Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 30.maijā
- 30 maijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Pirmdien desmitiem tūkstoši cilvēku pie Brīvības pieminekļa Rīgā sagaidīja Latvijas hokeja izlasi; Rīt pārbaudīs trauksmes sirēnas; un Kad šonedēļ gaidāmas salnas?
Pirmdien desmitiem tūkstoši cilvēku pie Brīvības pieminekļa Rīgā ar skaļām ovācijām sagaidīja Latvijas hokeja izlasi, kas aizvadītajā pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas. Teritorija ap pieminekli bija cilvēku pārpildīta, tāpat cilvēku pārpildītas bija apkārtējās ielas un tuvējie laukumi. Cilvēku plūsma tika paralizējusi Brīvības laukuma apkārtnes ielas, jau sākot no Centrālās stacijas, Vērmanes dārza un citos virzienos. Arī sabiedriskais transports bija cilvēku pilns, turklāt nedaudz kavējās. Klātesošos uzrunāja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš uzsvēra, ka Rīga ir pelnījusi čempionāta atgriešanos. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns atgādināja, ka šodien piešķirta brīvdiena, lai visi atcerētos šo notikumu. Sanākušajiem un visiem pārējiem līdzjutējiem pateicās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis, izlases kapteinis Harijs Vītoliņš, kapteinis Kaspars Daugaviņš, treneris un leģendārais vārtsargs Artūrs Irbe un šī pasaules čempionāta vērtīgākais spēlētājs un vārtsargs Artūrs Šilovs. Pēc tam uzstājās grupa "Prāta vētra".
Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad aprīlī, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājies par 3% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Saalīdzinot ar 2022.gada aprīli, apgrozījuma pieaugums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā, metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā. Savukārt lielākais apgrozījuma samazinājums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā.
Veselības ministrija aicina valdību lemt par 11 miljonu eiro piešķiršanu stacionārajām ārstniecības iestādēm daļējai energoresursu sadārdzinājuma segšanai. Ministrija skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpuma tendence tiešā veidā ietekmē ārstniecības iestāžu veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas. Rezultātā, sadārdzinoties faktiskajām izmaksām, kas plānotas tarifos, bez finansiāla seguma, ārstniecības iestādēm pastāv risks nespēt sniegt plānotos pakalpojumus bez zaudējumiem saglabājot pozitīvu ārstniecības iestādes bilanci. Jau ziņots, ka pērn slimnīcām energoresursu sadārdzinājuma segšanai novirzīti 14 miljoni eiro.
Latvijā ir vairāk nekā simt tūkstoši pensionāru, kuri joprojām nesaņem piemaksu par darba stāžu līdz 1995. gada beigām. Tas attiecas uz senioriem, kuri pensijā ir kopš 2012. gada, informē Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča. Problēma par piemaksām tika iekļauta kongresa rezolūcijā, ko paredzēts nosūtīt Saeimai un valdībai. Barča uzsvēra, ka piemaksa par darba stāžu ir viena no galvenajām risināmajām prioritātēm, jo ir redzama nevienlīdzība personām, kas iesniegušas dokumentus 2011. gada beigās un 2012. gada sākumā. Pensionāri iestājas arī par pensiju indeksāciju divreiz gadā, ja inflācija gadā pārsniedz 5%. Vēl viens sāpīgs jautājums pensionāriem ir par veselības aprūpi, lai ātrāk tiktu pie izmeklējumiem un varētu sākt ārstēšanu.
ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panākuši galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta. Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas. Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.
Viļņā notiks īpaši svētki par godu lietuviešu un latviešu iecienītajam nacionālajam virtuves lepnumam – aukstajai biešu zupai. Rozā zupas svētki (Pink Soup Fest) notiks 10. jūnijā un piedāvās kaimiņiem no Latvijas un citiem svētku apmeklētājiem nobaudīt gardākās šī ēdiena variācijas un piedalīties tematiskās izklaidēs. Aukstā zupa vasaras mēnešos ir iecienīta ikvienā lietuviešu un latviešu ģimenē un ir slavena ar savu spilgti rozā krāsu, tāpēc arī nosaukums Rozā zupas svētki. Latviešu aukstajai zupai un šaltibarščiai Lietuvā ir gandrīz identiskas receptes, tomēr dažās latviešu receptēs zupai tiek pievienoti redīsi vai pat desa, bet lietuvieši mēdz pieturēties pie biešu, gurķu, svaigu diļļu, olu un kefīra kombinācijas. Tāpat Latvijā šo ēdienu parasti pasniedz ar rudzu maizi, bet lietuvieši to ēd ar karstiem kartupeļiem. Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts piedalīties svētkos, kuros būs iespēja nogaršot šī ēdiena lietuviešu versiju un apgūt jaunus šīs Baltijas delikateses pagatavošanas trikus.
Turpinām ziņas
Rīt, 31.maijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi, iedarbinot tās uz trim minūtēm, kā arī pārbaudīs starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem noslēgto līgumu darbības izpildi. Gadījumos, kad nepieciešams pēc iespējas ātrāk izplatīt brīdinājumu iedzīvotājiem par dabas vai tehnogēnām katastrofām un to iespējamiem draudiem, var tikt iedarbinātas trauksmes sirēnas. VUGD katru gadu veic trauksmes sirēnu pārbaudi, kas nepieciešama, lai pārliecinātos par agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību. 31. maijā no pulksten 10. līdz pulksten 10.20 visā valstī tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas uz trim minūtēm. Iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, jo tā būs kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude.
Jūnija sākumā Jēkabpilī norisināsies izglītojošais seminārs - Pērļu Meistarklase. 10.junīja pulksten 18., Krustpils kultūras centra Mazajā zālē ikviens aicināts uz semināru. Dalība tajā ir bezmaksas, tomēr vietu skaits ir ierobežots. Meistarklases dalībnieki uz vietas praktiski varēs notestēt dažādus pērļu veidus un noskaidrot, kuras krāsas un pērļu rotu veidi piestāv labāk. Meistarklases turpinājumā tie, kuri vēlēsies, varēs iejusties pērļu juveliera amatā un praktiski izveidojot sev īsto upes pērļu auskarus ar sudraba vai zelta stiprinājumiem. Kā pasākuma organizatori informē, pirmā rakstītā liecība par to, ka Latvijas upēs kādreiz iegūts daudz skaistu pērļu, atrodama Dionīsija Fabrīcija hronikā, kas pabeigta apmēram 1610. gadā. Vidzemē atrastas upes pērles, kas labumā esot pielīdzināmas austrumu pērlēm.
Un vēl
Šonedēļ Latvijā būs maz nokrišņu, pastiprināsies sausums un vairākās naktīs gaidāma salna, liecina jaunākās laika prognozes. Nedēļas vidū laiks kļūs siltāks, ceturtdien gaisa temperatūra var pakāpties līdz +25 grādiem. Atbilstoši pašreizējām prognozēm piektdien atgriezīsies vēsāks laiks, nākamās nedēļas nogalē gaisa temperatūra naktīs var noslīdēt nedaudz zem nulles, pārspējot aukstuma rekordus, un dienas nav gaidāmas siltākas par +13..+19 grādiem.
Debesis brīžiem aizklās mākoņi, bet nav gaidāmi lieli nokrišņi.
Kā ziņots, atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra teiktajam ir augsta varbūtība, ka šogad Latvijā gaidāma karsta vasara ar mazu nokrišņu daudzumu un lielas problēmas var sagādāt sausums.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Prasa sniegt paskaidrojumu par tiešraides nenodrošināšanu no pasākuma pie Brīvības pieminekļa; Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā; un Jēkabpilī un Brodu ciemā šonedēļ notiek ūdens hlorēšana.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir pieprasījusi “Latvijas Televīzijas” valdei sniegt paskaidrojumu par tiešraides pilnā apjomā nenodrošināšanu no pasākuma pie Brīvības pieminekļa, kur tika sagaidīta Latvijas valstsvienība pēc bronzas medaļas izcīnīšanas Pasaules čempionātā hokeja. Konstatējot, ka tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt tiešraidi no Brīvības pieminekļa, LTV izplatīja informāciju sociālajos medijos, taču tiešraides skatītāji pie televīzijas ekrāniem un interneta vidē netika savlaicīgi informēti par notikušā apstākļiem. Padome 29. maija sarunā ar LTV valdes locekļiem uzklausīja informāciju par notikušā apstākļiem un uzdeva līdz 2. jūnijam sniegt rakstisku paskaidrojumu par to, kā tika plānota šāda pasākuma atspoguļošana un kā tika izvērtēti riski, lemjot par pārvietojamās televīzijas stacijas neizmantošanu šajā gadījumā. Tāpat valdei uzdots sniegt skaidrojumu par valdes locekļu un citu darbinieku tiešo atbildību šajā konkrētajā gadījumā, tajā skaitā par savlaicīgu saziņu ar sabiedrību. Padome uzsver, ka vienlīdz svarīgi ir arī no šāda gadījuma izdarīt secinājumus, lai novērstu līdzīgus situācijas nākotnē, it īpaši domājot par sabiedrības informēšanu ārkārtas situācijās.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Andis Pinkulis pieņēmis lēmumu personīgu iemeslu dēļ atkāpties no slimnīcas valdes locekļa amata. Saskaņā ar vienošanos ar slimnīcas padomi Andis Pinkulis amata pienākumu izpildi pārtrauks 2023.gada 2.jūnijā. Līdz brīdim, kamēr padome iecels jaunu valdes locekli, slimnīcas valde strādās trīs cilvēku sastāvā. Andim Pinkulim uzticētos pienākumus pārņems valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.
Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 12,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati. Šī gada pirmajos četros mēnešos Latvijā patērētas 3,763 teravatstundas dabasgāzes, kamēr pagājušā gada attiecīgajā periodā tika patērētas 4,319 teravatstundas dabasgāzes.Tajā skaitā šogad aprīlī Latvijā patērētas 415 tūkstoši 398 megavatstundas dabasgāzes, kas ir par 38,2% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, kad Latvijā tika patērētas 672 tūkstoši 447 megavatstundas dabasgāzes.
Izglītības un zinātnes ministrijas prezentētie kritēriji skolu tīklu optimizācijai vērtējami vairāk kvantitatīvi, bez padziļinātas analīzes, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga pēc tikšanās ar Izglītības un Zinātnes ministrijas pārstāvjiem. Ministrijas piedāvātie kritēriji skolu tīkla reformēšanai 1.-6.klašu posmā paredz, ka skolēnam ceļā būtu jāpavada ne vairāk kā 40 minūtes ar pašvaldības organizētu transportu. 1.-3.un 4.-6.klašu grupās, ja skola neizpilda skolēnu skaita kritērijus, pašvaldība drīkstēs to turpināt uzturēt. Savukārt 7.-12.klašu posmā attālumam starp skolām būs jābūt ne vairāk kā 50 kilometriem, kas nozīmē aptuveni 25 kilometri no skolēna dzīvesvietas līdz izglītības iestādei. Valsts ģimnāzijas varēs atrasties visās pašvaldībās un valstspilsētās, kā arī tām tiks samazinātas skolēna skaita prasības. Valstspilsētām un pilsētām tiks samazināta prasība īstenot noteikta skaita paralēlās klases vienā klašu grupā. Vienā klašu grupā būs jābūt 120 skolēniem.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā draud krīze pusgada garumā, jo Krievija un Baltkrievija atsakās atbalstīt Igaunijas prezidentūru organizācijā 2024. gada laikā. Organizācijas noteikumi paredz, ka rotācijas kārtībā prezidējošā valsts tiek izraudzīta ar visu 57 organizācijas dalībvalstu atbalstu, tomēr Krievija un Baltkrievija nav apstiprinājusi Igaunijas kandidatūru prezidējošās valsts statusam nākamajā gadā. Vienlaikus Igaunija nav gatava atsaukt savu kandidatūru.
Polijas prezidents Andžejs Duda paziņojis, ka parakstīs likumprojektu par ietekmīgas komisijas izveidi, kuras mērķis būs izmeklēt Krievijas ietekmi Polijā, taču kritiķi bažījas, ka tā tiks izmantota valdošās partijas pretinieku izspiešanai no politikas. Likumprojekts paredz, ka komisija deviņu cilvēku sastāva būs tiesīga uz laiku līdz desmit gadiem aizliegt ieņemt ar līdzekļu sadali saistītos amatus valdībā jebkuram politiķim, kuru tā uzskatīs par Krievijas ietekmētu. Tikmēr eksperti uzskata, ka šis likumprojekts ir pretrunā Polijas konstitūcijai, un opozīcija aicināja Dudu to noraidīt.
Turcijas vēlētāji ir lēmuši, ka arī turpmākos piecus gadus prezidenta amatā būs līdzšinējais valsts vadītājs Redžeps Tajips Erdogans. Taču viņu negaida vieglas dienas, jo Erdoganam nāksies risināt problēmas valstī, kur gandrīz puse vēlētāju gribēja pielikt punktu viņa valdīšanas laikam. Kā ziņots, Turcijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā svētdien Erdogans uzvarēja ar 52% balsu, bet par viņa sāncensi, opozīcijas izvirzīto kandidātu Kemalu Kiličdaroglu nobalsoja gandrīz 48% vēlētāju.
Turpinām ziņas
Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina Kultūras ministrijas rīkojums. Kā argumentē lēmuma pieņēmēji, Latvijas nacionālās bibliotēkas ēka ir viens no izcilākajiem arhitekta Gunāra Birkerta darbiem. Objekts ir lielākā un nozīmīgākā sabiedriskā celtne, kas uzbūvēta Latvijā 21.gadsimtā. Tās galvenā misija ir veicināt kultūras un zinātnes mantojuma izmantošanu, veidojot informētu Latvijas sabiedrību. Objekta saglabājamās vērtības ir celtnes telpiskais risinājums pilsētvides ainavā, būvmasu kārtojums, plānojuma struktūra, konstruktīvā sistēma, fasāžu arhitektūra, jumta forma, interjeru dekoratīvā apdare un būvgaldniecības izstrādājumi. Kā ziņots, Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku jeb "Gaismas pili" oficiāli atklāja 2014.gada 29.augustā.
Rīgas Tehniskās universitātes studentu komanda strādā pie lieljaudas raķetes izveides. Līdz šim izdevies raķeti izšaut 1,9 kilometru augstumā, bet šobrīd studenti izstrādā jaunu tehnoloģiju, lai jau vistuvākajā laikā raķeti paceltu pat līdz 40 kilometru augstumam. Veids, kā studenti plānojuši sasniegt 40 kilometru augstumu, ir startēt raķeti nevis no zemes, bet brīdī, kad tā jau lido gaisā. Minētā kaste būs piestiprināta pie liela stratosfēras balona, kas pildīts ar ūdeņradi, tādējādi esot vieglāks par gaisu. Kad platforma kopā ar balonu tiks palaista nepieciešamajā augstumā, tiks izšauta raķete.
Un vēl
SIA “Jēkabpils ūdens” informē, ka maija pēdējā nedēļā – no 30.maija līdz 2.jūnijam tiks veikta ūdens sistēmas hlorēšana Jēkabpilī un Ābeļu pagasta Brodu ciemā. Šādi pasākumi, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība", notiek regulāri. SIA “Jēkabpils ūdens” lūdz Jēkabpils pilsētas un Ābeļu pagasta Brodu ciema patērētājus ūdens dezinfekcijas periodā uzturā lietot tikai vārītu ūdeni. Tālrunis uzziņām: 29992138.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Skolu tīkla sakārtošanu no 7. klases vēlas uzticēt valstij; Salas pagastā nedienas ar pontonu tiltu uz Sakas salulu ; un Speciālisti brīdina par lapu grauzēju kaitēkļu savairošanos bērzu audzēs.
Izglītības un zinātnes ministrija valdībai piedāvās apstiprināt ieceri, ka pašvaldības paliek skolu dibinātājas, bet 7.-12. klašu posmā valsts būs tā, kas lems par skolu kartējumu valsts mērogā. Pašlaik pašvaldības ir atbildīgas par visu skolu tīklu, bet pedagogu atalgojumu pamatā piešķir valsts. Tādā variantā skolu skaits Latvijā saruktu no 235 vidējās izglītības skolām līdz 139, kas ir būtiski mazāk. Ministrijas stratēģija paredz noteikt arī minimālo skolēnu skaitu 7.-9. un 10.-12. klašu grupās, vadoties pēc bērnu blīvuma dažādās teritorijās un arī pieļaujot izņēmumus. Latvijas Pašvaldību savienība nepiekrīt šādam IZM piedāvājumam, tādēļ lūgs valdību neatbalstīt šo ieceri.
Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022.gadā saglabājies gandrīz 2021.gada līmenī: 26,5% no iekšzemes kopprodukta, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem. Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums, liecina ikgadējais Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs. Jau ilgstoši ēnu ekonomika Latvijā pieaug, šogad – minimāls kritums līdz 26,5% no iekšzemes kopprodukta. Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars – būvniecības nozarē, un tas pērn pieauga. Aplokšņu algas Latvijā pieauga, sasniedzot augstāko apjomu kopš 2013. gada. Vidējā ienākumu daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts, pērn samazinājās līdz 16,3%. Savukārt vispārējais kukuļdošanas līmenis 2022.gadā pieauga līdz 9,4%. Ekspertu vērtējumā, ēnu ekonomikas mazināšanā nebūtu jākoncentrējas uz atsevišķām nozarēm, bet sākumā būtu jāievieš pasākumi uzņēmējdarbības vides un uzņēmēju nodokļu morāles jeb vēlmes labprātīgi maksāt nodokļus uzlabošanai. Esot jāsāk tieši ar kopējās valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanu, lai ar sarežģītiem problēmjautājumiem strādātu iespējami kvalificētāki cilvēki.
No partijas "Stabilitātei!" saraksta 14.Saeimā ievēlētā, bet patlaban vienīgā pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova kļuvusi par politiskās partijas "Apvienība Jaunlatvieši" biedri, turklāt viņa nolēmusi Valsts prezidenta vēlēšanās savu balsi atdot par "Apvienotā saraksta" izvirzīto kandidātu Uldi Pīlēnu. Publiskajā telpā ilgstoši ticis spekulēts par to, ka tieši Grevcovas kā pie frakcijām nepiederošas deputātes balss varētu būt izšķiroša Pīlēna nonākšanai prezidenta amatā. Paziņojumā medijiem Grevcova norāda, ka ar partijas "Apvienība Jaunlatvieši" dibinātājiem sadarbojas jau labu laiku, viņi sevi esot pierādījuši kā uzticami draugi un droši cīņu biedri, kas tāpat kā Grevcova iestājoties par visu Latvijas iedzīvotāju interesēm. Politiskās partijas "Apvienība Jaunlatvieši" dibināta šā gada 11.februārī Rīgas Latviešu biedrībā, piedaloties 242 dibinātājiem. Partijas valdes locekļi ir Edgars Dārznieks, Rūdolfs Brēmanis un Artūrs Klēbahs.
Somijas policija ir saņēmusi iesniegumu par "OlyBet" sporta bāra reklāmu uz Latvijas vīriešu hokeja valstsvienības krekliem, pirmdien ziņoja Somijas laikraksts "Iltalehti". Saņemto iesniegumu laikrakstam apstiprināja arī policijas krimināllietu komisārs Arto Partanens, kurš skaidroja policija iepazīsies ar iesniegumu, lai lemtu par turpmākajām darbībām. Pasaules čempionāta laikā uz Latvijas izlases krekliem bija "OlyBet" sporta bāra reklāma, bet Somijas Loteriju likums nosaka, ka tikai "Veikkaus" Somijā drīkst piedāvāt slēgt sporta likmes un to reklamēt. Citu valstu kompānijas azartspēles Somijā reklamēt nedrīkst.
Vēsturiski Hanzas savienības perioda dokumenti no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas arhīva iekļauti UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" dokumentārā mantojuma reģistrā. Unikālās liecības no 14. un 15. gadsimta atrastas pirms apmēram 150 gadiem. 600 tirgotājam adresētas vēstules un 12 rēķinu grāmatas radītas laika posmā no 1398. līdz 1428. gadam un sniedz izsmeļošu informāciju par darījumiem Hanzas savienībā, kas balstījās uz personiskiem kontaktiem. Tie arī parāda riskus, kas noveda pie tirgotāja bankrota. Tallinas arhīva vadība arī norāda, ka UNESCO lēmums apliecina iestādes starptautisko reputāciju, un tā ir sava veida kvalitātes zīme.
Turpinām ziņas
Salas pagasta iedzīvotāji informē, ka tikko ūdenī ievietotais pontonu tiltiņš, kas savieno Sakas salu ar Salas ciemata centru jau iegrimis un gājējiem tikpat kā neizmantojams. Lai noskaidrotu, kas noticis un kad tiltiņu atjaunos Radio1 sazinājās ar Salas pagasta pārvaldnieku Raimondu Jaudzemu. Viņš plašāk raksturoja radušos situāciju.
AUDIO
Kas ikdienā izmanto šo pontonu tiltu ?
AUDIO
Vai ir veikts aprēķins, cik varētu izmaksāt jauna pontonu laipa ?
AUDIO
Atliek vien cerēt, ka pašvaldības atbildīgajiem dienestiem izdosies rast risinājumu, lai šovasar pontonu tiltiņš būtu gājējiem pieejams.
Un vēl
Valsts meža dienesta un mežzinātnes institūta "Silava" speciālisti brīdina par lapu grauzēju kaitēkļu - salnsprīžmešu - savairošanos bērzu audzēs. Šobrīd bērzus ar skraju lapu vainagu vai pat vispār bez lapām var novērot vairākās vietās Latgalē un Sēlijā. Apsekojot bojātas bērzu audzes Līvānu, Jēkabpils, Preiļu un Rēzeknes novados, ir konstatētas vairākas salnsprīžmešu sugas. Iepriekš nenovājināti bērzi pat pēc pilnīga lapu zuduma spēj atjaunot lapotni. Parasti lapu koki labi kompensē pat pilnīgu lapotnes zudumu, tomēr atkārtotas nograušanas gadījumā atsevišķi koki var arī nokalst. Parasti saimnieciskie zaudējumi rodas no koksnes pieauguma samazinājuma. Savukārt, ja šie kaitēkļi novēroti augļu dārzos, kaitējums var būt nozīmīgs. Tādā gadījumā rudenī - septembrī, oktobrī - uz augļu koku stumbriem jāizvieto līmes jostas ap 50 cm augstumā virs zemes. Taču, ja šie kaitēkļi novēroti augļu dārzos masveidā, jāizmanto bakteriālos augu aizsardzības līdzekļus vai pat ķīmiskos insekticīdus, tomēr Valsts meža dienestā norāda, ka šādi augu aizsardzības līdzekļi nav videi draudzīgi.