuma stāvoklī, kas traucē sabiedrisko kārtību vai drošību un par šo pārkāpumu var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz 350 eiro apmērā.
8.aprīlī ap pulksten 14.00 valsts policija saņēma izsaukumu Jēkabpilī, Rīgas ielu 213, kur bija informācija, ka kāds vīrietis stiprā alkohola reibumā guļ uz ielas. Ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka 1975.gadā dzimis vīrietis bija 1,95 promiļu stiprā alkohola reibumā un nespēja patstāvīgi pārvietoties un neorientējās apkārtējā vidē, kas traucēja sabiedrisko kārtību vai drošību. Vīrietis tika aizturēts, sākts administratīvā pārkāpuma process par atrašanos publiskā vietā tādā reibuma stāvoklī, kas traucē sabiedrisko kārtību vai drošību un par šo pārkāpumu var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz 350 eiro apmērā.
Valsts policijā tika saņemts iesniegums par to, ka 10.aprīlī Jēkabpilī kādā adresē 1974.gadā dzimis vīrietis alkohola reibumā dauzījies pie kaimiņienes namdurvīm, spēris ar kājām pa durvīm, trokšņojis, attiecīgi pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas, traucējot sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī personas mieru. Par šo pārkāpumu valsts policijā sākts administratīvo pārkāpumu processpar sīko huligānismu un attiecīgi personai var tikt piemērots naudas sods no 70 līdz 500 eiro.
Un vēl
Latvijas Dabas fonds aicina ziedot tiešsaistes kameru uzturēšanai pie putnu ligzdām. Lai pilnvērtīgi nodrošinātu kameru darbību, līdz sezonas beigām vēl nepieciešami 3 tūkstoši eiro. Tiešraidē no jūras ērgļu ligzdas Durbē ceturtdienas vakarā bija vērojams, kā izšķīlās pirmais cālis. Kopumā šosezon jūras ērgļu ligzdā tika izdētas trīs olas. Durbes ligzda tiek vērota tiešraidē jau kopš 2015.gada. Jūras ērgļu mītne Kurzemē, Dienvidkurzemes novadā ir pati populārākā Dabas fonda tiešraide. Tā atrodas vecas egles galotnē apmēram deviņstāvu mājas augstumā. Jūras ērglim Durbertai, kas izšķīlās 2015.gadā, pat veltīta Imanta Bunkša sarakstīta grāmata "Brīnumola".