Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 8.jūnijā
- 08 junijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Pedagogi pieprasa pildīt visas streika prasības; Jēkabpils tirgū atrod lielu daudzumu nelegālo cigarešu; un Jelgavā gatavojas smilšu skulptūru festivālam.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padome turpina valdībai pieprasīt izpildīt visas pedagogu streika prasības līdz 30. jūnijam, un, ja tas nebūs izdarīts, līdz 3. jūlijam pieprasīs Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas demisiju. Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padome vakar, uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtos aprēķinus, analizējot, vai visas pedagogu streika prasības ir izpildītas. Īpaša uzmanība tika veltīta jautājumam par darba slodzes balansēšanai nepieciešamo finansējumu, un arodbiedrībai joprojām pastāv bažas par to, vai ar valdības piešķirto finansējumu pietiks visu streika prasību izpildei.
Veselības aprūpei šogad papildus nepieciešamie ap 160 miljoni eiro nodrošinātu tikai to, lai medicīnas pieejamība nepaliktu vēl sliktāka, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē uzsvēra veselības aprūpes pārstāvji un opozīcijas deputāti. Tas tika teikts atbildē uz komisijas sēdē izskanējušo, ka citu ministriju, no kurām plānots ņemt daļu finansējuma, pārstāvji vaicājot, kādi uzlabojumi, izmantojot šo naudu, veselības aprūpē būs gaidāmi. Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsver, ka veselības ministrijas papildus prasītos ap 160 miljoniem eiro nebūs iespējams ieguldīt kādu lietu uzlabošanā, jo šī nauda nepieciešamība, lai vispār saglabtu šogad pieejamu veselības aprūpi valstī.
Premjers Krišjānis Kariņš ir skeptisks par Zemkopības ministrijas ieceri cīņai ar augstajām pārtikas cenām slēgt lielveikalus svētdienās. Viņš norāda, ka nevajadzētu uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem kā pandēmijas laikā. Toreiz valdība centās mazināt cilvēku plūsmu, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, slēdzot lielveikalus svētdienās, taču tas raisīja strīdus par to, kā definēt lielveikalu un kādas preces tomēr var vai nevar tirgot arī brīvdienās. Arī šajā gadījumā būšot grūti definēt, kas ir mazs un kas ir liels, ko slēgt, ko neslēgt.
Jau ziņots, lai apturētu pārtikas cenu kāpumu, Zemkopības ministrija rosina slēgt lielveikalu durvis svētdienās, kas mudināšot uz lielāku zemākās cenas cīņu darbdienās, bet svētdienās ļaus nopelnīt mazajiem, vietējiem uzņēmumiem. Pārtikas cenas aug, un, salīdzinot ar pagājušo gadu, kāpums pārsniedz jau 20%. Turklāt pēdējos mēnešos cenas turpina kāpt, lai gan tirgus pētnieki bija paredzējuši kritumu.
Pasaules Banka jaunākajās ekonomikas prognozēs palielinājusi pasaules šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi līdz 2,1%, salīdzinot ar iepriekš lēsto 1,7% kāpumu. Taču, neskatoties uz prognozes palielināšanu, pasaules ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies salīdzinājumā ar 3,1% pieaugumu pērn. Ekonomikas izaugsmi bremzēs augstā inflācija, centrālo banku lēmumi paaugstināt procentlikmes, kā arī Krievijas iebrukums Ukrainā. Vienlaikus banka prognozē, ka eirozonas ekonomikai šogad būs 0,4% pieaugums, bet ASV iekšzemes kopprodukts palielināsies par 1,1%. Savukārt Ķīnas ekonomikā šogad gaidāma 5,6% izaugsme, bet Krievijas ekonomika samazināsies par 0,2%.
Vismaz trešdaļa labības ražas Lietuvā varētu būt zaudēta sausuma dēļ, kā arī bažas valstī rada mežu ugunsgrēki. Lietuvas Lauksaimnieku savienība aplēsusi, ka šogad jau varētu būt zaudēta vismaz trešdaļa ražas. Tikmēr valsts struktūras lielu uzmanību pievērš Lietuvas mežiem, kur šogad reģistrēti jau vairāk nekā 70 ugunsgrēku, nopostot vairāk nekā 20 hektāru meža. Lielākajā daļā pašvaldību meža ugunsgrēku riska līmenis sasniedzis ceturto no pieciem iespējamiem. Lietuvas Hidrometeoroloģiskā dienesta dati liecina, ka sausums visvairāk skāris valsts rietumus, tomēr situācija pasliktinās un sausums drīz būs pārņēmis visus valsts reģionus.
Meteoroloģiskās prognozes rāda, ka jūnijs būs sausāks un siltāks par normu, tādējādi lietus trūkums turpināsies.
Turpinām ziņas
Iepriekš sāktā kriminālprocesā 31.maijā Valsts policijas amatpersonas veica sankcionētu kratīšanu kāda tirgus teritorijā, Jēkabpilī, kur atrasts un izņemts apjomīgs skaits nelegālu tabakas izstrādājumu - 14 tūkstoši 580 cigaretes bez Latvijas akcīzes marķējuma. Visi izņemtie tabakas izstrādājumi marķēti ar Baltkrievijas akcīzes markām, kas ir Eiropas Savienības sankcijām pakļauto preču sarakstā, un ievest Latvijā šādas preces ir aizliegts. Valsts policijas veikto procesuālo darbību laikā ir noskaidrotas iespējamās vainīgās personas. Šobrīd turpinās izmeklēšana iepriekš sāktajā kriminālprocesā par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Ņemot vērā izmeklēšanas intereses, šobrīd no plašākiem komentāriem policija atturas.
Valsts policijas dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā būtiski samazinājies reģistrēto krāpšanas un to mēģinājumu skaits Rīgā, vienlaicīgi palielinoties gadījumu skaitam iepriekš mazāk skartajos reģionos. Lai veicinātu iedzīvotāju zināšanas un spēju sevi pasargāt no maldinošām taktikām, SEB banka sadarbībā ar Valsts policiju ir izstrādājusi Drošas rīcības kodeksu “Septiņi “NĒ”. Tas apkopo būtiskākās rīcības, kas palīdzēs cilvēkiem izvairīties no zvanu, tirgotāju un viltus finanšu platformu krāpniekiem. “Septiņi “Nē”: Neuzticies svešiniekiem. Nepakļaujies spiedienam. Nedalies ar informāciju. Nekādā gadījumā neļauj pieslēgties attālināti. Netici pasakām. Neuzķeries uz svešvalodām. Un nebaidies pielikt punktu, pārtraucot sarunu.
Un vēl
Šonedēļ Jelgavā, Pasta salā notiek gatavošanās smilšu skulptūru festivālam “Summer Signs 2023”. 17 tēlnieki no deviņām valstīm smiltīs atveido pasaules mūzikas hitus, kuri apskatei klātienē būs pieejami no 10. jūnija pulksten 10. Smilšu skulptūras Pasta salā šogad veido tēlnieki no Indonēzijas, ASV, Mongolijas, Spānijas, Nīderlandes, Ukrainas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas. Smiltīs atveidos tādus pasaulslavenus skaņdarbus kā “Hotel California”, “Somewhere over the rainbow”, “No Woman No Cry”, “Take On Me” un citus, vizualizējot savas sajūtas, ko rada visiem labi zināmās dziesmas. Vērienīgākais mākslas darbs kā ierasts ir demo skulptūra, kuru veido latviešu tēlnieki Kārlis un Maija Īles, iedvesmojoties no grupas “The Beatles” dziesmas “Yellow Submarine”. 10. un 11. jūnijā parks būs atvērts no pulksten 10 līdz 23.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ko liecina jaunākie partiju reitingi? Ģenerālprokurors norāda uz neizmantotām iespējām Jēkabpilī noslepkavotās sievietes aizsardzībā; un Latvijas dabas muzejā skatāma īrisu izstāde.
Maijā vislielākais popularitātes kritums ir partiju apvienībai "Apvienotais saraksts", partiju apvienībai reitings krities par gandrīz diviem procentiem – no 7,7% aprīlī līdz 5,8% maijā, liecina jaunākie SKDS partiju reitingi. Līderu trijnieks maijā ir "Jaunā Vienotība" ar 10,8% vēlētāju atbalstu, Zaļo un zemnieku savienība – 8,9%, "Latvija pirmajā vietā" – 8,3%, kuras straujo reitingu kāpumu skaidro ar arvien pieaugošo sabiedrības neapmierinātību. Ceturtajā vietā ir partija "Progresīvie" - 6,5%, bet piektajā – Nacionālā apvienība - 6,4%. Ja pārrēķina partiju popularitāti starp balsstiesīgajiem, kuri aptaujas brīdī bija izlēmuši, par ko balsot, tad redzams, ka 5% barjeru pārvarētu astoņas partijas – tās, kas šobrīd ir pārstāvētas parlamentā, un vēl partija "Saskaņa", kurai neizdevās iekļūt 14. Saeimā.
Lai izglītības sistēmai piesaistītu vairāk jauno pedagogu, nepieciešams likt uzsvaru uz studiju un studējošo kredītu dzēšanu darbu skolās sākušajiem, norāda Latvijas Studentu apvienības prezidente Liene Levada. Viņa atzīmē, ka vairums pedagoģijas studentu darbu skolās sāk jau pirmajā kursā, tomēr slodze, strādājot paralēli studijām, esot ļoti liela, it īpaši pirmajos gados. Tāpat jaunie pedagogi saskaroties ar mobingu no kolēģu puses, kā arī nesaņemot pietiekamu atbalstu studiju laikā, kas esot galvenie iemesli, kāpēc jaunieši izvēlas pamest darbu skolā.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošiem datiem, 5.jūnijā Latvijā bija 959 skolotāju amata vakances, no kurām visvairāk pieteiktas pirmsskolas - 542 likmes, vidusskolas posmā - 261 likme, bet pamatskolas posmā - 109 likmes. Sākumskolā pieteiktas 14 likmes, bet speciālajā izglītībā - 32 likmes. Savukārt visvairāk skolotāju trūkst tādos mācību priekšmetos kā latviešu valoda - 48 likmes, matemātika - 45 likmes, angļu valoda - 23 likmes, datorikā - 20 likmes, kā arī dizaina un tehnoloģiju skolotāji - 19 likmes. Sociālajās zinībās trūkst 10 likmes, fizikā - astoņas, bet ķīmijā un dabaszinībās - septiņas likmes.
Ņemot vērā, ka sprādzienā Ukrainā, Hersonas apgabalā, esošā Kahovkas hidroelektrostacija ir daļēji iznīcināta, Ārlietu ministrija gatavo rīkojuma projektu par 200 tūkstoši eiro piešķiršanu Ukrainai radīto plūdu seku likvidēšanai, mikroblogošanas vietnē "Twitter" informē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Kā ziņots, atbilstoši Ukrainas izlūkdienesta datiem krievu okupanti otrdien pulksten 2.50 uzspridzināja Kahovkas HES dambi. Pēc provizoriskas informācijas Kahovkas HES dambja spridzināšanu veica Krievijas armijas 205.motorizēto strēlnieku brigāde.
Hersonas apgabalā pēc Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprosta saspridzināšanas applūdušas 29 apdzīvotas vietas - 19 Ukrainas kontrolētajā, bet desmit - Krievijas okupētajā apgabala daļā, evakuēti vairāk nekā tūkstoš 560 cilvēki, trešdien pavēstīja Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko. Kahovkas HES aizsprosta saspridzināšanas seku likvidācijas štābs uzklausījis Mikolajivas, Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu kara administrāciju ziņojumus par ūdensvadu izbūvi un dziļurbumu aprīkošanu, lai izvairītos no dzeramā ūdens deficīta. No Atjaunošanas fonda divu jaunu maģistrālo ūdensvadu izbūvei piešķirti pieci miljardi hrivnu jeb 126 miljoni eiro.
Gaisa spēku mācības, ko NATO plāno sākt nākamnedēļ, būs "absolūti iespaidīgas" – to atzinušas ASV un Vācijas amatpersonas. Mācībās "Air Defender 23" piedalīsies 10 tūkstoši dalībnieku un 250 lidmašīnu no 25 valstīm. "Air Defender 23" būs nozīmīgākās militārās mācības, kas jebkad veiktas Eiropas gaisa telpā, un tās ilgs gandrīz divas nedēļas. Mācības ir paredzētas, lai simulētu reakciju uz uzbrukumu NATO dalībvalstij, un tās parādīs, ka NATO teritorija ir "sarkanā līnija", ka NATO gatavs aizstāvēt katru šīs teritorijas centimetru.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokāte nebija izsmēlusi visas savas iespējas, lai palīdzētu savai klientei, tajā skaitā nebija vērsusies pie ģenerālprokurora, intervijā žurnālam "Ieva" norāda ģenerālprokurors Juris Stukāns. Viņš atzinis, ka nav lasījis vēl tobrīd dzīvās sievietes vēstuli, kurā viņa lūgusi ģenerālprokurora palīdzību. Viņš argumentējis, ka katru gadu Latvijā tiek izdarīti 40 tūkstoši noziegumu, bet prokuratūrā uz sodīšanu nonāk apmēram 10 tūkstoši lietu, līdz ar to daudzās lietās cilvēki kaut ko rakstot arī ģenerālprokuroram. Ja Stukānam būtu jāizlasa katra vēstule, nekam citam neatrastos laiks. Viņš intervijā kritizējis advokātes darbību. Apsūdzētos, cietušos un lieciniekus Stukāns privāti nepieņemot - tas nebūtu iespējams, jo pretējā gadījumā pie viņa kabineta nepārtraukti sēdētu rinda, taču advokātiem Stukāns tikšanos, lai izrunātu kādu lietu, nekad neatsakot. Pie viņa uz pieņemšanu vajadzējis braukt advokātei un informēt par situāciju un risinājums tiktu atrasts.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veic resorisko pārbaudi saistībā ar Rīgas domes priekšsēdētaja Mārtiņa Staķa braucienu uz Tamperi. KNAB izvērtē Rīgas mēra darbības atbilstību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normām, izdodot rīkojumu par komandējuma noteikšanu pašam sev un ar to saistīto izdevumu apmaksu. Pasaules čempionāts hokejā notika vienlaikus Rīgā un Tamperē, kur aizritēja arī noslēdzošās cīņas par medaļām. Staķis norāda, ka uz Somiju devies pēc Tamperes mēra Kalervo Kumola ielūguma. Šī bijusi iespēja stiprināt abu pilsētu sadarbību, atzīmējot izcili veiksmīgi kopā noorganizēto čempionātu, kā arī apmainīties ar pilsētu pieredzi lielu sporta, izklaides un kultūras pasākumu rīkošanā.
Un vēl
Latvijas Dabas muzejā skatāma 140 dažādu īrisu izstāde. Pārcietuši salnas, sausumu un arī karstumu, īrisi zied pilnā krāšņumā. Uz izstādi tie savesti no Latvijas selekcionāru dārziem. Selekcionārs Laimonis Zaķis īrisus sauc par dārza karaļiem. Īrisa zieds nekad neatstāj vienaldzīgu. Vai nu ļoti patiks, vai nepatiks. Tas ir varavīksnes zieds, kurā apvienotas dažādas krāsas un formas, un aromāti. Latvijā īrisi pazīstami jau sen, un joprojām ir sastopamas arī senās īrisu šķirnes. Mūsdienās īrisu audzēšana, kolekcionēšana un selekcionēšana Latvijā ir ļoti populāra – aktīvā audzēšanas apritē ir ap 1000 bārdaino īrisu šķirņu. Lai no sēkliņas izaudzētu īrisu, kuru rādīt citiem, paiet 7–10 gadi. Lai gan augstie īrisi prasa īpašu puķkopja mīlestību, maz ir tādu, kam šīs ziemeļu orhidejas nepatīk. Pa kādam ziedam atrodams gandrīz vai katrā dārzā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Aicina ģenerālprokurora izteikumus vērtēt Tieslietu padomē, Meža kaitēkļu apkarošanas pasākumu īstenošanai pietiks ar mežu dienesta vadības lēmumu, un Kā sausums var ietekmēt šīsvasaras sēņu ražu?
Latvijas Zvērinātu advokātu padome vērsīsies Tieslietu padomē un aicinās veikt pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes juristei, norāda padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Jau ziņots, ka Stukāns intervijā žurnālā "Ieva" kritizēja cietušās pusi, pārmetot, ka Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokāte neesot gana aktīvi meklējusi sievietes aizsardzības iespējas. Rozenbergs atzīmē, ka advokātu vidū intervija raisījusi diskusijas un nonākts pie secinājuma, ka padomē jāapspriež iesnieguma projektu Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša vadītajai Tieslietu padomei, kurā tiktu rosināta ģenerālprokurora izteikumu pārbaude atbilstoši Prokuratūras likuma normai par pieļautu apkaunojošu rīcību. Potenciālā pārbaude negatīva atzinuma un Saeimas atbalsta gadījumā var beigties ar Stukāna atlaišanu.
Opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei!" Saeimā iesniegušas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam. Tiek norādīts, ka šāds lēmums tapis pamatojoties uz to, ka Kariņa vadītās valdības plāni transformēt ekonomiku un apturēt valsts labklājības lejupslīdi ir cietuši neveiksmi, bet viņa vēlme pēc Valsts prezidenta vēlēšanām paplašināt koalīciju faktiski ir paralizējuši valdības darbu. Par lēmuma projekta virzību vēl jālemj Saeimai.
Jau ziņots, ka iepriekš Ainārs Šlesers informēja, ka viņš ar partiju mēģināšot vākt iedzīvotāju parakstus referendumam par Saeimas atsaukšanu.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājums nozīmē pilnībā salauzt esošo izglītības sistēmu. Viņa skaidro, ka šobrīd tiek plānots veidot skolu tīklu, pasakot, ka valsts noteiks, kur jābūt 7.-12.klašu posmam. Tas nozīmē, ka pašvaldība nevar plānot, kā modernizēt skolu, ko darīt, kādas investīcijas ieguldīt. Latvijas pašvaldību savienība akcentējusi, ka pēdējo 23 gadu laikā Latvijā kopumā ir slēgta 401 vispārizglītojošā skola. 2021./2022.mācību gadā - reorganizētas 166 vispārizglītojošās skolas. Pašvaldības darbs šajā jomā turpinās, ņemot vērā demogrāfiskos un citus datus. Kā ziņots, optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.- 12.klašu izglītības posmā varētu zaudēt ap 100 skolas
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņoja, ka ir šokēts par ANO un Sarkanā Krusta palīdzības trūkumu pēc Krievijas īstenotās Kahovkas HES aizsprosta iznīcināšanas. Zelenskis uzskata, ka tie ir spēki, kuriem tur jābūt, lai glābtu cilvēku dzīvības, bet to tur nav. Frontes tuvumā esošā aizsprosta saspridzināšanas dēļ ir applūduši desmitiem ciemu un daļa Hersonas pilsētas, izraisot bailes par humāno katastrofu. Amatpersonas ir paziņojušas, ka tūkstošiem cilvēku būs jāatstāj savas mājas, un daudzi to jau dara pašu spēkiem. Zelenskis arī atklāj, ka šajā katastrofā ir miruši cilvēki un dzīvnieki. No applūdušo namu jumtiem cilvēki redz garām peldam noslīkušus cilvēkus. Viņš arī sacīja, ka ir grūti evakuēt cilvēkus no Krievijas okupētās Hersonas apgabala daļas, jo kad Ukrainas spēki mēģina viņus izvest, uz tiem no attāluma šauj okupanti.
Austrijā evakuēts 151 pasažieris no vilciena, kas trešdienas vakarā aizdegās tunelī Tiroles federālajā zemē, paziņoja ārkārtas situāciju dienesti. Apmēram 50 cilvēki guva vieglus ievainojumus vai saelpojās dūmus. Par nopietniem ievainojumiem nav ziņots. Tālsatiksmes nakts vilciens brauca no Insbrukas uz Hamburgu un Amsterdamu. Elektrolīnijas kabeļa pārrāvums Terfensas dzelzceļa tunelī izraisīja vienas vai vairāku automašīnu aizdegšanos, kas tika transportētas ar šī vilciena vagonu. Evakuētie ar autobusiem aizvesti uz Insbruku.
Turpinām ziņas
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Meža likumā, kas paredz ātrāku meža aizsardzības pasākumu īstenošanu. Likumprojekta mērķis ir atteikties no nepieciešamības izsludināt ārkārtējo situāciju meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās ierobežošanai un tā vietā turpmāk aizsardzības pasākumus ieviest ar Valsts meža dienesta ģenerāldirektora lēmumu. Grozījumi paredz, ka meža dienests var pieņemt lēmumu par pasākumu īstenošanu, lai novērstu iespējamās apdraudējuma sekas mežam, ko rada augiem kaitīgu organismu izplatīšanās, un ko nosaka pamatojoties uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" monitoringa rezultātiem.
No 10. līdz 13. jūnijam Latvijā notiks Starptautiskā Piena pētniecības tīkla IFCN ikgadējā konference, tās tēma šogad ir “Enerģijas krīze piena nozarē: izaicinājums vai iespēja?”. Konferencē piedalīsies 77 eksperti no 35 pasaules valstīm, kuri vērtēs nozares perspektīvas, tajā skaitā – situāciju Latvijā. Konference notiks vairākas dienas, un tās laikā tiks apmeklētas divas piensaimniecības Aizkraukles novadā – z/s “Dārznieki” un SIA “Vecsiljāņi”, lai dalībniekiem praktiski parādītu, kā iegūst pienu dažāda lieluma saimniecībās. Konferences laikā IFCN eksperti sniegs ziņojumu par piena tirgus prognozēm tuvākā un tālākā nākotnē dažādos pasaules reģionos, kā arī novērtēs situāciju lopkopībā un saimniecību nākotnes perspektīvas. Eksperti analizēs arī enerģijas krīzes ietekmi un iespējas dažāda lieluma saimniecību pārvaldībai augstas inflācijas un nenoteiktības apstākļos.
Un vēl
Šovasar sēņu ražu, iespējams, nelabvēlīgi ietekmēs sausums. Tā prognozē Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele. Viņa joko, ka tas, vai šovasar būs sēnes, ir jājautā meteorologiem, ne mikologiem. Lai augtu sēnes, ir nepieciešams mitrums un siltums, taču pašlaik nav ne viena, ne otra, jo naktīs joprojām daudzviet ir zema gaisa temperatūra. Mikoloģe stāsta, ka pagājušās nedēļas nogalē bijusi Dalbes apkārtnē, salīdzinoši mitrā mežā, taču neatradusi nevienu sēni ne mežā, ne mitrajās grāvmalās. Pašlaik līdz Jāņiem aug sēra piepes. Tās gan esot gadījies atrast arī rudenī, kad muzejā notiek sēņu izstāde. Sociālajos tīklos Dāniele pamanījusi fotogrāfijas ar pirmajām bērzu bekām. Šur tur dārzos, kurus laista, redzētas arī pirmās atmatenes.