Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 26.maijā
- 26 maijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,4%; Pavasara postošo salnu dēļ augļu un ogu dārzu zaudējumi sasnieguši 10 miljonus eiro; un Izmantojot ultravioleto starojumu, zinātnieki ir atraduši senu Bībeles nodaļas versiju.
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā un par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 2023.gada pirmajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 14,4% bija jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars gada laikā palielinājies par 4,2 procentpunktiem. Dati liecina, ka 35,6% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu, bet 64,4% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas nosaka vēlētājiem nodrošināt iespēju balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Grozījumi nosaka elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izmantošanu Eiroparlamenta vēlēšanās, tādējādi vēlētāji gan vēlēšanu dienā, gan arī iepriekšējās balsošanas dienās, tāpat kā Saeimas vēlēšanās, varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Līdz šim Eiroparlamenta vēlēšanās varēja balsot tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts.
Nelikumīga audiovizuālā satura izplatīšanā Latvija ir "pirātiskākā" valsts Eiropas Savienībā, vienlaikus likumsargi neuzskata, ka situācija ir pasliktinājusies. Biedrības "Par legālu saturu" valdes locekle Gunta Līdaka norāda, ka ēnu ekonomikas apjomi audiovizuālajā nozarē aug. Katru gadu audiovizuālajai nozarei tiek nodarīti zaudējumi vairāk nekā 30 miljonu eiro apjomā, lai gan patiesībā ēnu ekonomikas apjoms varētu būt pat līdz 45 miljoniem eiro gadā. "Pirāta" profils liecina, ka tas ir gados jauns vīrietis, studējošs vai nestrādājošs un no ģimenes, kura mājsaimiecībā ir trīs vai vairāk cilvēki. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde informē, ka pērn veikti profilaktiski pasākumi, apsekojot publiskas izklaides vietas un kopumā sākti 68 administratīvā pārkāpuma procesi, kā arī astoņi kriminālprocesi par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu un aizliegtu uzņēmējdarbību.
Jau ziņots, ka policijas vērtējumā, Latvijas informatīvajā telpā 2022.gadu var uzskatīt par izaicinājumiem bagātāko un intensīvāko periodu pēdējo desmit gadu laikā. Lai arī Latvijā problēma ar nelegālā audiovizuālā satura izplatību vienmēr ir bijusi aktuāla, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā to pastiprinājis. Pagājušajā gadā stājās spēkā ierobežojumi, kas liedz Latvijā translēt Krievijas propagandas kanālus. Tas ir veicinājis pāreju uz nelegāliem risinājumiem - cilvēki aizvien vairāk meklē jaunus veidus, kā vēlamo saturu patērēt nelegālā veidā. Policija norāda, ka jāmeklē iunivatīvas metodes ne,egālā satura patērētāju ierobežošanai.
Krievija un Baltkrievija ceturtdien parakstījušas līgumu par krievu kodolieroču izvietošanu Baltkrievijas teritorijā, par ko abu valstu līderi vienojās martā. Kontrole pār ieročiem paliks Maskavas rokās. Abu valstu amatpersonas izteicās, ka Krieviju un Baltkrieviju uz šādu soli pamudinājis Rietumu naidīgums. Kad ieroči varētu tikt nogādāti Baltkrievijā, nav zināms, bet Putins iepriekš izteicās, ka taktisko kodolieroču glabātuve tiks pabeigta līdz 1. jūlijam.
Somijā imigrācija no Krievijas pērn sasniegusi rekordaugstu līmeni, pārspējot pat to, kas tika piedzīvots pirms 30 gadiem, kad sagruva PSRS, paziņojusi Somijas statistikas pārvalde. 2022. gadā no Krievijas Somijā imigrējuši nedaudz vairāk nekā 6 tūkstoši cilvēku, no kuriem 94% bijuši Krievijas pilsoņi. Viņu vidū sieviešu un vīriešu skaits ir gandrīz vienāds. Somijas Imigrācijas dienests pagājušonedēļ paziņoja, ka līdz šim patvērumu pieprasījuši tūkstoš 109 Krievijas pilsoņi, kas izvairījušies no iesaukšanas armijā.
Turpinām ziņas
Pavasara postošo salnu ietekmē radušies zaudējumi augļu un ogu dārziem Latvijā sasnieguši 10 miljonus eiro. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā uzsver, ka valsts atbalsts augļkopības nozarei ir būtisks, jo neiegūtie ieņēmumi no bojātās ražas radīs tālejošas sekas nozares attīstībā. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Bio Berries Latvia" valdes priekšsēdētājs Gundars Kārkliņš, uzsver, ja nākamā gada ražai neizdosies sagatavoties, zaudēs gan vietējie patērētāji, gan ārvalstu klienti. Turklāt sekas būs sajūtamas ilgstoši, jo, lai atgūtu zaudēto noieta tirgu Latvijā un ārzemēs, var paiet pat vairāki gadi. Patlaban Latvijā darbojas astoņi augļu un dārzeņu kooperatīvi, kuri apvieno gandrīz 150 augļu, ogu un dārzeņu ražotājus.
Jau ziņots, ka pēc astoņu dienu ilgā sala maija sākumā visos Latvijas reģionos būtiski cieta augļu dārzi, tajā skaitā Kurzemē visvairāk cieta ķirši, kuri lielākoties visi jau bija saziedējuši, Vidzemē apsala ķirši, plūmes, bumbieres, ābeles, bet Latgalē kādā ķiršu dārzā cietuši 80% koku. Augļkopju asociācija situāciju nozarē vērtē kā katastrofālu.
Lai samazinātu augsti patogēnās putnu gripas slimības izplatības risku mājputnu ganāmpulkos, Zemkopības ministrija ar putnkopības nozari vienojusies par nepieciešamību ieviest pastāvīgas biodrošības prasības mājputnu turētājiem. Ministrija grozījumus Ministru kabineta noteikumos par pastāvīgo biodrošības prasību noteikšanu mājputnu turēšanas vietām virzīs apstiprināšanai steidzamības kārtā nākamajā valdības sēdē. Paredzēts noteikt, ka mājputnu īpašniekiem vai turētājiem ir jānodrošina, ka darbinieki un personas, kas nonāk kontaktā ar mājputniem un nebrīvē turētiem putniem, izmanto darba vai maiņas apģērbu un apavus. Tāpat mājputnus un nebrīvē turētus putnus būs atļauts izlaist mākslīgi izveidotās ūdenstilpēs, kas paredzētas tikai šiem putniem, ja ūdenstilpe būs norobežota ar līdzekļiem, kas nepieļauj savvaļas ūdensputnu piekļuvi.
Un vēl
Izmantojot ultravioleto starojumu, zinātnieki ir atraduši senu Bībeles nodaļas versiju, kas bija paslēpta zem citas teksta daļas, par atklājumu žurnālā New Testament Studies raksta vēsturnieks no Austrijas Zinātņu akadēmijas. Austrijas vēsturnieka atklājumā aprakstītais teksts ir ilgi paslēptā Mateja grāmatas 12. nodaļas versija, kas sākotnēji bija daļa no Bībeles tulkojumiem vecsīriešu valodā pirms aptuveni 1,5 tūkstošiem gadu. Atklājums izdarīts rokrakstā, kas glabājas Vatikāna bibliotēkā. Manuskripts piedāvā pētniekiem unikālu veidu, kā izprast Bībeles teksta evolūcijas sākuma posmus, un parāda dažas atšķirības no mūsdienu teksta tulkojumiem. Piemēram, Mateja 12:1 oriģinālajā grieķu versijā, kas šobrīd ir visizplatītākā, teikts: “Tad Jēzus sabatā staigāja pa laukiem, un viņa mācekļi bija izsalkuši un sāka vākt vārpas un ēst.” Tomēr nesen atklātais tulkojums sīriešu valodā ir nedaudz atšķirīgs. Tajā teikts: “Viņi sāka vākt kukurūzas vārpas, berzēt tās rokās un ēst.”
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas hokeja valstsvienība gūst vēsturisku uzvaru, Par ceļa nedošanu gājējiem sodu autovadītājiem plāno palielināt līdz 140 eiro, un Nākamnedēļ veiks trauksmes sirēnu pārbaudi.
Latvijas hokeja valstsvienība ceturtdien Rīgā ar 3:1 uzvarēja Zviedrijas izlasi un pirmo reizi pasaules čempionātā sasniedza pusfinālu. Cīņā par vietu finālā Latvijas izlase sestdien Tamperē tiksies ar Kanādu. Vārtus Latvijai guva debitants Dans Ločmelis, Miks Indrašis un Jānis Jaks, bet par labāko uzvarētāju sastāvā atzina Rihardu Bukartu. Latvijai šī ir sestā uzvara pēc kārtas, kas ir visu laiku labākais sasniegums pasaules čempionātos. Tāpat līdz ar šo Latvija labojusi rekordu – līdz šim vairākas reizes bijusi septītā vieta, bet tagad nodrošināta vismaz ceturtā vieta.
Elektroenerģijas vidējā cena aprīlī Latvijā salīdzinājumā ar martu samazinājās par 25%, informē AS "Latvenergo" tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba uzņēmuma Elektroenerģijas tirgus apskatā. Baltijā turpinājās elektroenerģijas cenas lejupvērsta tendence arī aprīlī. Latvijā vidējā elektroenerģijas cena saruka par 25%, bet Igaunijā tā samazinājās par 24%, abos tirdzniecības apgabalos aprīlī tai veidojot 65,89 eiro par Megavastundu. Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena bija par 24% zemāka, veidojot vidēji 67,27 eiro par megavatstundu.
Latvijā turpina samazināties saslimstība ar gripu un Covid-19, liecina Slimības profilakses un kontroles centra dati. Ģimenes ārstu praksēs pagājušajā nedēļā netika reģistrēti klīniskie gripas gadījumi. No monitoringā iesaistītajām stacionārajām ārstniecības iestādēm tika ziņots par trīs hospitalizētiem pacientiem ar gripu Daugavpilī un diviem - Ventspilī, kā arī tika ziņots par četriem stacionētiem pacientiem ar gripas izraisītu pneimoniju Daugavpilī.
No monitoringā iesaistītajām slimnīcām tika ziņots par 30 stacionētiem pacientiem ar Covid-19 infekciju, kas ir mazāk nekā nedēļu iepriekš, kad tika saņemts 41 ziņojums. Dati liecina, ka jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā ir samazinājies par 4,5%. Kopumā pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēti 64 jauni Covid-19 gadījumi. Nedēļas laikā veikti 427 testi, kas ir par 51% mazāk nekā nedēļu iepriekš. Pozitīvo testu īpatsvars bija 15%, kas ir par 7,3% vairāk nekā iepriekš. Kopumā pagājušajā nedēļā Covid-19 pacientiem reģistrēti astoņi nāves gadījumi.
Eiropas Savienība kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir bloķējusi Krievijas centrālo banku aktīvus vairāk nekā 200 miljardu eiro vērtībā. Ir iesaldēti arī 24 miljardus eiro vērti Krievijas privātie aktīvi personām un organizācijām, pret kurām noteiktas sankcijas. Notiek arī aktīvas diskusijas par to, kā izmantot šos līdzekļus, lai varētu palīdzētu Ukrainai. Eiropas Savienība ir noteikusi sankcijas gandrīz 1500 privātpersonām, ierobežojusi simtiem preču un tehnoloģiju eksportu un vērsusies pret daudziem galvenajiem Maskavas ieņēmumu avotiem.
Londonas centrā ceturtdien automobilis ietriecies Dauningstrītas vārtos, kas norobežo ielu, uz kuras atrodas Lielbritānijas premjerministra rezidence, pavēstīja policija. Notikuma vietā aizdomās par krimināli sodāmu bojājumu nodarīšanu un bīstamu braukšanu aizturēts vīrietis. Nav ziņu, ka negadījumā kāds būtu ievainots. Nav arī zināms, vai premjerministrs Riši Sunaks tobrīd atradās savā birojā. Kā apliecināja policija, likumsargi šobrīd strādā pie apstākļu noskaidrošanas, taču notikušais netiek saistīts ar terorismu. Dauningstrīta ir šaura iela ar namu rindu, un to vidū ir arī premjerministra oficiālā rezidence ielās desmitajā namā. Vārti tika uzslieti 1989. gadā, reaģējot uz Īru republikāņu armijas draudiem. Sabiedrības piekļuve ielai ir ierobežota, un vārtus pastāvīgi apsargā bruņoti policisti.
Turpinām ziņas
Par ceļa nedošanu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju, vai neredzīgiem gājējiem, kas rāda signālu ar baltu spieķi, plāno noteikt sodu transportlīdzekļu vadītājiem līdz 140 eiro, nosakot, ka minimālais sods par šādu pārkāpumu varētu būt 30 eiro. Patlaban likumā par šādu darbību noteiktais soda apmērs ir no 15 līdz 70 eiro. Savukārt velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam par ceļa nedošanu gājējiem plānots piemērot naudas sodu no 10 līdz 30 eiro. Grozījumi paredz arī palielināt sodu par drošas distances vai intervāla neievērošanu, piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam no 10 līdz 70 eiro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam - brīdinājumu vai naudas sodu no 10 līdz 140 eiro.
Tāpat plānots, ka transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, ja transportlīdzeklis ir pilnīgi vai daļēji uz ietves, gājēju ceļa, velosipēdu ceļa traucē gājējiem brīvi pārvietoties vai ir spiesti iziet uz brauktuves. Deputāti arī atbalstīja priekšlikumu vairs nepiemērot brīdinājumu kā sodu par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres. Par šādu pārkāpumu uzreiz piemēros naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 30 līdz 70 eiro
Latvijā pirmreizējā tehniskā apskate jauniem automobiļiem varētu būt jāveic trīs gadu laikā pēc reģistrācijas. To paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Grozījumi paredz, ka Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim vai piekabei ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā 36 mēnešus jeb 3 gadus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, ievērojot termiņu, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē. Savukārt otro valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā 24 mēnešus jeb 2 gadus pēc pirmās tehniskās apskates, bet trešo – vēl pēc diviem gadiem. Turpmākās apskates gan paredzēts veikt katru gadu. Lai izmaiņas stātos spēkā, Saeimai likuma grozījumi vēl jāatbalsta trešajā – galīgajā – lasījumā.
Un vēl
Nākamnedēļ, 31. maijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi, iedarbinot tās uz trim minūtēm, kā arī pārbaudīs starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem - radio, TV - noslēgto līgumu darbības izpildi. Iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, jo tā ir kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Nākamajā gadā valsts aizsardzības dienestā iesauks 600 cilvēkus, Dziesmu svētku noslēguma koncertā Zigmara Liepiņa dziesmu nomaina Raimonda Tigula «Rīta un vakara dziesma» ; un Vai brīvdienās gaidāmas salnas ?
Nākamajā gadā valsts aizsardzības dienestā iesauks 600 cilvēkus, liecina aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces izdota pavēle.
Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā pavēle nosaka, lai veicinātu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu un nodrošinātu iesaukumu valsts aizsardzības militārajā dienestā, pavēlēts noteikt, ka 2024.gadā iesaukums valsts aizsardzības dienestā notiek divas reizes gadā - janvārī un jūlijā. Nākamajā gadā 11 mēnešu garajam dienestam Nacionālo bruņoto spēku vienībā tiks iesauktas kopumā 600 personas: 120 personas janvārī un 480 personas jūlijā.
Latvijā bankas aicinātas strādāt pie labvēlīgas augsnes sagatavošanas kreditēšanas palielināšanai. Finanšu ministrijā norāda, ka Finanšu sektora attīstības padome 25.maijā Ministru prezidenta vadībā izskatīja ministrijas sagatavoto ziņojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm un kreditēšanu kavējošiem faktoriem Latvijā, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens norāda, lai gan Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā ir audzis, ir izveidojusies paradoksāla situācija - realitātē nav vērojama nedz banku vēlme kreditēt, nedz uzņēmēju vēlme aizņemties. Kopumā tas neveicina investīcijas tautsaimniecībā un kavē Latvijas ekonomikas izaugsmi. Viņš atzīmē, ka pirms vairākiem mēnešiem tika norādīts uz vēlamo banku rīcības maiņu - depozīta likmju pieaugumu, komisijas maksas samazināšanu un labvēlīgas augsnes sagatavošanu kreditēšanas apjoma pieaugumam ekonomikas izaugsmes brīdī.
Uz Latvijas hokeja izlases spēlēm Tamperē noorganizēts papildu avioreiss, informē Latvijas Hokeja federācija. Lidojumā Rīga-Tampere sestdienas rītā pulksten 11 atvēlētas 145 vietas pasažieriem, bet atpakaļceļā pirmdienas, 29.maija, rītā pulksten11 - 100 vietas, jo ar šo reisu Rīgā atgriezīsies arī Latvijas izlase. Cena par katru lidojumu - 200 eiro.
Jau vēstīts, ka Latvijas vīriešu hokeja izlase ceturtdien, 25.maijā, Rīgā pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā pieveica Zviedrijas valstsvienību, pirmoreiz vēsturē iekļūstot pusfinālā. Latvija svinēja uzvaru ar 3:1. Pusfinālā Latvijai sestdien būs jācīnās ar Kanādu, pret kuru čempionāta ievadā tika piedzīvota sagrāve. Cīņu par medaļām Latvija aizvadīs svētdien.
Japāna piemērojusi jaunas sankcijas Krievijas armijai, kā arī būvniecības un mašīnbūves nozarēm, šodien paziņojusi valdība. Krievijai sankcijas piemērotas par atkārtoto iebrukumu Ukrainā pagājušā gada februārī. G7 valstis samitā Japānā pagājušajā nedēļā vienojās ierobežot Krievijas piekļuvi G7 tehnoloģijām, rūpniecības iekārtām un pakalpojumiem, ko tā izmanto kara turpināšanai.Japānas jaunās sankcijas ietver Krievijas pilsoņu un grupu līdzekļu iesaldēšanu, preču eksporta aizliegumu organizācijām, kas saistītas ar Krievijas armiju, un aizliegumu eksportēt būvniecības un inženiertehniskos pakalpojumus uz Krieviju.Līdzekļi iesaldēti 17 personām un 78 grupām, tai skaitā augsta ranga militārpersonām, un 80 organizācijām piemēroti eksporta ierobežojumi, tai skaitā krievu mobilo telefonu operatoram "MegaFon", paziņoja Japānas valdības preses pārstāvis.
Jau ziņots, ka arī ASV, Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) nesen paziņojušas par jaunām sankcijām Maskavai, un apsolījušas palielināt militāro atbalstu Ukrainai, tai skaitā piešķirt iznīcinātājus F-16.
Krievijas diktatora Vladimira Putina centieni vienoties par gāzes piegāžu palielināšanu uz Ķīnu nonākuši strupceļā. Tā vietā, lai īstenotu projektu "Sila Sibiri-2", kā piegāžu apjoms varētu sasniegt 50 miljardus kubikmetru gāzes gadā, Ķīna vēlas būvēt jaunu gāzesvadu no Turkmenistānas, vēsta "Reuters", atsaucoties uz augstu stāvošiem Ķīnas ierēdņiem un nozares pārstāvjiem. Lai arī Turkmenistānas gāze maksā 30% dārgāk nekā Krievijas, un pārrunas par iespējamajām atlaidēm ar Ašhabādu nav nesušas rezultātus, Pekina devusi zaļo gaismu projektam "Līnija D", ar kuru Turkmenistāna caur Kirgizstānu piegādās Ķīnai 30 miljardus kubikmetru gāzes ik gadu.
Turpinām ziņas
Mēnesi pirms 27.to Vispārējiem latviešu Dziesmu un 17.to Deju svētkiem pēc sabiedrības protestiem sociālajos tīklos un komponista Zigmāra Liepiņa paustās pozīcijas nomainīta viena no noslēguma koncerta "Kopā augšup" fināla dziesmām – Liepiņa un Kaspara Dimitera kopdarbs "Svētī debesīs šo zemi". To aizstās Raimonda Tigula "Rīta un vakara dziesma". Kāpēc svētku organizatori tā vietā izšķīrušies par labu Rasas Bugavičutes-Pēces un Raimonda Tigula "Rīta un vakara dziesmai", diriģents Mārtiņš Klišāns, norāda, ka koncertā vietā, kad jāskan dziesmai, ir vajadzīgs spilgts, patriotisks, dziļš apliecinājums. Šī dziesma noteikti šāda ir, un Rasas Bugavičutes-Pēces teksts vēl jo vairāk ir iedvesmojošs.
Sākoties siltajam laikam, Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka jāņem vērā vairāki nosacījumi, īpaši dodoties atpūtā pie jūras. Lai aizsargātu piekrastes ainavas un biotopus, novērstu krastu erozijas procesu un saglabātu meža aizsargfunkciju, ir noteikta Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, kurā pret piekrasti nepieciešams izturēties ar īpašu rūpību. Krasta kāpu aizsargjosla pilsētās un ciemos ir vismaz 150 metrus plata, bet ārpus apdzīvotām vietām - vismaz 300 metrus plata zona no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija. Krasta kāpu aizsargjosla var būt apzīmēta ar īpašām zīmēm, tomēr jāņem vērā, ka ne visur tās ir izvietotas. Atpūtnieki piejūras teritorijās visbiežāk pārkāpumus pret vidi veic, izbraukājot krasta kāpu aizsargjoslu ar auto, moto vai citiem spēkratiem, kas aiz sevis atstāj būtisku postažu, īpaši kāpām, jo cilvēki cenšas tajās uzbraukt un transporta riepu protektors izposta kāpu zemsedzi, kas noved pie vēlākas kāpu erozijas. Vides inspektiori vasaras sezonā, sadarbībā ar vietējiem pašvaldības policijas darbiniekiem, veiks uzraudzības reidus, ar mērķi izskaust šāda veida pārkāpumus.
Un vēl
Nākamnedēļ Latvijā pārsvarā saglabāsies saulains laiks, pastiprināsies sausums un naktis būs dzestras, liecina jaunākās laika prognozes. Maija pēdējās dienās un jūnija pirmajās dienās sauli tikai brīžiem aizsegs mākoņi, kas vietām atnesīs īslaicīgu lietu, tas nedos lielu veldzi un valsts lielākajā daļā pastiprināsies sausums, pieaugs ugunsbīstamība mežos un purvos. Brīvdienās mākoņu būs maz, sestdien pūtīs lēns līdz mērens ziemeļrietumu vējš, svētdien - dienvidrietumu vējš. Minimālā gaisa temperatūra naktīs būs -1..+7 grādi, par kādu grādu siltāks laiks saglabāsies vietām piekrastē. Naktī uz sestdienu lielākā salna gaidāma Kurzemē, naktī uz svētdienu - valsts austrumu daļā. Mēneša pēdējā sestdienā gaisa temperatūra nepārsniegs +14..+19 grādus, savukārt svētdienas pēcpusdienā gaiss iesils līdz +19..+22 grādiem, daļā piekrastes - līdz +14..+18 grādiem.
Nākamnedēļ saglabāsies līdzīgi laikapstākļi. Saskaņā ar pašreizējo "Global Forecast System" prognozi naktī uz otrdienu un trešdienu gaisa temperatūra daudzviet noslīdēs līdz +1..+5 grādiem, vietām gaidāma salna zāles virskārtā, savukārt maksimālā temperatūra nedēļas vidū var sasniegt +25 grādus. Nākamās nedēļas nogalē gaisa temperatūra var pazemināties un iespējamas jaunas salnas; prognozes pagaidām ir svārstīgas. Kā ziņots, atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra teiktajam ir augsta varbūtība, ka šogad Latvijā gaidāma karsta vasara ar mazu nokrišņu daudzumu un lielas problēmas var sagādāt sausums.