Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 17.maijā
- 17 maijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Putnu novietnēm pagarināts biodrošības pasākumu periods līdz 31.maijam; Deputātiem pagaidām maz konkrētu ieceru vardarbības apkarošanai sabiedrībā; un Latvijā tapusi jauna rododendru šķirne – “Dziesmusvētki”.
Putnu gripas izplatības dēļ Latvijā mājputnu un nebrīvē turētu putnu novietnēs pagarināts pastiprināto biodrošības pasākumu periods līdz 31. maijam. Zemkopības ministrija norāda, ka Pārtikas un veterinārais dienests ik dienu saņem jaunus ziņojumus par atrastiem beigtiem savvaļas ūdensputniem no dažādām Latvijas vietām. Līdz ar to joprojām pastāv mājputnu inficēšanās iespēja ar augsti patogēno putnu gripu. Pārtikas un veterinārais dienests saistībā ar bīstamo situāciju veic pastiprinātu uzraudzību mājputnu novietnēs.
Valdība apstiprinājusi grozījumus atveseļošanas fonda atbalsta programmā, kurā uzņēmumiem atkārtoti būs pieejams finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī bezemisiju jeb elektroauto transportlīdzekļu iegādei. Tuvāko nedēļu laikā AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" uzsāks pieņemt uzņēmumu pieteikumus dalībai atbalsta programmas otrajā atlases kārtā par kopējo finansējumu 31,58 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā uzņēmumu energoefektivitātei - 12,46 miljoni eiro, saules paneļiem un citām AER tehnoloģijām pašpatēriņam - 15,85 miljonus eiro, kā arī elektroauto iegādei tikai eksportējošiem apstrādes rūpniecības komersantiem - 3,26 miljonus eiro. Atlase tiks organizēta divu mēnešu garumā, un uzņēmumu iesniegtie projekti tiks savstarpēji salīdzināti atklātos konkursos, kuros lielāku punktu skaitu saņems projekti, kas nodrošinās lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai primārās enerģijas samazinājumu.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības valde pieprasīs valdībai līdz 1.jūlijam veselības nozarei piešķirt vismaz papildu 140 miljonus eiro nozares pamatfunkciju izpildei. Paredzēts, ka arodbiedrībai kopā ar vairākām veselības nozares darbinieku un darba devēju organizācijām, kā arī pacientu organizācijām 18.maijā būs tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Tikšanās laikā plānots pārrunāt aktuālo situāciju veselības aprūpē un nepieciešamos risinājumus.
ASV Enerģētikas departaments ir ziedojis novērošanas un citas palīgiekārtas Latvijas Valsts robežsardzei 1,3 miljonu ASV dolāru apmērā, kas paredzētas robežu drošības stiprināšanā un radiācijas noteikšanā Latvijā un NATO aliansē. ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons un Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts oficiālā vizītē apmeklēja Latvijas un Baltkrievijas robežu, lai apskatītu infrastruktūras modernizāciju un pārrunātu sadarbības projektus. Robinsons atzīmēja, ka robežu drošība ir būtiska ASV un Latvijas sabiedroto partnerības sastāvdaļa. Viņš pauda cerību, ka šī sadarbība padziļināsies, savukārt ASV demonstrē savu apņemšanos nodrošināt NATO aliansei nepieciešamās spējas aizsargāties pret ārējiem draudiem.
ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde platformā "Telegram" un citos sociālajos tīklos publicējusi emocionālu video, mudinot Krievijas iedzīvotājus, kas nav apmierināti ar Putina režīmu, dalīties ar savas valsts noslēpumiem. Video redzams Krievijas birokrāts un māte ar bērnu. Gan birokrāts, gan sieviete, pēc visa spriežot, nav apmierināti ar savu dzīvi un uzdod jautājumu, vai tas ir tas, par ko viņi sapņojuši. Kā rosināts īsajā video, cilvēki var rīkoties, lai situāciju labotu – var sniegt informāciju ASV izlūkdienestam un vienlaikus arī turpmāk būt savas valsts patrioti. Video un pavadošajā tekstā ir instrukcijas, kā to darīt – jāizmanto pārlūks "Tor", lai piekļūt tumšajam tīmeklim un šifrēšanas rīkiem, kas, kā apgalvo CIP, nodrošinās aizsardzību. CIP norāda, ka cer kontaktēties ar cilvēkiem no izlūkdienestiem, diplomātijas, zinātnes un tehnoloģiju, kā arī citām jomām un ir ieinteresēta visa veida informācijā, arī politiskajā un ekonomiskajā.
Cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" publicējusi ziņojumu par zināmo izpildīto nāvessodu skaitu visā pasaulē, un tajā konstatēts, ka pērn izpildīto nāvessodu skaits pieaudzis par 53%, salīdzinot ar 2021. gadu. "Amnesty International" savā ziņojumā reģistrējusi vismaz 883 nāvessoda izpildīšanas gadījumus 20 valstīs. Tas ir lielākais izpildīto nāvessodu skaits piecu gadu laikā. Organizācija informēja, ka 90% no zināmajiem nāvessodiem pērn izpildīti trīs valstīs – Irānā, Saūda Arābijā un Ēģiptē.
Kornvolas grāfistē Anglijā uziets šai klimata zonai neraksturīgs ūdens iemītnieks – daudzkrāsainais jūras gliemezis, kura latīniskais nosaukums ir Babakina anadoni. Krāšņā radība atrasta vienā no Falmutas klinšu baseiniem. Šīs sugas kailgliemezis ierasti sastopams siltākos ūdeņos, piemēram, Spānijā un Portugālē. Eksperti norādīja, ka šī radība Apvienotajā Karalistē novērota tikai trīs reizes, un šis bija pirmais gadījums, kad jūras gliemezis pamanīts klinšu baseinā.
Turpinām ziņas
Deputāti Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas sēdē vakar nespēja noteikt konkrētus darbības uzdevumus, kas palīdzētu mazināt vardarbības izplatību sabiedrībā. Deputāti Saeimas komisijā uzsvēra, ka pašlaik notiekot aktīvs darbs, lai apzinātu problēmsituācijas vardarbības jomā un izstrādātu nepieciešamos pilnveidojumus likumos, lai turpmāk varamākas laicīgi tiktu sodīti un izolēti. Deputāti vienojās, ka pirmie secinājumi par vardarbības apkarošanu varētu būt pieejami pēc pirmās Tieslietu padomes izveidotās darba grupas sēdes. Jau vēstīts, ka jautājums par vardarbības gadījumiem īpaši aktuāls kļuvis gan pēc tam, kad Jēkabpils novadā dzīvesbiedrs nogalināja sievieti, gan pēc zēna piekaušanas un citiem saistītajiem notikumiem Imantā, Rīgā.
Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajā ceturksnī viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 34,8% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, veidojot 690 tūkstoši 200, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā skaitā ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2023.gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu audzis par 72,4% un bija 383 tūkstoši 500, bet vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs palielinājies par 5,9% un veidoja 306 tūkstoši 700. Pirmajā ceturksnī visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas, Igaunijas, Apvienotās Karalistes, Vācijas, Somijas, ASV, Ukrainas, Polijas un Zviedrijas.
Un vēl
Latvijā tapusi jauna rododendru šķirne, kas nosaukta par godu Dziesmu svētku 150. gadadienai. Precīzāk, šī šķirne tika izaudzēta jau sen, bet sava vārda nebija. Tagad rododendrs ieguvis oficiālo nosaukumu “Dziesmusvētki” un reģistrēts Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā. Šobrīd audzētavā “Babīte” izaudzētais jaunums tiek aktīvi pavairots, lai pēc dažiem gadiem stādus varētu iegādāties ikviens interesents. Un interesenti noteikti būs, jo, pirmkārt, šis rododendrs ir ļoti skaists, tam ir lieli, koši oranži ziedi, otrkārt, tas zied visu vasaru un visbeidzot tam ir laba ziemcietība un tas lieliski jūtas Latvijas klimatā. Rododendra “Dziesmusvētki” pirmos stādus sāka stādīt Latvijas pilsētās īpašos svētku pasākumos. Pirmā bija Valmiera, tai sekoja Jelgava. 19. maijā jaunais rododendrs parādīsies Ventspilī, 20. maijā - Liepājā, 26. maijā -Jēkabpilī, 3. jūnijā - Daugavpilī un Rēzeknē, kulmināciju piedzīvojot Vasaras saulgriežos - 21. jūnijā Rīgā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Trūkst finansējuma kompensējamajām zālēm; Rīgā taps piemineklis Latvijas hokeja leģendai Skrastiņam; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Trūkstošā finansējuma dēļ gada beigās pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pavēstīja Nacionālā veselības dienesta pārstāvji. Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta atgādina, ka šim gadam kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanai būtu nepieciešami 99 miljoni eiro, piemēram, kardioloģijai, endokrinoloģijai, dermatoloģijai, terapijas turpināšanai, retajām slimībām, psihiatrijai un citām, nepieciešami vairāk kā 30,4 miljoni eiro. Vienlaikus viņa piebilda, ka šī gada beigās kompensējamo zāļu budžetā draud deficīts 42 miljonu eiro apmērā, kas nozīmē, ka pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles vai arī tās vispār nebūs pieejamas.
"Jaunā vienotība” cer uz Saeimas 80 deputātu atbalstu ārlietu ministra Edgara Rinkēviča kandidatūrai uz valsts prezidenta amatu. Tas nozīmē, ka Jaunā Vienotība cer, ka izšķirošajā balsojumā Rinkēviča ievēlēšanu bez viņiem pašiem atbalstītu arī "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" deputāti. Jaunās Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Latkovskis atzīmē, ka šoreiz Valsts prezidenta vēlēšanām ir pieteikti trīs spēcīgi pretendenti ar vienu izteikti stipru kandidātu - Rinkēviču.
Jau vēstīts, ka maija pēdējā dienā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām ir izvirzīti trīs kandidāti - koalīcijā ietilpstošā Apvienotā Saraksta dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns, premjera partijas Jaunās Vienotības biedrs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un opozīcijas partijas "Progresīvie" izraudzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.
Ukrainas korupcijas apkarotāji aizturējuši Ukrainas Augstākās tiesas priekšēdētāju Vsevolodu Kņazevu, kurš tiek turēts aizdomās par 2,7 miljonu ASV dolāru liela kukuļa saņemšanu apmaiņā pret labvēlīgu tiesas spriedumu nodrošināšanu. Līdz ar Kņazevu aizturēts arī advokāts, kurš darbojies kā starpnieks kukuļa nodošanā. Ukrainas mediji ziņo, ka ar šo kukuļdošanas lietu varētu būt saistīts uzņēmējs Konstantīns Ževago un viņa koncerns "Finansi i kredit". Ukrainas Augstākā tiesa nesen pieņēmusi Ževago labvēlīgu spriedumu lietā par Poltavas kalnrūpniecības uzņēmuma akciju iegādi. Kā secinājuši izmeklētāji, lai nezaudētu akcijas, oligarhs un advokāts vienojušies piekukuļot tiesnešus, lai viņi lemj par labu Ževago. Savukārt pats Ževago kategoriski noliedzis, ka būtu devis kukuļus tiesnešiem.
ASV Aizsardzības departamenta pārstāvis Vedants Patels paziņojis, ka ir pazīmes, kas liecina, ka Krievija padziļina militāro sadarbību ar Irānu, kuras piegādātie ieroči ļauj turpināt karu Ukrainā. Patels norāda, ka Krievijas un Irānas sadarbība rada draudus starptautiskajai sabiedrībai. Irāna arī turpina piegādāt Krievijai dronus kamikadzes. Kopš pagājušā gada augusta Irāna ir nodrošinājusi Krieviju ar vairāk nekā 400 droniem, un Krievija ir izmantojusi lielāko daļu no tiem, lai uzbruktu Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai. Šīs sadarbības padziļināšana rada draudus un briesmas ne tikai Ukrainai, bet arī Krievijas un Irānas kaimiņvalstīm un starptautiskajai sabiedrībai kopumā, brīdina ASV.
Ārsti Lielbritānijā ir veikuši revolucionāru mākslīgās apaugļošanas procedūru, kuras mērķis bija novērst neārstējamu slimību nodošanu bērnam. Rezultātā ir dzimis pirmais mazulis, kura radīšanai tika izmantoti trīs cilvēku DNS, vēsta The Guardian. Metodē, kas pazīstama kā mitohondriju ziedošanas ārstēšana, tiek izmantoti audi no veselo sieviešu donoru olšūnām, lai izveidotu mākslīgajai apaugļošanai embrijus, kuros nebūs no mātes mantoto kaitīgu mutāciju gēnu. Šīs procedūras mērķis ir palīdzēt sievietēm ar veselības problēmām dzemdēt veselus bērnus bez ģenētisku traucējumu pārnešanas riska.
Turpinām ziņas
Rīgā Mālpils un Grostonas ielas krustojumā, Olimpiskā sporta centra pusē plānots veidot hokejista Kārļa Skrastiņa pieminekli "Dzelzs vīrs". Pēc vairāku gadu diskusijām par atrašanās vietu pieminekļa novietne tika apstiprināta un atbalstīta Rīgas Pieminekļu padomē. Vēl plānots rīkot starptautisku tēlniecības konkursu, kas noslēgsies 18. augustā. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap 200 tūkstoši eiro, kas nepieciešami pieminekļa izveidei un teritorijas labiekārtošanai. Fonds iecerējis, ka piemineklis, kuru plānots veidot par tautas ziedotiem līdzekļiem, kļūs par Latvijas hokeja simbolisko pulcēšanās un piemiņas vietu Rīgā.
Cilvēkiem, kuri no Latvijas dodas uz trešajām valstīm vai ierodas no tām ar ievērojamu naudas summu, jāņem vērā – no otrdienas, 15. maija, stājušies spēkā likuma grozījumi, kas precizē skaidras naudas pārvadāšanu. Izmaiņas skars cilvēkus, kuri dodas uz vai ierodas no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, līdzi vedot skaidru naudu, kuras vērtība pārsniedz 10 tūkstoši eiro. Šiem cilvēkiem jādodas caur tā saukto sarkano koridoru, lai iesniegtu skaidras naudas deklarāciju. Muitas kontroles punktos, kur divu koridoru sistēmas nav, skaidras naudas deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonai. Savukārt, ja Eiropas Savienības robeža tiek šķērsota vietā, kur nav muitas kontroles punkta, deklarācija jāiesniedz Valsts robežsardzes amatpersonai.
Un vēl
Šīs nedēļas otrajā pusē Latvijā būs pārsvarā neliels mākoņu daudzums, bez nokrišņiem, prognozē sinoptiķi.
Nākamnedēļ dažās dienās vietām valstī gaidāms īslaicīgs lietus. Pūtīs lēni vēji. Tuvākajās trijās naktīs gaisa temperatūra vietām pazemināsies līdz 0..+3 grādiem, gaidāmas salnas zāles virskārtā. Nākamnedēļ gaisa temperatūra naktīs pārsvarā nenoslīdēs zemāk par +7..+15 grādiem. Katru dienu gaisa temperatūra pakāpsies nedaudz augstāk, šosvētdien sasniedzot +20..+23 grādus, nākamās nedēļas siltākajās pēcpusdienās iespējami +23..+27 grādi. Par kādu grādu zemāka gaisa temperatūra saglabāsies piekrastē, vējam pūšot no jūras.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts aizdevumu portfelis pērn audzis par 8,5% ; Izveidota Latvijas “noslīkšanas melno punktu karte”; un Viesītes vidusskolai meklē jaunu direktoru.
Kopējais valsts aizdevumu portfelis 2022.gada beigās bija 2,124 miljardi eiro, kas ir par 8,5% jeb 165,7 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā, teikts Valsts kases gada pārskatā. Likums par valsts budžetu 2022.gadam noteica valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 216,3 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 188,1 miljona eiro apmērā. Valsts aizdevumu kredītportfelī turpina dominēt aizdevumi pašvaldībām un to struktūrām 1,735 miljardu eiro apmērā, kas palielinājušies par 7,2% jeb 116,6 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2021.gadu.
Informācijas tehnoloģiju sistēmas trūkuma dēļ pašvaldību referendumus nevarēs nodrošināt no plānotā 1.janvāra. Likumā ir noteikts, ka Vietējo pašvaldību referendumu likumam būtu jāstājas spēkā 2024.gada 1.janvārī. Kā uzsver Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, līdz šim nav bijis neviena, kurš uzņemtos attīstīt nepieciešamās IT sistēmas, tāpēc par konkrētu datumu pašvaldību referendumu ieviešanai runāt nevarot. Pēc tam, kad būs izlemts, kas būs par IT sistēmām atbildīgā iestāde, tad tālāk varēs runāt par veicamajiem darbiem.
No šodienas interneta tirdzniecībā nonākušas biļetes uz 27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju koncertiem, tai skaitā lielkoncertu "Balts" "Arēnā Rīga" un lieluzvedumu "Mūžīgais dzinējs" Daugavas stadionā. Kā informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji, pirmajā stundā nopirktas visas biļetes uz deju lieluzvedumu "Mūžīgais dzinējs". Šodien publiskajā pārdošanā kopumā nonāca 31 tūkstotis biļešu uz pieciem svētku deju koncertiem. Jau ziņots, ka biļetes uz šī gada Dziesmu un deju svētku pasākumiem sāk tirgot pakāpeniski.
Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ sagrautās vai sabojātās infrastruktūras atjaunošanai būs nepieciešami vismaz 411 miljardi ASV dolāru jeb 377,7 miljardi eiro, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas jaunākās aplēses. Kara dēļ Ukrainas ekonomika ir zaudējusi lielu daļu savas rūpniecības jaudas un enerģētikas infrastruktūras un 2022.gadā saruka par 29,1%. Neskatoties uz ārējo finanšu palīdzību, arī Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu un budžeta palīdzību no Eiropas Savienības un ASV, gaidāms, ka 2023.gadā ekonomika stagnēs, lasāms ANO jaunākajā ziņojumā par pasaules ekonomikas situāciju un perspektīvām 2023.gada vidū. Ziņojumā uzsvērts, ka Ukrainas perspektīvas būs atkarīgas no kara ilguma un intensitātes, kā arī valsts spējām finansēt infrastruktūras atjaunošanu.
Dienām ilgas lietusgāzes Itālijas ziemeļos izraisījušas plūdus vairākās pilsētās, liekot iedzīvotājiem patverties uz jumtiem. Venēcijā varas iestādes gatavojās aktivizēt mobilu barjeru lagūnā, cerot paglābt pilsētu no plūdiem, kas maijā šajā pilsētā ir reta parādība. Savio upei izejot no krastiem Emīlijas-Romanjas reģiona Čezenas pilsētā, daži applūdušo ielu iedzīvotāji uzkāpa uz jumtiem, lai gaidītu izglābšanu ar helikopteriem. Applūdušajos Itālijas ziemeļu rajonos līdz vēlam otrdienas vakaram tika evakuēti apmēram 900 cilvēku. Meteorologi paziņoja, ka Itālijas ziemeļos stiprs lietus ir gaidāms vēl vairākas dienas. Plūdu dēļ tika apturēta vilcienu satiksme Boloņas-Ankonas un Ravennas-Faencas maršrutos, ziņoja Itālijas mediji.
Turpinām ziņas
Katru gadu Latvijā no ūdenstilpēm tiek izcelti vidēji 100 bojāgājuši cilvēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati. Kopā ar biedrību "Peldēt droši" dienests ir izveidojis "Noslīkšanas melno punktu karti". Tajā apkopotas adreses, kurās pēdējo trīs gadu laikā noslīkuši cilvēki. Kartē redzams, ka cilvēki slīkst visā Latvijas teritorijā. Kartē atzīmēti punkti par 316 gadījumiem, kur VUGD laikā no 2020. līdz 2022. gadam no ūdenstilpes izcēlis vienu vai vairākus bojāgājušos. Statistika liecina, ka gadā vidēji katru trešo dienu no ūdens tiek izcelts kāds noslīkušais – 2020. gadā kopā 122 cilvēki, 2021. gadā – 100 cilvēki un 2022. gadā – 94 cilvēki. Šogad dienests no ūdenstilpēm izcēlis jau 42 mirušus cilvēkus. Trīs gadu laikā 63% no nelaimes gadījumiem bijuši lauku apvidū vai apdzīvotā teritorijā, 26% – republikas pilsētās un 11% – citās pilsētās.
14.septembrī beigsies daudzas "beztermiņa" un desmit gadu termiņa ieroču nēsāšanas atļaujas. 2019.gada 10.aprīlī stājās spēkā "Ieroču aprites likums". Šā likuma Pārejas noteikumu 8.punktā noteikts, ka ieroča glabāšanas atļauja, nēsāšanas atļauja un ieroču kolekcijas atļauja, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai tika izsniegta uz nenoteiktu laiku, ir derīga līdz šī gada 14.septembrim. Savukārt noteikumu 9.punktā noteikts, ka ieroča nēsāšanas atļauja, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai tika izsniegta uz desmit gadiem, ir derīga līdz atļaujā norādītajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz šī gada 14.septembrim. Valsts policija aicina ieroču īpašniekus pievērst pastiprinātu uzmanību savu ieroču atļauju derīguma termiņiem un laikus vērsties Valsts policijā pie Atļauju sistēmas grupas inspektora savas dzīvesvietas tuvumā un saņemt jaunu ieroču glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju un ieroču kolekcijas atļauju, ievērojot likumā noteikto termiņu. Valsts policija aicina neatlikt to uz pēdējo brīdi.
Un vēl
Jēkabpils novada pašvaldība izsludinājusi konkursu uz Viesītes vidusskolas direktora amatu. Pretendentiem jābūt vismaz triju gadu pedagoģiskā darba pieredzei izglītības jomā vai izglītības vadības darbā, valsts valodas zināšanām augstākajā līmenī un jāatbilst normatīvajos aktos paredzētajām prasībām. Tāpat amata pretendentiem jāprot plānot un organizēt, jāspēj pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, vadīt komandu, motivēt darbiniekus un jāpiemīt citām prasmēm. Tiek piedāvāta mēnešalga tūkstoš 752 eiro. Pieteikumi jāiesniedz līdz 4.jūnijam Jēkabpils novada pašvaldības Klientu apkalpošanas nodaļā. Pašreizējais Viesītes vidusskolas ilggadējais direktors Andris Baldunčiks amatu atstāj pēc paša vēlēšanās, jo gadu jau esot pensijā.