2024.gada 29. marts

Agija, Aldonis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 15.maijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 15.maijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Ko liecina jaunākie partiju reitingi? Par 1,5 miljoniem eiro uzlabos Jēkabpils reģionālās slimnīcas energoefektivitāti; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?

Sestdien pusnaktī noslēdzoties kandidātu pieteikšanas termiņam, jauni pretendenti uz Valsts prezidenta amatu nav pieteikti un vēlēšanās maija izskaņā uz augsto amatu kandidēs trīs partiju virzītie pārstāvji. "Apvienotais saraksts" Valsts prezidenta amatam virza savu dibinātāju, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, "Progresīvie" - publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, bet "Jaunā vienotība" - ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Nevienam no trim prezidenta amata kandidātiem pagaidām nav pārliecinoša balsu vairākuma, lai uzvarētu vēlēšanās. Kā ziņots, Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.

Aprīlī vislielākais popularitātes kāpums ir partijai "Latvija pirmajā vietā", bet populārākais politiskais spēks joprojām  ir "Jaunā Vienotība", liecina jaunākie SKDS partiju reitingi. "Jauno Vienotību" atbalsta 11,1%, tālāk seko Zaļo un Zemnieku savienība – 9%, bet trešajā vietā izvirzījusies "Latvija pirmajā vietā" – 7,8%.  Salīdzinot ar martu, "Jaunās Vienotības" reitings nedaudz kāpis, līdzīgi arī Zaļo un Zemnieku savienībai, bet "Latvija pirmajā vietā" piedzīvojusi aprīlī kāpumu par vairāk nekā diviem procentiem, atstājot aiz sevis "Apvienoto sarakstu" un "Progresīvos". Tālāk seko Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!" un "Saskaņa". Pārējām partijām ir salīdzinoši nelieli reitingi. Par ko balsot, aprīlī nezināja 25%, bet nepiedalītos vēlēšanās – 9,9%.

Šodien sākas biļešu tirdzniecība uz 27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.to Deju pasākumiem, savukārt biļetes kasēs varēs nopirkt no 22. maija. Elektroniskā tirdzniecība sāksies tieši pulksten 10.00 "Biļešu paradīzes" mājaslapā, kur tiks izveidota virtuālā rinda. Biļešu cenas uz svētku pasākumiem būs amplitūdā no 5 līdz 100 eiro. Vienā pirkuma reizē uz vienu pasākumu varēs iegādāties ne vairāk kā četras biļetes. Kopumā viens pircējs vienā pirkuma reizē varēs iegādāties 20 biļetes uz dažādiem pasākumiem. Visas iepriekšējā rezervācijā pieteiktās biļetes, kas netiks izpirktas, 12. jūnijā nonāks publiskajā tirdzniecībā. Daudzbērnu ģimenēm ar Latvijas Goda ģimenes apliecībām sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu tika nodrošināta iespēja pieteikties uz biļetēm iepriekšējā rezervācijā uz biļešu skaitu, kas lielāks par 4.

Nesen Jēkabpilī notikusī traģiskā sievietes slepkavība ir aktualizējusi jautājumus par vajāšanu un sieviešu slepkavībām Latvijā. Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" pagājušās nedēļas nogalē publicētie skaitļi parāda Latvijas problēmas mērogu. ES 2021. gadā policija reģistrēja 3 tūkstoši 690 tīšas slepkavības, kas ir par 4,3 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. Samazinājums bija vērojams 16 ES valstīs no 27, kas sniedza datus. Latvijā šie skaitļi ir daudz drūmāki. Latvijā 2021. gadā tika reģistrētas 98 slepkavības, kas atbilst 5,18 tīšām slepkavībām uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir pārliecinoši augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. 

Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kas sestdienas vakarā notika Liverpūlē, uzvarēja Zviedrija. Šīs valsts pārstāve Lorēna ar dziesmu "Tattoo", kopā skaitot žūrijas un skatītāju balsojumu, ieguva 583 punktus. 39 gadus vecajai Lorēnai, kas dzimusi Stokholmā Marokas berberu imigrantu ģimenē, šī ir jau otrā uzvara Eirovīzijas dziesmu konkursā. 2012.gadā konkursa finālā viņa triumfēja ar dziesmu "Euphoria". Otrajā vietā ar dziesmu "Cha Cha Cha" ierindojās Somijas pārstāvis Kērije, iegūstot 526 punktus apvienotajā žūrijas un skatītāju balsojumā, taču uzvarot skatītāju balsojumā. Trešo vietu ieņēma Noa Kirela no Izraēlas ar dziesmu "Unicorn", kas tika novērtēta ar 362 punktiem. Igaunijas pārstāve Alika ar dziesmu "Bridges" ieguva astoto vietu. Savukārt 11.vietā ierindojās Monika Linkīte no Lietuvas ar dziesmu "Stay", ko radījuši latviešu mūziķi Krists Indrišonoks un Jānis Jačmenkins.

Turpinām ziņas

Sestdien Sunākstes mācītājmuižas parkā Valsts prezidents Egils Levits un Andra Levite piedalījās akadēmiķim Jānim Stradiņam veltītā skulpturālā ansambļa “Gaismas vārti” laika kapsulas iemūrēšanas pasākumā. Kapsulā lika Aizkraukles un Jēkabpils novadu pašvaldību izdevumu jaunākos numurus, Latvijas Bankas kolekcijas monētu, kas veltīta Vecajam Stenderam, kā arī 50 un 20 eiro centu monētu. Kapsulā ievietoja arī vēstījumu, kuru divos eksemplāros parakstīja Latvijas Valsts prezidents, “Gaismas vārtu” autors tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs, Aizkraukles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Leons Līdums, Jēkabpils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, būvniecības uzņēmuma SIA “Veder” valdes priekšsēdētājs Renārs Rozentāls, “Lejnieku projektēšanas biroja” arhitekts Mikus Lejnieks, “Stendera biedrības” valdes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs un valdes loceklis Pēteris Stradiņš, Sunākstes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšniece Mirdza Caune. Viens eksemplārs turpmāk glabāsies Viesītes muzejā “Sēlija”.

Par 1,5 miljoniem eiro uzlabos Jēkabpils reģionālās slimnīcas energoefektivitāti. Jēkabpils domes sēdē deputāti ir nolēmuši piešķirt pašvaldības līdzfinansējumu slimnīcas energoefektivitātes uzlabošanas projektam. Tā kopējās izmaksas ir 1 miljons 467 tūkstoši 262 eiro, tai skaitā, publiskās attiecināmās izmaksas 1 miljons 32 tūkstoši 619 eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 877 tūkstoši 726 eiro jeb 85% un pašvaldības līdzfinansējums - 154 tūkstoši 893 eiro jeb 15%. Nepieciešamo pašvaldības līdzfinansējumu paredzēts nodrošināt, ņemot aizņēmumu vai galvojumu Valsts kasē. SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" pamatkapitāls ir 4,08 miljoni eiro, uzņēmuma īpašnieks ir Jēkabpils novada pašvaldība, liecina "Firmas.lv" dati. Slimnīcas apgrozījums pērn bija 20,6 miljoni eiro un tā cietusi 1,2 miljonus eiro zaudējumus.

Un vēl

Šonedēļ pēc siltas pirmdienas gaidāms lietus un gaiss kļūs vēsāks, prognozē sinoptiķi. Otrdien naktī un no rīta visu valsti, sākot no dienvidrietumiem, šķērsos lietus mākoņi, daudzviet līs arī dienā, turklāt vietām iespējamas pērkona lietusgāzes. Gaisa temperatūra vairs nav gaidāma augstāka par +14..+19 grādiem. Nedēļas vidū lietus tiek prognozēts valsts centrālajā un austrumu daļā. Gaisa temperatūra pārsvarā saglabāsies zem +20 grādiem. Naktīs vietām Latvijā, skaidrojoties debesīm, termometra stabiņš var noslīdēt līdz +1..+3 grādiem, iespējamas salnas zāles augstumā. Atbilstoši pašreizējām prognozēm nedēļas nogalē atgriezīsies anticiklons un gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +18..+23 grādiem.

Radio1 ziņas pulksten10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Kāda būs valsts prezidenta pensija pēc pilnvaru beigām? Pirmajam Valsts aizsardzības dienesta iesaukumam pieteicies cerētais jauniešu skaits;  un Aicina pārbaudīt dzimumzīmes un uzmanīties no saules

Pēc pilnvaru beigām Valsts prezidents Egils Levits no valsts varētu saņemt ikmēneša pensiju aptuveni 6 tūkstoši 700 eiro. Likumā par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu norādīts, ka, atstājot amatu, bijušais prezidents saņem no valsts ikmēneša pensiju 85% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Pašlaik prezidenta bruto mēnešalga ir 7 tūkstoši 962 eiro. Atbilstoši valsts amatpersonu atalgojuma normatīvajam regulējumam, tā ir piesaistīta vidējam atalgojumam valstī, līdz ar to pa gadiem aug. Atstājot prezidenta amatu, Levits no valsts lietošanā saņems arī automašīnu un viņam paredzēts arī sekretārs. Levitam būs tiesības arī uz valsts nodrošinātu aizsardzību četrus gadus pēc Valsts prezidenta amata atstāšanas. 

Latvijā ir palielinājies pret Covid-19 vakcinēto un vai šo slimību pārslimojušo cilvēku skaits un ir mazinājies slimības smago gadījumu skaits, teikts Veselības ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā. Uzlabojoties epidemioloģiskai situācijai, ir samazinājies slogs uz veselības sektoru un testēšana ir kļuvusi par diagnostikas un ārstēšanas izvēles rīku. Šobrīd Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, tiek novēroti periodiski mēreni infekcijas pacēlumi, kas pārsvarā tiek saistīti ar izmaiņām cirkulējošajās omikrona varianta apakšlīnijās. Kopumā līdz šī gada 5.aprīlim Latvijā tika sasniegta pamatvakcinācijas kursa aptvere 69,2% no kopējā iedzīvotāju skaita, kas ir ļoti tuvu vēlamajam sabiedrības vakcinācijas pārklājuma rādītājam 70% un vidējam Eiropas valstu rādītājam - 73,1%.

Dziesmu konkursa Eirovīzija rīkotāji publiskojuši pusfinālu balsojumu datus, un tie atklāj sāpīgu ainu – atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad pusfinālā nereti palikām paši pēdējie, šogad mums pietrūka mata tiesa, lai finālā tiktu. Latvija palikusi 11. vietā no piecpadsmit, – tūlīt aiz laimīgā desmitnieka. Latvijas dziedātājus no 10.vietas ieguvēja šķīra vien trīs punkti. 

Iecerētā pretuzbrukuma laikā Ukraina negatavojas uzbrukt Krievijas teritorijai, svētdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Kopīgā preses konferencē ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu Berlīnē Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas mērķis ir atbrīvot okupētās teritorijas, kas atrodas tās starptautiski atzītajās robežās. Iepriekš izskanējuši pieņēmumi, ka Ukraina varētu mēģināt sagrābt Krievijas teritorijas, lai pēc tam iespējamajās sarunās ar Krieviju tās mēģinātu apmainīt pret okupētajām teritorijām. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Zelenskis norādīja, ka ukraiņi neuzbrūk Krievijas teritorijai, bet atbrīvojam savu likumīgo teritoriju. 

Vācija piešķirs Ukrainai vēl vairāk nekā 2,7 miljardus eiro vērtu militāro palīdzību, arī tankus, pretgaisa aizsardzības sistēmas un munīciju, sestdien pavēstīja Vācijas valdība. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss norādīja, ka visi cer uz drīzām beigām šim šausmīgajam Krievijas pret Ukrainas tautu izvērstajam karam, bet beigas pagaidām neesot saredzamas. Tāpēc Vācija sniegs Ukrainai visu palīdzību, ko tā var, tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. 

Turpinām ziņas

Valsts aizsardzības dienestam jau pieteikušies 397 jaunieši, tajā skaitā piecas sievietes un trīs ārvalstīs dzīvojoši jaunieši. Patlaban nav zināms, cik no viņiem būs atbilstoši dienestam, jo turpinās pārbaudes, tajā skaitā veselības izvērtēšana. Pirmais iesaukums dienestu sāks 1.jūlijā uz brīvprātības pamata, bet no 2024.gada 1.janvāra dienests tiek noteikts kā obligāts. Arī otrajā iesaukumā sākotnēji Latvijas pilsoņi tiks aicināti iestāties brīvprātīgi. Taču nepieciešamības gadījumā trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem iesauks.

Šodien, 15.maijā,  Latvijā sākās oficiālā peldsezona.  Sākoties peldsezonai, visās Latvijas oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāte atbilst veselības prasībām, tajā skaitā arī Jēkabpils Radžu ūdenskrātuves Zilā karoga peldvietā. Kaut arī patlaban laiks ir silts un saulains, veselības inspekcija iesaka nogaidīt un peldēties dodies, kad ūdens temperatūra būs sasniegusi vismaz +16, +18 grādus. Inspekcijas speciālisti padziļinātu peldvietu ūdens kvalitāti oficiālajās peldvietās kā laboratoriski, tā vizuāli pārbaudīs reizi mēnesī līdz peldsezonas beigām 15.septembrī. 

Un vēl

Teju trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ādu no saules iedarbības sargā, kā pagadās – reizēm jā, reizēm nē, bet 8% vispār neuzskata, ka tas ir svarīgi, atklāj dermatologi. Lai izglītotu iedzīvotājus, kā pasargāties no ādas vēža, tajā skaitā īpaši agresīvās un bīstamās melanomas, šogad ikgadējā Melanomas modrības mēneša laikā notiek kampaņa  "Stājies saulessardzē".  Pasaules pieredze rāda, ka labākos panākumus cīņā ar ādas vēzi gūst tās valstis, kas ādas vēža profilaksi māca jau no mazotnes. Tāpēc kampaņas ietvaros šogad īpaši tiek uzrunātas ģimenes ar bērniem, aicinot stāties saulessardzē, ikdienā praktizējot sešus soļus: pareizi lietojot saules aizsargkrēmu; valkājot saulesbrilles; valkājot nosedzošu apģērbu un cepuri ar platām malām; izvairoties no tiešiem saules stariem laikā no pulksten 11 līdz 16 un veicot regulāras ādas pašpārbaudes, jo agrīni atklāts ādas vēzis ir sekmīgi ārstējams. 

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00

Radio1 ziņās klausieties: Īsā laikā izpārdoti pirmie Dziesmu un deju svētku pasākumi; Jēkabpilī izglābj cilvēku no ugunsgrēka, kas radies piedeguša ēdiena dēļ; un Kāda pavasara ēdamā sēne šogad kļuvusi populāra sēņotāju vidū?

SIA "Biļešu paradīze" tīmekļvietnē šodien īsā laikā izpārdoti pirmie pasākumi uz 27.tajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un 17.tajiem Deju svētkiem. No šodienas pulksten 10 tirdzniecībā nonāca biļetes uz 15 pasākumiem.  Jau izpārdotas biļetes uz Garīgās mūzikas koncertu Rīgas Domā, Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadu jubilejai veltīto diriģentu kora koncertu "Diriģents" Mežaparka Lielajā estrādē un vokāli simfoniskās mūzikas koncertu "Šūpulis" Latvijas Nacionālajā operā. Pārdotas biļetes arī uz tautas mūzikas koncertu "Trejdeviņi spēlmanīši", kokļu mūzikas koncertu "Laika upe", tautas tērpu skati "Mēnesnīcā" un kokļu mūzikas nakts koncertu "Nakts dziesma". Kopumā pirmajā tirdzniecības dienā publiskajā pārdošanā nonāca 20 tūkstoši 215 biļetes uz 15 koncertiem. Tirdzniecība norit raiti, pirmajā stundā tika nopirkta teju puse no pieejamajām biļetēm. 

Jau ziņots, ka kopējais biļešu skaits uz svētku pasākumiem ir 174 000 biļešu, no kuriem 74% tiks nodoti publiskajai tirdzniecībai, 25% būs iepriekšējā rezervācijā un 1% tiks atvēlēts ielūgumiem. Biļešu cenas uz svētku pasākumiem ir amplitūdā no 5 līdz 100 eiro.

Pie Latvijas-Baltkrievijas robežas noslēgusies 30 metrus gara tuneļa izbūve zem dzelzceļa. Tunelis atvieglos valsts robežas apsardzību zonā, kurā robežu šķērso dzelzceļa līnija. Tuneļa platums ir 4,6 metri, bet augstums - 3,6 metri. No metāla plāksnēm tapusī inženiertehniskā konstrukcija tika sagatavota iepriekš un uzstādīšanas vietā nogādāta pa dzelzceļu.  Konstrukcijas montāža notika bez pārtraukuma četras diennaktis - gan dienā, gan naktī, lai iespējami ātrāk varētu atjaunot tās laikā apturēto kravas vilcienu satiksmi līnijā Daugavpils-Polocka. Darbos piedalījās astoņi inženieri un vairāk nekā 25 strādnieki. Maijā vēl turpināsies ar dzelzceļa šķērsojuma izbūvi un iekārtošanu saistītie darbi, tajā skaitā tunelī tiks izveidots segums, kas robežsargiem ļaus operatīvi pārvietoties ar kvadricikliem vai citiem braucamrīkiem. Savukārt pastāvīgais žogs un pārējā robežapsardzības infrastruktūra tiks izbūvēta līdz dzelzceļa uzbērumam abās tā pusēs.

Pasta sūtījumu piegāde neatbilstošas vai neesošas pastkastītes dēļ šogad maijā nav droša vai iespējama apmēram 180 tūkstošiem adrešu. Kompānijā norāda, ka pasta sūtījumu piegādi būtiski kavē un apgrūtina bojātas vai neesošas pastkastītes - no 1,24 miljoniem adrešu vairāk nekā 16 tūkstoši 500 adrešu pastkastītes visā Latvijā ir tehniski bojātas, neatbilstoša izmēra vai nepareizi novietotas, savukārt vairāk nekā 163 tūkstoši vietu fiksēta pastkastīšu neesamība. Vienlaikus kompānijā arī atzīmē, ka agresīvu suņu dēļ 2022.gadā cieta pieci uzņēmuma darbinieki, bet 2023.gada pirmajos četros mēnešos fiksēti jau seši uzbrukumi.

Turcijas prezidenta vēlēšanās gaidāma otrā kārta, jo neviens kandidāts svētdien nav saņēmis vairāk nekā pusi balsu, liecina valsts ziņu aģentūras "Anadolu" publiskotie provizoriskie rezultāti. Atbilstoši šiem rezultātiem, kas iegūti pēc 98,55% balsu saskaitīšanas, pašreizējais valsts galva Redžeps Tajips Erdogans saņēmis 49,34% balsu, bet sešu opozīcijas partiju alianses kandidāts Kemals Kiličdaroglu - 45% balsu. Savukārt galējo nacionālistu kandidāts Sinans Ogans ieguvis 5,23% balsu. Paredzams, ka vēlēšanu otrā kārta norisināsies 28.maijā.

G7 valstis plāno šogad uzsākt partnerības shēmu, lai dažādotu piegādes ķēdes. Par to pēc sarunām Japānā sestdien paziņoja G7 valstu finanšu ministri. Paziņojums izskanējis pirms šonedēļ gaidāmā G7 samita. Septiņu industriāli attīstīto valstu finanšu ministri un centrālo banku vadītāji kopīgā paziņojumā norādīja, ka cer uzsākt partnerību sadarbībā ar Pasaules Banku "vēlākais līdz šī gada beigām". Shēma piedāvās ieinteresētajām jaunattīstības valstīm finansējumu, zināšanas un partnerību. Pagaidām netiek atklāts, cik daudz šai programmai tiks tērēts. Iniciatīva apliecina vēlmi samazināt G7 valstu atkarību no tirdzniecības ar Ķīnu vai Krieviju, lai gan savā paziņojumā ministri šīs valstis tieši nepiesauc.
 
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto draudējis bloķēt jaunu Eiropas Savienības sankciju paketi pret Krieviju, nosodot Ungārijas lielākās bankas OTP iekļaušanu potenciālo sankciju mērķu sarakstā. Kamēr OTP ir iekļauta Ukrainas sastādītajā Krievijas kara pret Ukrainu atbalstītāju sarakstā, Ungārijas valdība nepiedalīsies sarunās par jauno sankciju paketi, sacīja Sijārto ES valstu ārlietu ministru sanāksmē Zviedrijā.Sijārto nosauca par skandalozu to, ka Ukraina iekļāvusi OTP šajā sarakstā, lai gan banka nav pārkāpusi nekādus likumus. Ungārija arī neuzskata sankcijas pret Krieviju par efektīvām.

Turpinām ziņas

Jēkabpilī svētdien Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki izglābuši cilvēku no ugunsgrēka, kas radies piedeguša ēdiena dēļ. Svētdienas vakarā VUGD saņēma informāciju, ka Pils rajonā piecstāvu dzīvojamās mājas piektajā stāvā ir jūtams sadūmojums. Iekļūstot dzīvoklī, konstatēts, ka uz plīts ir piededzis bez uzraudzības atstāts ēdiens. Ugunsdzēsēji dzīvoklī atrada aizmigušu cilvēku, kuru pamodināja un izglāba.

Latvijā tiks izveidoti 76 jauni dabas liegumi, paredz saskaņošanai nodotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par dabas liegumiem". Tos veidos, lai izbeigtu pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības nozīmes biotopiem staignāju mežiem. Aizkraukles novadā plānots izveidot liegumu Lobes ezera meži, Sērenes meži, Iecavas paliene, Jūgupes meži, Krācējgrāvja staignāju meži, Zalvītes strauta purvs, bet paplašināt teritoriju liegumam Ellītes purvs. Jēkabpils novadā būs dabas liegums Krustceļu meži, Mežmalu meži un Viesītes meži. Madonas novadā - Ilzina un Zosina ezeru meži, Davelnīša ezera meži. Preiļu novads - Mazā Kurtoša meži, Sekstu ezers un meži. Varakļānu novadā būs dabas liegums Murmastienes staignāju meži.

Un vēl

Lai gan mazāk nekā vasarā un rudenī, arī pavasarī sēnes var atrast, turklāt pavasara sēņošana kļūst aizvien populārāka, atzīst Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere. Īpaši populāra pavasara sēņotāju vidū šogad esot kļuvusi Austrija agrene, kas ir ēdama, bet ne pārāk garda sēne. Šī sēne Latvijā ir sastopama jau ļoti sen, tā kādreiz bija iekļauta arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Mikoloģe atgādina, ka pirms aptuveni sešiem gadiem, līdzīgi kā tagad Austrijas agrene, modē bijusi  sērpiepe, kas ir garda sēne. Tāpat kā šopavasar Austrijas agreni, tā pirms sešiem gadiem sērpiepi, visi ļoti gribējuši pagaršot, un katram sēņotājam tā bija goda lieta – nogriezt un padalīties soctīklos. Pavasarī sēņotāji mežā atrod arī citas šī gadalaika sēnes - murķeļus, lāčpurnus un ķēvpupus.

Atstājiet komentāru