2024.gada 22. novembris

Aldis, Aldris, Alfons

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 8.maijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 8.maijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Brīdina par bīstamību cilvēkiem inficēties ar putnu gripu, Pretplūdu pasākumiem Jēkabpilī plāno piešķirt 12,6 miljonus eiro, un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?

Lai gan cilvēki ar putnu gripu inficējas reti, tā ir bīstama arī cilvēkiem, uzsver speciālisti, aicinot neapmeklēt šīs slimības skarto teritoriju Daugavpilī. Slimību profilakses un kontroles centra riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs skaidro, ka Daugavpilī mirušajiem putniem konstatētais vīruss cilvēkiem ir bīstams. Lai gan cilvēki ar šo vīrusu inficējas reti, tomēr šādi gadījumi ir fiksēti un katrs otrais gadījums cilvēkiem beidzies letāli. Saslimšanas gadījumu skaits bijis neliels, un galvenokārt inficētie bijuši ciešā un ilgstošā kontaktā ar putniem, piemēram, strādājuši fermās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinājums ekonomikas sildīšanas vārdā 200 miljonus eiro fondu naudas, kas nav iztērēta līdz šim, ļaut saņemt pašvaldībām ar jau gataviem ēku siltināšanas un ceļu projektiem, ir aktivizējis Pierīgas pašvaldības. Tās akcentē, ka jau uz pagājušo gadu bija sagatavojušas virkni projektu, piemēram, bērnudārzu un skolu celtniecībai vai ielu izbūvei, taču valsts liedza iespējas aizņemties naudu to īstenošanai. Tās pat būtu gatavas iztikt bez tieša atbalsta, pilnībā uzņemoties aizņēmuma atdošanu. Par kredītu griestu atvēršanu tuvākajā laikā varētu lemt valdība.

Lielbritānijā sestdien, 6. maijā, kronēts karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla. Dedzīgākie monarhijas atbalstītāji jau nedēļu pirms kronēšanas sāka pulcēties Londonā, lai klātienē vērotu vēsturisko dienu, kādas Lielbritānijā nav bijis vairāk nekā 70 gadus. Ceremonija, kas palikusi nemainīga teju 1000 gadus un ir vienīgais šāda veida pasākums Eiropā, ir valsts notikums Lielbritānijā. Notikums, kam sekoja tūkstoši klātienē un miljoni visā pasaulē. Krāšņajam ceremoniālajam pasākumam sekoja iespaidīga militārā parāde Londonas ielās un karaliskās ģimenes parādīšanās uz Bekingemas pils balkona. 

Pasaules Veselības organizācija piektdien paziņojusi, ka globālā koronavīrusa pandēmija vairs nav uzskatāma par starptautisku ārkārtas situāciju veselības jomā. Pasaules veselības organizācijas vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss  Ženēvā paziņoja par augstākā trauksmes līmeņa atcelšanu. Tas bija spēkā trīs gadus. Pasaules veselības organizācijas paziņojumam nav tiešas ietekmes, jo katra valsts pati izlemj, kādi aizsardzības pasākumi tiek īstenoti. Trīs gadu laikā Covid-19 pandēmijā pasaulē miruši vismaz septiņi miljoni cilvēku.


Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukuma gadījumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins pazudīs no informatīvās telpas, prognozē krievu publicists Mihails Šeitelmans. Viņš norāda, ka pēc dronu uzbrukuma Kremļa jumtam, Putins nezina, ko darīt un viņam ir bail. Šeitelmans uzskata, ka 9. maija parāde, iespējams, ir pēdējā iespēja redzēt dzīvu Putinu vai viņa dubultnieku. Viņš arī skaidro, kā 9.maija parādē atšķirt, vai uzstāsies īstais Putins vai viņa dubultnieks: Ja 9. maijā uzstāsies dubultnieks, ja tad runa ilgs no 3 līdz 4 minūtēm, bet, ja Putina runa būs pietiekami ilga, tad tomēr būs nolemts tautai parādīt īsto".

Turpinām ziņas

Pretplūdu pasākumiem Jēkabpilī, tajā skaitā aizsargdambja stiprināšanai plāno piešķirt Eiropas Savienības finansējumu 10,7 miljonu eiro apmērā, bet 1,9 miljonus eiro – no valsts budžeta, kopā piešķirot 12,6 miljonus eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saskaņošanai nodevusi informatīvo ziņojumu par projektu "Plūdu risku novēršana Jēkabpilī", kurā sniegta informācija Ministru kabinetam par Jēkabpils aizsargdambja stāvokli un ar to saistītajiem riskiem pēc plūdiem 2023. gada janvārī. Ziņojumā arī lūgts atbalstīt izvēlēto risinājumu iespējami ātrai finansējuma piesaistei Jēkabpils aizsargdambja nostiprināšanas projektam, lai mazinātu šādu katastrofas draudu atkārtošanos nākamajā ziemā-pavasarī. Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu vēl jālemj valdībai. 

Kopš 2004. gada, kad Latvijā darbu sāka Uzturlīdzekļu garantiju fonds, parāda apjoms ir sasniedzis 398 miljonus eiro pamatsummā, kā arī 123 miljonus eiro procentos. Uzturlīdzekļu parādnieki valstij tādējādi ir parādā vairāk nekā pusmiljardu eiro. Pašlaik par 35 tūkstošu Latvijas bērnu uzturēšanu viena vecāka vietā maksā valsts. Viens no bērnu vecākiem, biežāk tēvs, par bērna uzturēšanu nemaksā. Statistiski 10 procentos gadījumu uzturlīdzekļu parādnieki ir sievietes. Lauvas tiesa vecāku, kas atsakās uzturēt savu bērnu, ir vīrieši. Tie ir 90% no uzturlīdzekļu parādniekiem. Lielākā daļa parādnieku ir vecumā līdz 45 gadiem ar parādu, kas nav lielāks par 10 tūkstošiem eiro.

Un vēl

Pieaugot dienas garumam, svētdien, 7.maijā Zemes ziemeļu puslodē sākās gada gaišākie trīs mēneši jeb solārā vasara. Visgarākās dienas būs vasaras saulgriežos jeb Jāņos, kas iezīmē solārās vasaras vidu un astronomiskās vasaras sākumu. Saules spīdēšanas ilgums gada garākajā dienā, kas šogad būs 21.jūnijs, ir no 17 stundām un 33 minūtēm Augšdaugavas novada dienvidos līdz 18 stundām un 12 minūtēm Valmieras novada ziemeļos. Gada gaišākais ceturksnis beigsies 5.augustā, kad solāro vasaru nomainīs rudens, savukārt no 6.novembra līdz 4.februārim būs gada tumšākais ceturksnis. Astronomiskie gadalaiki ir aptuveni trīs mēnešus gari laika intervāli no ekvinokcijas līdz saulgriežiem un otrādi, savukārt solārie gadalaiki ir gada ceturkšņi, kas nodalīti atbilstoši saules spīdēšanas ilgumam jeb dienas garumam.

Šonedēļ laikapstākļus Latvijā noteiks anticiklons, tādēļ tikpat kā nelīs un gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstināsies, prognozē sinoptiķi. Laiks būs pārsvarā saulains, tomēr palaikam debesis aizklās mākoņi. Pūtīs lēns vējš. Nedēļas sākumā gaisa temperatūra naktīs vietām vēl noslīdēs zem nulles; nedēļas otrajā pusē minimālā gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā būs 4...9 grādi. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstināsies no 11...16 grādiem pirmdien līdz 17...22 grādiem piektdien un nedēļas izskaņā. Turpmāk aukstuma un spēcīgu salnu atgriešanās maijā netiek prognozēta. Sausā laika dēļ turpinās pazemināties ūdens līmenis upēs un ezeros, pieaugs ugunsbīstamība mežos.

Latvijas centrālajā daļā līdz 10.maijam ir ļoti augsta ugunsbīstamība, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Lielā daļā Zemgales, kā arī Vidzemes rietumu novados un galvaspilsētā spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums. Iedzīvotāji aicināti ievērot piesardzību mežu un krūmāju tuvumā, nekurināt ugunskurus un nemest zemē izsmēķus. Aizdegšanās gadījumā uzreiz jāzvana glābšanas dienestam. Jaunākās laika prognozes liecina, ka šī nedēļa Latvijā būs pārsvarā sausa, tādēļ sagaidāms, ka brīdinājums par ugunsbīstamību tiks pagarināts un tas aptvers plašāku valsts teritoriju.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:  Valsts policija 9.maijā neizslēdz provokācijas, Sākta parakstu vākšana par bezmaksas sabiedrisko transportu skolēniem un arodskolu audzēkņiem, un Remontdarbi sākušies 32 valsts ceļu posmos.

Valsts policija neizslēdz iespēju, ka 9.maijā varētu notikt provokācijas, kuras varētu veikt atsevišķas personas, grupas, intervijā TV3 šorīt sacīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Viņš norāda, ka katru gadu tiek veikta informācijas ieguve un monitorings. Situācija šogad ir citādāka - nojaukti dažādi pieminekļi, kā arī pieņemts likums, ar kuru aizliegts 9.maijā, kad Krievijā tiek svinēta tā dēvētā "Uzvaras diena", publiskajā ārtelpā rīkot pasākumus, kas neaizstāv valsts drošības intereses, šķeļ sabiedrību, nepatiesi apraksta vēsturi un nesolidarizējas ar Ukrainas tautu. Vienlaikus Ruks neizslēdza, ka varētu notikt atsevišķu personu, grupu provokācijas. Policija esot gatava uz jebkādu situācijas saasinājumu.

Šodien Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš godinās Otrā pasaules kara upurus, apmeklējot piemiņas pasākumu Lestenē. Piemiņas pasākumu organizē Latviešu karavīru piemiņas biedrība "Lestene", un tā laikā muzikālo pavadījumu nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku orķestris. Pēc atceres pasākuma pie Lestenes Brāļu kapiem notiks Piemiņas parka atklāšana, kas būs atceres vieta Otrajā pasaules karā izpostītajām apkārtnes mājām.

Partija "Saskaņa" aicinājusi šogad 8. un 9. maijā pieminēt Otrajā pasaules karā kritušos un atzīmēt uzvaru pār nacismu, noliekot ziedus un iededzinot sveces Brāļu kapos un karavīru kapos. Svētdien medijiem izplatītajā partijas valdes paziņojumā, aicināts  izvairīties no jebkādām provokācijām no jebkuras puses. Tajā aicināts atcerēties par visiem aktuālajiem ierobežojumiem un ar cieņu un sapratni izturēties pret valsti un policijas darbu. 

Krievija naktī uz pirmdienu atkal uzbrukusi Ukrainas galvaspilsētai ar bezpilota lidaparātiem, nogalinot vairākus cilvēkus. Svētdienas vakarā Ukrainā, galvenokārt dienvidu un centrālajos apgabalos, tika izsludināta gaisa trauksme. Odesā gaisa uzlidojuma laikā nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks. Kijevā un reģionā darbojās pretgaisa aizsardzība. Arī galvaspilsētā nogranda vairāki sprādzieni.

Igaunijas valdība ir nolēmusi pagarināt iesaukuma termiņu līdz 11 mēnešiem lielākajai daļai dienestu. Līdz šim tikai atsevišķās Igaunijas Aizsardzības spēku specialitātēs iesaucamajiem bija nepieciešams 11 mēnešu termiņš. Astoņi mēneši bija standarta ilgums vairumā citu gadījumu. Vēl vienas izmaiņas, ko Igaunijā ievieš, paredz, ka personas, kuras apgūst specialitāti, kas prasa plašu militāro apmācību vai mēģinājumus, tiks norīkotas uz kara laika amatu pastāvīgās gatavības vienībā, lai nodrošinātu papildu padziļinātu apmācību un stiprinātu pastāvīgās gatavības spējas. Gadā jauniesaukto skaits, kas noteikts 4 tūkstoši, parasti divās porcijās pavasarī un rudenī, Igaunijā paliek nemainīgs.

Krievijai draud darbaspēka trūkums, kas, domājams, novedīs pie tautsaimniecības izaugsmes tempa krituma un straujas inflācijas, teikts Lielbritānijas aizsardzības ministrijas ikdienas ziņojumā par stāvokli Ukrainas frontē. Kā norāda britu izlūkdienestu eksperti, pēdējo trīs gadu laikā Krievijas iedzīvotāju skaits sarucis par diviem miljoniem vairāk, nekā iepriekš ticis prognozēts. Mobilizācija, vēsturiski lielākā emigrācija, kā arī novecošanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās ierobežo darbaspēka nodrošinājumu. Krievijas Sakaru ministrija lēš, ka pērn uz neatgriešanos izbraukuši 100 tūkstoši strādājošo IT nozarē, kas sastāda 10% no kopējā nodarbināto skaita šajā sektorā. 2022.gadā valsti kopumā pameta līdz 1,3 miljoniem cilvēku, tajā skaitā gados jaunākie un labāk izglītotie krievi, kas strādāja nozarēs ar lielu pievienoto vērtību.

Turpinām ziņas

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par bezmaksas sabiedrisko transportu skolēniem un arodskolu audzēkņiem. Iniciatīvas pārstāvis Agris Pilsums norāda, ka pašvaldības sedz skolēnu un audzēkņu pārvietošanos sabiedriskajā transportā savās pašvaldībās dzīvojošajiem, tomēr daudzi jaunieši mācīties brauc uz citām pašvaldībām, un viņiem ir jāmaksā pašiem. Šāda situācija ģimenēm rada papildu finanšu slogu, kas ne vienmēr ir paceļams. Viņaprāt, jāņem vērā, ka pēc Covid-19 krīzes daudzi vecāki ir sākuši strādāt attālināti un attiecīgi ir mainījusies arī iespēja izvadāt bērnus uz skolu. Ir arī mainījušās pašvaldību robežas pēc teritoriālās reformas, radot neatbilstību starp dzīvesvietas un apmeklējamās skolas pašvaldību. Tāpēc viņš aicina valstī izveidot centralizētu sistēmu, lai nodrošinātu skolēniem un arodskolu audzēkņiem bezmaksas sabiedrisko transportu.

Pagājušā gada sākumā Latvijā sieviešu skaits par 138 tūkstoši pārsniedza vīriešu skaitu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Palielinoties vecumam, sieviešu pārsvars kļūst izteiktāks. Vecumā virs 65 gadiem sieviešu pārsvars ir divas reizes lielāks, bet vecumā virs 80 gadiem - trīs reizes lielāks nekā vīriešu skaits. Vienlaikus katru gadu zēnu piedzimst par 5 līdz 6% vairāk nekā meiteņu. Vidēji līdz 40 gadu vecumam vīriešu skaits ir lielāks nekā sieviešu skaits. Tomēr vēlāk sieviešu īpatsvars strauji palielinās, jo sieviešu paredzamais mūža ilgums Latvijā ir gandrīz par 10 gadiem lielāks nekā vīriešu. 

Un vēl

Pašlaik remontdarbi ir sākušies 32 valsts ceļu posmos. Tajā skaitā vismaz pusstunda ceļā jāplāno, lai šķērsotu būvdarbu posmu Lielvārdē, uz Daugavpils šosejas, un remondarbu posmu no Grebņevas līdz Kārsavai. Savukārt jauno būvdarbu posmu no Jēkabpils līdz Mežārei uz galvenā autoceļa Jēkabpils- Rēzekne- Terehova iespējams šķērsot 20 minūtēs.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: latvijā samazinājies mazumtirdzniecības apgrozījums;  Latgalē jau trešo dienu turpinās septiņgadīgās Justīnes meklēšana; un Krāslavā uziet vismaz 200 beigtus ķīrus.

Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā martā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, samazinājies par 8,9%, kas ir straujāks kritums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" publiskotie dati par 25 bloka dalībvalstīm. Mazumtirdzniecības apmērs martā salīdzinājumā ar 2022.gada trešo mēnesi samazinājies 17 ES valstīs, par kurām pieejami dati, bet straujākais samazinājums fiksēts Igaunijā mīnus 13,5%, Ungārijā mīnus 13,2% un Slovēnijā mīnus 12,8%. Lietuvā mazumtirdzniecības apgrozījums martā bijis par 4,7% mazāks nekā pirms gada.Savukārt straujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums bijis Spānijā – plus 10,8%, Rumānijā – plus 7,2% un Kiprā plus 5,6%.

Visas iesaistītās puses dara visu iespējamo attiecībā uz satiksmes jautājumiem Dziesmu un deju svētku laikā, tomēr satiksme pilsētā būs izaicinājums, atzīst 27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.to Deju svētku izpilddirektore Daina Markova. Viņa norāda, ka pašvaldība un tās uzņēmums "Rīgas satiksme" ļoti aktīvi strādā pie satiksmes jautājumiem, kas būs aktuāli Dziesmu un deju svētku laikā šovasar. Visi darot visu iespējamo. Viens no sāpīgajiem satiksmes punktiem ir Brasas pārvada apkaime, kur notiek pārbūve. Viņa piebilda, ka nokļūšanai tuvāk Mežaparkam un stadionam "Daugava" būtiska loma būs arī vilcienu satiksmei.

Aizvadītajās dienās Latvijā pieredzēti aukstuma rekordi un arī postošas salnas vairākas naktis pēc kārtas. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka salna visstiprākā bijusi Austrumlatvijā, tomēr vissmagāk cietuši augi Kurzemes un Zemgales pusē. To, cik liela būs bijusi salnas ietekme uz gaidāmo ražu, šobrīd vēl ir grūti prognozēt, jo salnas ietekme parādās pamazām, pastāstīja Narvils. Faktiskie bojājumi parādīsies pēc aptuveni 10 dienām. Tradicionāli vissmagāk varētu būt cietuši kauliņaugi, kas bija jau faktiski pilnbriedā. Narvils prognozēja, ka uz lauka salnas postījumi, iespējams, nebūs tik lieli. Savukārt gadījumā, ja no aukstajiem laikapstākļiem nav izdevies savlaicīgi pasargāt augus siltumnīcās, var nākties domāt par atkārtotu audzēšanu. 

Sākot no šā gada, Ukrainā 9.maijā tiks atzīmēta nevis tā dēvētā uzvaras diena, bet gan Eiropas diena, nolēmis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš norādīja, ka 9.maijs ir Eiropas diena, kas veltīta mieram un vienotībai Eiropā. Līdz šim 9.maijs Ukrainā bija diena, kad tika atzīmēta uzvara pār nacismu Otrajā pasaules karā.  Zelenskis arī iesniedzis parlamentā likuma grozījumus, kas paredz noteikt Ukrainā 8.maiju par piemiņas dienu, lai atzīmētu uzvaru pār nacismu Otrajā pasaules karā.

Stipru lietavu izraisītos plūdos un zemes noslīdējumos Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos pagājušajā nedēļā gājuši bojā gandrīz 400 cilvēku. Spēcīgs lietus Dienvidkivu provinces Kalehes reģionā ceturtdien izraisīja upju pārplūšanu un zemes noslīdējumus, kas nopostīja vairākus ciematus. Plūdi Kongo Dienvidrepublika sākās divas dienas pēc tam, kad kaimiņvalstī Ruandā plūdos gāja bojā vismaz 131 cilvēks un tika nopostītas tūkstošiem māju. Kongo Dienvidrepublika un Ruanda atrodas Kivu ezera pretējās pusēs.

Turpinām ziņas

Trešo dienu Latgalē turpinās bez vēsts pazudušās septiņgadīgās Justīnes meklēšana. Valsts policija mainīs meitenes meklēšanas taktiku, taču meklēšanas darbi netiks pārtraukti. Meitene no savām mājām Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkā izgāja 5.maija vakarā un kopš tā laika nav atrasta. Meitenei ir veselības problēmas un viņa nerunā. Kā informē policija, izmantojot tehnisko aprīkojumu un cikvēkresursus, Justīnes meklēšanas darbi norisinājās visu nakti, taču bez panākumiem. Kopš meitenes pazušanas Valsts policija sadarbībā ar citiem dienestiem un organizācijām ir vairākkārt pārmeklējusi apkārtni, kā arī tajā esošās akas un ūdenstilpes. Šodien Justīnes meklēšanā piedalīsies Valsts policija un Valsts robežsardze. Meklēšanā arī šodien tiks izmantots Valsts robežsardzes helikopters. Valsts policija pārbauda vairākas pazušanas versijas, taču pamatversija joprojām ir, ka meitenīte pati pametusi mājas pagalmu un devusies prom nezināmā virzienā.

Valsts policija noskaidrojusi divas personas pēc kā iniciatīvas notika pulcēšanās Imantas mikrorajonā, nepilngadīgie naktī uz pirmdienu nogādāti policijā procesuālo darbību veikšanai. Valsts policija informē, ka citi incidenti neesot konstatēti un situācija pilnībā tiekot kontrolēta. Trauksme policijā atcelta, tiek turpināts darbs pastiprinātā režīmā. Valsts policijas Rīgas Pārdaugavas pārvaldē un Rīgas Speciālo uzdevumu bataljona vienībā svētdien bija izsludināta trauksme, kas nozīmē, ka piesaistīti visi iespējamie spēki, reaģējot uz iespējamām fiziskām sadursmēm pēc 5.maijā Imantā notikuša mazgadīgo izraisīta kautiņa. 

Kā ziņots, līdzās kriminālprocesam par mazgadīgu zēnu izraisītu kautiņu Imantā pārbaudē tiks vētītas arī policijas rīcība. Sociālajās vietnēs publicēts videoieraksts, kurā redzams, ka vairāki zēni, sitot un sperot, uzbrūk vienaudzim, savukārt vairāki jaunieši noskatās un filmē notiekošo. Nežēlīgā vienaudža piekaušana izraisījusi plašas diskusijas sabiedrībā un nosodījumu policijas darbam, apgalvojot, ka policija ilgstoši neieradās uz notikuma vietu.

Un vēl

Pārtikas un veterinārais dienests saņēmis informāciju no ornitologiem par vismaz 200 mirušiem ķīriem uz salas Daugavā, Krāslavā. Šodien inspektori laboratoriskajām pārbaudēm uz putnu gripu nosūtījuši 15 mirušo putnu paraugus. Tāpat tiek pārbaudīta informācija un ņemti paraugi vēl vairākās Latvijas vietās, no kurām pienākušas ziņas par mirušiem savvaļas putniem. Dienestā atgādināja, ka pagājušajā nedēļā Daugavpils Esplanādes dīķa teritorijā mirušajiem lielajiem ķīriem ir laboratoriski apstiprināta augsti patogēnā putnu gripa. 

Ņemot vērā augstos putnu gripas izplatības riskus, Pārtikas un veterinārais dienests aicina ikvienu mājputnu turētāju, neatkarīgi no mājputnu skaita saimniecībā, ļoti rūpīgi ievērot biodrošības prasības un nekavējoties informēt veterinārārstu vai dienestu par mājputnu saslimšanu vai pēkšņu nobeigšanos. Tāpat, lai neapdraudētu savu veselību un nepieļautu slimības tālāku izplatību, dienests aicina iedzīvotājus neapmeklēt teritorijas, kurās atrasti mirušie putni.  Pārtikas un veterinārais dienests aicina iedzīvotājus ziņot par atrastiem mirušiem savvaļas putniem, īpaši – ūdensputniem, zvanot uz  PVD uzticības tālruni - automātisko atbildētāju  67027402 vai informējot tuvāko PVD pārvaldi.

Atstājiet komentāru