Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 10.maijā
- 10 maijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ārstniecības un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs vairs nevajadzēs sejas maskas; Pēc sievietes slepkavības Jēkabpilī rosina varmākām noteikt ilgākus cietumsodus; un Sestdien norisināsies tradicionālā muzeju nakts.
Valdība nolēmusi atcelt prasību lietot sejas maskas ārstniecības un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs. Prasība lietot sejas maskas tika ieviesta Covid-19 pandēmijas dēļ, bet tagad Covid-19 epidemioloģiskā situācija gan Latvijā, gan pasaulē kopumā ir uzlabojusies, tāpēc secināts, ka no šādas prasības var atteikties. Pēdējā laikā vairs nav novērojami uzliesmojumi ar ļoti lielu Covid-19 inficēto skaitu, kā arī Covid-19 saslimšana vairumā gadījumu norit vieglā formā un slimnīcās nonāk mazāks skaits pacientu ar pamatdiagnozi Covid-19. Tādēļ, Veselības ministrijas vērtējumā, Covid-19 vairs nerada tik augstu risku veselības aprūpes sistēmai kā tas bija agrāk un šobrīd Covid-19 ir pielīdzināma citām cirkulējošām respiratorām infekcijām, piemēram, sezonālajai gripai.
Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtībā investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, kas paredz atbalsta programmām izdalīt 16,5 miljonus eiro. Zemkopības ministrija norāda, ka finansējums nodrošinās atbalsta pasākumu turpināšanos nozaru konkurētspējas stiprināšanai, investīciju veicināšanai lauksaimniecībā un investīcijas materiālās bāzes pilnveidošanai. Tāpat tiks nodrošināta Zemkopības ministrijas pasūtīto pētījumu izstrāde valsts vajadzībām, kuru mērķis ir ar zinātniskās pētniecības palīdzību veicināt nozares attīstību un konkrētu problēmu risināšanu attiecīgās valsts pārvaldes institūcijas kompetences jomā.
Pērn mobilā interneta lietotājs patērējis vidēji 42 GB mēnesī – par 18% vairāk nekā 2021. gadā, bet zvanu minūšu ilgums un nosūtīto īsziņu skaits samazinājies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopotie dati par elektronisko sakaru komersantu rādītājiem 2022. gadā. Pērn Latvijā bija 2,2 miljoni mobilā interneta pieslēgumu. Kopējie elektronisko sakaru komersantu sniegto pakalpojumu ieņēmumi pieauga par 5,3%, sasniedzot 562 miljonus eiro. Lielākie operatori – SIA "LMT", SIA "Tele2", SIA "Bite Latvija" un SIA "Tet" – veidoja 81% lielu tirgus daļu.
Lietuvas parlaments trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma valdības ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu, lai aizsardzības, civilās un militārās infrastruktūras projektiem papildus iegūtu vairāk nekā 400 miljonus eiro. Tiek prognozēts, ka Lietuvas banku peļņa šogad varētu sasniegt vienu miljardu eiro salīdzinājumā ar 300–400 miljoniem eiro citus gadus. Banku virspeļņa ir saistīta ar procentu likmju kāpumu un citiem no uzņēmuma biznesa lēmumiem neatkarīgiem faktoriem, tādēļ Finanšu ministrija un centrālā banka ierosināja ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu. Jau ziņots, ka priekšlikums par šāda banku virspeļņas nodokļa ieviešanu izskanējis arī Latvijā.
CCN ziņo, ka Sardīnijā, Itālijā kādas Polijas pilsētas mērs gājis bojā, izkrītot no viesnīcas ceturtā stāva logu. Mēra vārdu neatklāj nedz Polijas preses aģentūra, nedz policija. Policijas pārstāvis sacījis, ka vīrietis sēdējis uz palodzes un zaudējis līdzsvaru. Viņš piebilda, ka tas bija negadījums un tajā nav vardarbības pazīmju. Mērs, kurš viesojās Itālijā kopā ar Polijas delegāciju, izkritis pa logu telpā, kurā atradās kopā ar kolēģi. 44 gadus vecais Polijas pilsonis miris naktī uz otrdienu.
Turpinām ziņas
Pēc traģēdijas Jēkabpilī, kad Leons Rusiņš ilgstošas vajāšanas rezultātā noslepkavoja bijušo sievu, Saeimā virza grozījumus likumos, paredzot varmākām noteikt cietumsodu līdz vienam gadam. Tieslietu ministrijas darba grupa rosina noteikt ilgākus sodus par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus, kā arī par vajāšanu. Pašlaik par šādu draudu izteikšanu un vajāšanu smagākais sods ir īslaicīga brīvības atņemšana līdz trim mēnešiem, var piemērot arī probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Vienlaikus Tieslietu ministrija likumā piedāvā iekļaut pastiprinošu pazīmi, ja draudi, vajāšana vai lieguma tuvoties neievērošana izdarīta pret radinieku, laulāto vai bijušo laulāto. Šādos gadījumos maksimālo cietumsodu rosināts noteikt līdz trīs gadiem.
Latvijā turpina mazināties saslimstības ar gripu vidējā intensitāte, liecina Slimības profilakses un kontroles centra dati.
Pagājušajā nedēļā samazinājies pacientu skaits, kuri vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūtas augšējo elpceļu infekcijas gadījumos - 767 pacienti jeb 1057,4 gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Pirms nedēļas bija tūkstoš 848 gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Augstāka saslimstība bija bērniem līdz četru gadu vecumam. No monitoringā iesaistītām stacionārām ārstniecības iestādēm tika ziņots par sešiem hospitalizētiem pacientiem ar gripu Rīgā un Daugavpilī un septiņiem stacionētiem pacientiem ar gripas izraisītu pneimoniju Daugavpilī. Kā ziņots, 20.aprīlī Latvijā oficiāli beidzās gripas epidēmija.
Maija pirmajā nedēļā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā ir samazinājies par 16,8%. Kopumā pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēti 114 jauni Covid-19 gadījumi. Nedēļas laikā veikti 849 testi, kas ir par 0,7% mazāk nekā nedēļu iepriekš. Pozitīvo testu īpatsvars bija 13,4%, kas ir par 2,6% mazāk nekā iepriekš. Kopumā pagājušajā nedēļā Covid-19 pacientiem reģistrēti pieci nāves gadījumi, kamēr nedēļu iepriekš tādu bija septiņi.
Un vēl
Muzeju naktī šogad piedalīsies vairāk nekā 244 muzeji un sabiedriskās dzīves veidotāji. Kultūras ministrs Nauris Puntulis atzīmē, ka Muzeju nakts katru gadu iezīmē ziemas beigas un vasaras sākumu, kad daudzveidīgo naksnīgo kultūras pasākumu piedāvājumu izbauda aptuveni ceturtdaļmiljons iedzīvotāju visā valstī. Puntulis uzsvēra, ka Muzeju nakts pasākumu apmeklētāju skaits katru gadu pieaug. Kultūras ministrs norāda, ka, piedāvājot daudzveidīgas klātienes norises Latvijas muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas sestdien, 13.maijā, uzņems apmeklētājus bez maksas. Arī Jēkabpils vēstures muzejā Krustpils pilī sestdien no pulksten septiņiem vakarā līdz pusnaktij norisināsies muzeju nakts pasākumi.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: ; Kritēriji skolu tīklu sakārtošanai būs atkarīgi no skolēnu blīvuma pašvaldībā; un Jēkabpils slimnīcā pacientus drīkst apmeklēt tikai ar ārsta atļauju.
Valsts policija ar papildspēkiem turpina Rēzeknes novada Rogovkā pazudušās septiņus gadus vecās Justīnes meklēšanu, kas pagaidām nav sekmējušies panākumiem. Policija informē, ka turpinās fiziskie meklēšanas darbi apkārtnē, kurā bērns pazuda, kā arī tiek izskatītas dažādas Justīnes pazušanas iespējamās versijas, tajā skaitā netiek izslēgts, ka viņu varētu būt nolaupīta, tomēr pamatā tiek strādāts pie versijas, ka meitene pati kaut kur aizgājusi vai apmaldījusies.
Kā ziņots, meitene no savām mājām Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkā izgāja 5.maija vakarā un kopš tā laika nav atrasta. Meitenei ir veselības problēmas un viņa nerunā. Valsts policija aizvien aicina ikvienu, kura rīcībā ir informācija, kas sekmētu meitenes atrašanu, ziņot policijai.
Nodarbinātības valsts aģentūra no šodienas, 10. maijā atver skolēnu elektronisko reģistrāciju dalībai nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā. Pasākums norisināsies no 1. jūnija līdz 31. augustam, piedalīties pasākumā var skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Skolēnu elektroniskā reģistrācija turpināsies līdz 17. augustam. Pieteikties vasaras darbam skolēni var, aizpildot pieteikuma anketu Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā.
ASV paziņojusi par jaunu 1,2 miljardu dolāru vērtu drošības atbalsta paketi Ukrainai, lai stiprinātu valsts pretgaisa aizsardzību un nodrošinātu papildu artilērijas munīciju. Ar šo palīdzības paketi tiek uzsvērtas pastāvīgās ASV saistības pret Ukrainu, nodrošinot "kritiskās tuvākā laika posma jaudas, tādas kā pretgaisa aizsardzības sistēmas un munīcija, vienlaikus stiprinot Ukrainas bruņoto spēku jaudas, lai aizsargātu Ukrainas teritoriju un atturētu Krievijas agresiju ilgākā laika posmā, teikts Pentagona paziņojumā. Paketē iekļautas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas gan netiek konkrēti raksturotas, un munīcija, kā arī iekārtas, lai Ukrainas bruņojumu integrētu ar Rietumu sistēmām.
Ir pienācis laiks sākt sarunas par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā, vakar Kijivā ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu kopīgajā preses konferencē sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš norādīja, ka Ukrainas un Eiropas Savienības attiecībās pienācis laiks kliedēt mākslīgo politisko neskaidrību un pieņemt pozitīvu lēmumu - uzsākt sarunas par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā. Kā ziņots, Ukraina pērn tika atzīta par oficiālu Eiropas Savienības kandidātvalsti un šobrīd gaida komisijas vērtējumu tam, vai reformas ir pietiekamas formālu iestāšanās sarunu uzsākšanai.
Turpinām ziņas
Kritēriji skolu tīklu sakārtošanai būs atkarīgi no skolēnu blīvuma konkrētā pašvaldībā, tikšanās laikā ar medijiem pauda izglītības un zinātnes ministres ārštata konsultatīvā darbiniece vispārējās izglītības jautājumos Ramona Urtāne. Viņa norādīja, ka šāda pieeja ļaušot paplašināt pierobežas jēdzienu, to attiecinot ne tikai uz Latgali, bet arī uz Valkas un Ventspils novadu, kā arī diferencēt valstspilsētas. Ņemot vērā, ka trīs valstspilsētās - Ogrē, Valmierā un Jēkabpilī - ir pagasti, nevarot sagaidīt to pašu, ko, piemēram, no Jelgavas. Svarīgi esot arī nepazaudēt sasniedzamību. Urtāne norādīja, ka no 1. līdz 6.klasei bērnam būtu jāpavada ceļā uz skolu ne vairāk kā 40 minūtes, savukārt no 7. līdz 12.klasei lielāka nozīme ir attālumam starp skolām. Jūnijā ministrija virzīs uz valdību kritērijus skolu tīklam, kas tiks izstrādāti, ņemot vērā iegūto informāciju un pašvaldību un pētnieku viedokli. Balstoties uz šiem kritērijiem, pašvaldībām no 2024./2025. mācību gada būs jāpieņem lēmumi par skolu tīkla izmaiņām.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos.
Valsts jaunu bērnudārzu būvniecību pašvaldībās atbalstīs, ja tajās rindā uz vietu bērnudārzā gaidīs vairāk nekā 100 bērni, paredz valdības pieņemtie "Kritēriji un kārtība, kādā izvērtē pašvaldību investīciju projektus jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai, esošo pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanai vai pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai". Uz valsts atbalstu jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai paplašināšanai varēs pretendēt, ja bērnu skaits rindā uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē 2022.gada 1.oktobrī bija lielāks par 100, savukārt attiecīgās novada pašvaldības teritoriālā iedalījuma vienībā, kurā ir plānots īstenot investīciju projekts, bērnu skaits rindā ir lielāks par 50.
Sabalansējot pedagogu darba slodzi, izglītības iestādēs šī gada 1.septembrī būs brīvas 997,89 pedagogu vakances, liecina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētāja Česlava Batņas veiktās aptaujas rezultāti. Prognozēts, ka šī gada 1.septembrī trūks 190 latviešu valodas, 118 literatūras un 135 angļu valodas skolotāju. Matemātikā brīvas būšot 188 pedagogu vakances, savukārt visās eksaktajās zinātnēs - fizikā, ķīmijā un bioloģijā - aptuveni 75 pedagogu vakances. Aptaujātās izglītības iestādes prognozē arī 75 vēstures pedagogu trūkumu. Tāpat brīvas varētu būt arī 100 pedagogu vakances datorikā. Sporta un veselības mācībā brīvas plānotas 94 pedagogu vakances. Lielākais pedagogu trūkums varētu būt latviešu valodas, literatūras un matemātikas priekšmetos - līdz desmit stundām nedēļā.
Un vēl
Ņemot vērā joprojām pastāvošo kovida infekcijas izplatības risku, Jēkabpils reģionālā slimnīca aicina ievērot pacientu apmeklēšanas kārtību. Slimnīcas pacientus tuvinieki drīkst apciemot tikai ar ārstējošā ārsta vai konkrētās slimnīcas nodaļas vadītāja atļauju. Apmeklējums ir pieļaujams, ja tuviniekam nav saslimšanas simptomu. Apmeklētājiem jālieto vienreiz lietojamās sejas aizsargmaskas. Tāpat jāņem vērā, ka apmeklējumu laiks ir, sākot no pulksten trijem dienā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā aprīļa beigās samazinājies līdz 5,7%; Jēkabpilī notiks tikšanās ar iedzīvotājiem, lai apspriestu aizsargdambja rekonstrukciju; un Latvijā prognozē neparasti agru meteoroloģiskās vasaras sākumu
Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad aprīļa beigās bija 5,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotā informācija. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 4,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 12%, kas ir kritums par 0,6 procentpunktiem. Aprīlī starp Latvijas reģioniem reģistrētā bezdarba līmenis visstraujāk samazinājies Kurzemē - par 0,7 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 5,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Vienlaikus Vidzemē un arī Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis aprīlī samazinājies par 0,5 procentpunktiem un mēneša beigās bija attiecīgi 5,7% un 5,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Pāris gadu laikā jebkādas svinības 9.maijā Latvijā varētu būt pilnībā izskaustas, šādu cerību intervijā TV3 pauda iekšlietu ministrs Māris Kučinskis. Vēl kaut kādi gadi un varēsim pilnībā novākt sarkano krāsu no 9.maija, izteicās politiķis, vienlaikus gan atzīstot, ka pārmaiņas cilvēku prātos notiek lēnāk. Kučinska vērtējumā, 9.maijs Latvijā aizvadīts salīdzinoši mierīgi. Lielākās cilvēku plūsmas uz piemiņas vietām bijusi Salaspilī un Daugavpilī. Arī naktī policija aizturējusi vairākus uguņošanas šāvējus. Valsts policija saistībā ar 9.maija svinēšanu sākusi 35 administratīvā pārkāpuma procesus un četrus kriminālprocesus, kā arī aizturējusi 26 personas.
Gadu pēc Krievijas kara raisītajām tā sauktajām šoka cenām tagad var secināt, ka lielākajai daļai pārtikas produktu tās krītas. Samazināšanās Latvijā gan notiek ar krietnu nobīdi laikā, nekā tas vērojams pasaulē, bet eksperti prognozē cenu kritumu arī turpmāk, gan nesasniedzot pirmskara līmeni. Pārtikas nenormālā sadārdzināšanās nu redzama arī pirmajos pieejamajos uzņēmumu gada pārskatos – būtiski auguši apgrozījumi un peļņas rādītāji. Lielo pārtikas ražotāju finanšu dati par darbu aizvadītajā gadā vēl nav pieejami, bet vidējo un mazo uzņēmēju publiskotā informācija ļauj secināt, ka pandēmijas ierobežojumu mazināšanas un kara ietekmes dēļ cenu celšanas gads komersantiem ir nācis krietni par labu. Piemēram, desmit vietējo uzņēmumu kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" apgrozījums pērn audzis līdz vairāk nekā 4 miljoniem eiro, bet peļņa kāpusi vairāk nekā divas reizes. Cūkkopības uzņēmums "Latvi Dan Agro", kurā ietilpst arī Miķelēnu komplekss, apgrozījumu pērn pat samazināja par ceturto daļu, taču peļņu kāpināja par 37% līdz teju pusotram miljonam eiro.
Ukrainas austrumos raķešu triecienā otrdien netālu Časivjaras dzīvību zaudējis Francijas ziņu aģentūras AFP žurnālists Armāns Soldīns, pavēstīja AFP žurnālisti, kas bija šī notikuma liecinieki. AFP komanda apšaudīta ar raķetēm "Grad", kad tā bijusi kopā ar Ukrainas karavīru grupu. 32 gadus vecais Soldīns nogalināts, kad raķete trāpījusi netālu no vietas, kur viņš bija nogūlies. Pārējie komandas cilvēki nav cietuši. Francijas prezidents Emanuels Makrons apliecinājis cieņu Soldīnam, cildinot viņa drosmi.
Zemūdens arheologi Horvātijā atklājuši apmēram pirms 7 tūkstoši gadiem būvētu ceļu. Senatnē tas savienoja Korčulas salu ar mākslīgu jūrā veidotu apmetni. Jau vairākus gadus tika pētīta aizvēsturiskā Hvaras kultūras apmetne, kas patlaban atrodas zem ūdens. Šogad pētnieki mēģināja izzināt saikni starp pašu apmetni un Korčulas salas piekrasti un atrada ceļu, kas savienoja apmetni ar Korčulas piekrasti. Arheologi zem nogulsnēm atklāja uzbērumu, uz kura bija rūpīgi sakrautas akmens plāksnes. Mums labi zināmi pirms apmēram 2 tūkstošiem gadu būvētie Senās Romas ceļi, bet šoreiz atrasto koksnes paraugu radioaktīvā oglekļa datēšanas metode ļāva secināt, ka konstrukcija uzbūvēta apmēram 4 tūkstoši 900 gadus pirms mūsu ēras.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada pašvaldība un VSIA “Meliorprojekts”, apakšuzņēmējs SIA “ZVIDZE”, veic apspriešanu un saskaņošanu būvprojekta „Jēkabpils valstpilsētas aizsargdambja pārbūve” ar pierobežniekiem jeb iedzīvotājiem, kuri dzīvo līdzās pilsētas aizsargdambim. Apspriede norisināsies rīt, 11. maijā pulksten sešos vakarā Jēkabpils novada Attīstības pārvaldē. Uz apspriedi iedzīvotājus aicina ierasties ar saņemtu paziņojumu vai īpašumtiesības apstiprinošu dokumentu! Atsauksmju iesniegšanas termiņš ir līdz rītdienai, 11.maijam pulksten 15.
Jau ziņots, ka pretplūdu pasākumiem Jēkabpilī, tajā skaitā aizsargdambja stiprināšanai plāno piešķirt Eiropas Savienības finansējumu 10,7 miljonu eiro apmērā, bet 1,9 miljonus eiro – no valsts budžeta. Paredzēta aizsargdambja kreisā krasta pārbūve 5,2 kilometru garumā, tajā skaitā nostiprinot aizsargdambi akmeņu bēruma posmā, kā arī nostiprinot hidrobetona nogāzes, tādējādi būtiski samazinot applūšanas un erozijas riskus esošajam aizsargdambim. Tāpat rosināta aizsargdambja labā krasta pārbūve 1,2 kilometru garumā. Plānots arī izveidot papildu pretplūdu zaļo infrastruktūru, kas veicinās ne tikai pienākošās ūdens plūsmas vienmērīgu aizplūšanu, bet var arī efektīvi attīrīt noteci pavadošo piesārņojumu. Līdz ar to tiks veidota kombinējoša pretplūdu infrastruktūra.
Uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām posmā no Pļaviņu dolomīta šķembu karjera līdz autoceļu Daugavpils, Pļaviņas un Apšusala-Vilkukrogs satiksmes mezglam – rotācijas aplim sāk atjaunot segumu, bet pašā satiksmes mezglā notiek pārbūves darbi. Remontdarbi turpinās arī uz pārvada pār dzelzceļu Daugavpils šosejas 124. kilometrā, informēja "Latvijas Valsts ceļi". Seguma atjaunošanas posmā braukšanas ātruma ierobežojums ir 70 un 50 kilometriem stundā, bet satiksmes mezglā un uz pārvada – 30 kilometri stundā. Platuma ierobežojums – 3 un 3,5 metri, uz dzelzceļa pārvada ieviesta reversā kustība. Patlaban būvdarbu posmu no dzelzceļa pārvada līdz dolomīta karjeram var izbraukt 15 minūtēs, bet vēlāk autovadītājiem būs jārēķinās ar ilgāku laiku ceļā.
Plānojot maršrutus pa Daugavpils šoseju, jārēķinās, ka ceļu būvdarbi notiek arī Lielvārdē, to izbraukšanai jāplāno pusstunda, bet no Kokneses līdz Stukmaņiem, kur ierīko transportlīdzekļu vidējā ātruma kontroles iekārtas, atļautais braukšanas ātrums samazināts līdz 70 un 50 kilometriem stundā.
Un vēl
Dažas dienas pēc aukstuma rekordiem Latvijā pamazām sāksies meteoroloģiskā vasara, liecina jaunākās laika prognozes. Meteoroloģiskā vasara iestājas, ja diennakts vidējā gaisa temperatūra piecas dienas pēc kārtas ir +15 grādi vai augstāka, un tās sākums ir pirmā no šīm dienām. Sagaidāms, ka jau šīs nedēļas otrajā pusē dažās novērojumu stacijās tiks reģistrēts meteoroloģiskās vasaras sākums, un pastāv liela iespēja, ka tā iestāsies arī valstī kopumā. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem meteoroloģiskā vasara parasti sākas jūnijā, bet 2018.gadā tā iestājās jau 9.maijā, atsevišķās novērojumu stacijās tās sākums bija no 7.maija līdz 25.maijam. Globālās sasilšanas dēļ meteoroloģiskā vasara Latvijā vidēji sākas arvien agrāk un noslēdzas vēlāk.
Saskaņā ar pašreizējo "Global Forecast System" prognozi šīs nedēļas nogalē Latvijā pārsvarā saglabāsies sauss un saulains laiks, pūtīs lēns vējš. Naktīs gaisa temperatūra pazemināsies līdz +6..+12 grādiem, bet vietām, kur ilgstoši būs skaidrs laiks un bezvējš, termometra stabiņš noslīdēs līdz +2..+5 grādiem. Maksimālā gaisa temperatūra būs +19..+24 grādi, par dažiem grādiem mazāk piekrastē, vējam pūšot no jūras.
Iespējams, nākamās nedēļas sākumā Latviju sasniegs lietus mākoņi; varbūtējais nokrišņu daudzums gan nav gaidāms pietiekams, lai izbeigtu sausumu. Mākoņu ietekmē dažas dienas būs vēsākas, savukārt naktis kļūs mazliet siltākas, tādēļ diennakts vidējā gaisa temperatūra var saglabāties virs +15 grādiem.