Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 24.aprīlī
- 24 aprilis 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Virsprokurors, pārmetumu vietā, aicina sagatavot priekšlikumus traģēdiju nepieļaušanai; Jēkabpilī šonedēļ noslēgsies apkures sezona; un Kā noritējusi Lielā talka?
Pēc Jēkabpils novadā notikušās sievietes slepkavības iesaistītajām iestādēm nevajadzētu nodarboties ar pārmetumiem, bet sagatavot priekšlikumus traģēdiju nepieļaušanai, norāda Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs. Virsprokurors piekrīt tam, ka noziegums pamatoti satriecis juristu aprindas un sabiedrību. Vienlaikus virsprokurors aicinātu iesaistītās puses pieiet jautājumam mazliet mierīgi un ar vēsu prātu, tāpēc viņš atturētos "mest akmeni" policijas, tiesas vai prokuratūras lauciņā. Ņemot vērā minēto, Bičušs aicinātu sagaidīt Valsts policijas sāktās dienesta pārbaudes rezultātus un secinājumus. Vienlaikus virsprokurors piekrita, ka ir pēdējais laiks izpētīt, kur bijusi sistēmiska kļūda un ko iestādes palaidušas garām tajā, kas novedis pie šādas traģēdijas. Viņaprāt, valstī būtu jāizveido efektīvāka sistēma tam, lai pēc nozieguma izdarīšanas apsūdzētajiem pēc iespējas ātrāk tiktu piemērots sods.
Skandāls, ko izraisīja Rīgas projektu kora nevirzīšanu Dziesmu un deju svētkos notiekošajiem Koru kariem nav norimis. Pēc sākotnējās informācijas Kultūras ministrijā iesniegta 23 virsdiriģentu parakstīta vēstule, kurā izteikta neuzticība Latvijas Nacionālā kultūras centra – svētku rīkotāja – vadībai. Virsdiriģentus neapmierina centra pasīvā darbība krīzes risināšanā. Kultūras ministrija pagaidām uz vēstuli nav atbildējusi. Kultūras ministrs Nauris Puntulis sola jautājumu pēc būtības skatīt tikai maijā, kad noslēgsies skates.
Jau ziņots, ka skandāls, ko izraisīja 26. marta koru skate Latvijas Universitātes Lielajā aulā ne tuvu nav norimis. Dienā, kad Latvija pārgāja uz vasaras laiku, Rīgas projektu koris skatē par savu sniegumu ieguva 47,67 punktus no 50 iespējamiem, taču korim tika liegta iespēja piedalīties koru karos, jo it kā tāda ir bijusi rudenī panāktā vienošanās starp Latvijas Žūrijas lēmums sāpināja kora dalībniekus, kuri par to neklusēja sociālajos tīklos, un samilza konflikts, kuru pagaidām nesteidz risināt nedz Nacionālais kultūras centrs, nedz Kultūras ministrija.
Eiropas Savienība jaunajā sankciju paketē paplašinās aizliegumu attiecībā uz kravu tranzītu caur Krieviju, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz anonīmiem avotiem, kas ir pazīstami ar jaunajiem ierosinājumiem sankciju jomā. Sagaidāms, ka pilnībā pārvadājumi caur Krieviju uz trešajām valstīm aizliegti netiks, tomēr ierobežojumi, domājams, skars vairākas tehnoloģijas un tehnikas veidus. Kā vēsta "Bloomberg", Polija, Igaunija un Lietuva ES pieprasa, lai pilnībā tiktu aizliegts tādu kravu eksports caur Krieviju, ko var izmantot Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss, aviācijas un kosmosa nozares. Precīzu sarakstu aģentūra nemin.
Ķīnas vēstnieks Francijā Lu Šaje paziņojis, ka bijušajām PSRS valstīm nav faktiska statusa starptautiskajās tiesībās, jo nav starptautisku līgumu, kas materializē to statusu kā suverēnām valstīm. Šādu viedokli viņš paudis intervijā šveiciešu žurnālistam Dariusam Ročebinam. Nav gan īsti skaidrs, vai Lu savus vārdus ir attiecinājis arī uz Baltijas valstīm, jo saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tās nekad nav atradušās PSRS sastāvā, bet gan ilgstoši bijušas okupētas teritorijas. Uz jautājumu, kam pieder Krievijas okupētā Krimas pussala, vēstnieks atbildējis, ka tas atkarīgs no tā, kā katrs šo problēmu uztver. Viņš piebildis, ka "no sākuma" Krima piederējusi Krievijai, tuvāk gan nepaskaidrojot, ko viņš domājis ar izteikumu "no sākuma".
Reaģējot uz šādiem Ķīnas vēstnieka izteikumiem, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tviterī paziņojis, ka tie ir pilnībā nepieņemami, piebilstot, ka Latvija sagaida no Ķīnas puses paskaidrojumus un pilnīgu reakciju uz šo paziņojumu. Ņemot vērā nepieņemamos Ķīnas vēstnieka izteikumus par starptautiskajām tiesībām un valstu suverenitāti, Latvijas Ārlietu ministrija paskaidrojumu sniegšanai šodien ir izsaukusi Ķīnas vēstniecības Rīgā pilnvaroto lietvedi. Šis solis koordinēts ar Lietuvu un Igauniju.
Krievijas ārlietu ministrija sestdien paziņojusi par masveida Vācijas diplomātu izraidīšanu, kas esot reakcija uz "Berlīnes naidīgajām darbībām". Ministrijas paziņojumā teikts, ka tā esot atbilde uz "masveida" krievu diplomātu izraidīšanu. Televīzijas kanāls "Podjom" ziņo, ka Vācija izraidījusi vairāk nekā 20 krievu diplomātus. Uz to reaģējot, Maskava arī nolēmusi ievērojami samazināt maksimālo darbinieku skaitu Vācijas diplomātiskajās pārstāvniecībās Krievijā. No Maskavas uz Berlīni sestdien izlidojusi krievu lidmašīna, kurai dota īpaša diplomātiska atļauja nosēsties Vācijā, īpašais reiss Maskava-Berlīne-Maskava ir saistīts ar Krievijas pārstāvniecību personālu.
Turpinām ziņas
SIA JK Namu pārvalde apsaimniekotajās daudzdzīvokļu mājās apkuri plānots pakāpeniski atslēgt no šīs nedēļas vidus - 27.aprīļa. Siltumenerģijas piegāde tiks pārtraukta, balstoties uz laika prognozi. Tā paredz temperatūras pazemināšanos nākamās nedēļas sākumā un paaugstināšanos aprīļa pēdējās dienās. Šobrīd siltummezgli ir noregulēti tā, lai tad, ja āra gaisa temperatūra ir +12 grādi, apkure automātiski atslēgtos.
Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniecei Diāna Mierture ieguvusi zelta medaļu latviešu valodas un literatūras valsts 49.olimpiādē. Diānas latviešu valodas skolotāja dace Druveniece savu audzēkni raksturo, citēju: Centīga, apzinīga, ar lielām darba spējām, augstu atbildību, ieinteresēta kultūras norisēs, mūzikā, mākslā... Vērtību, attieksmes ziņā – nobriedusi personība ar augstu izpratni par ētisko, ar patiesu cieņu pret ikviena skolotāju darbu. Citāta beigas. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.
Un vēl
Aizvadīta 16. Lielā talka. Kā ierasts, talcinieki daudzviet Latvijā sakopa savu tuvāko apkārtni. Šogad pieteiktas un sakoptas kopumā tūkstoš 139 talkas vietas, apkopojuši Lielās talkas organizatori. No tām 941 ir publiskā atkritumu savākšanas talka un 445 ir labiekārtošanas talkas. Tāpat šogad bija pieteiktas arī aptuveni 180 solo talkas, kas sevī ietver duo un ģimenes talkas. Arī visā Jēkabpils novadā norisinājās talkas, kurās sakopta apkārtne. Tajā skaitā Jēkabpilī pēc plūdiem sakopta Krustpils saliņa un Mežaparks.
Kā ziņots, Lielā talka ir nevalstiska kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne tikai organizē sakopšanas un labiekārtošanas talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos. Lielās talkas patrons ir Valsts prezidents, ierindojot Latviju starp pirmajām valstīm pasaulē, kur vides aktivitātēm ir valstisks atbalsts tik augstā līmenī. Ar Fotostāstu par Lielās talkas norisi Jēkabpils novadā var iepazīties portālā Radio1.lv.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Pedagogi sāk trīs dienu streiku un dosies protesta gājienā ; Rīt piketā pie Ministru kabineta pieprasīs rīcību saistībā ar sievietes slepkavību Jēkabpilī; un Šonedēļ gaidāms aukstuma vilnis.
Šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība rīko protesta gājienu, kam sekos trīs dienu streiks, prasot politiķiem pildīt iepriekš septembrī panākto vienošanos par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu. Gājiens sāksies Bruņinieku ielā 29/31, tad protestētāji dosies pa Tērbatas ielu, Elizabetes ielu, Brīvības ielu gar Ministru kabinetu, Vaļņu ielu – gar Izglītības un zinātnes ministriju, tad Torņu ielu un Jēkaba ielu gar Saeimu. Tas noslēgsies Doma laukumā, kur plānota sapulce ar uzrunām. Tāpat turpmākās trīs dienas izglītības iestādēs jārēķinās ar apgrūtinātu darbu pedagogu streika dēļ – citas skolas būs slēgtas pavisam. Paredzams, ka protesta gājienā piedalīsies vairāki tūkstoši cilvēku, tajā skaita aptuveni 1000 mediķi. Kopumā streikos vēl vairāk cilvēku.
Jau ziņots, ka Jēkabpils novadā izglītības darbinieku streikā izteikušas gatavību piedalīties 24 izglītības iestādes un 564 to darbinieki. Ikdienas darba režīmā strādās tikai Antūžu pamatskola, kurā nestreiko neviens darbinieks, bet divās pamatskolās - Rubeņu un Aknīstes - streiko pa vienam pedagogam. Sīkāku informāciju par mācību darba organizāciju katra izglītības iestāde publicējusi e-klasē. Pirmsskolas izglītības iestādes "Ābelīte (Sala), "Kāpēcītis" (Jēkabpils), "Zīlīte" (Viesīte), "Bitīte" (Aknīste) streika laikā bērnus neuzņems un mācību process netiks nodrošināts, jo streiko visu grupu pirmsskolas skolotāji. Citās pirmsskolas izglītības iestādēs bērnu uzņemšana tiks nodrošināta daļēji, tas ir, daļa grupu strādās, daļa - būs slēgtas. Nestreikos visas piecas interešu izglītības iestādes - mūzikas, mākslas un sporta skolas.
Latvija atsaukusies Ukrainas lūgumam piegādāt pretgaisa aizsardzības sistēmas un ir pieņēmusi lēmumu ziedot visas vēl tās rīcībā palikušās sistēmas "Stinger", Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Ramšteinā, Vācijā, norādījusi Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece. Sanāksmes laikā aizsardzības ministri pauda nelokāmu apņemšanos turpināt sniegt Ukrainai nepieciešamo atbalstu, lai stiprinātu tās militārās spējas atgūt visu savu teritoriju.
Valsts autoceļu tīklā būvdarbi patlaban notiek uz deviņiem tiltiem, un četri no tiem ir slēgti satiksmei. Slēgts ir tilts pār Stendi uz autoceļa Talsi-Remeši Pastendē, tilts pār Gauju pie Rāmniekiem uz autoceļa Dukuri-Rāmnieki, kā arī tilts pār Gauju un tilts pār Gaujas atteku Valkas novadā uz reģionālā autoceļa Valka-Vireši. Pa tiltu pār Gaujas atteku gan drīkst braukt, lai piekļūtu īpašumiem starp abiem slēgtajiem tiltiem. Visos šajos posmos noteikti apbraucamie ceļi un izvietotas atbilstošas ceļazīmes. Valsts autoceļu tīklā būvdarbi patlaban notiek 20 posmos, tajā skaitā uz sešiem valsts galvenajiem autoceļiem. Ilgāks laiks ceļā būvdarbu dēļ jāplāno braucot cauri Lielvārdei, kur uz Daugavpils šosejas notiek plaši būvdarbi un ieviesti trīs reversās kustības posmi.
Dziļūdens pētnieki sestdien paziņoja, ka ir atraduši Japānas transporta karakuģa "Montevideo Maru" vraku, kura torpedēšanā Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti ap tūkstoš 60 karagūstekņu, galvenokārt austrālieši. Kuģis 1942.gada 1.jūlijā nogrima pie Filipīnām, kad to torpedēja ASV zemūdenes apkalpe, nezinot, ka šis kuģis veda karagūstekņus. Vraks ir atrasts vairāk nekā četru kilometru dziļumā, paziņoja jūras arheoloģijas grupa "Silentworld Foundation", kas organizēja meklēšanas misiju. "Montevideo Maru" nogremdēšana kļuva ar Austrālijas lielāko jūras katastrofu, jo tajā gāja bojā 979 Austrālijas pilsoņi, tai skaitā vismaz 850 karavīri. Uz kuģa bija arī civilisti no 13 citām valstīm, un kopējais bojāgājušo gūstekņu skaits bija ap tūkstoš 60. Cienot upuru tuvinieku jūtas, vraks paliks netraucēts jūras dibenā, kur tas atrodas dziļāk nekā Atlantijas okeānā nogrimušais "Titāniks". Nav paredzēts no tā izcelt ne artefaktus, ne cilvēku mirstīgās atliekas.
Lielbritānija pilnā sparā pošas karaļa Čārlza III kronēšanai. 6. maijā plānotā ceremonija būs grezna un tradīcijām bagāta. Briti savus monarhus godina visnotaļ interesantos veidos – par godu kronēšanai top gan īpašs alus, gan jubilejas monēta. Līdz karaļa Čārlza III kronēšanai atlikušas mazāk nekā divas nedēļas. Plānotā kronēšanas ceremonija solās būt grandioza, lai arī pieticīgāka nekā savulaik bija karalienei Elizabetei II 1953. gadā. Ar karaliskām tradīcijām caurstrāvotā Vestminsteras abatija jau tiek posta vēsturiskajam mirklim – tieši tur tiks kronēts Čārlzs III un karaliene Kamilla. Ielūgumi nosūtīti aptuveni 2 tūkstošiem viesu. Karalis no Bekingemas pils uz Vestminsteras abatiju dosies ar īpašu karieti. Bet atpakaļceļā oficiālajai procesijai piemeklēta cita grezna kariete. Par godu karaļa kronēšanai pat izbrūvēts īpašs alus. Tā nosaukums ir "Karaļa atgriešanās". Karali Čārlzu III godinās arī ar īpašām jubilejas monētām.
Turpinām ziņas
Pie Ministru kabineta rīt, 25.aprīlī, pulksten vienos dienā notiks pikets "Nāves iemesls: sieviete", pieprasot rīcību saistībā ar ar atbildīgo iestāžu nolaidību Jēkabpils novadā notikušās sievietes slepkavības gadījumā, kā arī politisku atbildību par ilggadēju valdības un Saeimas nevēlēšanos ratificēt Stambulas konvenciju. Piketu rīko centrs "Marta", organizācijas "Sievietei paveicās" un "Protests", kas uzskata, ka valdība nav spējusi noteikt cīņu pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē kā politisko prioritāti Latvijā, un ir laiks to mainīt. Organizatori norāda, ka iestāžu nespēja efektīvi piemērot jau likumos esošus drošības mehānismus ir sociāls un politisks apkaunojums demokrātiskā valstī. Turklāt, neskatoties uz to, ka Latvijā ir Eiropas Savienībā augstākais sieviešu slepkavību skaits uz iedzīvotāju skaitu.
Pēc Jēkabpils novadā notikušās sievietes slepkavības iekšlietu ministrs Māris Kučinskis uzdevis divu nedēļu laikā iesniegt konkrētus priekšlikumus par iespējamām normatīvu izmaiņām, lai gadījumus, kad no varmācības cieš cilvēki, izdotos maksimāli novērst. Pēc sarunas ar Valsts policija amatpersonām, analizējot traģiskos notikumus Jēkabpilī, Kučinskis uzdevis viena mēneša laikā pabeigt dienesta pārbaudi Valsts policijā par to, vai policisti darbu ir izdarījuši profesionāli, atbilstoši regulējumam, vai ir izdarīts viss, ko katrā konkrētajā situācijā varēja un vajadzēja izdarīt, un vai nebūtu vajadzējis rīkoties citādāk. Tāpat tiekot vērtēta citu iesaistīto institūciju loma - iesaiste, darbības un atbildība. Līdz ar visas situācijas objektīvu izvērtējumu tiks rosināti priekšlikumi nepieciešamajiem likuma grozījumiem.
Un vēl
Aizrit pēdējās siltās dienas, no šīs nedēļas vidus laika apstākļus Latvijā sāks noteikt ciklonu darbība, mākoņu un nokrišņu būs vairāk, arī gaisa temperatūra būs zemāka, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes. No pirmdienas atmosfēras spiediens Latvijā sāks pazemināties, tāpēc jau nedēļas sākumā debesis kļūs mākoņainākas un palaikam uzlīs, tomēr nedēļas pirmās dienas vēl aizvien būs siltas. Vējš būs lēns līdz mērens un pūtīs no dienvidu puses. Naktis nebūs pārāk vēsas, gaisa temperatūra gaidāma +6…+10° robežās. Otrdien dienā termometra stabiņš pakāpsies līdz +16...+21° atzīmei. Nedēļas vidū palaikam būs novērojams ne tikai lietus, bet arī brāzmains vējš. Ieplūstot vēsākām gaisa masām, gaisa temperatūra pazemināsies - dienās vairs neiesils vairāk par +6...+11°, savukārt naktīs termometra stabiņš lielākajā valsts daļā svārstīsies +1...+6° robežās.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Pedagogi neizslēdz iespēju pagarināt streiku; No maija Aizkrauklē samazināsies maksa par siultumenerģiju; un Preiļu novadā uz vietējās nozīmes autoceļa, kas ved cauri Jaunaglonai, sākušies būvdarbi.
Ja tuvākajās dienās netiks izpildītas streika vienošanās, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība neizslēdz iespēju pagarināt streiku. Patlaban streiks paredzēts trīs dienas, taču, ja pedagogu prasības netiks izpildītas, pedagogu arodbiedrības Padome varētu lemt arī par streika pagarināšanu, tajā skaitā lūkojoties arī eksāmenu norises laika virzienā. Arodbiedrība cer, ka pedagogu protesta gājiens un streiks liks politiķiem aizdomāties par to, ka nepieciešams darīt savu darbu tikpat apzinīgi kā to dara izglītības un medicīnas nozares darbinieki. Ja pēc trīs streika dienām nekas nemainīsies, tiks sasaukta pedagogu arodbiedrības ārkārtas valdes sēde, lai lemtu par tālākajām rīcībām. To starpā varētu būt arī demisijas pieprasījumi.
Jau ziņots, ka šodien pedagogu arodbiedrība rīkoja protesta gājienu, kurā piedalīsies vairāk nekā 8 tūkstoši izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm. Gājiens iesāka trīs dienu streiku.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija ir izteikusi patiesu nožēlu par radušos situāciju. Paužot izpratni par skolotāju vēlmi demokrātiskā veidā - protesta gājienā - aktualizēt problēmas, ar kurām šobrīd saskaras izglītības nozarē strādājošie, izglītības ministrija tomēr uzskata par nepieciešamu vēlreiz norādīt, ka streikam, uz kuru turpmākajās divās dienās aicina pedagogu arodbiedrība, nav likumiska pamata. Ministrija uzsver, ka šobrīd ir izpildīts visas prasības, ko pedagogu arodbiedrība bija formulējusi gan 2022.gada 12.septembrī, iesniedzot streika pieteikumu, gan 2022. gada 17.septembrī atsaucot pieteikto streiku, gan 2023.gada 14.aprīlī, iesniedzot atkārtota streika pieteikumu. Ministrija arī atgādina, ka šī gada valsts budžetā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums: kopējais resurss ir 89 miljoni eiro - nevienai citai nozarei tik būtiska pieauguma nav bijis.
Braukšanas ātruma kontroles nedēļas laikā Valsts policija kopumā reģistrējusi aptuveni 12 tūkstoši ātruma pārsniegšanas gadījumu, un tas liecina, ka situācija neuzlabojas, intervijā latvijas televīzijai atzina policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka vietnieks Arturs Smilga. Viņš pastāstīja, ka policija apturējusi aptuveni tūkstoš 650 ātruma pārkāpējus, bet ar tehniskiem līdzekļiem kopumā fiksēti 12 tūkstoši pārkāpumu. Salīdzinājumam - pagājušajā gadā ātruma kontroles nedēļā fiksēti aptuveni 7 tūkstoši pārkāpumu.
Investīciju vide Latvijā ir pasliktinājusies, šodien Ārvalstu investoru padomes pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Piecu punktu sistēmā kopējais investīciju vides vērtējums 2022.gadā bija 2,3 punkti. Gadu iepriekš vērtējums bija 2,9, 2020.gadā - 2,7, bet 2019.gadā - 2,6. Sauka sacīja, ka sliktāks vērtējums nekā 2022.gadā ir bijis tikai 2016.gadā. Sauka norādīja, ka investoru ieskatā, valstī notiek mērens haoss, un nav saprotams uz kurieni tas kuģis tiek stūrēts. Ārvalstu investoru nosauktās prioritātes reformām ir valsts pārvaldes efektivitāte, jēgpilna digitalizācija un datu savienojamība, enerģētiskās neatkarības veicināšana, ilgtspējas mērķu sasniegšana, kā arī izglītības sistēmas uzlabošana.
Krievijā Permas novada Kudimkaras rajonā nojaukts piemineklis represētajiem poļiem un lietuviešiem, kas bija uzstādīts agrākā deportēto ciemata apvidū, pavēstīja Permas organizācija "Vēsturiskās atmiņas centrs". To, ka pieminekļa līdzšinējā vietā vairs nav, vietējie iedzīvotāji pamanījuši piektdien. Kad tieši piemineklis nojaukts, pagaidām nav zināms, norādīja organizācijā. Piemineklī bija iemūžināti Gaļašoras specciematā mirušo deportēto poļu un lietuviešu vārdi. Kopumā bija pieminēti 89 cilvēki. Piemineklis bija uzstādīts par privātpersonu līdzekļiem, arī to, kas dzīvoja Gaļašorā līdz specciemata likvidācijai. Vietvaras pārstāvji pieminekļa pazušanu nav komentējuši.
Turpinām ziņas
Iniciatori skolēna atbrīvojumam no eksāmeniem biežāk ir vecāki, bet šādu ieteikumu var sniegt arī pedagogi, novērojusi "Veselības centrs 4" filiāles "Juglas klīnika" neiroloģe Ruta Plotniece. Ņemot vērā, ka jaunietis līdz 18 gadu vecumam pats nevar iesniegt pieprasījumu, par atbrīvojumu tiek lemts pēc vecāku iesnieguma saņemšanas. Atkarībā no situācijas atbrīvojums var būt īslaicīgs, uz ilgāku laiku, vai pat pastāvīgs. Plotniece norādīja, ka iemesli atbrīvojuma pieprasīšanai ir dažādi, sākot ar pamatotiem veselības traucējumiem, līdz skaidri redzamam jaunieša un arī vecāku izpratnes trūkumam par mācību disciplīnu.
SIA “Aizkraukles siltums” informē, ka no maija Aizkrauklē siltumenerģijas tarifs būs par 20,1% zemāks, un tas būs 81,61 eiro par megavatstundu. Tarifs samazinājies, pateicoties gan dabasgāzes cenas samazinājumam, gan arī iepirktās siltumenerģijas izmaksu samazinājumam. Ņemot vērā tirgū esošās tendences, komersants pārskatījis abu iepirkto resursu piegāžu līgumus. Komersanta tarifā iekļautās kurināmā izmaksas un iepirktās siltumenerģijas izmaksas veido lielāko daļu no kopējām izmaksām – 87,5%.
Un vēl
Šodien Preiļu novadā uz vietēja valsts autoceļa Kastīre–Kategrade–Jaunaglona–Kapiņi būvnieks SIA Ošukalns uzsāks defektu labošanu ceļa posmā, kas ved cauri Jaunaglonai. Būvdarbu posmā iespējams viens ar luksoforu vai satiksmes regulētājiem aprīkots posms. Posma šķērsošanas laiks septiņas minūtes. Posmā nofrēzēs asfaltbetona seguma virskārtu visā brauktuves platumā, jo pagājušajā gadā ieklātā neatbilst noteiktajām kvalitātes prasībām, tāpēc parādījās defekti. No jauna tiks ieklāta virskārta gan pamatceļam, gan autobusa pieturvietu paplašinājumiem. Tāpat būvnieks labos nomales un ieklās horizontālo marķējumu. Pērn šajā posmā veiktie darbi nav pieņemti, defektus būvnieks labos par saviem līdzekļiem līdz 23. jūnijam.
Kā ziņots, pagājušajā gadā seguma atjaunošanas ietvaros šajā posmā ar karsto asfaltu ir laboti iesēdumi un seguma profils visā garumā, un atjaunota dilumkārta. Atjaunots tilts pār Tartaku, autobusa pieturvietas un ūdens atvades sistēma. Tika arī nomainītas ceļazīmes un atjaunots horizontālais apzīmējums. Darbus veica SIA Ošukalns par summu 314 tūkstoši 743 eiro ar PVN, būvuzraugs – AS Ceļuprojekts.