Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 18.maijā
- 18 maijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties : Pašvaldības prasa skaidru regulējumu, kā atbalstīt ģimenes ārstu prakses; Sadarbības aktivizēšanai ar plānošanas reģioniem darbu sāk reģionu konvents; un Sinoptiķi maina brīdinājuma kritērijus karstuma viļņiem.
Pašvaldībām nepieciešams skaidrs regulējums, kā tās drīkst atbalstīt ģimenes ārstu prakses. Norisinoties Latvijas Pašvaldību savienības un Veselības ministrijas ikgadējām sarunām, diskutēja par primārās veselības aprūpes pakalpojumu jeb ģimenes ārstu pieejamības uzlabošanu reģionos. Lai piesaistītu jaunus ģimenes ārstus, pašvaldības jau pašlaik nodrošina, piemēram, stipendijas, dzīvesvietas pieejamību, tehnisko atbalstu un citus pakalpojumus. Tomēr, lai arī turpmāk tās varētu saglabāt pašreizējo līmeni primārajā veselības aprūpē, nepieciešams skaidrs redzējums, kā pašvaldības atbilstoši normatīviem aktiem var atbalstīt ģimenes ārstu prakses. Puses vienojās turpināt diskusijas un risināt kopīgi šo jautājumu, lai jau tuvākajā laikā nonāktu pie vienota un skaidra rezultāta, lai iedzīvotājiem pilnvērtīgi nodrošinātu primārās veselības aprūpes pieejamību.
Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers, kurš nesen nonāca mediju uzmanības lokā saistībā ar iespējamu interešu konfliktu, ir nolēmis atstāt amatu, liecina komitejas izplatītais paziņojums. Šādu lēmumu viņš esot pieņēmis, uzņemoties atbildību, kā arī lai pasargātu Latvijas sportistus un arī savu ģimeni no aizkulišu intrigām un nepamatotiem apvainojumiem. Tikmers norāda, ka pēdējā laikā ap viņa vārdu tikušas prasmīgi organizētas puspatiesībās balstītas runas un izteiktas aizdomas, radot greizu priekšstatu par viņu un Latvijas olimpiskās komitejas darbu. Viņaprāt, šādi izpaudusies cīņa par krēsliem komitejā un resursu pārdali, kas tai sekošot.
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 34% ikdienas tēriņu segšanai atvēl 10 līdz 20 eiro, informē bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem. Aptuveni trešdaļa aptaujāto jeb 28% saviem ikdienas tēriņiem konkrētu budžetu nenosaka, nesekojot līdzi, cik tiek iztērēts. Ikdienas izdevumu budžetā līdz 10 eiro iekļauties cenšas 14% respondentu, biežāk šāda summa aktuāla jauniešiem, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu, kā arī studentiem. Savukārt 20% aptaujāto iedzīvotāju dienā vidēji iztērē 11 līdz 20 eiro, un šis ir populārākais budžeta apmērs ikdienas tēriņu budžetam, ja tāds tiek noteikts. Aptaujas dati liecina, ka lielāku summu tērēšana biežāk raksturīga Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem, kā arī tiem, kuri strādā vadītāja pozīcijā, savukārt dienas budžets līdz 10 eiro biežāk novērots respondentiem, kuri dzīvo Latgalē.
Eiropas Savienības prezidējošā valsts Zviedrija paziņojusi, ka 2024. gadā plānotās Eiropas Parlamenta vēlēšanas 27 dalībvalstīs notiks laika posmā no 6. līdz 9. jūnijam. Tā kā Latvijā vēlēšanas parasti tiek rīkotas sestdienā, tad Eiroparlamenta vēlēšanu datums Latvijā varētu būt 2024. gada 8. jūnijs. Eiropas Parlamenta deputāti tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu.
Amerikas Savienoto Valstu pilsētā Ņujorkā tiek meklēti veidi, kā ēkas padarīt videi draudzīgākas. Siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu samazināšana ietverta arī juridiski saistošos dokumentos. Piemēram, apkuri un karsto ūdeni augstceltnē Manhetenā nodrošina divi ar dabasgāzi darbināmi katli. Sistēma uztver apmēram 60% no izmešiem, bet, ņemot vērā no fosilā kurināmā ražoto un izmantoto elektrību, kopējās emisijas samazinās par ceturto daļu. Šķidro gāzi pārdod vietējam uzņēmumam, kas to uz ilgu laiku "apglabā" betonā, un ēku īpašnieki par oglekļa uztveršanas iekārtu uzstādīšanu saņem arī nodokļu atlaides. Tas ir viens konkrēts piemērs, kā risināt Ņujorkas štatā aktuālo problēmu, jo šeit ēkas un to infrastruktūra rada apmēram divas trešdaļas no kaitīgajām gāzēm.
Turpinām ziņas
Darbu sācis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka reģionālās attīstības padomnieku konvents. Ministrs konventā ir aicinājis piedalīties visu piecu plānošanas reģionu un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus, lai būtu iespēja nepastarpināti pārrunāt reģionālās attīstības izaicinājumus un iespējamos to risinājumus, kā arī lai nodrošinātu pastāvīgu informatīvo saikni ar visas Latvijas teritorijas pašvaldībām.
Jau ziņots, ka plānošanas reģioni darbojas no 2006.gada. Plānošanas reģioni nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību.
Rekonstrukcijas darbu veikšanai Rīgas hidroelektrostacijā nākamajā piektdienā, 26. maijā, no pulksten 20 līdz sestdienas, 27. maija, pulksten 8 īslaicīgi tiks slēgta satiksme uz Rīgas HES tilta posmā no Salaspils rotācijas apļa līdz Daugmales rotācijas aplim. Satiksmes dalībniekiem apbraukšanai jāizmanto Dienvidu tilts un Ķeguma HES tilts. Doles salas un Zirņu salas iedzīvotājiem nokļūšana tiks nodrošināta, saskaņojot kustību ar satiksmes regulētājiem. Darbu laikā plānots rekonstruēt betona segumu starp Rīgas HES transformatoriem un demontēt transformatoru.
Un vēl
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs mainījis kritērijus, pēc kuriem turpmāk brīdināt sabiedrību par karstuma viļņa tuvošanos. Turpmāk brīdinājumi tiks izplatīti, kad karstums būs lielāks. Iepriekš augstākā līmeņa – sarkanais – brīdinājums par karstumu tik izplatīts, ja prognozētā temperatūra pārsniedza 33 grādus, bet turpmāk šādu brīdinājumu izplatīs tikai tad, ja paredzētā svelme ir 35 grādi un vairāk. Pērn vasaras mēnešu – jūnija, jūlija un augusta – vidējā temperatūra Latvijā bija 18,1 grāds, kas ir tikpat, cik 2018. gadā, un abas šīs vasaras ieņem trešo vietu karstāko vasaru vidū kopš sākti valsti visaptveroši meteoroloģiskie novērojumi 1924. gadā.
Jaunie kritēriji brīdinājumiem par karstumu: Dzeltenais brīdinājums - maksimālā gaisa temperatūra 27...30 grādi divas dienas pēc kārtas un ilgāk; Oranžais brīdinājums - maksimālā gaisa temperatūra 31...34 grādi divas dienas pēc kārtas un ilgāk; Sarkanais brīdinājums - maksimālā gaisa temperatūra 35 grādi un vairāk.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Kuluāros saredz ZZS iespējas nonākt valdībā gan pie Rinkēviča, gan Pīlēna atbalstīšanas; Latvijā turpina samazināties saslimstība ar gripu un Covid-19; un Kādu jaunu rīku lauksaimniekiem ražas saglabāšanai izstrādājuši zinātnieki?
Zaļo un zemnieku savienības iespējas nonākt valdībā redz gan tad, ja partiju apvienība izlemtu atbalstīt "Jaunās vienotības" virzīto kandidātu, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, gan arī pie balsošanas par "Apvienotā saraksta" virzītā kandidāta Ulda Pīlēna ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, liecina politikas kuluāros izskanējusī informācija. Izskan dažādās versijas par to, kāda varētu būt šādas valdības "jaunā forma" pēc Valsts prezidenta ievēlēšanas. Piemēram, no Jaunās Vienotības puses izskanējušo cerību uz 80 balsīm Rinkēvičam kuluāros interpretē arī kā iespēju veidot plašu koalīciju.
Kā ziņots, no otras puses Rinkēviča atbalstīšanas gadījumā iespēja ZZS nonākt valdībā tomēr tiek arī apšaubīta. Piemēram, Jaunās Vienotības pārstāvji iesaka neuzķerties uz dažādām sazvērestības teorijām, kas tiekot izplatītas saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām. Tāpat joprojām nav zināms, kā ZZS nolems rīkoties balsojumā par Valsts prezidentu. ZZS frakcija vienojusies lēmumu par savu rīcību Valsts prezidenta vēlēšanās pieņemt vēlēšanu dienā, kas būs maija pēdējā diena. Šodien ZZS tiekas ar "Apvienotā saraksta" virzīto kandidātu Uldi Pīlēnu, un nākamnedēļ plānota tikšanās ar "Progresīvo" virzīto Elīnu Pinto. Koalīcijas politiķi pašlaik neredz iespēju vienoties par vienu kandidātu uz Valsts prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu.
Labklājības ministrija izstrādā likumprojektu par pienākumu pašvaldībām obligāti nodrošināt sociālo pakalpojumu minimum. Labklājības ministre Evika Siliņa informē, ka Eiropas Savienība iedeva "sēklas finansējumu", lai izveidotu deinstitucionalizācijas infrastruktūru, ieviestu sociālos pakalpojumus, kas ir nepieciešami iedzīvotājiem, taču pēc projekta īstenošanas ne visas pašvaldības ir saplānojušas finansējumu, lai varētu nodrošināt pilnīgi visus pakalpojumus, tādēļ likumprojektā noteiks to pakalpojumu klāstu, kas pašvaldībām būs jānodrošina obligāti.
Ungārija bloķē Eiropas Savienības finansējuma 500 miljonu eiro piešķiršanu, kas paredzēti, lai segtu Ukrainai piegādāto ieroču izmaksas, vēsta Budapešta un Eiropas diplomāti. Kopš pērnā februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, ES valstis atvēlējušas 5,6 miljardus eiro no kopējā finansējuma, lai Ukrainai nodrošinātu bruņojumu tās cīņā pret Krieviju. Bloka dalībvalstis nule vienojās izmantot divus miljardus eiro plānam, kā mērķis ir nākamā gada laikā nodrošināt Ukrainai vienu miljonu artilērijas šāviņu. Tas nozīmē, ka liela daļa no astoņiem miljardiem eiro, kas asignēti Eiropas Miera mehānismam, jau novirzīti Ukrainai. Ungārija, kam Eiropas valstu vidū ir ciešākās saites ar Krieviju, skaidro, ka iebilst pret jaunu līdzekļu pārskaitīšanu, jo Eiropas miera fonda līdzekļi paredzēti partneru atbalstam visā pasaulē, nevis tikai Ukrainai.
2022. gada pēdējā ceturksnī Eiropas Savienībā siltumnīcefekta gāzu izmeši samazinājās par 4%, salīdzinot ar to pašu periodu 2021. Ga dā, liecina "Eurostat" apkopotie dati. Tajā pašā laikā ES iekšzemes kopprodukts pagājušā gada pēdējos trijos mēnešos pieauga par 1,5%. Pagājušā gada pēdējā ceturksnī ES siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzums sasniedza 938 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta. Salīdzinājumam – gadu iepriekš tajā pašā laikā izmešu daudzums sasniedza 978 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta. No 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm 23 siltumnīcefekta gāzu izmeši samazinājās, bet tikai četrās – Latvijā, Īrijā, Dānijā un Maltā – tie pieauga. Visvairāk siltumnīcefekta gāzu izmešu radīja rūpniecība un mājsaimniecības, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgāde, lauksaimniecība un transports.
Amerikāņu tehnoloģiju gigants “Google”, kas pieder kompānijai “Alphabet”, no decembra sāks dzēst to lietotāju kontus, kas nav izmantoti vismaz divus gadus, vēsta aģentūra “Reuters”. Līdz ar to tiks dzēsti arī visi ar šo profilu saistītie faili platformā “Google Workspace”. Tas nozīmē, ka jaunā uzņēmuma politika skars lietotāju profilus un datus, kas atrodas “Gmail”, “Google” Dokumentos, Diskā, Kalendārā, kā arī “YouTube” un “Google Photos”. Tiek norādīts, ka šīs izmaiņas skars tikai privātpersonu “Google” profilus, bet ne organizāciju un iestāžu kontus. Piemēram, “Google” nedzēsīs uzņēmumu vai universitāšu profilus, kas nav ilgstoši izmantoti.
Turpinām ziņas
Latvijā turpina samazināties saslimstība ar gripu un Covid-19, liecina Slimības profilakses un kontroles centra dati. Ģimenes ārstu praksēs pagājušajā nedēļā netika reģistrēti klīniskie gripas gadījumi. No monitoringā iesaistītajām stacionārajām ārstniecības iestādēm tika ziņots par desmit hospitalizētiem pacientiem ar gripu Rīgā un Daugavpilī un Ventspilī, kā arī tika ziņots par stacionētiem pacientiem ar gripas izraisītu pneimoniju Daugavpilī. Savukārt pagājušajā nedēļā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā ir samazinājies par 41,2%. Nedēļas laikā veikti 872 testi, kas ir par 2,7% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Pozitīvo testu īpatsvars bija 7,7%, kas ir par 5,7 procentpunktiem mazāk nekā iepriekš. Kopumā pagājušajā nedēļā Covid-19 pacientiem reģistrēti deviņi nāves gadījumi, kamēr nedēļu iepriekš tādu bija pieci. No monitoringā iesaistītajām slimnīcām tika ziņots par 41 stacionētu pacientu ar Covid-19 infekciju, kas ir mazāk nekā nedēļu iepriekš, kad tika saņemti 68 ziņojumi.
Apkopota informācija, kas liecina, ka Lielās Talkas akcijas laikā, Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā kopumā tika izvestas 90 tonnas lielgabarītu atkritumu. To finansēja Jēkabpils novada pašvaldība. Atgādinām, ka akcija norisinājās tikai vienu dienu - 22. aprīlī un šajā dienā iedzīvotāji iepriekš norādītajās vietās novadā drīkstēja atstāt neizjauktas mēbeles, matračus un paklājus. Iedzīvotāji labprāt izmantoja šādu iespēju.
Un vēl
Lauksaimniekiem regulāri nākas saskarties ar dažādām augu slimībām. Precīza slimību prognozēšana ļauj ieekonomēt naudu uz augu aizsardzības līdzekļiem, tajā pašā laikā saglabājot ražu. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātnieki izstrādājuši interneta vidē brīvi pieejamu rīku, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ļauj zemniekiem prognozēt, piemēram, kviešu slimību attīstības riskus. Šis rīks zemniekiem ļauj prognozēt kviešu slimību izplatību. Tā pamatā ir mākslīgais intelekts, kurš apkopo un analizē ievākots datus no lauka. Lai izstrādātu šādu slimību prognozēšanas rīku, universitātes speciālisti kopā ar lauksaimniekiem četrus gadus veica pētījumus saimniecībās un analizēja iegūtos datus. Ja pērn slimību prognozēšanas rīks darbojās testa režīmā, tad šogad sistēma jau ir pilnībā gatava un to var sākt lietot ikviens lauksaimnieks. Izstrādātais rīks ikvienam interesentam pieejams mājaslapā veselsaugs.lv.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-16.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeimā atkal neizdodas iekustināt Stambulas konvencijas ratifikāciju; Krustpils pagastā „Mīļdzievnieku biedrības“ aitu ganāmpulkam uzbrukuši meža dzīvnieki; un Rosina sākt parakstu vākšanu referendumam par tautas vēlētu prezidentu.
Saeima šodien atkal neskatīja frakcijas "Progresīvie" ierosinājumu uzdot Ministru kabinetam nekavējoties virzīt parlamentā ratifikācijai tā dēvēto Stambulas konvenciju jeb Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Tāpat neizdevās šo jautājumu iekļaut nākamajā Saeimas sēdes darba kārtībā vai nodot to izskatīšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.Jau ziņots, ka Stambulas konvencijas ratifikācija aktualizējusies pēc traģēdijas Jēkabpilī, kad Leons Rusiņš pēc ilgstošiem draudiem un vajāšanas nogalināja bijušo sievu, 1983. gadā dzimušu sievieti.
Saeima ceturtdien šodien konceptuāli atbalstīja Veselības ministrijas piedāvātos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas būtiski ierobežos alkoholisko dzērienu reklāmas. Par likumprojektu vēl jābalso divos lasījumos. Likumprojekts paredz aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, kas šobrīd nav aizliegta, tādējādi samazinot gan kopējo alkoholisko dzērienu patēriņu, gan riskantu alkoholisko dzērienu patēriņu sabiedrībā, vienlaikus pasargājot arī jauniešus no reklāmas negatīvās ietekmes. Reklāmas ierobežojums gan neattieksies uz ārzemju masu medijiem, jo tie nav reģistrēti Latvijā.
Vārda brīvība Rietumos šobrīd piedzīvo vislielākos draudus, visā viņa dzīves laikā, brīdinājis britu rakstnieks Salmans Rušdi. Viņš ar videouzrunu uzstājās Britu grāmatu balvas pasniegšanas ceremonijā, kurā viņam tika pasniegta balva par ieguldījumu vārda brīvības aizstāvībā. Rušdi kritizēja arī izdevējus, kuri gadu desmitiem senas grāmatas mēģina pielāgot mūsdienu politkorektajiem priekšstatiem, piemēram, izņemot teksta fragmentus vai pārrakstot tekstus bērnu grāmatu autora Roalda Dāla un Džeimsa Bonda radītāja Iana Fleminga darbos. Viņaprāt, izdevējiem ir jāļauj grāmatām pie lasītāja atnākt no sava laika un būt savā laikā un tiem, kuriem to grūti pieņemt, viņš iesaka nelasīt šo, bet izvēlēties citu grāmatu.
Lai samazinātu atmežošanu un mežu degradāciju, Eiropas Savienība apstiprinājusi jaunu regulu, kas aizliegs importēt un arī eksportēt produktus, kuru ražošana ir saistīta ar mežu iznīcināšanu. Tādējādi bloks cer mazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. ES Padome šonedēļ apstiprināja Eiropas Parlamenta aprīlī pieņemto regulu, kas pieprasīs palmu eļļas, liellopu, kafijas, kakao, kaučuka, kokmateriālu un sojas tirgotājiem apliecināt, ka bloka dalībvalstīs pārdotie produkti nav saistīti ar mežu izciršanu, kas ir notikusi laikā no 2021. gada 1. janvāra. Šie noteikumi attieksies arī uz precēm, kas satur šos produktus, piemēram, šokolāde, sojas piens vai mēbeles. Tirgotājiem arī būs jānodrošina, ka to pārdoto produktu ražošanā ir ievēroti cilvēktiesību standarti un pirmiedzīvotāju tiesības. Uzņēmumiem, kas pārkāps regulu, draudēs naudassods apmērā līdz 4% no uzņēmuma kopējā gada apgrozījuma ES.
Ukraiņi visā pasaulē sarīkojuši zibakcijas par godu Višivankas dienai. Akcija iekļauta arī starptautiskajā Ginesa rekorda grāmatā. Pasaules Višivankas diena veltīta ukraiņu tradicionālajiem izšuvumiem, kas tiek izmantoti kā talismani, lai pasargātu cilvēkus. Tradīciju aizsāka Černivcu Universitātes studenti, un patlaban to atzīmē maija trešajā ceturtdienā. Ukrainas galvaspilsētā Kijivā šodien pie Ārlietu ministrijas ēkas bija pulcējušies apmēram simts cilvēku, tai skaitā iestādes darbinieki un jauniešu organizācijas pārstāvji, kas izveidoja uzrakstu "Ukraina". Vienlaikus šādas zibakcijas notika Vācijā, Francijā, Šveicē, Portugālē, Spānijā, Beļģijā un Polijā, kur dalībnieki izveidoja mītnes valstu nosaukumus angļu valodā.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada Krustpils pagasta « Līčos » « Mīļdzīvnieku biedrības »aitu ganāmpulkam pagājušā naktī uzbrukuši meža zvēri, kas nogalinājuši un savainojuši daudzas aitas. Sarunā ar Radio1 biedrības vadītāja Zanda Bojare pastāstīja par notikušo.
AUDIO
Cik dzīvnieku gājuši bojā?
AUDIO
Zanda Bojare stāsta, ka ir sazinājusies ar valsts mežniecību, kuras speciālisti veiks ekspertīzi, lai noteiktu, kurš meža zvērs vainojams uzbrukumam ganāmpulkam. Tāpat arī pagaidām, drošības nolūkos, uz šo ganību vietu netiks laisti citi biedrības dzīvnieki, savukārt aitas turpmāk uz nakti tiks dzītas kūtī. « Mīļdzīvnieku biedrība » cer arī saņemt no valsts kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.
Un vēl
14.Saeimā neievēlētā partija Saskaņa rosina parakstu vākšanu referendumam par tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanu Latvijā. Kā norāda "Saskaņa", partija nākamnedēļ iesniegs Centrālajai vēlēšanu komisijai likumprojektu par visas tautas vēlētu prezidentu. "Saskaņa" atzīmē, ka jau ilgu laiku Latvijas iedzīvotāji ir atbalstījuši tautas vēlētu prezidentu līdzšinējās sistēmas vietā, kad valsts galvu ievēlē 100 cilvēki. Tāpat tiek norādīts, ka Latvijas iedzīvotājiem ir apnicis katru reizi skatīties uz aizkulišu spēlēm dažādos zoodārzos, prātojot, kuru kandidātu deputāti izvēlēsies šoreiz. Likumprojekts tiks nosūtīts visām Saeimas frakcijām, jo tautas vēlēta valsts prezidenta institūtu iespējams ieviest daudz ātrāk, negaidot referendumu.