2024.gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 19.maijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 19.maijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Lauksaimnieki aicina valdību izsludināt ārkārtas stāvokli piensaimniecības nozarē; Plāno virzīties uz vispārējo veselības apdrošināšanas modeli; un Rīt Jēkabpilī norisināsies Dārza svētki.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes Piena nozares darba grupa nolēma aicināt valdību nekavējoties izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijas piensaimniecības nozarē ilgstoša piena iepirkumu cenu krituma dēļ un valstij īstenot intervenci piena produktu tirgū. Lauksaimnieku padome paziņojumā medijiem norādīja, ka jau kopš februāra piena ražotāji ir spiesti strādāt zem pašizmaksas. Piensaimnieki aicina valdību lemt par pasākumiem, lai ilgtermiņā saglabātu piena nozari Latvijā. Piensaimnieki arī prasa noteikt prasības tirgotājiem veikalos nodalīt atsevišķus plauktus, stendus Latvijas pārtikas produktiem – izceļot Latviju kā ražotājvalsti ar skaidriem apzīmējumiem.
Savukārt piena produktu iepakojumam aicina ieviest prasību izvietot norādi par uzcenojuma sadalījumu starp produkta ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju. Tāpat tiek aicināts izskatīt iespēju maksāt kompensācijas par piena ražošanas saimniecību likvidāciju.

Valsts valodas prasmes pārbaudi līdz šim nokārtojusi gandrīz puse no visiem pārbaudi kārtojušajiem Krievijas pilsoņiem. Kā zināms, Krievijas pilsoņiem jāsaņem apliecinājums par atbilstošām latviešu valodas zināšanām, lai turpinātu uzturēties un strādāt Latvijā. Ja tas netiks izdarīts, viņiem līdz 2. decembrim Latvija būs jāatstāj. Laika posmā no 11. aprīļa lidz 7. maijam valsts valodas prasmes pārbaudi kārtojuši 4 tūkstoši 995 Krievijas Federācijas pilsoņi. Šobrīd no visiem kārtotājiem valsts valodas prasmes pārbaudi ar pirmo reizi izdevies nokārtot 49% kārtotāju, savkārt 51% pārbaude būs jākārto atkārtoti, jo nav izdevies iegūt nepieciešamo punktu skaitu kādā no pārbaudījuma daļām.

No otrdienas Bērnu slimnīcā pēc neilga pārtraukuma pieejami datortomogrāfijas izmeklējumi. Tagad ir pieejama jauna  datortomogrāfijas iekārta, tā sniedz plašākas diagnostikas iespējas, ievērojami uzlabojusies izmeklējumu kvalitāte, un pacientiem samazināta saņemtā radiācijas deva izmeklējuma laikā. Vecās iekārtas demontāža tika sākta 17. aprīlī, un tieši pēc mēneša, 17. maijā, izmeklējumi ar jauno datortomogrāfijas iekārtu jau veikti pirmajiem pacientiem. Jaunās datortomogrāfa iekārtas iegāde un uzstādīšana izmaksāja vairāk nekā 900 tūkstoši eiro. Šie līdzekļi tika rasti no valsts budžeta. Vēl šajā gadā Bērnu slimnīcā tiks uzstādīta jauna magnētiskās rezonanses un jauna rentgena iekārta.

Moldova vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, cik vien drīz iespējams, lai aizsargātos pret Krievijas draudiem, un cer uz lēmumu par sarunu uzsākšanu tuvāko mēnešu laikā, intervijā ziņu aģentūrai AFP sacīja Moldovas prezidente Marija Sandu. Viņa uzskata, ka Krievija nākamo gadu laikā turpinās būt liels nestabilitātes avots, un Moldovai ir sevi jāaizsargā. Izsakoties par Moldovas pievienošanos ES, prezidente norādīja, ka Moldovai tas ir reālistisks projekts, un moldāvi ar nepacietību gaidām, ka tas notiks, cik vien drīz iespējams. 

25 uzņēmumi no Vācijas, Francijas, Šveices, Ungārijas, Slovākijas, Itālijas, Igaunijas, Lietuvas, Austrijas un Polijas pārdod preces Krievijas uzņēmumiem, kuri nodrošina Krievijas armiju ar mikroshēmām, munīciju un citām militāra lietojuma precēm, teikts pētnieciskās žurnālistikas izdevuma "The Insider" šonedēļ publicētā ziņojumā. Starp Eiropas uzņēmumu pārdotajām precēm bija mikroshēmas raķetēm, optiskās šķiedras nakts redzamības ierīcēm, taktiskie zābaki, bruņuvestes, komponenti karakuģu dzinējiem un daudz kas cits. Krievijas aizsardzības resora uzņēmumiem nepieciešamo aprīkojumu ieved militārie darbuzņēmēji, kas izvairās no iekļūšanas sankciju sarakstos. "The Insider" ziņojumā norādīts, ka visas tajā pieminētās Eiropas kompānijas veikušas darījumus ar Krievijas militārajiem darbuzņēmējiem jau Ukrainā notiekošā kara laikā. 

Kolumbijā Amazones džungļos ir atrasti četri indiāņu bērni, kas izdzīvojuši 1. maijā notikušā lidmašīnas katastrofā, paziņojis kolumbijas prezidents Gustavo Petro, nosaucot šo atradumu par "prieku valstij". Petro dalījās ar ziņu tviterī, pavēstot, ka bērni tika atrasti pēc "grūtiem meklēšanas centieniem", ko veica armija. Varas iestādes bija nosūtījušas vairāk nekā 100 karavīrus ar meklēšanas suņiem, lai atrastu šos bērnus. Lidmašīnai 1. maijā nogāžoties Amazones džungļos, gāja bojā trīs pieaugušie. Glābēji uzskata, ka atrastie bērni, kas ir 13 gadus, deviņus gadus, četrus gadus un 11 mēnešus veci, kopš katastrofas bija klīduši pa džungļiem Kaketas departamentā valsts dienvidos.

Turpinām ziņas

Tuvāko divu gadu laikā Latvijā varētu virzīties uz vispārējo veselības apdrošināšanas modeli. Tā raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Ministru prezidents norādīja, ka viņa mērķis ir "pārdalīt budžeta pīrāgu par labu veselības nozarei". Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā veselības aprūpē kopumā tiek ieguldīti 8% no iekšzemes kopprodukta, tomēr tikai 4% no tā ir publiskais finansējums, kamēr atlikušie - "no iedzīvotāju kabatas". Viņš atzina, ka tie, kuriem ir labs darbs un apdrošināšana tiek pie plašāka pakalpojumu klāsta, kamēr pārējie ir spiesti gaidīt garās rindās. Šobrīd ministrijām ir dots uzdevums līdz 26.maijam pārskatīt savus budžeta līdzekļus par labu veselības aprūpei. Kariņš norādīja, ka katru gadu ir vismaz 100 miljoni eiro, kas netiek izmantoti plānotajām programmām, taču tas tiek konstatēts tikai gada beigās.

Latvijā lielākā problēma – nav vienotas valsts institūcijas, kas koordinētu procesus, lai mazinātu noslīkušo cilvēku skaitu. Organizācijas "Peldēt droši" vadītāja Zane Gemze norāda, ka  Latvija ilgstoši ieņem pirmo vietu noslīkušo cilvēku skaitā Eiropas Savienībā. Līdz 2025. gadam Latvijā ir izvirzīts mērķis uz pusi samazināt noslīkušo un traumu guvušo skaitu. Statistika liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir noslīkuši 30 bērni vecumā līdz 14 gadiem. Lai mainītu situāciju, organizācija ir sākusi sabiedrības izglītošanu. 

Un vēl

Rīt, 20. maijā, tirdzniecības centra “Sedumi” pagalmā jau 12.reizi norisināsies tradicionālie – “Dārza svētki”. Pasākums sāksies jau no paša rīta, kur ārpus veikala un dārzniecības telpām “Sedumi”, kā arī stādaudzētava “Meža rasas” un sadarbības partneri, piedāvās savu sortimentu. Šogad būs pieejama ļoti liela augļu koku dažādība. Neizpaliks arī īpaši piedāvājumi, piemēram, melnās avenes. Tāpat arī joprojām dārzkopjiem topā ir krūmmellenes un ēdamie pīlādži, kas arī būs nopērkami. Pārdošanā būs arī vairāk kā 10 šķirnes “Sedumos” audzētu zemeņu. Tāpat arī Dārza svētkos būs plašs peoniju un hortenziju stādu piedāvājums, kas joprojām ir dārzkopju iecienīti ziedi. Lai arī “Dārza svētki” vairāk asociējas kā puķu svētki, plašā klāstā būs nopērkami arī dārzeņu stādi – tomāti, gurķi, paprika, baklažāni un citi, kā arī garšaugi. Kā ierasts, būs pieejama dažādu populāru zīmolu tehnika un instrumenti. Savus ražojumus piedāvās arī amatnieki.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Veselības nozarei joprojām nav skaidrības par papildu finansējumu; Alimentu nemaksātājiem būs grūtāk izvairīties no maksāšanas; un Jēkabpils slimnīca aicina uz donoru dienām.

Veselības nozarei joprojām nav skaidrības, ar cik lielu daļu no trūkstošajiem 140 miljoniem eiro tā šogad varēs rēķināties. Lai pakalpojumu spektru nepasliktinātu, trūkstošos 140 miljonus eiro valdība jau jūnijā centīsies pārdalīt no citu ministriju programmām. Premjers ir apņēmīgs naudu pārdalīt, bet atzīst, ka tas būs politiski sarežģīts process. Ministrijām dots laiks līdz 26. maijam pārskatīt savus budžetus.  Veselības aprūpes organizācijas jau lēsušās, ka nākamā gada budžetā nozarei nepieciešami papildu 310 miljoni eiro. Šīs summas nodrošināšanu finanšu ministrs Arvils Ašeradens saista ar nodokļu celšanu. Pagaidām netiek atklāts kādu nodokļu grupu paredzēts paugstināt.

Vienai no Latvijas galvenajām prioritātēm ir jābūt valsts aizsardzības spēju stiprināšanai gan militārajā sfērā, gan civilajā aizsardzībā. Tā, iepazīstinot Saeimu ar pērnā gada darba rezultātiem, uzsvēra valsts kontrolieris Rolands Irklis. Valsts kontrole šogad iecerējusi veikt plašu revīziju Nacionālajos bruņotajos spēkos. Mūsu aizsardzības spējas nav atkarīgas tikai no karavīru skaita. Tiem ir jābūt labi apgādātiem, ekipētiem un paēdušiem. Valsts kontrole šobrīd vērtē armijas pārtikas loģistikas iepirkumu un par rezultātiem plāno informēt pēc dažām nedēļām. Savukārt vasarā plānots sākt visaptverošu revīziju par aizsardzības resora iepirkumu un apgādes sistēmu.

Lidostas "Rīga" apkārtnē noslēdzies viens dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras būvniecības posms – pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas un līdzās esošo estakāžu pāļu izbūve. Uzņēmumā norāda, ka izbūvētie pāļi kalpos kā pamats pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūvei Baltijā. Topošajai "Rail Baltica" stacijai un estakādei pie lidostas "Rīga"  kopumā izbūvēti 534 pāļi. Pa estakādi, uzbērumu un pārvadiem nākotnē kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju un Rīgas centru, veidojot savienojumu ar Baltiju un visu Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, paceļot 4.5 kilometrus garu sliežu ceļu virs zemes, lai netraucētu auto satiksmi uz lidostu. Konkrētajā zonā pie lidostas sliedes pacelsies 13 metrus virs zemes. Arī jaunās stacijas ēkas siluets sliesies augstu virs zemes. 

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pavēstījis, ka vēl par diviem mēnešiem pagarināta ANO atbalstītā vienošanās, kas kuģiem ar Ukrainas labības kravām ļauj pāri Melnajai jūrai doties uz globālajiem tirgiem. Kā ziņots, Ukraina un Krievija ar Turcijas starpniecību pērn 22.jūlijā parakstīja vienošanos ar ANO par Ukrainas lauksaimniecības preču eksporta atsākšanu Melnajā jūrā, kas bija pārtraukta, Krievijai 24.februārī uzsākot pilna mēroga karu pret Ukrainu. Vienošanās tikusi jau divreiz pagarināta.

Eiropas gāzes cenas, kas piedzīvoja krasu kāpumu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ceturtdien nokritušās zem 30 eiro par megavatstundu. Tik zema cena pēdējo reizi pieredzēta pirms nepilniem diviem gadiem. Nīderlandes "Title Transfer Facility" biržā dabasgāzes cena par megavatstundu nokritusies līdz 29,85 eiro. Šādā līmeni gāzes cena pēdējo reizi tika fiksēta 2021.gada jūnijā. Cenas kritumu acīmredzami veicinājis gan tas, ka Eiropa arvien lielākā mērā atsakās no Krievijas dabasgāzes piegādēm, atrodot alternatīvus piegādātājus un enerģijas avotus, kā arī apstāklis, ka Eiropā iestājas vasara.

Turpinām ziņas

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz atvieglot informācijas saņemšanu par uzturlīdzekļu parādnieku uzņemtajām citām saistībām. Uzturlīdzekļu garantiju fonds turpmāk varēs bez maksas saņemt informāciju no kredītinformācijas birojiem, paredz iepriekš valdībā atbalstītie likuma grozījumi. Izmaiņas normatīvajā regulējumā paredzētas, lai motivētu vecākus pildīt likumā noteikto pienākumu - nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, kā arī segt parādsaistības pret Uzturlīdzekļu garantijas fondu. Gadījumā, ja fonda administrācija secinās, ka parādnieks, kurš noslēdzis vienošanos ar fondu par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, ir uzņēmies jaunas saistības, fonda administrācija pieprasīs, lai parādnieks palielina ikmēneša uzturlīdzekļu maksājuma apmēru, par kādu noslēgta vienošanās. Ja netiks panākta vienošanos par turpmāko uzturlīdzekļu maksāšanas kārtību, fonda administrācija piedziņu nodos zvērinātam tiesu izpildītājam un vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs ar lūgumu sākt kriminālprocesu par izvairīšanos no bērna uzturēšanas. 

Saeima pieņēmusi grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, ar kuriem atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam noteikti jauni ierobežojumi aromatizētiem karsējamās tabakas izstrādājumiem. Ar pieņemtajām izmaiņām Latvija pārņēmusi Eiropas Komisijas direktīvu, kas nosaka ierobežojumus karsējamās tabakas izstrādājumiem pievienot tādas piedevas, kas var mainīt minēto izstrādājuma smaržu vai garšu, radot raksturīgo aromātu, piemēram, mentola aromātu. Veselības ministrija skaidro, ka šie ierobežojumi spēkā stāsies vienlaicīgi visās ES dalībvalstīs – šī gada 23.oktobrī.

Un vēl

Jēkabpils reģionālā slimnīca aicina apmeklēt tuvākās Donoru dienas Jēkabpilī – 20. un 29.maijā, kā arī 12. un 26. jūnijā. Donoru dienas norisinās no pulksten deviņiem līdz vieniem dienā Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā jeb poliklīnikas ēkas 1.stāvā. Lai atjaunotu un uzturētu asins krājumus un spētu nodrošināt asins pieejamību ikvienam, kam tā būs nepieciešama, Valsts asins donoru centrs aicina ikvienu atsaucīgu cilvēku ziedot asinis. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam. Donoru dienas Jēkabpilī organizē Jēkabpils reģionālā slimnīca sadarbībā ar Valsts asinsdonoru centra Latgales filiāli.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties :  Mazajiem uzņēmumiem plāno piedāvāt vienkāršotu nodokļu sistēmu ; CSDD piedāvās jaunu sēriju izvēles numurus ; un Sinoptiķi brīvdienām prognozē vasarīgu laiku.

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, Ekonomikas ministrija piedāvās vienkāršot nodokļu sistēmu mazajiem uzņēmumiem. Saistībā ar valdības apņemšanos veicināt Latvijas ekonomisko transformāciju ekonomikas ministre Ilzes Indriksone norāda, ka ministrijā esot tapis plāns, kur viena no daļām ir arī nodokļu pārmaiņas. Indriksone atklāja, ka jau tuvākajā laikā paredzēts prezentēt ministrijas redzējumu. Indriksone norāda, ka ir paredzēta mazo uzņēmēju nodokļu režīma sakārtošana, vienkāršošana, paceļot gan sliekšņus, kad drīkst izmantot šos mazos nodokļu režīmus, un arī atvieglojot maksāšanas kārtību. Ministre arī piebilda, ka algas būtiski kāpj, darbaspēks lētāks nekļūs, tāpēc uzņēmējiem pašiem ir jādomā, kā efektivizēt savus procesus un strādāt produktīvāk.

Laikā, kad Lietuvas parlaments apstiprināja pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu, Latvijā sarunas par banku virspeļņas nodokli aizvien turpinās. Tajās cer panākt banku uzvedības stratēģiju maiņu, uzlabot gan kreditēšanu, gan iespējas noguldīt. Pērn Latvijas banku peļņa bija 325 miljoni eiro. Līdz ar ikmēneša kredītmaksājumu pieaugumu šogad pirmajos trīs mēnešos banku peļņa ir par gandrīz 77% lielāka nekā tajā pašā laika posmā pērn, sasniedzot 54,3 miljonus eiro. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens norāda, ka ministrija rūpīgi seko procesiem Lietuvā. Bet gan Igaunijas bankas vadītājs, gan Eiropas Centrālās bankas vadība neatbalsta speciāla banku nodokļa iekasēšanu. Ašeradens atzīmē, ka pirmais sarunu raunds ar bankām ir iziets, un tiek plānots nākamais. Pēc sarunu otrā raunda arī tiks lemts, vai banku virspeļņas nodoklis Latvijā ir nepieciešams.

Šodien interneta tirdzniecībā nonāca biļetes uz 27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.to Deju svētku koru lielkoncertu "Tīrums" un tā ģenerālmēģinājumu, noslēguma koncertu "Kopā augšup" un tā ģenerālmēģinājumu, kā arī Sadziedāšanās nakti. Pēc svētku rīkotāja – Latvijas Nacionālā kultūras centra – sniegtās informācijas, pirmajā stundā izpirktas visas biļetes uz noslēguma koncertu. Kopumā piektdien publiskajā tirdzniecībā nonāca 94 tūkstoši 965 biļetes uz četriem svētku koncertiem.

Japānas pilsētā Hirosimā šoien sākas septiņu industriāli attīstītāko valstu – G7 – līderu samits. Galvenās apspriežamās tēmas būs Krievijas iebrukums Ukrainā, kodolieroču problēma, ekonomiskie jautājumi, reģionālā sadarbība un attiecības ar Ķīnu. Samita tīmekļa vietnē norādīts, ka ASV, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda un Vācija iestāsies par tiesiskumu starptautiskajās attiecībās un noraidīs vienpusējus mēģinājumus mainīt situāciju ar spēku vai kodoldraudiem, kā to dara Krievija.  Samitā tiks apspriestas arī papildu sankcijas pret Maskavu, tai skaitā dimantu importa aizliegums, un atbalsts Ukrainai. Uzmanības centrā būs ekonomika, piegāžu ķēžu drošība, pārtikas pieejamība un klimata jautājumi.

Šogad pirmās zemenes, visticamāk, varēsim baudīt tikai ap Jāņiem - par to jāsaka paldies vēsajam laikam. Tomēr tie zemnieki, kuru zemenes aug siltumnīcās, pirmās saldās ogas varēs nobaudīt jau pavisam drīz. Igaunijā, netālu no Ahjas ciemata, zemenes audzē īpašos tuneļos - šeit ogas jau ir gatavas, lai tiktu novāktas un vestas uz Tallinas tirgu.Igaunijā, tāpat kā citviet Baltijā, šogad daudzviet atklātā laukā augošajiem zemeņu stādiem pavasara nakts aukstums un salnas izrādījās liktenīgs, ir lieli ražas zudumi.

Izsolē Amerikas Savienoto Valstu pilsētā Ņujorkā par 38 miljoniem dolāru pārdots sens ebreju Bībeles eksemplārs. Eksperti uzskata, ka tas radīts laika periodā no 880. līdz 960. gadam. Tā dēvētais "Sassona kodekss" ir uz pergamenta ar roku rakstīts visu 24 ebreju Bībeles grāmatu apkopojums ādas iesējumā. Tas nosaukts bijušā īpašnieka vārdā, bet līdz šim piederēja kādam baņķierim un mākslas priekšmetu kolekcionāram. Jaunais īpašnieks ir bijušais ASV vēstnieks Rumānijā Alfrēds H. Mosess, kurš pirkumu veica organizācijas ebreju muzeja "Amerikas draugi" vārdā. Nākotnē tas nonāks Izraēlā, muzejā Telavivā.

Turpinām ziņas

Ceļu satiksmes drošības direkcija e-CSDD platformā piedāvās izvēlei jaunu sēriju valsts reģistrācijas numurus. To tirdzniecība sāksies no otrdienas, 23. maija, pulksten deviņiem vakarā. Lai izvēlētos un pieteiktu numuru ir jāutorizējas e-CSDD un jānorāda savā īpašumā, turējumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli. Numuru var izvēlēties Latvijā reģistrētam vai arī Latvijā nereģistrētam transportlīdzeklim, kas iepriekš ir uzrādīts agregātu numuru salīdzināšanā. 

Šodien ar filmas "Invazīvo sugu detektīvi" pirmizrādi un invazīvo sugu ekspertu diskusiju Latgales vēstniecībā "Gors", Rēzeknē, Dabas aizsardzības pārvalde sāka kampaņu "Ķeram svešos Latvijas dabā!".  Akcijas laikā Latvijas iedzīvotāji aicināti ziņot vietnē "invazivs.lv" par bīstamajām invazīvajām sugām. Kampaņas laikā ikvienam būs iespēja apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes kopā ar dabas ekspertiem talkā 15.jūnijā Vecdaugavā. Akcijas laikā tiks pievērsta uzmanība ne tikai latvānim, bet arī nu jau plaši izplatītajam Spānijas kailgliemezim un lupīnai. Vienlaikus eksperti aicina pievērst uzmanību arī citām invazīvajām sugām, piemēram, Kanādas zeltslotiņai, puķu spriganei, krokainai rozei, vārpainai korintei un ošlapu kļavai. Tām visām ir zinātniski pierādīta negatīva ietekme uz dabas daudzveidību, un tikai sadarbībā ar iedzīvotājiem ir iespējams tās ierobežot.

Un vēl

Nedēļas izskaņā dodoties ārpus mājām, autovadītāji tiek aicināti rēķināties ar ceļu remontu radītajām neērtībām, kādas patlaban visvairāk ir sastopamas uz reģionālajiem autoceļiem. Valsts ceļu tīklā būvdarbu notiek jau 47 posmos, kuros jārēķinās ar īpaši palēninātu satiksmi. Remontdarbi notiek arī uz autoceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene, kur no Madonas līdz Dzelzavai jārēķinās ar sešiem pagaidu luksoforiem un šeit ceļā jāplāno vismaz stunda. Uz Ērgļu ceļa no Rīgas apvedceļa līdz pagriezienam uz Tīnūžiem būvdarbu posmu var izbraukt 40 minūtēs, pusstunda ceļā jāplāno Lielvārdē un uz autoceļa Sloka-Talsi Bigauņciemā un Lapmežciemā, kā arī no Sūnu ezera līdz Talsiem. Lai izvairītos no liekiem pārsteigumiem, plānojot braucienus, autovadītāji tiek aicināti ieskatīties Latvijas valsts ceļu interneta mājaslapā atrodamajā ceļu remontdarbu kartē.

Šīs nedēļas nogalē Latvijā saglabāsies sauss un saulains laiks, gaisa temperatūra nedaudz paaugstināsies, prognozē sinoptiķi. Mākoņu būs maz, svētdienas pēcpusdienā to kļūs vairāk, nav gaidāmi nokrišņi. Vējš lēni pūtīs no austrumiem un ziemeļiem, pēcpusdienās gaidāma mērena jūras brīze. Minimālā gaisa temperatūra naktīs būs starp nulli un +10 grādiem, pēcpusdienās gaiss iesils līdz +18..+23 grādiem. 

Sagaidāms, ka nākamās nedēļas sākumā vietām valsts austrumu daļā līs un dārdēs pērkons, bet nedēļas vidū gaisa temperatūra Latvijā var sasniegt +25 grādus. Maija beigās un jūnija sākumā iespējamas krasākas gaisa temperatūras svārstības - vēsākus un lietainākus periodus varētu nomainīt saulainākas un karstākas dienas.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdina, ka valsts rietumu un centrālajā daļā ir augsta ugunsbīstamība mežos. Savukārt ultravioletā starojuma intensitāte ir vidēji augsta. No saules visvairāk jāsargājas laika periodā no pulksten 12 līdz 15. Bez aizsargkrēma vēlams sauļoties tikai no rīta vai pievakarē.

Foto: Gita Losāne

Atstājiet komentāru