Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 24.maijā
- 24 maijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā jāpaātrina darbs pie Eiropas Savienības fondu investīciju apguves; Grib sodīt medijus par nepareizu vārda “deportācijas”lietošanu; un Google plūdu prognozēšanas risinājumā iekļāvusi arī Latviju.
2023. gadā Latvijas tautsaimniecības attīstībā plānoti vēsturiski augstākie investīciju apjomi no Eiropas Savienības fondiem un Atveseļošanas fonda – ap 1,2 miljardiem eiro, tādēļ jāpaātrina investīciju noteikumu sagatavošana un apstiprināšana. Par to liecina vakar Ministru kabineta sēdē skatītais Finanšu ministrijas informatīvais ikmēneša ziņojums par Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības ieviešanas statusu. ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdz 31. martam tiek īstenoti 2 tūkstoši 426 projekti par visu pieejamo ES fondu finansējumu 4,64 miljardiem eiro.
Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā gada laikā ir palielinājies par 11,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 22%, eksportētajai produkcijai – par 1%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 2,3%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,2%. Ražotāju cenu līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, pārtikas produktu un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā. Tikmēr pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam koksnes, koka un korķa izstrādāju ražošanā, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par bijušo Valsts prezidentu uzturēšanas par valsts līdzekļiem izbeigšanu. Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Vadims Kislovs. Viņš uzsver, ka laikā, kad gandrīz visās jomās Latvijā trūkst finanšu līdzekļu, jādomā par racionālāku un līdzsvarotāku attieksmi pret bijušo Valsts prezidentu sociālajām un citām garantijām. Bijušā prezidenta pensija pēc amata ieņemšanas laika ir saglabājama, uzskata idejas autors. Tas būtu jādara arī tāpēc, lai stiprinātu Valsts prezidenta darbības neatkarību amata pildīšanas laikā - lai izslēgtu politiskas atriebības iespēju un cilvēks vajadzības gadījumā nebaidītos "iet pret parlamentu". Lai arī samērīgas un skaidras sociālās garantijas arī pēc amata ieņemšanas to stiprina, tomēr dzīvoklis, mašīna, sekretārs un citas vērtības uz atlikušo mūžu tas nav samērīgi. Iniciatīvā uzsvērts, ka esot gana daudz valstu, kurās šādi izdevumi sabiedrībai uzlikti netiek, bet tas netraucē šo valstu prezidentiem būt labām amatpersonām.
Lietuvas parlaments pirmajā lasījumā šonedēļ pieņēmis civilās savienības likumprojektu, kas paredz gan pretēju, gan viena dzimuma pāru civilās savienības legalizāciju. Pēc likuma pieņemšanas partneriem, kuri noslēgs civilo savienību, tiks veidots kopīpašums, bet būs iespēja atsevišķā līgumā noteikt atšķirīgu īpašuma tiesisko režīmu, mantot saskaņā ar likumu un nemaksāt mantojuma nodokļus, būs iespēja darboties vienam otra vārdā un interesēs, pārstāvēt vienam otru veselības aprūpes jomā, saņemt ar veselību saistītu informāciju un tamlīdzīgas tiesības un pienākumi. Arī Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā pieņēmis grozījumus, kas paredz no nākamā gada 1.janvāra valstī ieviest vienlīdzīgas tiesības uz laulību arī viendzimuma pāriem.
Lai gan iespējamā ASV ražoto iznīcinātājlidmašīnu F-16 piegāde Ukrainai pašlaik ir tikai teorētiska, jo neviena valsts tās ukraiņiem vēl nav apsolījusi, Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs paziņojis, ka Kremlis to izmantošanu pret mērķiem Krimā uzskatīs par NATO uzbrukumu Krievijas teritorijai. G7 samitā Japānā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka ASV pievienosies starptautiskajiem centieniem apmācīt ukraiņu pilotus lidot ar F-16 un citām Rietumos ražotām ceturtās paaudzes lidmašīnām, vēsta The Guardian. Baidens arī paziņoja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsolījis, ka F-16 neizmantošot triecieniem Krievijas teritorijā, bet gan uzbrukumos Krievijas spēkiem Ukrainas teritorijā.
Turpinām ziņas
Banku augstskola tiks iekļauta Latvijas Universitātes ekosistēmā, savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija tiks nodota Rīgas Tehniskajai universitātei. Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā valsts dibinātā Banku augstskola tiks reorganizēta no 2025.gada 31.augusta. Augstskola turpinās pastāvēt kā universitātes iestāde "Banku augstskola", bet atvijas universitāte būs augstskolas tiesību un saistību pārņēmēja. Valdība arī atbalstīja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas nodošanu Rīgas Tehniskajai universitātei. Rīkojuma projekts paredz Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju nodot Rīgas tehniskajai universitātei no 2025.gada 1.aprīļa. Rēzeknes tehnoloģiju akadēmija turpinās pastāvēt kā RTU struktūrvienība.
Aizkraukles novada Vietalvā sākti pagastmājas energoefektivitātes uzlabošanas darbi. Ēkai, kurā darbojas Vietalvas pagasta pakalpojuma centrs, bibliotēka, Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs, bērnudārzs, tradīciju zāle un strādā sociālā dienesta darbinieks, paredzēts atjaunot jumtu, ēku siltināt un veikt apdares darbus, nomainīt logus un durvis, atjaunot apkures sistēmu, uz jumta izbūvēt solāro sistēmu ūdens sildīšanai. Darbus paredzēts pabeigt šī gada nogalē. Patlaban noris demontāžas darbi, ēkas cokola siltināšana, bēniņu vecās siltumizolācijas noņemšana, ēkas bojāto konstrukciju remonts. Darbus veic SIA "RL Būves". Ēkas energoefektivitātes uzlabošanas darbu veikšanai lielākā daļa līdzekļu piešķirti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Projekta kopējās izmaksas ir 358 tūkstoši 843 eiro.
Un vēl
Tehnoloģiju uzņēmums "Google" paplašinājis plūdu prognozēšanas iespējas ar 60 jaunām teritorijām Eiropā, Āzijas un Klusā okeāna reģionā, Āfrikā, kā arī Dienvidamerikā un Centrālamerikā, risinājumā iekļaujot arī Latvijas teritoriju. "Google" pārstāvji skaidro, ka plūdi ir viens no galvenajiem klimatiskajiem draudiem cilvēku drošībai un iztikas līdzekļiem, kas katru gadu skar vairāk nekā 250 miljonus iedzīvotāju visā pasaulē, radot aptuveni 10 miljardu ASV dolāru zaudējumus. Brīdinājumus par ūdens līmeņa celšanos katru pavasari saņem arī Latvijas iedzīvotāji. Lai gan plūdi Latvijā nav tik lieli un postoši kā daudzviet pasaulē, tie mēdz sagādāt iedzīvotājiem neskaitāmas nepatikšanās, applūdinot ēkas un infrasturktūras objektus, atzīmē kompānijas pārstāvji. Šobrīd prognozēšanas risinājumā iekļautajos reģionos ir iespēja sekot līdzi plūdu iespējamībai un saņemt informāciju līdz septiņām dienām pirms dabas postošajām izpausmēm. Upju plūdu prognozes atspoguļo "Google" platforma "Flood Hub", parādot, kad un kur plūdi varētu notikt, noklājot teritorijas visā pasaulē ar kopējo iedzīvotāju skaitu 460 miljoni cilvēku.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik uzņēmumu Latvijā darbojas ar ārzonu kapitālu? Lauksaimniekiem būs pieejams atbalsts apdrošināšanas polišu izdevumh segšanai; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Pavisam Latvijā ir reģistrēti 4 tūkstoši 982 uzņēmumi, kuros vismaz 20% daļu pieder īpašniekiem no tādām valstīm, ko Latvija un Eiropas Savienība atzinusi par ārzonām vai kas neatbilst starptautiski apstiprinātiem nodokļu caurskatāmības un informācijas apmaiņas standartiem. Tada ir atvērto datu platformas Okredo maijā apkopotā un publicitātei izplatītā informācija. Starp šiem uzņēmumiem 3 tūkstoši 148 ir tādi, kas 100% apmērā pieder ārzonu īpašniekiem. Starp populārākajām jomām, kurās darbojas ārzonu akcionāriem piederošie uzņēmumi, ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, nekustamais īpašums, kā arī profesionālā, zinātniskā un tehniskā darbība.
Līdz maija vidum gandrīz iztērēti šogad atvēlētie līdzekļi ukraiņas bēgļu nodarbinātības pabalstiem, tādēļ valdība nolēmusi šim mērķim piešķirt papildu 1,24 miljonus eiro, paredzot pabalstu vēl 2 tūkstoši personām. Labklājības ministrija informē, ka provizoriski ar šo summu varētu būt pietiekami līdz oktobrim. Lai veicinātu Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas darba tirgū, jau no 2022. gada 7. marta viņiem ir pieejams vienreizējs nodarbinātības uzsākšanas pabalsts, bet no 2022. gada 3. oktobra – pašnodarbinātības uzsākšanas pabalsts. Tas ir vienas minimālās mēneša darba algas apmērā – 620 eiro.
Saskaņā ar "Eurostat" datiem no aplūkotajām Eiropas Savienības dalībvalstīm straujākais pesticīdu tirdzniecības pieaugums bijis Latvijā, kur laika posmā no 2011. līdz 2021. gadam pesticīdu pārdošana augusi par 85%. Pirms diviem gadiem, kad "Eurostat" publicēja līdzīgus datus, Latvija bija otrajā vietā ar 49% pieaugumu. Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersonas skaidro, ka pesticīdu izmantošanas pieaugumam Latvijā ir vairāki cēloņi. Pirmkārt, Latvijas lauksaimnieki sākuši no salīdzinoši zemas bāzes, tādēļ arī pieaugums ir straujāks. Otrkārt, Latvijā palielinās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība. Treškārt, pesticīdus izmanto ne tikai lauksaimniecībā, bet arī mežsaimniecībā cīņai pret kaitēkļiem.
Kā ziņots, Eiropas Savienības pasludinātais "zaļais kurss" paredz līdz 2030. gadam par 50% samazināt pesticīdu lietošanu, bet šīs idejas saskārušās ar spēcīgu lauksaimnieku lobija pretestību.
Francijā ir stājies spēkā aizliegums veikt īsus iekšējos pārlidojumus. Jauno ierobežojumu mērķis ir samazināt CO2 izmešus. Turpmāk lidojumus būs aizliegts veikt tādos maršrutos, kur ar vilcienu ir iespējams nokļūt mazāk nekā divarpus stundu laikā. Jaunais Francijas likums lielākoties ietekmēs lidojumus starp Parīzi un tādām pilsētām kā Bordo vai Liona. Savienojošie reisi joprojām būs iespējami. Tāpat likums paredz, ka vilcienu satiksmei šajos maršrutos ir jābūt pietiekami intensīvai un labi savienotai, lai dzelzceļš varētu uzņemt pasažieru plūsmas pieaugumu. Aviokompānijas iebilst pret jauno normu un ir lūgušas Eiropas Komisijai izvērtēt tās likumību.
Turpinām ziņas
Lauksaimniekiem būs pieejams atbalsts sējumu, stādījumu un dzīvnieku apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai, tajā skaitā tagad atbalstu varēs saņemt arī par polisi, kas apdrošina pret uguns risku. To paredz valdībā apstiprinātā kārtība par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā. Apdrošināšanas polišu iegādes izmaksu daļēja segšana noteikta no Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai un valsts budžeta līdzekļiem. Atbalsta intensitāte ir 50% no apdrošināšanas prēmijas attiecināmajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 eiro par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību. Ja ziemāju kultūra ir gājusi bojā un attiecīgajā platībā pavasarī ir iesēta vasarāju kultūra, tad atbalsta slieksnis ir ne vairāk kā 65 eiro par vienu hektāru.
Upeņu raža šogad Latvijā būs maza un dažās lielsaimniecības pat nebūs vispār. Iemesls ir gan aprīlī un maija sākumā piedzīvotās stiprās salnas, gan jāņogu stiklspārnis – kaitēklis, kurš iznīcina upenes, jāņogas un ērkšķogas. Daļai bioloģisko saimniecību tas jau iznīcinājis 75–100% upeņu lauku. Stiklpārņu kāpurs izgrauž ogu krūmu zariem serdes daļu, izveidojot melnu eju, tāpēc bojātie zari nokalst. Ja laikus netiek pamanīta stiklspārņu klātesamība, jau viena gada laikā postījumi var sasniegt pat 100%. Kā norāda eksperti, līdz šim Latvijā tik lieli kaitējumi nav piedzīvoti. Šobrīd zaudējumu apmērus apzina teju visā Latvijas teritorijā. Saimniecību vadītāji ar skumjām atzīst, šogad ražas nebūs, tas ļauj prognozēt arī upeņu cenu pieaugumu. Šobrīd kooperatīvi gatavo ziņojumu par zaudējumu atlīdzināšanu, kas piedzīvoti nesenajās salnās. Un jau diskusiju līmenī lemj par jauna ziņojuma sagatavošanu stiklspārņu radīto zaudējumu atbalstam.
Un vēl
Tuvākajās diennaktīs Latvijā turpināsies sausums, gaiss kļūs vēsāks un vietām gaidāma salna, prognozē sinoptiķi. Ceturtdien Latvju no rietumiem sasniegs aukstā atmosfēras fronte, bet nokrišņu būs maz - tikai vietām uzlīs. Maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no +14 grādiem Kurzemes rietumkrastā līdz +25 grādiem valsts dienvidaustrumu daļā. Nedēļas nogalē laiks būs pārsvarā sauss un saulains.
Naktī uz piektdienu gaiss atdzisīs līdz +2..+11 grādiem un vietām Kurzemē un Vidzemē iespējama salna zāles virskārtā, sestdien un svētdien valsts lielākajā daļā minimālā gaisa temperatūra divu metru augstumā būs -1..+5 grādi. Maksimālā gaisa temperatūra dienas laikā pārsvarā nav gaidāma augstāka par +20 grādiem, dažviet piekrastē.
Visticamāk, nākamās nedēļas pirmajā pusē gaiss būs mēreni silts, pēc tam temperatūra varētu paaugstināties. Plaši un spēcīgi nokrišņi maz iespējami. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdina, ka mežos pieaug ugunsbīstamība, vietām Vidzemē un Zemgalē tā kļuvusi ļoti augsta, tādēļ spēkā oranžā līmeņa brīdinājums.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Mājsaimniecībām elektrības sadales tarifs no jūlija pieaugs par 5 līdz 18 eiro; Aizkraukles novada iedzīvotāji lems par ielas nosaukuma maiņu Koknesē; un Krustpils pils muižas smēdes ēkā atklās grafiskā mākslinieka Raimonda Vinduļa personālizstādi.
No 1. jūlija Latvijā vidēji par trešdaļu pieaugs elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas apstiprinājusi jaunus AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls" tarifus. Vērtēšanā tarifos iekļautās izmaksas būtiski samazinājušās, tomēr tās abiem operatoriem ir augstākas nekā pašlaik esošajā tarifā ietvertās. Sadales tīkls samazina izmaksas gadā par 25%, bet Augstsprieguma tīkls – par 38%. Sadales tīkla tarifs pieaugs vidēji par 30%, Augstsprieguma tīkla – par 31%. Sadales tarifs mājsaimniecībai pieaugs par 5-18 eiro un vairāk. Regulators aicina izvērtēt elektrības pieslēguma efektivitāti. Būs divu veidu tarifi: "Pamata" un "Speciālais". Pāreja uz "Pamata" tarifu notiks automātiski. Lai precīzi uzzinātu gaidāmās rēķina izmaiņas, Regulators aicina izmantot Sadales tīkla kaukulatoru.
Latvijā šogad maija sākumā pieauguši kopējie nodokļu parādi, kas bija 857,38 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 2,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. Tajā skaitā parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada maija sākumā bija 406,106 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,2% salīdzinājumā ar aprīļa sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 280,539 miljonus eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 170,735 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,8%.
Armijas vadība, parakstot līgumu ar Zītari LZ par pārtikas piegādi, nav izvērtējusi būtiskus organizatoriska rakstura jautājumus un nav nodrošinājusi vienotu un skaidru pārtikas piegādes līgumu noslēgšanas kārtību pārejas periodam, pārbaudē secinājusi Ģenerālprokuratūra. Pārbaudē konstatēts, ka līguma ar "Zītari LZ" izpildē ieviests pārejas periods un tā izpildes sākšana plānota pakāpeniski. NBS vadība minētā līguma parakstīšanas procesā nav izvērtējusi būtiskus organizatoriska rakstura jautājumus un nav nodrošinājusi vienotu un skaidru pārtikas piegādes līgumu noslēgšanas kārtību, kā rezultātā ikdienas pārtikas produktu piegādi nodrošina gan "Zītari LZ", gan citi komersanti. Vienlaikus pārbaudē secināts, ka ar paralēlajiem līgumiem valstij zaudējumi netiek nodarīti, jo norēķināšanās notiek par faktiski veiktajiem pārtikas produktu pasūtījumiem, līdz ar to prokurora reaģēšanas līdzekļu piemērošanai patlaban nav pamata.
Itālijas Emīlijas-Romanjas apgabalā uzlabojušies laika apstākļi, kas ļauj sākt postošo plūdu seku novēršanu. Lielākās problēmas radīja zemes nogruvumi, kas bloķēja daudzus ceļus. Pie ciemata vēl joprojām ir izolētas 20 mājsaimniecības, un patlaban ar tehniku tiek attīrīti aizsprostotie ceļi un laboti izskalotie to posmi. Apkaimē arī izveidojusies jauna ūdenstilpe, jo nogruvums aizsprostojis nelielo upi. Citviet reģionā pašas apdzīvotās vietas atgādina ezerus, jo ūdens līmenis ielās ir apmēram metru augsts. Glābēji vēl joprojām ar laivām evakuē cilvēkus, un ar traktoru piegādā izolētājiem iedzīvotājiem pārtiku. Emīlijā-Romanjā savas dzīvesvietas kopumā pametuši 23 tūkstoši cilvēku, un spēkā ir sarkanais brīdinājums. Tikmēr Itālijas valdība piešķīrusi 2 miljardus eiro kompensācijām cilvēkiem, kā arī ēku, ceļu, tiltu un kanālu rekonstrukcijai.
Sagaidāms, ka ASV spēki sāks apmācīt ukraiņus darbam ar "Abrams" tankiem aptuveni nedēļas laikā, paziņojis ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvis Patriks Raiders. Aptuveni 250 ukraiņu šonedēļ ierodas Vācijā uz mācībām. Ukraiņi trenēsies ar 31 "Abrams" tanku, kas Vācijā ieradās šī mēneša sākumā. Zināms, ka karavīru apmācības turpināsies apmēram desmit nedēļas. Mācību tanki nebūs tie, kurus piegādās Ukrainai izmantošanai kaujaslaukā. Pašlaik ASV notiek apkope 31 kaujas tankam “Abrams", kurus pēc tam piegādās uz frontes līniju. Mācības Vācijā koncentrēsies uz to, kā vadīt tankus, kā manevrēt tankus kombinētā cīņā un tanku apkopi.
Turpinām ziņas
Koknesē iedzīvotāji lems par ielas nosaukuma maiņu. Aizkraukles novada pašvaldība aicina koknesiešus un novada iedzīvotājus paust savas domas, vai Linarda Laicēna ielas Koknesē būtu jāmaina nosaukums. Ja iedzīvotāji piekritīs, ka jāmaina, būs jāizvēlas jauns ielas nosaukums, tāpēc pašvaldība piedāvā balsot par kādu no trim piedāvātajiem variantiem, kā arī izteikt savus ierosinājumus jaunam ielas nosaukumam, ja maiņa tiks veikta. Pašvaldība piedāvā ielu Koknesē nosaukt valodnieka, tulkotāja Ernesta Bleses, izcilā fotogrāfa Kāļa Lakšes vai gleznotāja Jūlija Voldemāra Federa vārdā. Mainīt Linarda Laicēna ielas nosaukumu rosinājis Aizkraukles novada domes deputāts Guntis Libeks.
Biedrība Bezvests.lv sadarbībā ar Valsts policiju sestdien, 27. maijā, organizēs Rogovkā pazudušās septiņus gadus vecās Justīnes Reinikovas meklēšanas kārtējo misiju un aicina pieteikties brīvprātīgos. Meitenīte nozuda 5. maijā. Nepieciešami tūkstoš 500 brīvprātīgie, kas vecāki par 18 gadiem. Obligāta prasība – tālrunī uzstādīta lietotne "Bezvests" un neierobežota piekļuve internetam. Lietotnē fiksēs meklētāju jau apstaigātās vietas. Meklēšanas misijas sākums – 27. maijā pulksten 10 Rogovkas ciemā. Pirms meklēšanas operācijas sākuma obligāti jāreģistrējas štābā. Brīvprātīgajiem jābūt laikapstākļiem piemērotā apģērbā un apavos. Meklēšana plānota līdz meitenes atrašanai vai vakara krēslai. Šī būs vismasveidīgākā meklēšanas operācija 14 gadu ilgajā bezvests.lv pastāvēšanas vēsturē.
Un vēl
27.maijā pulksten četros pēcpusdienā Krustpils pils muižas smēdes ēkā atklās grafiskā mākslinieka Raimonda Vinduļa personālizstādi “51%”. Savukārt turpat pulksten piecos pēcpusdienā atklāšanas ietvaros notiks post-pankroka mūziķa Jāņa Irbes koncerts, informē sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Vindule. Raimonda Vinduļa personālizstādē “51%” ir apkopota daļa no projektā “Posters of the day” radītajiem plakātiem. Projektu mākslinieks uzsāka pirms 10 gadiem. Sakumā tas bija veids kā grafiskā valodā attēlot katras dienas atskatu, meklējot, ieraugot, sajūtot, izvēloties kādam periodam savādāku stilu un piegājienu. Tāpat izstādē būs apskatāma arī skulptūru sērija “Ķermeņa daļas”, kas vēstīs par to, ka mūsu ķermenis ir ne vien fiziskais ķermenis, bet arī lietas un attiecības, ko ikdienā radām – tas viss veido un paplašina mūsu garīgo “ķermeni”.