Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 2.maijā
- 02 maijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Atvērts dabasgāzes tirgus; Jēkabpilī apkure kļūst lētāka; un Kāds laiks gaidāms maija pirmajā nedēļā?
No maija dabasgāzes tirgus, tāpat kā elektroenerģijas tirgus, ir pilnībā atvērts, un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vairs neregulēs dabasgāzes cenu mājsaimniecībām. Lietotāji turpmāk varēs izvēlēties savam patēriņam piemērotāko dabasgāzes tirgotāju un piedāvājumu, un dabasgāzes cena tiks noteikta abām pusēm - lietotājam un dabasgāzes tirgotājam -, savstarpēji vienojoties. Patlaban mājsaimniecībām pakalpojumu piedāvā jau trīs tirgotāji - "Latvijas gāze", AS "Latvenergo" ar tirdzniecības zīmolu "Elektrum" un SIA "Elenger". Ar laiku dabasgāzes tirgotāju mājsaimniecībām varētu būt vairāk, prognozē regulators. Dabasgāzes tirgotāju var mainīt katru mēnesi līdz esošā mēneša 15.datumam. Savukārt ar dabasgāzes tirgotāju piedāvājumiem var iepazīties tirgotāju tīmekļvietnēs vai konsultējoties telefoniski.
No maija Latvijā sākas meža ugunsnedrošais laikposms. Valsts meža dienests norāda, ka meža ugunsnedrošais laikposms nosaka aizliegumus un ierobežojumus visiem iedzīvotājiem. Par to neievērošanu var tikt piemērota administratīvā, civiltiesiskā un arī kriminālatbildība. Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā ir aizliegts - nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus, kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, atstāt ugunskurus bez uzraudzības, dedzināt atkritumus, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem vai veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.
No maija Latvijā atkal ir atļauta jebkura veida makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos ūdeņos, kas zivju nārsta dēļ bija liegta no 1.marta līdz 30.aprīlim. Izņēmums ir Baltijas jūra un Rīgas līcis, kā arī noteiktos kanālos un caurtecēs Daugavas upju, Gaujas upju, Lielupes upju un Ventas upju baseinu apgabalos. No maija katrs makšķernieks drīkst paturēt lomā piecas līdakas, kuru minimālais garums ir 50 centimetri. No maija beidzas saudzēšanas laiks arī alatām. Turpmāk lomā drīkst paturēt vienu alatu, kura ir sasniegusi 30 centimetru garumu. Joprojām makšķerniekiem ir aizliegts lomā paturēt salates jeb meža vimbas līdz 15.maijam un zandartus - līdz 31.maijam.
Pēc ugunsgrēka vienā no Sevastopoles naftas bāzēm, kas izcēlās naktī uz sestdienu pēc lidrobota trāpījuma, Ukrainas armijas izlūkdienests ieteicis okupētās Krimas iedzīvotājiem neuzturēties militāru objektu tuvumā. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs informēja, ka ugunsgrēkā Sevastopolē iznīcināti vairāk nekā desmit degvielas rezervuāri, kuros varētu būt atradušies 40 tūkstoši tonnu naftas produktu. Jusovs piebilda, ka šie naftas produkti bijuši paredzēti Krievijas Melnās jūras flotei.
Pasaules Banka aprēķinājusi, ka Ukrainas atjaunošana pēc Krievijas sāktā kara izmaksās vismaz 411 miljardus ASV dolāru. Turklāt tas ir pats minimums, jo karš vēl turpinās un agresors katru dienu nodara Ukrainai arvien jaunus postījumus. Taču daudzviet Ukrainas atjaunošanas darbi jau ir sākušies; ukraiņi bieži vien ķeras pie darba uzreiz pēc postījumu novērtēšanas.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī pirmsskolas izglītības iestādē, kuru apmeklē viens no Leona Rusiņa noslepkavotās sievietes bērniem, no piektdienas ieviesti pastiprināti drošības pasākumi. Sarunā ar Radio1 Jēkabpils novada izglītības pārvaldes vadītājs Juris Līcis sacīja, ka šādi pasākumi ieviesti pamatojoties uz vecāku un bērnudārza vadītājas lūguma. Saskaņā ar drošības pasākumiem, vecāki bērnudārzā netiek ielaisti, atvedot bērnus uz iestādi viņi telefoniski sazinās ar audzinātāju, kas iznāk pēc mazuļa un tūlīt aiz viņiem tiek aizslēgtas iestādes durvis. Juris Līcis piebilda, ka drošības pasākumi ieviesti bažās, ka gadījumā, ja Leons Rusiņš slēpjas Jēkabpilī, lai viņam nerastos izdevība iekļūt bērnudārzā. Tāpat arī tuvākajā laikā plānots pie bērnudārza izvietot videonovērošanu. Par to pašvaldībā paredzēts lemt šodien. Jautāts vai līdzīgi drošības pasākumi ieviesti arī skolā, kur mācās Rusiņa noslepkavotās sievietes otrs bērns, Juris Līcis atbildēja noliedzoši, piebilstot, ka mācību iestādē par drošību tiekot gādāts ar citām metodēm, plašāk tās neatklājot.
SIA „Jēkabpils siltums” informē, ka no maija lietotājiem Jēkabpilī tiks piemērots siltumenerģijas tarifs 108,38 eiro par megavatstundu, kas ir par 4,5% zemāks nekā spēkā esošais. Siltumenerģijas tarifs samazinājies, pateicoties dabasgāzes cenas samazinājumam, kā arī ieņēmumu palielinājumam no pārdotās elektroenerģijas, kas ļauj samazināt uz siltumenerģijas ražošanu attiecināmās izmaksas.
Jau ziņots, ka kopš aprīļa pēdējās nedēļas Jēkabpilī pakāpeniski tiek pārtraukta apkures sezona.
Un vēl
Šis nedēļas otrajā pusē Latvijā vēlreiz ieplūdīs vēss gaiss no Arktikas, iespējami aukstuma rekordi un sniegs, prognozē sinoptiķi. Otrdiena būs nedēļas siltākā diena - maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no +10 grādiem vietām piekrastē līdz +18 grādiem Latgalē. Sākot ar Kurzemi, daudzviet līs. Trešdien vējš iegriezīsies no ziemeļrietumiem un gaisa temperatūra vairs nepārsniegs +7..+12 grādus. Nedēļas otrajā pusē laiks kļūs vēl vēsāks, brīžiem iespējams ne tikai lietus, bet arī sniegs. Iespējams, šīs nedēļas nogalē laika apstākļus noteiks ciklons; šādā gadījumā būs daudz mākoņu un nokrišņu, kas ļaus izvairīties no aukstuma rekordiem. Savukārt, ja debesis skaidrosies un pierims vējš, gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā naktīs var noslīdēt līdz -1..-5 grādiem.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem līdz šim zemākā gaisa temperatūra, kas valstī reģistrēta no 5.- līdz 7.maijam, ir aptuveni -5 grādi, bet 1953.gada 8.maijā Zosēnos gaisa temperatūra noslīdēja līdz -10,5 grādiem, un tas ir visas valsts aukstuma rekords maijā. Atbilstoši pašreizējām prognozēm spēcīgu salnu risks saglabāsies līdz aptuveni 10.maijam; mēneša otrajā nedēļā laiks pakāpeniski kļūs siltāks.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Plāno sašaurināt izdienas pensijas saņēmēju loku; Jēkabpilī, Madonas ielā aicina likvidēt nelegālu sadzīves atkritumu izgāztuvi; un Kāpēc 2022. gads Eiropā bijis ekstremālu laika apstākļu gads?
Pēc teju pusotra gada ilga darba tapis jauns piedāvājums, kā reformēt izdienas pensiju jomu. Sagatavotais piedāvājums paredz, ka izdienas pensiju saņēmēju loks būs šaurāks, un arī šo pensiju saņemšanas periods – īsāks, bet Labklājības ministrija ierosina celt arī vecumu, no kura var doties izdienas pensijā. Iecere vēl jāakceptē valdībai un jāgatavo likumprojekts. Izdevumi izdienas pensijām šā gada budžetā jau pieauguši līdz simt miljoniem eiro. Latvijā izdienas pensiju saņēmēju pulks ir viens no plašākajiem Eiropā. Kā ziņots, viens no mēģinājumiem sakārtot izdienas pensiju jomu Latvijā izgāzās jau pirms 10 gadiem. Tāpēc arī tagad var prognozēt, ka diskusijas par reformu būs smagas, jo ziņojuma saturam iebilduši visi dienesti, uz kuriem pārmaiņas attiektos.
Veselības ministrija plāno izmaksāt 71 tūkstoti 428 eiro Jēkabpils reģionālajai slimnīcai, lai segtu zaudējumus, kas radušies saistībā ar ārkārtas situāciju plūdu laikā, slimnīcā nesniedzot plānveida stacionāros pakalpojumus. Kopumā no 13. līdz 15.janvārim 134 pacienti no Jēkabpils reģionālās slimnīcas tika pārvesti uz tuvākajiem stacionāriem Rēzeknē, Daugavpilī un Aizkrauklē. Savukārt 16.janvārī slimnīca atsāka stacionēt pacientus un pilnā apjomā sniegt ārstniecības pakalpojumus. Līdzekļus plānots piešķirt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Jau ziņots, ka slimnīca 13.janvārī izsludināja ārkārtas reaģēšanas režīmu, pamatojoties uz Civilās aizsardzības komisijas sniegto informāciju par plūdu draudiem, kas potenciāli varēja novest pie elektroenerģijas, ūdens padeves traucējumiem. Pastāvēja draudi pilnīgai evakuācijai.
Latvijas universitātes Botāniskajā dārzā Rīgā, sācies Magnoliju ziedēšanas laiks. Magnolijas koks tiek dēvēts par koku karalieni, jo tas nespēj atstāt kādu vienaldzīgu. Magnolijas ir ļoti senas izcelsmes augi, uz ko norāda zieda vienkāršā uzbūve. Liela magnoliju sugu dažādība ir Ķīnas kalnu apvidos un Japānā. Latvijas universitātes Botāniskajā dārzā ir lielākā magnoliju kolekcija Latvijā un šeit ir apskatāmas 17 sugas un šķirnes. Latvijā pirmās magnolijas parādījās 60. gados. Magnolijas aug lēni un ilgi – jo vecāks koks, jo burvīgāka ziedēšana, un ar katru gadu ziedu zaros kļūst arvien vairāk.
Pēdējā masīvā raķešu apšaude, kurai Krievijas armijas iebrucēji pakļāvuši Ukrainas pilsētas, liecina, ka okupanti kopš ziemas mainījuši pieeju raķešu triecieniem, secinājuši britu izlūkdienesti. Sestdien publicētajā Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas kārtējā ikdienas ziņojumā par stāvokli Ukrainas frontē norādīts, ka pastāv reālistiska iespēja, ka Krievija mēģināja trāpīt Ukrainas armijas rezerves vienībām un rietumu nesen piegādātajai kara tehnikai. Britu eksperti atzīst, ka Krievija acīmredzami neefektīvi izvēlas mērķus un militāro izdevīgumu stāda augstāk nekā tādas iespējamās blaknes kā civilistu bojāeja.
Līdz Lielbritānijai nozīmīgajai dienai, kurā tiks kronēts britu monarhs Čārlzs III, palikusi mazāk kā nedēļa. Gaidāms, ka Londonu par godu karaliskajam notikumam apmeklēs simtiem tūkstošu tūristu no visas pasaules. Tam sparīgi gatavojas sarūkošās ekonomikas nogurdinātie britu uzņēmēji, kuri cer, ka šis viņiem būs ienesīgs laiks. Rostbifu sendviči, Indijas melnā tēja un plūmju muss – tie ir britu monarha Čārlza III iecienītākie ēdieni, kas, gaidot viņa kronēšanas ceremoniju, būs pieejami arī Londonas viesiem. Par šo garšas baudījumu, kas ļaus pieredzēt daļiņu karaliskā dzīvesveida, parūpējušās metropoles slavenākās viesnīcas. Valdība cer, ka karaliskais notikums varētu palīdzēt pacelt tūrisma industriju, kas aizvien atgūstas pēc Covid-19 pandēmijas laika ierobežojumiem. Lielbritāniju pērn apmeklēja 30 miljoni viesu, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pirms pandēmijas.
Turpinām ziņas
Ar Radio1 sazinājās Jēkabpils, Madonas ielas iedzīvotāji un ziņoja par nelegālu sadzīves atkritumu izgāztuvi, kas jau ilgāku laiku atrodas līdzās sadzīves atkritumu konteineriem Jēkabpilī, Madonas ielas un ceļa, kas savieno ar Krāces ielu krustojumā. Turklāt turpat netālu ir izvietota arī videonovērošanas kamera. Iedzīvotāji jautā, kāpēc ar kameras palīdzību netiek pieķerti tie, kuri sadzīves un nestandarta atkritumus izmet tiem neparedzētās vietās. Tāpat arī iedzīvotājus interesēja, kāpēc ilgstoši netiek likvidēta nelegālā sadzīves atkritumu izgāztuve?
Radio1 uzdeva šos jautājumus Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes Infrastruktūras un apsaimniekošanas nodaļas vadītājam Aināram Skromānam. Viņš norādīja, ka videonovērošanas sistēmas monitorēšanu veic pašvaldības policija, kura uzrauga videokamerās fiksēto. Ar to palīdzību tiks meklētas vainīgās personas, kas izkrāva atkritumus tam neparedzētā vietā. Savukārt SIA “Jēkabpils pakalpojumi”, pēc Radio1 signāla, apsekoja minēto vietu un sola, ka tuvākajā laikā tā tiks sakārtota. Ainārs Skromāns piebilda, ka pašvaldības policijai ir lūgts pastiprināti pievērst uzmanību, lai netiktu ierīkotas nelegālas atkritumu izgāztuves vai atkritumi tiktu izkrauti tam neparedzētajā vietā.
Jēkabpilī, Madonas ielas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji arī norādīja, ka jau daudzus gadus nav atjaunotas kāpnes māju iekšpagalmā pie bērnu rotaļlaukuma un vēlējas noskaidrot, kad tas tiks izdarīts? Radio1 šo jautājumu uzdeva namu apsaimniekotājam SIA “JK Namu pārvalde”. Uzņēmuma vadība skaidro, ka abām šīm daudzdzīvokļu mājām uz doto brīdi ir nepietiekami finanšu uzkrājumi, lai veiktu iekšpagalma kāpņu atjaunošanu. Tāpēc tuvākajā laikā pagalma labiekārtošana nav paredzēta.
Un vēl
2022. gads Eiropā bija ekstremālu laika apstākļu gads, secināts plašā pētījumā par klimata pārmaiņām Eiropā. Katrā gadalaikā reģionu pārsteiguši ārkārtēji laika apstākļi. Turklāt mežu ugunsgrēki, kurus izraisīja lielais karstums, radījuši tik daudz oglekļa emisiju, cik nav bijis 15 gadu. Pēdējo piecu gadu dati liecina, ka klimats Eiropā bijis par 2,2 grādiem siltāks nekā pirms tā sauktā pirmsindustriālā laikmeta. Visuzskatāmāk tas atklājas Eiropas ledājos, kuri kūst dramatiski. Pētījumā secināts, ka Alpi zaudējuši tādu ledus masu, kas atbilst pieciem kubikkilometriem. Eksperti brīdina, ka arī nākotnē laika apstākļi būs neparedzami, jo pasaule virzās uz "El Nino" laika apstākļu sistēmu, kas var vēl vairāk sasildīt atmosfēru.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Stradiņa slimnīcas mediķi gatavojas tiesāties ar slimnīcu, Televīzijas programmu izplatītājiem turpmāk ir pienākums primāri nodrošināt tulkojumu latviešu valodā, un Valodnieki precizē Latvijā tradicionālo reliģisko konfesiju un to dievnamu nosaukumu formu.
Četri Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas medicīnas darbinieki grasās tiesāties ar slimnīcu par aizrotēšanu uz citām nodaļām pēc tam, kad publiski kritizējuši problēmas Neatliekamās medicīnas centrā, vēsta "Latvijas Avīze". Šī gada pavasara sākumā mediķi tika vērsušies pie slimnīcas vadības, paužot, ka centrā trūkst personāla, kas sākot apdraudēt darba kvalitāti, un norādot uz citām, viņuprāt, sasāpējušām problēmām. Kā vēsta laikraksts, pēc notikušā slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš izdevis rīkojumu aizrotēt uz citām nodaļām divus ārsta palīgus, medicīnas māsu un atbildīgo ārsti. Patlaban ar slimnīcas arodorganizācijas palīdzību viņi gatavojot prasību tiesā pret Stradiņa slimnīcu par, viņuprāt, prettiesisku rīkojumu, pārkāpjot Darba likumu. Mediķi par konkrēto situāciju sūdzējušies arī atbildīgajai Saeimas komisijai. Savukārt slimnīcas vadība skaidrojusi, ka risina visus konfliktus, izmantojot instrumentus un iespējas, kas ir tās rīcībā.
Vardarbība pret sievieti Latvijā ir apkaunojums, intervijā Latvijas Televīzijai šorīt norādīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Vērtējot Jēkabpilī notikušo sievietes slepkavību, ministre uzsver, ka nepieciešams aiziet prom no noziegumu pret sievieti un vardarbību ģimenē ideoloģizēšašanas. Viņa akcentē, ka stigmatizēšanas un ideoloģizēšanas dēļ par šādiem noziegumiem netiek ziņots. Viņasprāt, pastrādātais noziegums parāda, ka sistēma attieksmes ziņā ir sapuvusi. No likuma viedokļa uzlabojumus atrast izdosies, taču problēma esot attieksme - sākot ar politiku un vardarbības pret sievieti un ģimenē stigmatizēšanu, beidzot ar katru cilvēku, kurš ir novērsies. Lībiņa-Egnere ir lūgusi koalīcijas partnerus, kas pat nav lasījuši Stambulas konvencijas tekstu, bet izplata par to dažādus mītus, ar to iepazīties, kā arī izlasīt Satversmes tiesas spriedumu, kas novērtēja, ka konvencijā nav nekā tāda, kas apdraudētu vai vispār skartu Satversmē nostiprinātās vērtības. Lībiņa-Egnere arī piekrīt, ka maldinošus vēstījumus par Stambulas konvenciju ilgstoši izpaltījusi Krievija, kur vardarbība ģimenē pat netiek uzskatīta par vardarbību.
Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka aicinājusi Krievijas karaspēka īslaicīgi okupēto teritoriju iedzīvotājus neņemt Krievijas pases un nekādā veidā nesadarboties ar Krieviju. Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas ļauj deportēt okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājus, kuri nav pieņēmuši Krievijas pilsonību. Šis dekrēts paredz, ka Ukrainas pilsoņiem vai tā saukto "Doņeckas Tautas Republikas" un "Luganskas Tautas Republikas" "pasu" īpašniekiem ir vai nu jākļūst par Krievijas pilsoņiem, vai jāpaziņo, ka viņi nevēlas to darīt. Tie, kas izvēlēsies otro variantu, no 2024.gada 1.jūlija tiks uzskatīti par ārzemniekiem un attiecīgi varēs tikt deportēti, ja viņi tiks atzīti par draudiem Krievijas nacionālajai drošībai.
Tā kā Krievija aprīlī bija rotējošā ANO Drošības padomes prezidējošā valsts, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sasauca padomes sēdi, lai apspriestu mieru. Liekulības un cinisma paraugstunda – tā šo rīcību komentēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Krievijas sasauktā Drošības padomes sanāksme un Lavrova izvēlētā tēma – par ANO statūtos noteikto principu aizstāvēšanu – izsauca daudzu valstu dusmas un pretreakciju. Savu nosodījumu Krievijas rīcībai vienoti izteica arī 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki. Lavrovam kā sanāksmes vadītājam nācās palikt zālē un visu šo kritiku noklausīties. Iepriekš viņš līdzīgās situācijās telpu pameta. Neskatoties uz Krievijas pašas sākto karu pret Ukrainu, Lavrovs ANO atkārtoja apgalvojumus, ka NATO apdraud Krieviju un noliedza Ukrainas valdības leģitimitāti. Daudzi analītiķi uzskata, ka šī Krievijas rīcība ANO ir vēl viens pierādījumu šīs institūcijas nepilnībām. Drošības padomes, kurā ir pieci pastāvīgie locekļi, kam ir veto tiesības, un 10 rotējošie, uzdevums ir nostiprināt globālu kārtību, kas pastāvēja pēc Otrā pasaules kara beigām. Bet tā, tiek norādīts, īsti neatspoguļo 21. gadsimta sarežģītību un izaicinājumus.
Turpinām ziņas
Televīzijas programmu izplatītājiem turpmāk ir pienākums tādām programmām, kas nav kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām, primāri nodrošināt latviešu valodas celiņu. Šādu prasību paredz grozījumi "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", kas stājas spēkā no maija. Tikmēr operatori skaidro, ka gadījumos, kad augstas kvalitātes saturs starptautiski atzītos populārzinātniskos un filmu TV kanālos netiek nodrošināts valodas celiņš valsts valodā, programmu piegādātāji drīkst izplatīt tikai ar skaņas celiņu kādā no ES oficiālajām valodām. Ņemot vērā kanāla satura tulkošanas un ieskaņošanas nesamērīgi augstas izmaksas pret Eiropas un ASV mērogā nelielo Latvijas tirgu, daļa kanālu neplāno nodrošināt tulkojumu, līdz ar ko būs spiesti atslēgt arī krievu valodas celiņu. Tā rezultātā ievērojama daļa operatoru pārraidīto kanālu paliks tikai ar oriģinālvalodas audio celiņu - pamatā angļu valodā. Savukārt daļa kanālu saturu dublēs, nodrošinot tulkojumu ar mākslīgā intelekta palīdzību.
1. septembrī vispārējās izglītības iestādēs, kurās līdz šim mācības notikušas arī krievu valodā, sāksies pakāpeniska pāreja uz izglītošanu tikai latviski. Tātad laika nav atlicis daudz – četri mēneši, no tiem trīs ir skolēnu vasaras brīvlaiks. Pa šo laiku vēl plānoti kursi skolotājiem un vasaras nometnes pedagogiem un bērniem, lai gan vieni, gan otri pagūtu uzlabot vai nostiprināt latviešu valodas prasmi. Taču jau tagad skaidrs, ka skolu gatavība šai pārejai ir ļoti atšķirīga, taču atkāpšanās ceļš netiek piedāvāts. Izmaiņas mācību valodas lietojumā no 1. septembra attiecas uz 13,6% pirmsskolu audzēkņu un uz 23,2% pamatskolu skolēnu, liecina ministtijas dati. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klašu skolēni, no 2025. gada 1. septembra pievienosies arī 3., 6. un 9. klases.
Turpināt mācības vidusskolā 2021./2022. mācību gadā izvēlējās 153 tūkstoši skolēnu, kas ir par 2 tūkstoši 600 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pēc pamata izglītības iegūšanas 58,8% izglītojamo turpināja mācības vidusskolās, bet 36,9% - profesionālajās izglītības iestādēs. 4,3% izglītojamo mācības izvēlējās neturpināt. Augstskolās un koledžās mācības turpināja 64% vidusskolas absolventu, savukārt 5,6% turpināja mācības profesionālajās izglītības iestādēs. Pēc vidusskolas beigšanas 30% absolventu mācības neturpināja.
Un vēl
Valodnieki precizējuši Latvijā tradicionālo reliģisko konfesiju un to dievnamu nosaukumu formu. Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija pērn izskatījusi jautājumu par Latvijā tradicionālo reliģisko konfesiju un to dievnamu nosaukumu pareizāko formu. Eksperti atbalstīja ieteikumu latviešu valodā lietot apzīmētāju lietvārda ģenitīva formā - katoļu un luterāņu baznīca -, nevis īpašības vārda formā katoliskā un luteriskā baznīca. Valodnieku ieskatā vārda forma "luteriskā" lietojama tikai saliktajā apzīmētājā "evaņģēliski-luteriskā" baznīca.